VISPĀRĪGI, DEFINĪCIJAS
Frančīze
Iedomājieties veikalu, kas pieder individuālajam uzņēmumam un kas strādā pēc noteiktas koncepcijas. Ja bizness attīstās veiksmīgi, tam būs ne tikai materiāla, bet arī nemateriāla vērtība – uzņēmuma vārds, stils un slava, ka arī komercpieredze. Šī nemateriāla vērtība ir uzņēmuma intelektuālais īpašums un varētu būt noformēts kā franšīze (intelektuālā īpašuma objekts). Ja uzņēmuma īpašnieks grib attīstīt un palielināt savu biznesu, bet negrib pats vadīt vēl vienu veikalu, viņš var kļūt par franšīzes devēju un nodot pilnvaras par uzņēmuma vārdu un komercpieredzes izmantošanas otram individuālam uzņēmējam, kurš kļūs par franšīzes nemēju. Šajā gadījumā var teikt, ka notika franšīzes pārdošana. Par to franšīzes devējs saņem atlīdzību – noteiktu summu vai ikmēneša maksu, kuru nosaka franšīzes līgums.
Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT) 2002. gada septembrī ir izstrādājis franšīzes līgumam piemērojamos noteikumus (Model Franchise Disclosure Law), kurus piedāvā iekļaut katras valsts normatīvajos aktos. Šie noteikumi piedāvā šādu franšīzes definīciju:
“Franšīze nozīmē vienai pusei (franšīzes devējam) piederošās tiesības nodošanu ar pilnvaru otrai pusei (franšīzes ņēmējam) apmaiņā pret tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību; iesaistīties komercdarbībā, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus uz sava rēķina, bet franšīzes devēja izveidotās komercdarbības sistēmas vārdā, kas sevī iekļauj know – how, palīdzību, priekšrakstus franšīzes komercdarbības vadībai, pastāvīgu franšīzes devēja uzraudzību un atļauju izmantot franšīzes devēja firmas zīmes, firmas vārdu un logo.”
Britu franšīzes asociācija (British Franchise Association) piedāvā šādu franšīzes definīciju:
“Franšīze ir licences līgums, ar kuru viena puse (franšīzes devējs) otrai pusei (franšīzes ņēmējam):
a) atļauj veikt noteikta veida komercdarbību (franšīzes līguma priekšmets), izmantojot franšīzes devēja vārdu;
b) atļauj franšīzes devējam īstenot regulāru kontroli pār to, kā franšīzes ņēmējs veic komercdarbību;
c) uzliek franšīzes devējam par pienākumu nodrošināt franšīzes ņēmēju ar palīdzību komercdarbības veikšanai (darbinieku apmācību, tirdzniecības veicināšanu, menedžmentu u.c.);
d) uzliek franšīzes ņēmējam par pienākumu periodiski un pastāvīgi maksāt noteiktu maksu par franšīzes izmantošanu, bet, kas nenodibina līgumiskas attiecības viena uzņēmuma, to filiāļu, pārstāvniecību vai fiziskas personas un viņam pašam piederoša uzņēmuma starpā.”
Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskā franšīzes asociācija (International Franchise Association) ir pieņēmusi līdzīgu, tomēr atšķirīgu definīciju no Britu franšīzes asociācijas:
“Franšīze ir līgumiskas attiecības starp franšīzes devēju un franšīzes ņēmēju, kur franšīzes devējs piedāvā un apņemas saglabāt pastāvīgu interesi par franšīzes ņēmēja darbību tādās jomās kā know – how, apmācība, kur franšīzes ņēmējs izmanto franšīzes devēja pazīstamo vārdu, iekārtojumu un metožu kopumu un kura īstenošanā franšīzes ņēmējs veic būtisku ieguldījumu.”
Starptautiskās franšīzes asociācijas definīcija papildina iepriekšējo ar franšīzes ņēmēja ieguldīšanas (investēšanas) pienākumu.
Eiropas franšīzes federācija (European Franchise Federation), kas apvieno vairāku Eiropas valstu nacionālās franšīzes asociācijas, ir pieņēmusi Ētikas kodeksu, kuru ar dažām izmaiņām ir atzinušas visas nacionālās asociācijas. Minētais ētikas kodekss piedāvā šādu definīciju:
“Franšīze ir preču, pakalpojumu vai tehnoloģiju mārketinga sistēma, kura balstās uz pastāvīgu juridiski un finansiāli atšķirīgu uzņēmumu – franšīzes devēja un franšīzes ņēmēja – sadarbību. Franšīzes devējs nodrošina franšīzes ņēmēju ar tiesībām un uzliek par pienākumu veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar franšīzes devēja koncepciju. Šīs tiesības ļauj franšīzes ņēmējam apmaiņā pret tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību lietot franšīzes devēja tirdzniecības vārdu, tirdzniecības zīmi, know-how, biznesa un tehnisko metožu kopumu un citas industriālas vai intelektuālas tiesības, kuras tiek nodrošinātas ar nepārtrauktu komerciālu un tehnisku palīdzību līgumā noteiktajā termiņā.”
