Valmieras 5. vidusskola
Referāts
Ģeogrāfijā
Dānija
Darba autore: Zane Eihe
Darba konsultants: D. Ranše
Valmiera 2006
Saturs
Saturs………………………………………….2.
Ievads………………………………………….3.
Ģeogrāfiskais stāvoklis…………………….4.
Reljefs un derīgie izrakteņi……………….5.
Klimats…………………………………………5.
Iekšējie ūdeņi………………………………..6.
Dabas zonas, augi, dzīvnieki…………….6.
Iedzīvotāji……………………………………..6-7.
Saimniecība…………………………………..8-10.
Tūrisms…………………………………………11.
Nobeigums……………………………………..12.
Izmantotā literatūra………………………….13.
Pielikums……………………………………….14.
Ievads
Šo valsti izvēlējos jo gribēju uzzināt ko vairāk par Dāniju, tās
tūrisma objektiem un kāds Dānijā ir klimats. Centīšos sameklēt pēc iespējas vairāk materiālu par Dāniju, jo vēlos uzzināt ko aizbraucot uz turieni man būtu jāņem līdz un ko es varētu apskatīt Dānijā. Ceru, ka šis referāts man izdosies uzrakstīt labi un ceru, ka uzzināšu arī ko vairāk par Dāniju. Vēlētos arī uzzināt kāds Dānijā ir klimats un cik liela atšķirība klimatam ir starp latviju.
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Galvas pilsēta: Kopenhāgena
Iedzīvotāju skaits: 5 293 000
Platība: 43 094 km2
Oficiālā valoda: dāņu
Galvenā reliģija: kristietība (evaņģēliskie luterāņi)
Naudas vienība: Dānijas krona
Rakstīt pratēji: 99%
Mūža ilgums: 75 gadi
Galvenās eksportpreces: mašīnbūves produkcija, cūkgaļa, farmaceitiskie izstrādājumi, mēbeles, tekstilpreces un apģērbi.
Valsts iekārta: monarhija, demokrātija
Parlaments: Folketings – 179 deputāti, ievēl uz 4 gadiem
Pilsētās: 85% iedzīvotāju
Lielākās pilsētas(1994): galvaspilsēta Kopenhāgena –
620 970 (aglomerācija – 1 346 289)
Orhūsa – 274 535
Odense – 181 824
Olborga – 158 141
Esbjerga – 82 593
Ransnersa – 61 506
Adminstratīvais iedalījums: 12 āmtes, 2pilsētu āmtes
Aramzeme: 61%, meži: 11%
Derīgie izrakteņi: nafta un dabasgāze (Ziemeļjūrā), kūdra, kaļķakmens
Lielākās salas: Zēlande – 7026km2
Fīna – 2976km2
Lollana – 1241km2
Bornholma – 588km2
Augstākā virsotne: Idingskovhejs – 173 m v.j.l.
Lielākais ezers: Arresē – 40km2
Garākā upe: Gūdeno – 158 km
Ienākums uz iedzīvotāju: 28 110 USD
Vismazākā un visblīvāk apdzīvotā Skandināvijas valsts
Dānija, kas atrodas uz pussalas un 406 salām. Dānijas teritorijas lielākā daļa (70%) aizņem Jitlandes pussalu, kura no Vācijas robežas gandrīz 340 km garumā iestiepjas Ziemeļjūrā. Ziemeļjūras daļu (jūras šaurumu) starp Zviedriju un Dānijas austrumu krastu sauc par Kategatu, bet Ziemeļjūras daļu starp Norvēģiju un ziemeļrietumu Dāniju sauc par Skageragu. Jitlandes dienvidos Dānijai ir 68 km gara robeža ar Vāciju. Dānijas sastāvā ir divas autonomas teritorijas ar savu pašpārvaldi – Farēru (Fēru) salas un lielākā sala pasaulē Grenlande.
Apskalo- Ziemeļjūra, Baltijas jūra, Lielais belts. starp salām , Jitlandes pussalu un Skandināvijas pussalu atrodas vairāki jūras šaurumi – Skageraks, Kategats, Ērsuns, Lielais Belts, Mazais Belts.
