Eseja
Latvieši Pirmajā pasaules karā.
Pirmā pasaules kara rezultātā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tautsaimniecība,kura bija sākusi attīstīties, tika sagrauta drupās. Latvieši tika izklīdināti pa visu pasauli, daudzi mira bēgļu gaitās, taču ļoti daudzi gāja bojā, cīnoties par Latviju. Dzima īsti varoņi un leģendas.
Jau 1915. gada pavasarī sākās vāciešu iebrukumi Kurzemē, kuri ar atkārtotiem uzbrukumiem bija sekmīgi un vācu kontrolē nonāca praktiski visa Kurzeme un Latvijas „maizes klēts” Zemgale. Tas bija sākums lielām mūsu senču bēgļu gaitām. Kurzemi pameta aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, to skaitam sarūkot no 800 000 līdz 230 000 tūkstošiem iedzīvotāju. Tika evakuētas fabrikas, lauku saimniecības, kas deva smagu triecienu tautsaimniecībai.
Cilvēki, kas devās bēgļu gaitās, bieži vien devās prom ar pašu mazāko, ko var paņemt līdzi, tādēļ daudzu liktenis ļoti ātri beidzās ar nāvi dažādu slimību vai bada dēļ. Tuvinieki zaudēja kontaktus, vecāki zaudēja bērnus. Daudzi bēgļu gaitās devās uz Iekškrieviju. Šajā garajā ceļā daudzi neizturēja un gāja bojā, nesasniedzot mērķi. Krievija par bēgļu uzņemšanu nebija domājusi. Vietās, kur bija saplūdis lielāks bēgļu skaits, tika dibinātas bēgļu apgādāšanas organizācijas. 1915. gadā Pēterpilī sanāca bēgļu organizāciju darbinieku kongress. Tas nodibināja Latviešu bēgļu centrālkomiteju, kurā apvienojās kādas 260 atsevišķas bēgļu apgādāšanas organizācijas. Centrālkomitejas priekšsēdētājs bija Vilis Olavs (1867-1917).
Tā kā Vidzemi vāciešiem vēl nebija izdevies iekarot, tad tika organizētas īpašas karaspēka vienības- strēlnieku bataljoni. Tos komandēt bija atļauts latviešu valodā. Valsts domnieki- J.Zālītis un J. Goldmanis- griezās pie tautas ar dedzīgu uzsaukumu- „Pulcējieties zem latviešu karoga!” Kopā saformēja 9 latviešu strēlnieku bataljonus, arī vēlākos pulkus(8 aktīvos un 9 rezerves). Lai gan strēlniekiem neizdevās atņemt vāciešiem Kurzemi, tiem izdevās apturēt vāciešu tālāku virzīšanos Latvijas teritorijā. Pirmās latviešu strēlnieku cīņas ar vāciešiem iesākās 1915.gada oktobrī. Šeit jāpiemin pirmā bataljona rotas komandieris Frīdrihs Briedis, kurš ar savu varonību kļuva par tautas varoni. Ikvienam zināmas varonīgās Ziemassvētku, Nāves salas kaujas un cīņas Ložmetējkalnā,kuru ar krievu palīdzību izdevās ieņemt.Brieža vadītās cīņas bija tās,kas apturēja vāciešu tālāku virzīšanos.
Cara valdība tika gāzta 1917. gada Pēterpils revolūcijā. Latvija nonāca vācu pakļautībā.Nācijas pastāvēšana bija tuvu iznīcībai. Nabadzība, sagrauti sapņi,ģimenes,asiņainas cīņas- tas raksturo mūsu tautas likteni Pirmā pasaules kara laikā.