Savukārt Baltijas franšīzes asociācija sniedz sekojošu skaidrojumu: „Franšīze ir biznesa organizēšanas veids, kurā kompānija – franšīzes devēja (franshiser) – nodod neatkarīgam cilvēkam vai kompānijai – franšīzes ņēmējam (franchisee) tiesības pārdot franšīzes devēja produktu vai pakalpojumus. Franšīzes ņēmējs uzņemas pārdot šo produktu vai pakalpojumus saskaņā ar iepriekš atrunātiem biznesa noteikumiem, kurus nosaka franšīzes devējs. Apmaiņai pret visu šo noteikumu ievērošanu franšīzes ņēmējs saņem atļauju izmantot savā darbā franšīzes devēja kompānijas nosaukumu, tās ilggadējo reputāciju, produktus, pakalpojumus, mārketinga tehnoloģiju un atbalsta mehānismus. Tātad franšīze ir vienošanās starp franšīzes devēju – labi attīstītu uzņēmumu, kas strādā ar pazīstamu tirdzniecības zīmi un franšīzes ņēmēju – neatkarīgu uzņēmumu (SIA vai I/K), kas sāk strādāt ar franšīzes devēja preču zīmi, ievērojot tā koncepciju un prasības. Franšīzes pakete (biznesa sistēma, ko franšīzes devējs nodevis franšīzes ņēmējam) ļauj uzņēmējam sekmīgi kārtot savas biznesa lietas, gūstot panākumus pat bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām vai izglītības attiecīgajā sfērā .”
Jēdziens „franšīze” ir cēlies no franču valodas franchir – priekšrocība, privilēģija un atbrīvošana no pienākumiem.
Ekonomikas eksperti atzinuši franšīzi par abpusēji izdevīgu jeb win-win biznesa piedāvājumu, kas sniedz labumu franšīzes ņēmējam un devējam un, protams, arī pircējam. Franšīzes devējs ļauj izmantot savu atpazīstamo preču zīmi, konsultē par preču izkārtojumu un nodrošina regulāru preču piegādi. Savukārt vienotās mārketinga aktivitātes (atlaides, dāvanu akcijas, īpašie piedāvājumi un citi tirdzniecības veicināšanas pasākumi) būtiski paaugstina pircēju plūsmu, palielina apgrozījumu un nodrošina konkurētspēju.
Pēc būtības franšīze ir ļoti specifiska metode jeb veids, kā izplatīt pakalpojumus vai preces. Tas ir noticis jau no tā brīža, kad pirmais cilvēks sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību. Franšīze attīstījās no parastām tiesībām dāvināt vai izmantot, no privilēģijas līdz šodienas modernajai un attīstītajai franšīzes biznesa koncepcijai. Franšīze nozīmē dažāda veida privilēģijas. Tas tips, kas attīstījās agrāk – tā bija privilēģija uz produktiem, kurus izgatavotājs atļāva tirgot, proti – automašīnu pārdošanas darījumi un tehniskās apkalpes stacijas. Otrs privilēģiju tips, kas izstrādājās Amerikā, bija vārds un tiesības uz procesa privilēģiju. Šis franšīzes formāts paredz speciāla procesa vai receptes vai pakalpojuma uzmantošanu un franšīzes īpašnieka vārda izmantošanu.
Kur meklēt franšīzi ?
• Pie vietējiem franšīzes devējiem (ar konsultanta palīdzību vai pa tiešo var vērsties pie vietējām kompānijām)
• Pie ārzemju franšīzes devējiem (izmantojot konsultantu palīdzību vai pašiem caur franšīzes asociācijām vai portāliem)
Interneta adreses, kas varētu noderēt meklējot franšīzi
• Informatīvi konsultatīvais frančaizinga centrs ”Franchising in the Baltics” ( franchising.lv )
• International franchsiing Association (franchise.org)
• Franšīzes on-line izstāde (franchiseportal/net)
• Pārtikas / restorānu frašīzes www.foodrestaurantfranchises.com
• Business Franchise Directory (businessfranchisedirectory.com)
• FranNet www.frannet.com
• Every Franchise www.everyfranchise.com
FRANŠAIZINGA TERMINU TULKOJUMI UN SKAIDROJUMI
Franšaizings – preču un pakalpojumu izplatīšanas metode, partnerattiecību veids ar precīzi formulētiem pušu pienākumiem un tiesībām starp franšīzes devēju un franšīzes ņēmēju.