Reljefs un derīgie izrakteņi
Dānijas teritorija ir viena no zemākajām un līdzenākajām visā
pasaulē. Tās augstākie pakalni pat nesasniedz 200 m vjl. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas zemu virs jūras līmeņa; vidējais augstums ir tikai 30m. Vienīgais izņēmums ir 588km2 lielā Bornholmas sala Baltijas jūrā uz austrumiem no Dānijas. Salā slejas klinšaini kalni. Jitlandes rietumu krastu izrobo lagūnas, smilšu strēles un sēres. Dažviet pussalas austrumu krastā sauszemē iestiepjas fjordi. Lielākais ir Limfjords, kas dziļi iespiedies Jitlandes ziemeļrietumu daļā un sazarojies, veidodams iekšējo ūdensceļu sistēmu. Ledus laikmeta beigās Dānijā nogulsnējušies biezi nogulumiežu (morēnas) slāņi. Tajos izveidojušās samērā auglīgas podzolētas augsnes. Tikai piekrastē vērojamas smilšu kāpas, bet Menas salā atrodas apbrīnojami skaistas līdz 100 metrus augstas balta krīta klintis. Ir arī vietējās brūnogles un lignītu. Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā kopš 1972 iegūst naftu (krājumi 300 mljt 1980), kopš 1984 – dabas gāzi (200 mld m3). Tomēr enerģētikas bilancē galvenais ir importētās akmeņogles, nafta un naftas produkti. Valstī ir maz derīgo izrakteņu.
Mēnes klints Krīta stāvkrasts pārsniedz 100 metru, Mēnas salas augstākā klints Droningestolenas, kas paceļas 128 m augstumā. Dānijas augstākā virsotne – Idingskovheja kalns (173 m.v.j.l.).
Klimats
Dānijā valda mērens klimats ar maigu vasaru (gaisa temperatūra
sasniedz 25grādus C)un aukstu, lietainu ziemu, ziemā gandrīz nekad nav sala (gaisa temperatūra – ap 0grādiem C). Vidējā temperatūra ziemā ir par 10grādiem C augstāka nekā citur tādos pašos ģeogrāfiskā platuma grādos. Tā ir siltās golfa straumes ietekme. Straume plūst ziemeļu virzienā garām Dānijas rietumu krastam. Salīdzinājumā ar Skandināvijas pussalu klimats Dānijā ir siltāks, jo jūtama spēcīga jūras un siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Gandrīz visur jūtami jūras vēji, kas sevišķi spēcīgi ir vētru laikā. Vēji un viļņi norāda uz pārveidoto krasta līniju, tāpēc cilvēkiem jārēķinās ar šiem dabas spēkiem.
Iekšējie ūdeņi
Nīhavas kanāls, Nisumas līcis. Lielākās upes, kas ietek Ziemeļjūrā
– Varde,Gramo, Geiso, Omme.citas upes- Skīveo, Storo, Vardeo, Kongeo, Rībeo, Skjerno, Mossē, Vido, Trene, Šleja, Suso. Garākā upe Gūdeno 158 km, Dānijas lielākais ezers – Arresē(40km2).
Dabas zonas, augi, dzīvnieki
Gadsimtiem ilgi kultivējot zemi, ir uzlabota tās auglība. Jitlandes
Rietumu daļā pārsvarā velēnu podzolētās augsnes, Austrumos un salās – mežu brūnās, piekrastē – aluviālās augsnes. Audzē – graudaugus (kviešus, miežus, rudzus) un dārzeņus, arī rapsi. Audzē arī augļu kokus, cukurbietes, kartupeļus un linus Daudz mājdzīvnieku: cūkas, kazas, govis, zirgi, aitas, putni. Zivis: vaļi. Dānijā gandrīz nekur nav saglabājusies neskarta daba, jo 65% platību aizņem aramzemes. Aug daudz kadiķu, daudz retu augu starp tiem vairākas orhideju sugas, dažādas putnu sugas.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāji-5 293 000
Oficiālā valoda- dāņu
Galvenā reliģija- kristieši 93%; pārējie 7%
Valsts reliģija ir luterticība, pie kuras pieder iedzīvotāju vairākums. Bet Dānijā ir arī katoļi, jūdisti u.c. reliģiskās grupas. Pēdējā laikā imigrācijas rezultātā no Austrumeiropas Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Āfrikas ir pieaudzis citu tautību pārstāvju skaits. Vislielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kopenhāgenā un tās apkārtnē.
