Mazā nāriņa, kurai uz akmens ir jāsēž 300 gadu!
Ikviens Kopenhāgenas viesis pilsētas apskati noteikti vēlēsies sākt, apsveicinoties ar pilsētas simbolu Mazās nāriņas skulptūru, kuras tapšanai līdzekļus pēc Andersena lugas noskatīšanās ziedojis dāņu “Carlsberg” aldaris Karls Jakobsens. Jūras karaļa meitai, pa pusei meitenei, pa pusei zivij, uz akmens jāsēž 300 gadus, lai varētu iziet cilvēku pasaulē. Mazā nāriņa uz vientuļā akmens sēž jau kopš 1913. gada, ik gadu uz viņu lūkoties ierodas gandrīz miljons ziņkārīgu tūristu. Kādu brīdi nāriņa bija pazudusi no krastmalas. Nē, tautās viņai vēl par agru doties – skulptūru sabojāja vandaļi. Taču tagad tā ir atjaunota vecajā vietā.
Piemineklis nāriņai – Hansa Kristiana Andersena pasakas varonei – Kopenhāgenā ticis uzstādīts 1913. gadā. 1,65 m augstā skulptūra kopš šī laika reizi pa reizei cieš no huligānu izdarībām. Tā tikusi simtiem reižu pārkrāsota, apzīmēta, un pat divreiz nāriņai tikusi norauta galva.
Čurājošs zēns kas izglābj Briseli
Brisele – Beļģijas galvaspilsēta, kaut arī nelielas valsts galvaspilsēta, bet ļoti interesanta tūristiem. Daudzi nosauc šo pilsētu vēl par Eiropas galvaspilsētu.
Pilsētas sirds ir Lielais Tirgus laukums ar Rātsnamu un 15.-17.gadsimta pilīm. Piļu greznās fasādes pievelk tūristus. Interesanti ir tas, ka vienā no ēkām, kas ietver laukumu, dzīvoja Viktors Igo, bet blakus namā Kārlis Marks strādāja pie sava darba „Kapitāls”.
Blakus laukumam atrodas Briseles talismans – piemineklis „Čurājošais zēns”. Leģenda stāsta, ka šis jaunais Briseles iedzīvotājs kādreiz paglāba pilsētu no ugunsgrēka, dzēšot uguni ar vienīgo viņam pieejamo veidu. Pateicīgie iedzīvotāji uzstādīja šo pieminekli kā glābēja un laimes simbolu, bet svētkos ieģērbj zēnu greznās drēbēs.
Lielais Kristaps
Ap 1510.gadu Rīgā, Daugavas krastā parādījusies koka skulptūra – Lielais Kristaps. Tā bijusi ļoti iemīļota rīdzinieku vidū, kas bieži apmeklējuši Lielo Kristapu, izgreznojot to ar lentēm un puķu vītnēm, aizdedzinot svecītes un izlūdzoties aizsardzību no visa ļauna. Ļaudis godājuši šo tēlu neatkarīgi no konfesijas, kas ļāvis tam saglabāties līdz mūsdienām – pašreiz tas apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Lielais Kristaps bija liels un dižs vīrs. Viņš laikā, kad bija satrakojusies jūra, pārnesa ļaudis pāri tai uz drošāku vietu!