Emo ir rokmūzikas stils, kuru raksturo dažas neatkarīgas pārmaiņas mūzikā ar kopīgām stilistiskām saknēm. Šī termina lietošana ir bijis iemesls daudzām diskusijām. 80-to gadu vidū termins “emo” raksturoja hardcore punk subžanru, kuru radīja Vašingtonā, D.C. mūzikas skatuve. Dažus gadus vēlāk termins “emocore” tika lietots, lai raksturotu emocionālus grupu izpildījumus uz Vašingtonas D.C. skatuves un tādus apgabala skatuvju atzarojumus kā Rites of Spring, Embrance, One Last Wish, Beefeater, Gray Matter, Fire Party un vēlāk arī Moss Icon.
90-to gadu sākumā terminu “emo” sāka attiecināt uz indie skatuves, kas sekoja Fugazi ietekmei, kuri atzarojās no pirmā emo viļņa. Tādas grupas kā Sunny Day Real Estate un Texas Is the Reason pievērsās indie rock stilam, kas, atšķirībā no emo, ir melodiskāks un mazāk haotisks. Tā saucamā “indie emo” skatuve izdzīvoja līdz 90-to gadu beigām, kad daudzas grupas vai nu izjuka vai pārvietojās uz vairākuma stiliem. Atlikušās indie emo grupas nekas nesacentās ar galvenā virziena stiliem. Rezultātā termins “emo” kļuva drīzāk kā neskaidri definēts identifikators, nevis specifisks mūzikas žanrs.
Vēsture. Pirmais vilnis (1985-1994)
1985. gadā Vašingtonā D.C., Īans Makkejs un Gajs Pikioto- DC hardcore muzikālās skatuves veterāni, nolēma pārvietoties no hardcore pamata stila ierobežojumiem un saasināt spēku iekš skatuves. Viņi sāka eksperimentēt ar savu mūziku, radot Makkeja Embrance un Pikioto Rites of Spring. Šo grupu mūzikas stils attīstījās un kļuva par viņu personīgo skaņu. Eksperimentēšanas un mūzikas jaunievedumu atjaunotās būtības rezultātā 1985. gada vasara tapa par “revolūciju vasaru.”
Kur tieši radās termins “emo” nav īsti skaidrs, bet daļa grupas Rites of Spring locekļu 1985. gada intervijā Flipside Magazine pieminēja, ka daži viņu fani sākuši lietot šo terminu, lai raksturotu grupas mūziku. 90-to gadu sākumā agrajai DC skatuvei nebija retums, kas attiecināms uz emo-core, tomēr ir neskaidrs, kad termins mainījies.
Īsā lika posmā D.C. emo skaņa sāka ietekmēt tādas grupas kā Moss Icon, Nation of Ulysses, Dag Nasty, Soulside, Shudder To Think, Fire Party, Marginal Man un Gray Matter, no kurām daudzas nonāca atklātībā ar Makkeja Dischord Records palīdzību. Sākotnējais DC emo vilnis beidzās 1994. gadā līdz ar Hoover sagruvumu.
Paplašinoties D.C. skatuvei, arī citas skatuves sāka attīstīt līdzīgu skanējumu un DIY ētiku. Agrajos 90-tajos Sandjego Gravity Records nāca klajā ar lielu skaitu hardcore emo stila ierakstiem. Tā laikaposma grupas bija Heroin, Indian Summer, Angel Hair, Antioch Arrow, Universal Order of Armagaddon, Swing Kids un Mohinder. Arī Kalifornijā Ebullition Records nāca klajā ar līdzīgas noslieces grupu ierakstiem, piemēram, Still Life un Portraits of Past.
Tajā pašā laikā Ņujorkā , Ņūdžersijas apgabalā, tādas grupas kā Native Nod, Merel, 1,6 Band, Policy of 3, Rye Coalition, Iconoclast un Quicksand izjuta tādu pašu ierosmi. Daudzas no šīm grupām iesaistījās ar ABC NO Rio kluba skatuvi Ņujorkā. Daudzi no šiem emo stiliem, īpaši Sandjego skatuve, pārvietojās uz vairāk haotisku un agresīvāku stilu, sauktu par “screamo.”
Vispār, daudzas emo hardcore stila grupas sāka izmirt līdz ar agrās ēras grupu izformēšanos. Tomēr skaņas veids saglabājās tādām grupām kā Four Hundred Years un Yaphet Kotto. Tomēr neliels skaits jauno grupu turpināja atspoguļot emo hardcore pirmavotus, ieskaitos Cirkle takes the Square, Hot Cross, City of Caterpillar, Funeral Diner un A Day in Black and White.