Franšaizers, franšīzes devējs (Franchisor) – “uzņēmums, kas dod īpašas tiesības vai atvieglojumus atsevišķām personām vai personu grupām”, franšīzes tiesību īpašnieks, kompānijas galvenā mītne. Franšaizers licencē var pārdot tiesības izmantot savu preču zīmi, know-how (tehnoloģisko kompetenci) un ražošanas sistēmu.
Franšaizi, franšīzes pircējs (Franchisee) – “tirdzniecības uzņēmums ar tiesībām tirgoties ar uzņēmuma precēm; persona vai personu grupa, kam korporācija dod atļauju izmantot korporācijas nosaukumu noteiktā teritorijā (parasti par maksu pēc vienošanās un ikmēneša piemaksu”. Privātpersona vai kompānija, kas saskaņā ar vienošanos iegūst franšīzes tiesības noteiktā teritorijā, maksā frančaizeram sākotnējo iemaksu un servisa maksu (rojalti) par tiesībām nodarboties ar biznesu patstāvīgi.
Franšīze (Franchise) – “īpašas tiesības, atvieglojumi, privilēģijas. Īpašs kontrakts, pēc kura atsevišķa persona saņem atļauju darboties (pārdot preces vai pakalpojumus) noteiktā teritorijā”. Uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar frančaizinga līgumu; licence, kas dod tiesības uz preču zīmes, know-how utt. izmantošanu. Franšīze – termins, ar ko apzīmē visu sistēmu, piem., “Coca-Cola company” franšīze. Vārds “franšīze” nozīmē „būt brīvam” (no franču valodas “franchise” – brīvība).
Teritorijas apguvējs, teritorijas attīstītājs (Area Developer) – privātpersona, sabiedrība vai korporācija, kura nopirkusi tiesības apgūt, attīstīt noteiktu teritoriju, frančaizeram tajā atrodot frančaizi.
Sākotnējā izmaksa par šo teritoriju tiks noteikta, novērtējot potenciālo franšīzu skaitu tajā. Katru reizi, kad teritorijas izstrādātājs atrod jaunu frančaizi, viņš saņem daļu no šī frančaizi sākotnējās iemaksas. Tādējādi līdz iecerētā frančaizi skaita sasniegšanas brīdim viņš saņem atpakaļ frančaizeram samaksāto sākotnējo iemaksu. Tāpāt arī viņam kā ienākums būs procents no servisa maksas (rojalti jeb honorārs). Viņa pienākums – atbalstīt frančaizi un pildīt frančaizera norādījums. Viņam nav nekādu līguma attiecību ar frančaizi.
Frančaizi slēdz līgumu tieši ar frančaizeru. Šāda veida vienošanās paredz punktu par attīstību. Ja teritorijas izstrādātājs nepilda šīs prasības, tad frančaizers var izmantot attiecīgas sankcijas.
Meistarfranšaizi (Master Franchisee/Licensee) – privātpersona, sabiedrība vai korporācija, kas nopirkusi tiesības apgūt lielu teritoriju (bieži vien citu valsti), pārdodot tajā franšīzes. Frančaizinga maksa tiek izmaksāta frančaizeram par teritorijas apguves tiesībām, turklāt nereti meistarfrančaizi jāmaksā frančaizeram rojalti un jāpilda vienošanās par piegādi. Faktiski meistarfrančaizi ir frančaizers šai teritorijā, jo slēdz līgumus ar frančaizi un saņem no tiem sākotnējo iemaksu un servisa maksu. Taču meistarfrančaizi pienākums ir nodrošināt apmācību, mārketingu, atbalstu uz vietas un visus pārējos pakalpojumus tādā pašā apjomā un kvalitātē, kā frančaizers. Šāda vienošanās paredz punktu par attīstību. Ja meistarfrančaizi nepilda šīs prasības, tad frančaizers var izmantot noteiktas sankcijas.
Intelektuālais īpašums (Intellectual Property) – ekskluzīva informācija, ko izstrādājis frančaizers un kas iekļauj: operāciju sistēmas, funkcionēšanas instrukcijas, mācību videokasetes, iespiestos materiālus, datorprogrammas u.c.
Sākotnējā iemaksa (Up Front fee) – pirmā iemaksa, ko frančaizi veic tikai vienu reizi, maksājot frančaizeram par licenci, kas ļauj izmantot preču zīmi, operāciju sistēmu un biznesa slepenās receptes, un tehnoloģijas. Iemaksa parasti tiek veikta, slēdzot līgumu.
Servisa maksa, honorārs – Rojalti (Royalty) – periodiskas iemaksas, ko katru nedēļu vai katru mēnesi veic frančaizi, maksājot frančaizeram par ilgstošu preču zīmes un biznesa vadīšanas operāciju sistēmas izmantošanu.