Rakstīt pratēji – 99%
Mūža ilgums – 75 gadi
Ģimenes dzīve
Visā Rietumu pasaulē (Eiropā un Ziemeļamerikā)arvien vairāk
cilvēku sāk izturēties pret ģimenes dzīvi brīvi, bez aizspriedumiem. Īpaši izteikti tas notiek Dānijā; arī citur Skandināvijā. Liela daļa bērnu Dānijā aug ģimenēs, kurās vecāki nav precējušies. Gandrīz visi (96%) tagadējie Dānijas iedzīvotāji ir cēlušies no dāņiem un citām skandināvu tautām. Dānijas dienviddaļā Vācijas pierobežā dzīvo vācieši. Valstī ir neliels skaits turku, irāņu, pakistāniešu, kā arī bēgļi no kādreizējās Dienvidslāvijas un Somālijas. Dānijā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē.
Iedzīvotāju skaita dinamika (gads; mlj.)
1920 3.24 1960 4.59
1930 3.54 1970 4.94
1940 3.84 1980 6.15
1950 4.28 1986 5.11
Pilsētas (iedz. tk, 1983)
Kopenhāgena 644* Ranersa 61.7
kopā ar piepilsē- 1372,0 Kolinga 56.4
tām (Lielā Kopen- Helsingēra 56.2
hāgena) Herninga 55.9
Orhūsa 248.5 Horsensa 54.8
Odense 170.6 Vajle 49.7
Olborga 154.8 Roskile 48.8
Esbjerga 80.3
*1982. gadā
Saimniecība
Kopš senatnes kuģniecībai un zvejniecībai ir bijusi liela nozīme
dāņu dzīvē. Dānijai pieder arī liela zvejas flote ar apmēram 2500 kuģiem. Katru gadu zvejnieki nozvejo vairāk nekā miljonu tonnu zivju. Zvejas flotes tilpība >130 tk br.reģ.t. Zvejo gk. Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā Z daļā. Nozveja līdz 2 mlj t gadā. Pie Grenlandes vaļu medniecība. Attīstīta kažokzvēru audzēšana; ūdeļādu ražošanā ir 3. vietā pasaulē (aiz Somijas un ASV). Jūras transports veic ½ iekšējo un 4/5 ārējo kravu pārvadājumu. Tirdzniecības flotes tilpība 4.8 mlj br.reģ.t (1984). Ostu kopējo kravu apgr. ~50 mlj t. Dzc. 4.2 tk km (kopā ar dzc. prāmjiem). Dzc. Prāmju satiksme starp Jitlandi un salām, kā arī ar kaimiņvalstīm.
