Gruzijas gatavība dalībai NATO un NATO gatavība iekļaut aliansē Gruziju
Kopš NATO izveidošanās 1949. gadā Alianses dalībvalstu skaits no 12 tagad ir pieaudzis līdz 26 un NATO turpina savu „atvērto durvju” politiku, kas paredz jaunu dalībnieku uzņemšanu nākotnē.
Šo politiku nosaka Ziemeļatlantijas līguma 10. pants, kas paredz, ka jebkura Eiropas valsts, kas atbilst NATO principiem un ir spējīga dot savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā, var kļūt par organizācijas dalībnieci.1 Starp nākamiem kandidātiem ir arī Kaukāza valsts Gruzija.
Gruzijas sadarbība ar NATO aizsākās 1992. gadā, kad tā kļuva par Eiroatlantiskās partnerības padomes dalībnieci un vēlāk pievienojās NATO Partnerattiecības mieram programmai.
Sevišķi strauji un mērķtiecīgi Gruzija sāka tuvināties NATO pēc tā dēvētās „rožu revolūcijas” 2003. gadā, kad pie varas nākusī prezidenta M. Saakašvili valdība to izvirzīja par valsts ārpolitikas prioritāti. Līdz 2006. gadam Gruzija jau bija panākusi Intansificētā dialoga uzsākšanu ar NATO. Gruzijas valdība bija pārliecināta vistuvākā laikā sasniegt nākamo svarīgo pirmsiestāšanās pakāpi – Rīcības plāna dalībai NATO piedāvājumu. To Gruzija cer saņemt nākamā NATO galotņu apspriedē, kas notiks 2008. gada pavasarī Bukarestē.
Diemžēl, pēdējā laikā radušies nopietni šķēršļi, lai tas tā notiktu.
Nenoliedzami, ka kopš 2003. gada Gruzija, neatlaidīgi strādājot, ir guvusi ievērojamus panākumus, lai sagatavotu valsti atbilstoši NATO kritērijiem:
• veiktas straujas un sekmīgas reformas ekonomikas jomā, nostiprinot brīvā tirgus principus;
• panākts progress demokratijas institūtu nostiprināšanā;
• veiktas sekmīgas reformas bruņotajos spēkos;
• valsts ļoti aktīvi iesaistījusies starptautiskajās miera misijās;
• Gruzijas sbiedrībā valda liela vienprātība par tās iestāšanos NATO
• valsts miermīlīgā ceļā atguvusi vienu no saviem dumpīgajiem reģioniem Adžāriju.
Tomēr pēdējo mēnēšu laikā ir iezīmējušās arī Gruzijas vājās vietas:
• straujā ekonomikas attīstība nav nesusi būtisku iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabojumu, pieaug neapmierinātība ar pārāk strujiem un nepārdomātiem reformu lēmumiem;
• iedzīvotāji un arī NATO partneri nav apmierināti ar būtiskiem trūkumiem Gruzijas tiesu sistēmā;
• izskanējuši apvainojumi valdības autoritārā rīcībā;
• Gruzijai nav izdevies nodrošināt valsts teritorijas vienotību – Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus joprojām kontrolē dumpīgi režīmi un regulāri tiek provocēti bruņoti konflikti;
• 2007. gadā, īpaši pēdējos mēnešos pieaudzis Krievijas spiediens un provokatīvā rīcība pret Gruziju;
• visbeidzot jāmin Gruzijas opozīcijas sarīkotā mītiņa brutāla izdzenāšana 7. novembrī, kam sekoja ļoti kritiskas piezīmes no atsevišķu valstu un starptautisko organizāciju puses.
Protams, no drošības viedokļa Gruzija jāuzskata par visvairāk apdraudētajām valstīm no visām, kas tikušas uzņemtas NATO gadsimtu mijā. Un tāpēc ir visvairāk pelnījusī atrast patvērumu Aliansē. Tomēr jāņem vērā, ka NATO visus lēmumus – arī par jaunu dalībnieku uzaicināšanu – pieņem visām esošajām dalībvalstīm vienprātīgi vienojoties. Tāpēc galīgo lēmumu lielā mērā ietekmēs valstu individuālās intereses. Dažas no tām varētu atbaidīt Gruzijas problēmas un konfliktējošās attiecības ar separātiskajiem reģioniem, citas droši vien negribēs kaitināt Krieviju. Kāds kā iebildumu izvirzīs to, ka Gruzija, lūk, ģeogrāfiski nemaz nav Eiropas valsts…
Priecājos, ka Latvija atbalsta ātrāku Gruzijas uzņemšanu NATO un sniedz tai atbalstu un palīdzību. Domāju, ka Gruzija atrodas ļoti svarīgā reģionā un viņas pilntiesīga dalība NATO atbilst gan organizācijas principiem, gan interesēm, gan stratēģijai.
———————————————————————
1NATO Handbook. Public Diplomacy Division, Brussels, 2006, 373.lpp.
2 http://www.nato.int/issues/nato-georgia/index.html
Izmantotie avoti: http://www.apsny.ge/
http://www.kavkaz-uzel.ru/
http://www.nato.int/docu/speech/2007/s071004a.html
http://www.nato.int/issues/nato-georgia/index.html
http://en.wikipedia.org/wiki/Georgia_%28country%29
http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Gruzija/