Servisa maksa tiek aprēķināta kā procents no pārdotā kopprodukta, tomēr tai var būt fiksētas maksas forma, vai arī tā var būt iekļauta preces vērtībā. Pēdējais variants biežāk sastopams gadījumos, kad frančaizers vienlaikus ir preces piegādātājs.
Servisa maksas (honorāra) – Rojalti efektivitāte (Royalty Efficiency) – brīdis, kad frančaizera operāciju izdevumus pilnībā sedz ienākumi no servisa maksām, kas tiek saņemtas no pastāvošajiem frančaizi.
Korporatīvā individualitāte (Corporate Identity) – ekskluzīvas īpašības, kas nosaka uzņēmumu atšķirības un kas var iekļaut: krāsu shēmas, uzrakstus uz mašīnām, eksterjera un interjera dizainu, mēbeles, kancelejas preces, iepakojumu.
Logo (Logo) – ekskluzīvs simbols, skaitlis vai simboli, ko izmanto uzņēmums pašidentifikācijas nolūkā.
Preču zīme (Trademark) – īpašs, atšķirīgs logo, simbols vai zīme, ko izmanto uzņēmums pašidentifikācijas nolūkā. Preču zīme ir reģistrēta visas valsts teritorijā un ir pēc iespējas internacionāla. To var izmantot frančaizi, vienojoties ar frančaizeru.
Uzraksts un etiķetes (Tag lines) – ekskluzīvi vārdi, ko izmanto uzņēmums, pievienojot to savam korporatīvajam nosaukumam un Logo pašidentifikācijas nolūkā, kā arī uzsverot sava produkta, pakalpojuma nozīmi. Piemēram: “Vienmēr Coca-Cola”, “Gilette – vislabākais vīrietim” u.c.
Teritorija (Territory) – rajons, kurā frančaizers piešķir sava uzņēmuma tirgus ekskluzīvās tiesības. Tā konfigurāciju var noteikt dažādi faktori: ģeogrāfiskās robežas, pasta indekss, attālums no uzņēmuma un pat nozīmīgāko klientu skaits šai rajonā.
Atbalsts uz vietas (Field Support) – atbalsts, ko frančaizers nodrošina frančaizi: kontakti pa telefonu, personiski apmeklējumi, reģionālās tikšanās.
Mārketinga pakalpojumi (Marketing Service) – mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ko veic frančaizers par atsevišķu, pastāvīgi iekasējamu samaksu. Parasti % no pārdotā kopējā apgrozījuma vai fiksēta periodiska maksa.
ATSEVIŠĶI SVARĪGI JAUTĀJUMI
1. Par ko jāpadomā, pirms pirkt franšīzi?
Starp punktiem, kurus svarīgi analizēt minami ir šādi:
a. kādu pieredzi prasa bizness, kura franšīzi Jūs gribat pirkt;
b. pilnīga izpratne par biznesu;
c. cik laika un cilvēku resursu prasa konkrētais bizness;
d. kas ir franšīzes devējs, kādi ir tā sasniegumi un kāda pieredze ir vadošajam personālam;
e. kā veicas citiem šīs ķēdes franšīzes ņēmējiem;
f. kādi izdevumi nepieciešami, lai nopirktu franšīzi;
g. cik daudz Jūs esat gatavi maksāt, lai uzturētu tiesības uz šī biznesa veikšanu;
h. ja noteikta produkcija vai servisi Jums jāpērk tikai no franšīzes devēja, kas un kādā veidā viņus piegādā;
i. termiņi un noteikumi, pēc kuriem frančaizinga attiecības var beigties vai turpināties; cik daudz franšīzes ņēmēju ir atstājuši sistēmu pēdējo pāris gadu laikā;
j. franšīzes dēvēja un tā sistēmas finansu noteikumi.
2. Es gribu nopirkt franšīzi, ar ko man jāsāk?
Pirmais, kas jāveic, ir jānoskaidro kompānijas, kuras piedāvā franšīzes. Jums pašam jākontaktējas ar kompānijām. Pirms tam rūpīgi jāpadomā, cik daudz jūs esat gatavi investēt un kur Jūs dabūsiet finansējumu. Uzmanīga franšīzes izpēte palīdzēs izvairīties no tālākām nepatikšanām. Jums jāzina, kādu apmācību un atbalstu piedāvā franšīzes devējs, vai frančaizors palīdz atrast vietu, resursus un piegādātājus. Jums jāanalizē kompānijas attīstība un potenciāls tālākai attīstībai. Vēlams, lai jūs profesionāli novērtētu biznesu, kurā Jūs plānojat iesaistīties.
