1.Raksturot tēmu un problēmu.
Manuprāt, tēma ir mīlestība, taču tā reizē ir arī problēma, jo konflikti radās mīlestības dēļ, proti, Zane mīlēja Uldi un vēlējās ar viņu apprecēties, taču Uldis, ieraugot Barbu, iemīlējās viņā un vēlējās ar viņu precēties. Barba tomēr nevēlējās sāpināt māsu, tāpēc nolēma aiziet aizsaulē.
Vēl viena problēma, kas ļoti labi redzama šajā lugā, ir ģimenes savstarpējās nesaskaņas, jo māte uzskatīja, ka viņas meitas ir labākas par viņas māsasmeitu Barbu, kura tagad ir bārenīte, kaut gan ir vienas ģimenes locekles.
Manuprāt, problēma bija arī alkoholisms, respektīvi, Uldis bieži mīlēja iedzert, taču tas Barbai nepatika, toties ,manuprāt, Zanei bija vienalga, jo viņa , neskatoties uz to, vēlējās ar Uldi precēties, kā arī nepārmeta Uldim, ka viņš bieži dzer, kā to darīja Barba, tāpēc Uldis nedabūja nevienu.
Vēl viena problēma ir augstprātība, kas izpaudās Zanē un mātē. Zane bija augstprātīga, viņa lielījās, ka precēsies ar Uldi, taču beigās „palika plikām rokām”, jo Uldim nepatika uzbāzīgas, augstprātīgas meitenes. Uldis: „Man netīk, ka pati nāk!”
2.Raksturot konfliktus un tā virzību.
Pirmais konflikts ir starp Barbu un Uldi, kad Uldis ienākot ierauga Barbu un saķer to, taču Barba nevēlējās atņemt Zanei līgavaini, jo Zani uzskatīja par savu māsu, neskatoties uz Zanes attieksmi. Barba: „Es ne Zane, ko skaties? Es ne tava līgaviņa.” Aiz šī sekoja nākamie konflikti. Bija konflikts starp Zani un Barbu, kad Zane pieprasīja, lai Barba netuvojas Uldim, jo Uldis ir viņas-Zane: „Nu tu vairs nerādies, lai tie tevis neredzētu apružģītām drēbītēm.” Konfliktu lugā ir daudz, taču viens no spilgtākajiem ir konflikts starp Gatiņu un Uldi, jo Gatiņš teica, ka ir Barbas līgavainis, un Barba atzinās, ka mīl Gatiņu, kaut arī pārējie to nosoda, taču , manuprāt, Barbai nekas cits neatlika, lai liktu Uldim saprast, ka viņam jāprecas ar Zani. Visi konflikti bija viena iemesla dēļ-mīlestības dēļ.
3.Raksturot tēlu būtiskākās iezīmes
Māte-augstprātīga, valdonīga, redz tikai to, ko vēlas redzēt Māte uzskatīja, ka viņas meitas ir labākas par Barbu, mēdza pakļaut visus, taču neredzēja Barbas labās īpašības, jo to nevēlējās.
Zane-augstprātīga, par sevi pārliecināta, dara visu, lai sasniegtu mērķi. Šoreiz mērķis bija apprecēties ar Uldi, sākumā viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka tā arī būs, taču nācās cīnīties ar Barbu un patiesībā arī ar Uldi un viņa jūtām. Uldis taču mīlēja Barbu.
Anda-tēlaini sakot, lutekle mātes padusē, pakļāvīga, patīk zoboties par citiem, it sevišķi par Barbu un Gatiņu, taču neskatoties uz to, neitrāla persona, manuprāt, neizcēlās uz šī fona. Visu, ko māte teica, Anda darīja.
Barba-kaunīga, kautrīga un labsirdīga meitene, kura Zanes dēļ atteicās no mīlestības, ko juta pret Uldi. Manuprāt, Barba mīlēja Uldi, taču centās atrast jebkādu atrunu, lai varētu neatņemt Zanei līgavaini. Barba visiem pakļāvās visiem, arī Zanei.
Gatiņš- kropls, neieredzēts zēns, kurš gana cūkas, taču ir iemīlējies Barbā. Viņš vienmēr aizstāvēja Barbu, taču pats dabūja divkārt atpakaļ.
Uldis- spītīgs, iedomīgs dzērājs, kurš vēlas iegūt Barbu, cilvēks, kas grib pārāk daudz, taču beigās paliek ar tukšām rokām.
Orta, Ciepa, Didzis u.c.- neitrāli tēli, kuri ne ar ko neizceļas. Manuprāt, izvēlēti šķēršļu radīšanai.
4.Raksturot lugas valodu.
Luga rakstīta dzejā, to labskanīgāku un saprotamāku padara atskaņas. Lasot nevar neievērot, ka Rainis vārdu „nav” raksta „v” vietā „u”- „nau”, kā arī izmanto vārdus bez galotnēm- teicēj’, norāv’, pasak’, grūt’, riet’ utt.
Rainis katram tēlam piešķir simboliskus segvārdus, kas simbolizē viņu raksturu- Barbai- „sedzacīte”, „salacīte”, „raudavīte”, māte- „kraukļu māte”, Uldis- „dzērājpuisis”, „meitu zaglis”, „speltes zutis”, Anda- „lēckājīte”, „mēlnesēja”, Gatiņš-„kleinkājis”, „piena puika”.
Rainis lieto vārdus pamazināmā formā jeb deminutīvus- līdaciņa, vainadziņu, rudacīte, zaļmatīte, vārdiņš, deguntiņu, māmiņai utt.
Tā kā luga rakstīta dzejā, tad Rainis izmanto tēlainos izteiksmes līdzekļus- epitetus-„medus dvēselīte”, „zelta spuras”, „viltus čūska”, „goda zaglis”, personifikācijas- „mutes dot” „laimes māte laivā sēd”, „mēle tek”, „vakarmāte balvas nes”, salīdzinājumi- „meitiņa kā smildziņa”, „kā austriņa saule bēg”.
5.Raksturot problēmas aktualitāti mūsdienās.
Visaktuālākā problēma mūsdienās, manuprāt, ir alkoholisms, taču ģimenes savstarpējās nesaskaņas arī mūsdienās ir aktuāla problēma, tas notiek cilvēku dažādo raksturu un uzskatu dēļ. Mīlestība kā problēma mūsdienās nav tik aktuāla, ja arī ir, tad ir maz. Augstprātība arī mūsdienās ir sastopama, taču tā nav aktuāla problēma. Šīs problēmas raksturīgas kādai sabiedrības daļai, kur cilvēki ir ar savu dzīvi neapmierināti un nespēj sevi pārvaldīt, tēlaini sakot, turēt grožos.