Pēc Embrance izjukšanas 1986.gadā Makkejs ieviesa ietekmīgu grupu Fugazi un drīz pievienojās Pikioto. Kamēr tādas grupas kā Fugazi, Drive Like jehu un Jaxbox sevi nedēvēja par tipiskiem emo, šo grupu mūzika ietekmēja otrā viņļa populāras grupas, piemēram, Sunny Day Real Estate, Braid un Jimmy Eat World.
Agrā ietekme
Kalifornijā tādas grupas kā Jawbreaker un Samiam sāka ietekmēties no D.C. skaņām. Endijs Grīnvalds raksturoja agrāko mūziku kā bises skaņas vienotību ar hardcore un dziesmu rakstīšanas jūtīgumu, un izmocītu māksliniecisko gaumi. Citas grupas, ieskaitos Still Life un Long Island’s garden Variety, drīz atspoguļoja vētrainu melodiju.
90-to gadu sākumā tādas grupas kā Lifetime atšķirīgi reaģēja uz jaunatnes titulēto notektās robežas hardcore stilu un vēlējās sameklēt jaunu virzienu. Kaut arī viņu mūzika tika bieži kvalificēta kā emo, tā arī tika apsvērta kā melodiskais hardcore.kā atbildi uz vairāk metālisku virzienu, ko ieņēma viņu hardcore vienaudži, Lifetime nolēma palēlināt un mīkstināt savu mūziku, pievienojot vairāk personiskus dziesmu tekstus. Vēlāk grupa pievienoja ātruma pāreju un agresiju, kas noformulēja viņu skaņu. Lifetime skaņa, teksti un stils kļuva par īstu gaismas kopiju vēlākajām grupām, ieskaitos Saves the Day, Taking Back Sunday un The Movielife.
Otrais vilnis (1994-2000)
Tā kā agrajos 90-tajos grupa Fugazi un Dischord Records skatuve kļuva arvien populārka indie pagrīdes organizācijās, jaunās grupas sāka izcelties. Kombinējot Fugazi ar post-punk ietekmi uz Mission of Burma un Husker Du, radās jauns emo žanrs.
Iespējams atslēgas brīdis bija Sunny Day Real Estate izlaistais albums „Diary” 1994.gadā. Pēc Sub Pop nesenajām veiksmēm ar Nirvana un Soundgarden par iezīmi kļuva daudzpusīgāka uzmanība uz albumu izlaišanu nekā tipiskajā indie izlaišanā, ieskaitot galveno reklāmu Rolling Stone. Spēcīgāka iezīme balstījās uz atļauju grupām nodrošināt uzstāšanos TV šovos, to skaitā The Jon Stewart šovā. Rezultātā albumi guva nacionālu ievērību.
Jo vairāk un vairāk cilvēki iemācījās par grupām, sevišķi caur World Wide Web, jo biežāk grupām tika piedēvēta nu jau nodrāztā frāze „emo.” Kaut pat Fugazi neuzskatīja par emo, jaunās paaudzes fani pārvietoja šo frāzi no agrā hardcore stila uz vairāk indie roka emo stilu. Sunny Day tas nebija nekas neparast un viņi centās apzīmēt sevi kā „emo-core.” Tomēr, kas liek paskaidrot šo terminu „emo”, daudzi fani sašķeļ šo žanru divos: „hardcore emo”, kas tika praktizēts agrāk un mūsdienu „indie emo”.
Turpmākajos gados radās daži galvenie „indie emo” reģioni. Pats nozīmīgākais parādījās 90-to gadu vidū Midvestā. Daudzas grupas ietekmējās no tā paša avots, bet ar vairāk norūdītu skaņu. Šis emo novirziens, spriežot pēc grupu ģeogrāfiskā novietojuma, tika bieži attiecināts kā „Midwestern emo”. Sākotnēji šajā kategorijā tika iekļautas grupas Boy’s Life un Cap’n Jazz. Sekojošajos gados tādas grupas kā The Promise Ring, Braid, Elliott, Curvise un The Get Up Kids parādījās no tās pašas skatuves un guva nacionālu uzmanību.
Arizona kļuva par citu galveno emo skatuvi. Fugazi un Sunny Day Real Estate saviļņojošās emo mūzikas iedvesmoti bijušie punk rokeri Jummy Eat World 1996.gadā nāca klajā ar albumu „Static Prevails”. Apstrīdami albums bija pirmais emo ieraksts, kas radīts uz galveno iezīmi.