Etruski
Vēsturnieki parasti piemin etruskus, sākot runāt par Romas pirmsākumiem. Etruski apdzīvoja Etrūrijas reģionu, kas aptuveni sakrīt ar mūsdienu Toskānu Itālijas pussalas centrālajā daļā.
Etrusku izcelšanās
Senie romieši etruskus sauca par tuskiem, no kā arī cēlies Toskānas provinces nosaukums. Taču, pašu etrusku izcelšanās joprojām nav īsti skaidra. Daudzi vēsturnieki domā, ka etrusku priekšteči ieradušies Itālijas pussalā no Āzijas pēc hetu impērijas sabrukuma. Hērodots min, ka etruski ieradušies Itālijas pussalā no Līdijas. Citi mūsdienu vēsturnieki un arheologi uzskata, ka etruski ieceļojuši Itālijas pussalā no Mazāzijas vai pāri Alpiem no Austrumeiropas, bet vēl citi, ka tie vienmēr bijuši vietējie iedzimtie. Bet varbūt, ka daļa patiesības ir katrā no šiem viedokļiem – arī Egejā daudzu gadsimtu gaitā varēja novērot raibu, nepārtraukti mainīgu tautu kokteili, līdz šeit sintezējās vairāk vai mazāk kultūras un valodas ziņā vienota Senās Grieķijas civilizācija.
Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu Toskānas piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām. Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas – Tarkvīnija, Veija u.c., kuras pārvaldīja vietējie aristokrāti un, kuras izveidoja divpadsmit pilsētu konfederāciju. Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu Po upes ieleju līdz Adrijas jūrai. Arī Roma, kurai Etrūrijā faktiski bija vidējas apdzīvotas vietas statuss, nonāca etrusku kontrolē.
Etrusku sasniegumi
Lai kāda būtu bijusi viņu izcelšanās, etruski bijuši ļoti inovatīva un strādīga tauta. Viņi apstrādāja dzelzi, izmantojot dzelzs rūdu, ko viņi ieguva Elbas salā. Pateicoties attīstītai metalurģijai un efektīvu dzelzs ieroču izgatavošanas prasmei, etruski bez grūtībām kontrolēja lielu Itālijas pussalas daļu, kamēr šeit vēl pastāvēja nelielas pilsētvalstis. Dzelzs un tā izstrādājumi, kuri piesaistīja lielu feniķiešu un grieķu tirgotāju interesi, lielā mērā bija arī etrusku labklājības pamats.
Skaidrs ir arī, ka etruski bijuši labi komersanti – viņiem bija ciešas tirdzniecības attiecības ar feniķiešiem un grieķu Sicīliju. Alfabētu etruski bija aizguvuši no grieķiem, arī etrusku kultūra pamatā bijusi helēniska. Tiek uzskatīts, ka arī gladiatoru spēles ir etrusku izgudrojums.
Etrusku noriets
Sākoties 4. gadsimtam p.m.ē. sākas arī leģendārās etrusku civilizācijas noriets. Vispirms Po upes ielejā iebruka galli, kuri apdzīvoja Itālijas ziemeļu daļu, etruskus no šejienes padzenot. Kampaņā sacēlās vietējā itāliešu tautiņa un arī izspieda etruskus no savas teritorijas. Ap 542.g. p.m.ē. arī romieši padzina savu etrusku valdnieku un apvienojās ar citām pilsētvalstīm cīņā pret etrusku režīmu drīz vien pakļaujot sev visu Etrūriju. Etrusku politiskā ietekme Itālijas pussalā no šī brīža strauji kritās. Tomēr tas tā nenotika ar etrusku kultūru. Daudz kas no šīs vecās kultūras, kuras pirmsākumi iesniedzas visvecākajās pasaules civilizācijās, tika pārmantots latīņu pasaulē. Tā, piemēram, romieši no etruskiem aizguva armijas organizāciju pēc centūriju principa, kas vēlāk, pārņemot daudzas inovācijas arī no grieķiem, ļāva romiešu militārajiem spēkiem gūt pasaulslavenas uzvaras. Romieši no etruskiem aizguva arī pilsētu plānošanas prasmi, villas, togas un alfabētu. Savukārt paši etruski pārstāja pastāvēt kā patstāvīga sena sabiedrība, pakāpeniski saplūstot ar citām apkārtējām tautām.