Kas ir cilvēks?
Kas ir cilvēks? Jautājums, uz kuru ir grūti atbildēt. Jautājums, par kuru ikdiena aizdomājas retais. Neviens nevar skaidri pateikt definīciju par to, kas ir cilvēks. Pirmkārt, ikviens no mums ir cilvēks, dzīva būtne, kura nākusi šai pasaulē lai dzīvotu un tas nenozīmē tikai eksistēt. Cilvēks ir kas vairāk par fizisku ķermeni, kas pārvietojas pa zemes virsu un cenšas izdzīvot. Karam no mums ir savs uzdevums, savs mērķis, bet visiem kopīgs- dzīvot šo dzīvi tā, lai no tās aizejot, būtu lepnums un gandarījums par katru pavadīto dienu šai pasaulē.
Mēs visu atšķiramies viens no otra, ikviens ir neaizstājams, ar fiziskām un garīgām īpatnībām. Katram cilvēkam ir savi uzskati, reliģijas pārliecība, vērtību sistēma, jūtas, sapņi, mērķi, liktenis, rakstura iezīmes, izpratne par laimi un mīlestību. Katram izstrādājas idille par dzīves jēgu, kas parādās jau pusaudžu gados un agrā jaunībā. Dzīves jēgā tiek iekļauti visdažādākie mērķi, ideāli, ko meklē citos cilvēkos, vērtības, centieni, meklējot tajos būtiskāko un nozīmīgāko. Tā ir vēlme aptvert visu dzīvi kopumā, prognozēt to krietnu laiku uz priekšu.
Mūsu vidū, sabiedrībā, valda aizspriedumi. Sabiedrība it kā izstumj tos, kuru uzskati krasi atšķiras, tos, kuru uzvedība un ārējais izskats neatbilst vispār pieņemtajām normām. Paaudzēm mainoties mainās sabiedrība, līdz ar to arī sabiedrības pieņēmumi. Cilvēks dzīves laikā mācās cienīt citu izteiksmes brīvību, mācās dzīvot bez aizspriedumiem, cienīt citu domas.
Katrs no mums zināmā laika posmā pilnveido sevi, aug un veidojas gan fiziski, gan garīgi, uzkrāj pieredzi. Kaut arī daudzos mājo uzskats, ka dzīves pieredze ir kaudze zināšanu kā rīkoties situācijas, kas nekad neatkārtosies, mēs mēdzam kļūdīties un par savām kļūdām atbildēt. Ir jāsadzīvo ar pagātnes pieredzi un kļūdām domājot par nākotni.
Mums šajā pasaulē ir dots noteikts laika sprīdis, tādēļ mums nav jāiznieko laiks.
Vienādi cilvēki nepastāv