3. Kādas investīcijas vajadzīgas, lai nopirktu franšīzi?
Investīciju apjoms ir atšķirīgs katrā atsevišķā gadījumā. Tas viss ir atkarīgs no biznesa nozares. Kopējie sākuma izdevumi svārstās no $20 000 līdz pat vairāk kā $ 1 000 000 atkarībā no izvēlētās franšīzes un no tā, vai īpašums ir jāīrē vai īpašums pieder uzņēmējam, kurš nodarbosies ar biznesu. Jums jārunā par franšīzes maksu ar katru kompāniju individuāli.
4. Vai es kļūšu par veiksmīgo franšīzes ņēmēju?
Veiksmīgs franšīzes ņēmējs māk harmoniski sadzīvot ar izvēlēto nozari, frančaizinga kompāniju un frančaizinga biznesu kā tādu. Svarīgi jautājumi, kas sev jāuzdod: “Vai es patiesi piederu šim biznesam, vai man ir pieredze, zināšanas, vēlēšanās mācīties, temperaments un finansiālas iespējas? Kāds darbs ir vispiemērotākais man, piemēram, vai man patīk strādāt ar pārtikas produktiem, tehniskām lietām, cilvēkiem, nekustamo īpašumu, grāmatām, sporta piederumiem vai ko citu? Vai es esmu gatavs smagam darbam un finansu riskiem? Vai mani padomdevēji, ģimene saka, ka es esmu elastīgs un gatavs apmācībai? Kā es reaģēju uz kontrolēšanu? Vai es esmu individuālists vai arī es pieņemu palīdzību un pakļaujos vadīšanai? Ja es gribētu piedalīties kompānijā kā pasīvs investors, vai kompānija to akceptēs? Ko es pats domāju par produktu, servisu un kompānijas tēlu, kuras franšīzi es gribu pirkt?
Šie jautājumi palīdzēs Jums novērtēt Jūsu potenciālo franšīzes ņēmēja veiksmi.
5. Kā pārliecināties, vai lēmums bijis pareizs un nauda nav pazaudēta?
Neviens nevarētu būt 100% pārliecināts par lēmuma pareizību. Lielākā daļa franšīzes ņēmēju ir apmierināti par savu lēmumu, taču daži cieš finansu zaudējumus. Tāpēc pret jebkuru kompāniju jāizturas uzmanīgi un apdomīgi. Ja Jūs esat dzirdējuši pārāk labas atsauksmes par kompāniju, pret tām jāizturas kritiski, it īpaši, ja pats franšīzes devējs sola garantētu veiksmi. Neskatoties arī uz patiesi labiem sasniegumiem, Jums jāsaprot, ka veiksme nāk caur sistemātisku darbu. Veiksme vai neveiksme – tas ir atkarīgs no Jums.
6. Kādas ir sekas franšīzes pirkšanai?
Ir jāsaprot, ka par iegūto drošību, apmācību un preču zīmes mārketinga spēku Jums jābūt gatavam atdot daļu no savas neatkarības. Ja Jūs esat cilvēks, kurš pats pieņem lielāko daļu no lēmumiem, franšīze nav priekš Jums. Kā franšīzes ņēmējam Jums jābūt gatavam kontrolei un citām procedūrām, kuras veic franšīzes devējs. Un, lai sasniegtu veiksmi, lielāko daļu no sava laika būs jāatvēl darbam.
7. Kādas ir frančaizinga priekšrocības un trūkumi?
Izskatīsim šo jautājumu pēc četriem punktiem:
1. Preču un servisu piegādāšana caur franšīzes ņēmēju. Klientam tā ir ērtība saņemt kvalitatīvu servisu tuvu savai dzīves vai darba vietai. Klients jūt, ka aiz franšīzes ņēmēja stāv liela kompānija, kura var nodrošināt klienta problēmu risināšanu. Frančaizeram (franšīzes devējam) šī biznesa organizācijas forma dod iespēju paplašināt savu tirgu un ir viena no efektīvākajām servisa eksporta formām. Taču papildus ieguldījums ir nepieciešamība koordinēt, kontrolēt un virzīt daudzu organizāciju darbību, kas nav frančaizora tiešā pakļautībā un nav atkarīgas no tā finansiāli (jo ir neatkarīgi uzņēmumi un ir saistīti ar frančaizoru tikai ar līgumattiecībām). Franšīzes ņēmējam tā ir iespēja ieņemt savu nišu tirgū. Bet tajā paša laikā jāņem vērā, ka viņš ir zināmā mērā atkarīgs no frančaizora plāniem.