Dānijā gandrīz nekur nav saglabājusies neskarta daba, jo 65%
platību aizņem aramzemes, kur audzē labību un dārzeņus. Ļoti augstā līmenī attīstīta gaļas un piena lopkopība. Zemnieki izmanto modernu lauksaimniecības tehniku un daudz minerālmēslojuma. Tā rezultātā dažādas ķīmiskās vielas var nokļūt gruntsūdeņos un arī dzeramajā ūdenī. Lai to novērstu, tiek veikti speciāli pasākumi. Piemēram, pēc ražas novākšanas laukus nedrīkst atstāt kailus. Tajos sēj īpašus augus, piemēram, rapsi, kas zaļo arī visu ziemu un uzņem lieko mēslojumu. Pavasarī zaļo augu masa tiek iearta augsnē un kalpo kā dabisks mēslojums. No visiem valsts iedzīvotājiem tikai 4% strādā lauksaimniecībā, bet šī nozares produkcija dod 20% eksporta ienākumu. Ļoti liela vērtība tiek veltīta produktu kvalitātes kontrolei. Dānijā ir ap 1000000 mazāku un lielāku fermu, kurās audzē mājdzīvnieku. Apstrādes rūpnīca un pakalpojumu sfēra ir ļoti svarīgas Dānijas saimniecības nozares, jo valstī ir maz derīgo izrakteņu. Gandrīz divas trešdaļas valsts teritorijas izmanto lauksaimniecībā. Dāņi audzē graudaugus, no kuriem īpaši svarīga nozīme ir kviešiem, miežiem un rudziem. Liela daļa lauksaimniecības zemes tiek izmantota mājlopu, īpaši – cūku un liellopu audzēšanai. 2000.gadā Dānijā izaudzēja 11.6 miljonus cūku, 1.85 miljonus liellopu un ieguva vairāk nekā 4 miljonus tonnu miežu. Dānija ir plaši pazīstama ar saviem kooperatīviem. Lai neatpaliktu no mūsdienu lauksaimniecības attīstības, fermeri ir sākuši strādāt saskaņoti. Viņu plānos bija apvienot cūkkopības un piensaimniecības fermas kooperatīvas, lai veicinātu savu ražojumu pārdošanu ārzemēs. Lauksaimniecība specializējusies piena un cūkgaļas, gk. Bekona ražošanā. Galvenie lauksaimniecības preču produkcijas ražotājas ir lielās kapit. Fermas. Noris strauja lauks. raž. Koncentrācija. 1951-81 saimniecību skaits samazinājies no 205.8 tk līdz 110 tk. Lauksaimniecība ir augsti mehanizēta un ķimizēta. Lauks. raž. Kontrolē kapit. Kooperācijas sistēma. 2/3 lauksaimniecības produkcijas eksportē. Tai ir liels īpatsvars EEA valstu vidū rudzu, miežu, cūkgaļas ražošanā. No 3 mlj ha lauks. izm. z. ¾ atrodas Jitlandē. 9/10 lauksaimniecības produkcijas vērtības dod lopkopība. Piena, sviesta un gaļas ražošanā uz 1 iedz. ir 2. vietā pasaulē (aiz Jaunzēlandes). Audzē gk. Dānijas sarkanās un Jitlandes melnraibās šķirnes govis. 30% lauks. produkcijas vērtības dod cūkkopība 4/5 lopu skaita konc. Jitlandē. Augkopība specializējusies lopbarības kult. audzēšanā. Graudaugi aizņem >60% sējpl. (1.8 mlj ha), bet pārtikas graudaugi tikai 6-7%. No tehn. kult. audzē gk. Cukurbietes un linus. Lielas platības aizņem lopbarības bietes un zālaugi.
Lopkopība (1984
M ā j d z ī v n i e k i (mlj)
Liellopi 2.8 Augkopība
govis 0.9
Cūkas 8.8 Sējpl. Kopraža
Aitas 0.06 (tk ha, (tk t,
Zirgi 0.04 1978) 1984) – Kvieši 121 2440
P r o d u k c i j a (tk t) Mieži 1491 4862
Piens 5012 Rudzi 81 608
Sviests 103 Auzas 88 158
Siers 294 Kartupeļi 35* 1121
Gaļa 1534 Cukurbietes 76 3019*
cūkgaļa 1236
Olas 77 * 1976. gadā.
Tomēr mūsdienās Dāniju nevar uzskatīt par tipisku lauks zemi, jo
lielākā iedzīvotāju daļa strādā pakalpojumu sfērā, kas saistīta ar sarežģītu tehnoloģiju ieviešanu visā pasaulē. Dānijas iedzīvotājiem ir ļoti augsts izglītības līmenis. Dažādu nozaru speciālisti nepārtraukti turpina mācīties un celt savu kvalifikāciju. pasaules mērogā Dānija ir vienā no pirmajām vietām dzīves līmeņa ziņā.
