Man tuvākais tēls eposā „Lāčplēsis” ir Spīdala, Aizkraukļa vienīgā meita.
Lāčplēsim pirmajā brīdī Spīdala iepatikās:
”Skaistumu tādu tas nebija redzējs:
Spīdalas acis raudzījās droši,
Burvīgas liesmas spīdēja tanīs.”
Spīdala ir ragana, tā ne tikai kalpo toem, bet arī pati vada savus ļaunos atriebības plānus.
„Viņa bij tērpusies uzvalka melnā,
Kājās bij autas zeltotas kurpes,
Vaļējie mati plīvāja gaisā,
Ugunim līdzīgas zvēroja acīs,
Uzacis garās sniedzās līdz zemei”
Spīdalai patika Lāčplēsis, bet lielas dusmas viņu pārņem, kad tā ierauga Lāčplēsi nāka, no Velna bedres uz Aizkraukļa pili.Spīdala nolemj atriebties Lāčplēsim.
. “Spīdala pakaļ tiem noskatās, un acis tai zvēro nikni. ”Jāj tu līdz austrumam,”saka tā,”gan atriebjot panākšu tevi! “
Spīdala nespēj viena pieveikt Lāčplēsi, tāpēc pieaicina palīgā Kangaru.Burtnieku pilī Spīdala ar 7 moriem uzbrūk Lāčplēsim, bet tas atbaida visus mošķus un arī Spīdalu.Spīdala ievilina Laimdotu lamatās un aizved to uz Vāciju.Spīdala riskē ar savu dzīvību, Apburtajā salā, pārvēršoties par ābeli ar skaistiem augļiem.Lāčplēsis to gandrīz nogalina.Sevi glābt Spīdala var tikai pārvēršoties un lūdz, lai Lāčplēsis to sargā.Lāčplēsis saudzē Spīdalu.
Spīdala izsūdzgrēkus par visu ļauno ko tā darījusi , viņa pilnīgi atzīst sakāvi, teikdama: „Lāčplēsi, tu esi uzvarējis!”
Spīdala grib palīdzēt, kļūt laba, izrauties no velna jūga!
“Bet, kas var iz pašām velna rokām
Izraut norunātu derību,
Kuru pate zīmējusi,
Kaislībā ar savām asinīm?”
Spīdala apņemās: “tikpat čakli labus darbus darīt, cik agrāk ļauna”
Meitene arī to pilda, visus ļaunos darbus vērš par labu un turpina labi dzīvot.Par Spīdalas draugiem kļūst Lāčplēsis,Laimdota, Kangars.Spīdala nespēj sadzīvot ar savu pagātni.Koknesis viņu saprot un ciena,jo :
“tas, kas krīt un atkal uzceļas –
tas gan stāvēs stingrāki uz kājām,
nekā tas, kas vēl nav pakritis”.
Ne jau velti tieši Spīdalas, nevis Laimdotas tēls atstāja iespaidu latviešu literatūrā, jo atšķirībā no pilnīga ideāla, šāda no pagrimuma piecēlusies un pārmaiņām bagāta, un stipra personība ir daudz spilgtāka.Tāpēc es izvēlējos rakstit par Spīdalu.Spīdala ir tas tēls, kas pierāda, ka katrs cilvēks spēj mainīties.