2. Vienotas tehnoloģijas un stila izmantošana. Klienta priekšrocība ir tā, ka vienotā tehnoloģija ir pārbaudīta un nodrošina produkta kvalitāti. Vēršoties pie jebkura franšīzes ņēmēja, klients ir nodrošināts ar kvalitatīviem un viņam pazīstamiem produktiem vai servisu neatkarīgi no valsts vai reģiona, kurā viņš atrodas. Līdz ar to klientam nav jātērē laiks, lai izpētītu, vai viņš var uzticieties produktam vai servisam. Frančaizoram, kad viņš nodod savas tehnoloģijas un ievieš tos jaunā tirgū, nav jādomā par tehnoloģiju adaptēšanu, par to atbildīgs franšīzes ņēmējs. Problēma ir tāda, ka frančaizors nodod savas tehnoloģijas daudziem franšīzes ņēmējiem, kā rezultātā tehnoloģijas varētu nozagt un izmantot, apejot frančaizoru un nedodot viņam nekādu peļņu. Franšīzes ņēmējs bez jebkādiem ieguldījumiem saņem jaunākās tehnoloģijas un firmas stilu; par to viņam vairs nav jādomā. Franšīzes ņēmējs visus savus spēkus var koncentrēt uz klienta apkalpošanas kvalitāti. Kā trūkumu var atzīmēt tehnoloģijas adaptāciju vietējam tirgum.
3. Metodiskais un informatīvais atbalsts no frančaizora. Tā kā frančaizors ir liela kompānija, tam ir iespējas sagatavot kvalitatīvu metodisko un informatīvo materiālu, kuru izmantos franšīzes ņēmējs, lai paaugstinātu apkalpošanas kvalitāti. Trūkums ir tas, ka frančaizors ne vienmēr ir gatavs un franšīzes ņēmējam ne vienmēr ir iespējas nodrošināt pilnu informatīvu servisu konkrētajos vietējos apstākļos (piemēram, nodrošināt dokumentācijas tulkošanu).
4. Preču zīmes izmantošana un reklāmas atbalsts. Klientam pazīstamā un populārā preču zīme – tā ir preču un servisu kvalitātes garantija. Frančaizoram vienota preču zīme dod iespēju iegūt franšīzes ņēmējus, bet jāuzmanās un jākontrolē franšīzes ņēmēju darbību. Franšīzes ņēmēji, piedāvājot nekvalitatīvu apkalpošanu, var kompromitēt preču zīmi. Franšīzes ņēmējam populāras preču zīmes izmantošana dod iespēju ienākt tirgū bez īpašām pūlēm un ar minimāliem ieguldījumiem reklāmā.
Parasti frančaizori, reklamējot savu preču zīmi, reklamē arī savus partnerus – franšīzes ņēmējus. Protams, tas neizslēdz nepieciešamību pašam franšīzes ņēmējam paralēli reklamēties savā reģionā.
8. Kādas ir mūsdienu frančaizinga tendences?
Starp svarīgākajām tendencēm frančaizingā šodien minama frančaizinga internacionalizācija, sieviešu un minoritāšu piedalīšanās frančaizingā un intensīvāka tehnoloģiju izmantošana. Visam tendencēm ir pozitīva loma frančaizingā, un tās padara frančaizinga biznesa metodi par dinamiskāku.
FRANŠĪZES, KĀ SPECIFISKAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS FORMAS, PIRMSĀKUMI UN VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA
Franšaizinga vēsturiskās attīstības pirmsākumi ir meklējami jau viduslaikos. Oksfordas angļu valodas vārdnīcā (1933.g.) ir atrodams, ka “franchising” ir raksturots kā visas garīdznieku brīvības un tiesības, kas 1559. gadā ir apstiprinātas britu karaļnamā. Savukārt vārds “franchises” ir definēts kā gadatirgus, tirgus placis un citas vietas, kas atvēlētas tirdzniecības veikšanas vajadzībām. Tajā laikā, Anglijas karalis, deva baroniem tiesības iekasēt nodokļus noteiktās teritorijās, par ko pretī prasot dažāda veida pakalpojumus, piemēram, cilvēku atrašana un piegādāšana armijas pulku veidošanai.
Brīvajiem pilsoņiem, pilsētu iedzīvotājiem, bija atļauts (tika dota franšīze) veikt savu, izaudzēto vai saražoto, produktu tirdzniecību visā pilsētas teritorijā. Šādi tiesību elementi un privilēģijas, kas ļāva izmantot savu stāvokli noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, par noteiktu samaksu, arī radīja franšaizinga pamatus vairāku gadsimtu laikā. Jau daudz izteiktākā formā, franšaizings parādījās angļu “saistīto māju” sistēmā, ko lietoja alus darītāji 19. gs., lai nodrošinātu nepieciešamo pārdošanas apjomu. Apmaiņā pret iemaksu vai nekustamā īpašuma ķīlu, alus darītājs saņēma tiesības tirgot, savu alu, vai citus spirtotos dzērienus, noteiktā pilsētas vietā, pagalmā.