Saimniecība ir industriāli agrā valsts. 25 liel. Akciju sabiedrības
kontrolē ½ rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības un finanšu uzņēmumu. Gandrīz 60% banku operāciju veic 3 bankas. 1/3 rūpn. Uzņ. Ir ārz. (gk. ASV, Lielbritānijas, VFR, Zviedrijas) monopolu ietekmē. Rūpniecība, amatniecība un celtniecība dod 40% nac. ienākuma. Galvenās nozares ir mašīnbūve (kuģubūve, elektrotehnika, radioelektronikas rūpniecība), pārtikas, ķīm. rūpn., tekstil rūpniecība, kas dod 80% rūpn. produkcijas. Izejvielu trūkums palielina atkarību no pas. tirgus. iegūst gk. būvmatreālu rūpniecības izejvielas, kūdru, nedaudz – vārāmo sāli. TES izmanto arī vietējās brūnogles un lignītu. Apstr. rūpn. izmanto lauksaimniecības un importētās izejvielas. Liel. rūpn. centri ir Kopenhāgena (1/2 rūpn. uzņ.), Orhūsa, Odense, Olborga. Metal. uzņēmumi ražo 1/3 nepieciešamā tērauda un velmējumu. vecākā un nozīmīgākā mašīnbūves nozare ir kuģubūve. Transporta mašīnbūves uzņēmumi ražo lokomotīves un vagonus, velosipēdus, montē automobiļus. Ražo arī rūpniecības iekārtas, lauksaimniecības mašīnas. strauji attīstās elektrotehnikas, radioelektronikas rūpniecība, aparātbūve, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Attīstīta arī vieglā un pārtikas rūpniecība. Autoceļi 66.5 tk km, no tiem autostrādes 8.5 tk km. 1.45 mlj vieglo automobiļu (1984). Liel. starpt. lidosta – Kastrupa (Amageras salā 10km no Kopenhāgenas). Gāzes vadi uz VFR un Zviedriju. Lielus ienākumus dod tūrisma industrija. 2/3 eksporta vērtības dod rūpn. izstr., 1/5 lauks. un pārtikas rūpn. produkcija. galvenie tirdzniecības partneri – EEA un EBTA valstis.Soc. valstu daļa ārējā tirdzn. ~ 5%.
Rūpniecības produkcija (1984)
Elektriskā enerģija 19.0
(mld kW* )
Nafta (mlj t) 2.3
Naftas produkti (mlj t) 8.6*
Tērauds (tk t) 470
Vēlmējumi (tk t) 330
Minerālmēsli 9mlj t) 1.26
Cements (mlj t) 2.5
Kuģi 9būve pabeigta; 270
tk br.reģ.t)
Cukurs (tk t) 510
Piena pulveris (tk t) 145
Zivju milti (tk t) 430
*1978. gadā.
Tūrisms
Ārzemju tūristus visvairāk saista vēst. un kult. pieminekļi. Gadā
apmeklē 15-16 mlj ārzemju tūristu, gk. no VFR un Skandinavijas valstīm. Pilsētas viesi pastaigājoties pa vecajām, šaurajām ieliņām un gājēju ielām, redzēs gan senas baznīcas, gan krāsainus skaļus tirgus laukumus, gan pilsētas kanālu tīklu. Kopenhāgenā ir arī riteņbraucēju pilsēta, un nereti veloceliņi ved ārpus pilsētas, kur daudziem pilsētniekiem ir vasaras mājiņas.
