Nu arī mūsu ģimenei pilnīgi likumīgi tiek dota iespēja sākt jaunu dzīvi jaunajos apstākļos! Senči ārdās- trešo paaudzi šeit dzīvojot, īri maksājot, dzīvokli remontējot un nu jākļūst par bomžiem! Man tas būs kaifs, mazajai māšelei arī acis deg. Ekstrēmā izdzīvošana sākusies! Nokāp no siltā dīvāna un pamēģini pats pa īstam, nevis kameras priekšā pazīmēties! Kamēr senči ārdīsies un meklēs taisnību vietējās un Eiropas tiesās, mēs, jaunie, tusēsim!
Saorganizēsimies un izdomāsim savu brendu. Dzeltenā zvaigzne neder- ebrejiem barakās bija vismaz jumts virs galvas. Sarkano ņems ļaunā palikušie ļaunuma impērijas reptiļi, un arī viņiem saspiestajās komunalkās lietus uz galvas nelija.
Ja mēs staigātu ar čemodāniem, apvainosies Staļina laika represētie- tiem deva vismaz lopu vagonus un pajumti Sibīrijā.
Piedāvāju retro stilu -melnbalti svītrotu tērpu. Trakais neapvainosies, zekam tā ir tikai kino pagātne. Puišiem svītras vertikāli, meičām- horizontāli. Nē, labāk tā : katram viens pāris apģērba, lieto pēc apstākļiem- ar vertikālo svītru mums viss ir OK, ar horizontālo- diez`kas nav. Tas pie reizes būs lakmusa papīriņš pārējai sabiedrībai- vai kāds pieies klāt, palīdzēs vai novērsīsies. Mūs saīsināti sauks par JB vai jēbīšiem, t.i.- jaunajiem bomžiem.
Izmesto jauniešu sociālais slānis apvienosies SIB ĪRIJĀ, kas nozīmē: Salā (vai siltumā- atkarībā no gadalaika) Izdzīto Biedrība ĪRIJA. Pēdējais vārds kā pēdējais patvērums gadījumā, ja pat vasarā tu jūties kā salā, t.i., ja pārējie pilsoņi tev nepalīdz ne ar gultu, ne ar labierīcībām, ne kaut vai siltu skatu. Tas no viņu puses būtu muļķīgi, jo mums vairs nav jātērē pusalga vai vairāk par dzīvokļa īri- varam par visu samaksāt. Var jau arī piespraust uz muguras vai krūtīm zīmi ar savu maksātspējas likmi, piem. „Nakts-5Ls”, „Nakts-10LS” utt. Mani, kā jaunu cilvēku, nešaubos, viena otra meitene paņemtu par brīvu. Tukšām rokām pie viņas neietu.
Tā tik būtu dzīve! Katru dienu- jauni paziņas, katru nakti- cita gulta! Jārēķinās, protams, ar visļaunāko- var iznākt samierināties arī ar patilti, kādu graustu, šķūni labākajā gadījumā. Nez` kā ar dzelzceļa stacijām. Sala laikā jāšturmē nakts patversmes vai Rīgas domes ēka. Jāuzzina, pie kādas temperatūras tur laidīs iekšā- ka neiznāk nosalt pie slēgtām durvīm.
Nakšņošana nav problēma. Studenti var savstarpēji izpalīdzēt ar kopmītnes vai īrētajām istabiņām-būs jautrāk! Vērtīgu pieredzi iegūs jaunie vēsturnieki- uz savas ādas izjutīs dažādu iekārtu spaidus- dzimtbūšanas, kad namu spekulanti, pārpircēji, netīrās naudas atmazgātāji tevi var svaidīt no viena saimnieka pie otra, pārdodot māju ar visiem tās iemītniekiem. Verdzības iekārtas jaukumus saldi izbaudīsi, kad no tevis ar likuma atļauju izspiedīs naudu, cik vien iegribēs un pēc tam kā tukšu maku izsviedīs uz ielas. Varēsi iejusties Amerikas agrāk diskriminētā nēģera ādā, kad baltie kungi brauca vienos, bet melnie- citos, sliktākos, šeit gan 10x dārgākos vagonos. Parādi noslēdz pirmatnējās kopienas apstākļi, kur mājokļa atrašana ir paša darbs.