Šī “saistīto māju” sistēma izrādījās efektīva tirdzniecības darījumu organizēšanas metode, tāpēc tā ir saglabājusies līdz pat mūsu dienām. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) franšaizinga metodi kā pirmā sāka izmantot kompānija Singer, kas bija šujmašīnu ražotājs (“Singer Sewing Machine Company”). 19. gadsimta vidū pēc Pilsoņu kara Amerikā Īzaks M. Zingers (Isaac M. Singer), plaši izvērsa sērijveida šujmašīnu ražošanu, kas viņam ļāva tās tirgot par konkurētspējīgām cenām. Tomēr, organizēt centralizētu šujmašīnu apkalpošanu un remontu vienā vietā izrādījās ekonomiski neefektīvi. Tika radīta frančaizinga sistēma, kas piedāvāja finansiāli neatkarīgām, patstāvīgām firmām, priviliģētas tiesības pārdot firmas Singer šujmašīnas un veikt to apkalpošanu un nepieciešamos remontus noteiktā teritorijā. Šis pirmās franšīzes pēc savas būtības bija vienošanās veids par produkcijas izplatīšanu ar noteiktiem franšaizi (dīlera) pienākumiem – apkalpot šujmašīnas uz pasūtījuma pamata.
Analogu sistēmu 1898. gadā izstrādāja arī kompānija “General Motors”, saskaņā ar kuru automašīnu dīleriem nebija tiesību tirgot citu firmu automašīnas, un tiem šajā darījumā bija jāiegulda savs privātais kapitāls, lai nodrošinātu augstu servisa līmeni, kas augstā līmenī uzturētu “General Motors” firmas – franšaizera reputāciju. Šādu tirdzniecības taktiku ar franšīzes palīdzību automašīnu pārdošanai firma izmanto arī mūsdienās. “General Motors” firmas piemēram sekojusi ir arī firma “Rexall”, kas veiksmīgi tirgo franšīzes savu aptieku izveidošanai.
Efektīvu pielietojuma veidu jau ilgu laiku franšaizings ir atradis bezalkoholisko, atspirdzinošo dzērienu industrijā. Firmas, kas lieto šo biznesa metodi, ir visiem labi pazīstamas. Tās ir tādas spēcīgas un globālas kompānijas kā “Coca-Cola”, “Pepsi-Cola” u.c. Pateicoties franšīzei, šīs kompānijas ir ieguvušas iespēju ražot izejvielu dzērieniem- sīrupa koncentrātu centralizēti, un pēc tam to izplatīt pa vietējām ražotnēm, kur tiek ražots jau gatavais produkts. Savukārt šīs dzērienu pildīšanas rūpnīcas atrodas tiešā franšīzes ņēmēja īpašumā un pārvaldē, kas galu galā izveidojās arī par vietējā reģiona mazumtirdzniecības pārvaldītājiem. Franšaizi bija un ir noteiktas tiesības iegādāties firmas ražotās pudeles, un citu iepakojumu, kā arī lietot atpazīstamo firmas zīmi (Trademark). 1920.-tajos gados ASV franšaizinga biznesa attiecības nosvērās vairāk uz vairumtirgotāja- mazumtirgotāja attiecību veidu. Vairumtirgotājs (franšaizers) deva papildus iespēju nelielām mazumtirgotāju firmām ar kopējo atlaižu starpniecību nopelnīt, izmantojot tirdzniecības zīmi, bet saglabājot savu individualitāti un neatkarību.
Kopš 1930. gada ASV pēc ekonomiskās krīzes valstī naftas pārstrādes uzņēmumi pārgāja uz franšīzes sistēmu, ieviešot to savu degvielas uzpildes staciju tīklā. Rezultātā, katra uzpildes stacija darbojās kā neatkarīga biznesa vienība. Par šo uzpildes staciju nodošanu franšaizi rokās naftas kompānijas saņēma samaksu, tai pat laikā saglabājot nosaukumu, nezaudējot imidžu u.t.t. Savukārt jaunie īpašnieki drīkstēja noteikt cenu pēc saviem ieskatiem, atbilstoši noteiktā reģiona analīzei. Tā rezultātā ievērojami palielinājās degvielas tirdzniecības kvalitātes un servisa līmenis, kas, savukārt, radīja kopējā degvielas tirdzniecības apjoma un peļņas pieaugumu kopumā.
1940-to gadu beigās brāļi Makdonaldi, nelielas ceļmala ēstuves īpašnieki, nolēma uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un palielināt peļņu. Lai sasniegtu šo mērķi, viņi samazināja piedāvāto ēdienu sortimenta daudzumu līdz trim, izveidoja standartizētu ēdiena pagatavošanas tehnoloģiju un unificēja pagatavošanas receptūras. Šādu izmaiņu ieviešana būtiski paaugstināja darba efektivitāti un pazemināja izmaksas. Savukārt, vienveidīgais McDonalds ēdienkartes piedāvājums radīja jaunu klientu paaudzi. Tie ir klienti, kas zina, ka ikvienā McDonalds ēstuvē viņus sagaida ātra apkalpošana un pierasts, zināms ēdiens un tā sortiments.