Karaliskā sala – Zēlandes salu mēdz dēvēt par karalisko salu, jo
tās ziemeļdaļā atrodas vairākas iespaidīgas pilis – Kronborgas pils Helsingērā kuru dēvē arī par Hamleta pili (pils celta no 1574.-1585.) 27. gs. to izpostīja ugunsgrēks, taču tā ātri tika atjaunota. Simtiem tūristu ikdienas apmeklē šo pili, kura ir viena no skaistākajiem arhitektūras pieminekļiem Dānijā. Frederiksborgas pils Hillerēdā, kā arī karaļģimenes vasaras rezidence – Fredensborgas pils. Roskilles pilsētas katedrālē atrodas daudzu dāņu karaļģimeņu mirstīgās atliekas, te ir arī vikingu kuģu muzejs. Fīnas salā atrodas H.K.Andersena muzejs un liela viņa darbu bibliotēkā dažādās valodās. Fīnā ir arī daudz arhitektūras pieminekļu. viena no interesantākajām ir Egeskova (Ozolmežs) pils, kura celta 1554. gadā renesanses stilā. Viena no vecākajām ķieģeļu celtnēm Skandināvijā ir Nīborgas pils. Uz Lollanas un Falsteras salas, sastopamas lieliskas pludmales, daudz senu muižu un piļu, labas ģimeņu atpūtas vietas – Knuthenborgas Safari parks, falstereas ģimeņu parks. Maribū pilsētiņa Lollanas centrālajā daļā ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma centriem. Mēnas klints ir viena no skaistākajām Dānijas salām. Lizelundas parks un nelielā pis atrodas Mēnas aizsargājamo dabas ainavu kompleksa ziemeļudaļā, apmēram 1 km no jūras stāvkrasta. tas ir viens no 18.gs. beigu perioda dāņu šedevriem. te atrodas savdabīga „norvēģu māja”, „katoļu kapele”, „ķīniešu tējas paviljons” un „šveiciešu būda”, kurā īsu laika posmu dzīvojis un strādājis dāņu „pasaku vecītis” Hans Kristians Andersens. jēlinga ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām vietām Dānijā, jo te apglabāti senie vikingu karaļi. Vārds „Lego” ir veidots no diviem dāņu vārdiem, kas latviski nozīmētu – „spēlējies labi”. 1968. gadā Dānijas pilsētā Frederisijā „Lego” industrijas dibinātājs atvēra Legolandi – vienu no populārākajiem atrakciju parkiem Eiropā, kas konstruēts no vairāk nekā 44 milijoniem Lego klucīšu. Te ir Minilande, kur samazinātā veidā uzceltas Dānijā, kā arī Eiropā populāras vēsturiskas celtnes, Pasaku zeme, Safari parks, kurā dzīvnieki ir izveidoti tikai no lego klucīšiem, Legoredo – Amerikas mežonīgo Rietumu ciema kopija un vēl daudz kas interesants. te ir lieliska seno rotaļlietu kolekcija.
Nobeigums.
Drabs veicās diezgan grūti jo par Dānijas klimatu, iekšējiem
ūdeņiem, dabas zonām, augiem un dzīvniekiem nav īpaši daudz informācijas. mērķi esmu sasniegusi jo uzzināju to kas man interesē un pēc iespējas labāk esmu izpildījusi (sameklējusi) to par ko referāta punktos vajadzēja aprakstīt. rezultāts, manuprāt, ir ļoti labs jo no sākuma necerāju, ka uzrakstīšu (sameklēšu) tik daudz materiālu. Uzzināju, ka Dānijā ir ļoti daudz tūrisma objektu. Un uzzināju, ka Dānija ir viena no zemākajām un līdzenākajām valstīm visā pasaulē. Dānija ir ļoti skaista un krāšņa valsts.
Izmantotā literatūra
• Pasaules ģeogrāfija, Zvaigzne ABC 1999.g.
• Pasaules ģeogrāfijas Enciklopēdija 2005.g.
• Dīns Fostres – Lietišķā etiķete Eiropā
• Iveta Druva-Druvaskalne, Ziemeļvalstis (lasāmā grāmata ģeogrāfijā) 1996.g.
• Agra Lipsberga-Kontinentu Ģeogrāfija 8.klasei (mācību grāmata) 2000.g.
• Pasaules Ģeogrāfijas atlants 2000. g.
Pielikums
Tivoli parku atklāja 1843. gadā. Tas aizņem palšu teritoriju Kopenhāgenas centrālajā daļā. Parkā ir koncertzāles, kafejnīcas, puķu dārzi un atrakciju parks.
Kopenhāgenā Nīhavas kanāla malā rindojas košas, gleznainas ēkas, no kurām daudzas celtas 16.gs. Vairāk nekā ceturtā daļa Dānijas iedzīvotāju un arī lielākā daļa imigrantu dzīvo. Kopenhāgenā un tās apkārtnē.
viens no visā pasaulē pazīstamajiem Kopenhāgenas simboliem „Mazā nāriņa”.
Baltā krīta klints Menas salā.