SIB ĪRIJA kļūs par atvērtu organizāciju ne tikai jauniešiem, kaut viņu problēmu risināšana, protams, būs primāra. Jo ne jau visi jaunie tajās ap 70 000 ģimenēs, pret kurām ir ierosinātas lietas par izlikšanu no mājokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas- ne visi ir tik dzīvelīgi un optimistiski kā es ar mazo māšeli. Mūsu organizācija jāstrukturizē, kā tagad saka, atbilstoši tās sastādošo indivīdu īpatnībām. Tie, kurus nevelk romantika un piedzīvojumu kāre, pēc izmešanas jāpasargā no smagām psihiskām traumām- kā palīgi te apvienosies medicīnas, psiholoģijas, sociālā darba, pedagoģijas, varbūt arī teoloģijas un Kristīgās akadēmijas studenti, lai šie vājās psihes indivīdi nekļūtu par vieglā ceļa gājējiem- alkoholiķiem, narkomāniem vai pašnāvniekiem.
Plaši varēs izvērsties radošie jēbīši- filologi uzradīs aizraujošus, nesafantazētus literatūras gabalus no skarbās dzīves ar reālām briesmām; piem. „Pagrabu karalis”, „Ielas bieds” un tml. Topošie mākslinieki atradīs oriģinālas, sulīgas kompozīcijas, operatoriem un režisoriem mūsu dzīve būs īstā iespēju paradīze. Paši nodragāsim visus kolorītākos tipāžus!
SIB ĪRIJĀ būs nodaļa tiem jauniešiem, kuri gribēs veidot normālu ģimenes dzīvi- nevar bēbis augt antisanitāros apstākļos vai piebrēkt svešas ģimenes ausis. Jākontaktējas ar tautiešiem Īrijā, lai atrod viņiem darbu ,mitekli t.i. pilnu datu bāzi, un – uz priekšu! Izvirzām lozungu- „Nākotnes Latvija-Īrijā!” un prom! Atbrauksim pēc gadiem ar naudu, eiropeiski runājošiem un domājošiem bērniem, ar stipriem elkoņiem un cietām dūrēm, ar ekonomiskajā trimdā izaudzētu brīnumziedu- dzimtenes mīlestību sirdī un patrieksim pērkamos, tuklībā uzblīdušos tautas mānītājus un izsūcējus!
Dosim vecajiem pajumti SIB ĪRIJĀ. Viņi mūs uzaudzināja, gādāja par mums. Pieņemsim viņu dīvainības: neauglīgo salīdzināšanu ar lietuviešiem, kurus uz ielas neizliek, kompensācijas gaidīšanu par nolaupīto dzīvokli, cerību, ka mēs, bērni, pēc kungu ieteikuma ņemsim kredītu bankā un maksāsim visu mūžu par viņiem, kad deputātiem apmaksā īri pie radiniekiem. Civillikumā, Satversmē, starptautiskos līgumos valsts pārkāpto pantu meklēšanu, rakstus avīzēm, instancēm, Eiropas tiesai, izmisumu par netaisnību, valsts lamāšanu – apnicis!
Biezie ir viena kliķe un taisnību no tiem nepanāksi! Paši sev šādus kungus ievēlējāt!
Mēs, jaunieši, neesam nekādi lūzeri, mēs rīkojamies! Mūsu ideāls- mūžam nemirstīgais Rainis. Pilnveidojies pats un reāli pārmaini pasauli! „Kas rūdās grūtībās, top liels, tam sīkumi vairs neliek ciest!”