Līdz pat 1950-jiem gadiem, lielākā daļa firmu, kuras izmantoja franšīzes sistēmu, to uztvēra kā ērtu un rezultatīvu produkcijas un pakalpojumu izplatīšanas modeli. Tā ir tradicionālā jeb franšaizinga pirmās paaudzes piemērs. Otrās paaudzes franšaizinga bums aizsākās 1950-jos gados, pazīstams ar nosaukumu “biznesa formāta franšaizings”. Šī metode ir īpašs biznesa vadīšanas veids no paša sākuma tāpēc, ka franšaizers iegūst papildus ienākumus no ātras uzņēmuma attīstības un izplatīšanās daudzos reģionos, saglabājot zemu riska pakāpi. Bet franšaizi iegūst no tā, ka iesaistās jau darbībā pārbaudītā uzņēmumu sistēmā, kura nodrošina diezgan droši prognozējamu peļņas līmeni.
Veiksmīgai un straujai franšīzes sistēmu attīstībai ASV lielu ieguldījumu deva 1946. gadā pieņemtais likums par preču zīmēm. Turpmāk bija daudz vienkāršāk kontrolēt dažādu preču zīmju lietošanu un lietošanas likumību. Tādēļ lielu daļu no franšīzes devēju turpmākajiem ienākumiem sniedza samaksas saņemšana par atļauju izmantot konkrētās firmas izstrādāto un reģistrēto preču zīmi.
Tieši franšīze padarīja mazo biznesu par lielāko ienākumu avotu vairumam darba ņēmēju un apkalpojošā personāla Amerikā. Ik gadus peļņa par produktu un pakalpojumu realizāciju caur franšīzes uzņēmumu tīklu tikai ASV vien ir virs 760 miljardiem dolāru. Šodien ASV katras 3 kompānijas no simta ir franšīzes kompānijas, tai pašā laikā šo tikai 3% uzņēmumu ienākumi nacionālajā ekonomikā dod 34% no visiem pārdošanas apjomiem ASV teritorijā.
Franšīzes ideja piesaista arvien vairāk entuziastu visā pasaulē. Tikai ASV un Kanādā šodien darbojas vairāk par 3200 franšīzes kompāniju (ap 2400 no tām – ASV), kam ir 600 000 pārstāvniecību vai tirdzniecības vietu visā pasaulē. Lielbritānijā, kur bezdarba problēma vienmēr bijusi ļoti aktuāla, bet franšīzi sāka izmantot tikai 70-ajos gados, ap 600 franšīzes devēju, kam ir vairāk nekā 30000 tirdzniecības vietu visā valstī, nodrošinājuši vairāk par 260000 darbavietu izveidošanos. Gada apgrozījums Lielbritānijas franšīzes tirgū ir ap 7 miljardiem sterliņu mārciņu. Šodien franšīze ir ļoti noregulēta nozare, kas piedāvā milzu iespējas tām personām, kas seko savam sapnim un grib to realizēt, iesākot savu biznesu zem franšīzes īpašnieka vārda.
Ja sākumā izplatītas bija preču vai pakalpojumu franšīzes, tad pēdējā laikā arvien aktuālākas kļūst visa biznesa franšīzes. Starptautiskajā tirdzniecībā bieži tiek veidotas teritorijas attīstības un vadības franšīzes, kur nav tikai viens franšīzes devējs un ņēmējs, bet veidojas vesela ķēde, kur vienam franšīzes ņēmējam pakļauti citi apakšfranšīzes ņēmēji.
Piemērs laba franšīzes tīkla funkcionēšanai ir visā pasaulē pazīstamā grāmatvedības firma “Arthur Andersen”. Tās pētījumi parādīja, ka 96,9% firmas franšīzes nodaļu, kas atvērtas pēdējos 5 gados, darbojas arī šodien, bet 85,7% no tām vadošais personāls ir tas pats, kas atvēršanas brīdī. To var salīdzināt ar citiem labi zināmiem starptautiskās statistikas datiem: vairumā attīstīto valstu vairāk par 50% jaunu kompāniju beidz pastāvēt pirmajos trīs gados, un tikai 20% firmu turpina darboties ilgāk par 5 gadiem .
Pamazām frančaizings ienāk arī Latvijas uzņēmējdarbībā. Lai attīstītu, popularizētu un veicinātu frančaizingu Baltijas valstīs un Baltijas valstu pierobežas reģionos, 2004. gada beigās tika dibināta Baltijas Frančaizinga asociācija (BFA).