Taless no Milētas, slavenākais un „agrīnākais” no zināmajiem „Septiņiem Gudrajiem”, viens no Pitagora skolotājiem, pirmsokrātiskais domātājs. Tiek uzskatīts par pirmo filozofu un Jonijas skolas dibinātāju. Taless bija viens no grieķu septiņiem gudrajiem. Dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 – 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem. Taless dzīvoja Milētas pilsētā, Mazāzijas rietumu krastā (šodien – Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes iztekas. Filozofs bija zinātnieks, ievērojams tirgotājs, valstvīrs.
Taless ir cēlies no dižciltīgas Milētiešu dzimtas un tas deva iespēju viņam apceļot Ēģipti un iepazīties ar ēģiptiešu zināšanām kosmoloģijā un ģeometrijā. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī Aristotelis savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Aristotelis Talesa mācību raksturo ar četrām tēzēm:
• Viss radies no ūdens.
• Zeme peld ūdenī kā koks.
• Viss ir pilns ar dieviem (norāda uz pasaules piepildītību).
• Magnētam ir dvēsele, jo tas spēj kustināt dzelzi.
Taless Grieķijā pirmais sāka runāt par dabu. Taless dvēseli atzina par visa eksistējošā formas tapšanas pirmsākumu. Viņš pirmais atzina, ka visu lietu dvēseles ir nemirstīgas un pat nedzīviem priekšmetiem piemīt dvēsele. ‘’Un tā nu iznāk, ka Taless, atzīstot, ka dvēsele (psihe) ir arī magnētam un dzintaram, ar to ir sapratis tās izpausmi kā “to īpašību kopumu, kas nevis materiāli (t.i. tiešajos kontaktos – J.Z.) regulē izturēšanos”, bet nav tās klātbūtni ierobežojis ar “cilvēku (arī augstākajiem dzīvniekiem)”. ‘’ Stāsta, ka jau pirms 20 gadsimtiem grieķu filozofs Taless novērojis saberzēta dzintara spēju pievilkt vieglus priekšmetus. ‘’Nedomāju, ka viņam būtu bijis nozīmīgs precizējums, ka psihe “dod iespēju domāt, gribēt un just”. Ja spēju domāt arī viņš atzina kā tikai cilvēkam vien raksturīgu, tad iespēju gribēt un just viņš varēja attiecināt arī uz minētajiem nedzīvajiem ķermeņiem, jo arī tie taču jau no attāluma izpauž savu gribu viens otru pievilkt, savu spēju sajust viens otra tuvumu. Tās Taless, acīm redzot, arī uzskatīja par būtiskākajām, lai pieņemtu par lieciniecēm dvēseles klātbūtnei.’’
Taless uzskatīja, ka ūdens ir visa esošā pirmsākums. Filozofs tajā saskata dzīvīgumu, dievišķas īpašības. Ūdens viņa izpratnē ir materiāls, no kura būvēta visa pasaules celtne. Svarīgākais ir tas, ka atziņā par ūdeni kā visa esošā pirmavotu pirmo reizi tiek izmantota aptveroša, universāla skaidrojuma princips. Viņš tiecas aptvert pasauli kā vienotu veselumu, kurā ierādīta vieta arī cilvēkam. Taless cenšas saprast kā laicīgais izaug no mūžīgā. Pirmsākumu Taless apzīmē ar jēdzienu „fisis” (daba). Talesa jaunākais laikabiedrs un skolnieks ir Anaksimandrs, kurš uzskatīja, ka, lai gan visas lietas ir cēlušās no viena materiāla pirmsākuma, tas nevar būt kāds viens specifisks un noteikts elements.
Viņš bija viens no pirmajiem, kurš Grieķijā sāka „profesionāli” nodarboties ar zinātni un guva lielus panākumus ģeometrijā un astronomijā. Taless atklājis veidu kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met. Daudzi citi ģeometriski aprēķini tiek piedēvēti viņam, bet ir iespējams, ka tie ir maldīgi. Reiz tirāna galminieki sāka Talesam pārmest viņa zinātnes nederīgumu, kā galveno argumentu norādot mācītā vīra nabadzību. Sāpīgi aizskartais Taless nolēma pierādīt „abstrakto” zinātņu lietderību. Izmantodams savas lieliskās zināšanas astronomijā un dabas likumsakarībās, viņš izrēķināja, ka nākošajā vasarā būs laba olīvu raža. Pēc tam viņš nopirka visas Milētas un Hiosas eļļas spiestuves. Kad pienāca ražas laiks un, kad pieprasījums pēc eļļas spiestuvēm pēkšņi pieauga, Taless tās sāka izīrēt, tādā veidā nopelnīdams lielu naudu. Tā Taless pierādīja, ka gudrais, ja vēlas, var viegli nopelnīt, vienkārši tas viņam nav galvenais.
Kādreiz Taless teica, ka nāve ne ar ko neatšķiras no dzīves. Viņam tūlīt jautāja: „Tad kāpēc gan tu nemirsti?” – „Tieši tāpēc, ka nekādas starpības”, – viņš atbildēja.
Talesam jautāja, vai cilvēks var izdarīt nelikumības slepus no dievu acīm. „Ne tikai darbus, viņš pat domas nevar noslēpt!”- viņš atbildēja. Kad Talesam jautāja, kāpēc viņam nav bērnu, viņš atbildēja: „Tieši tāpēc, ka es bērnus mīlu”.
Taless jau bija cienījamā vecumā, ka pie viņa „pēc gudrības” atbrauca Pitagors, kurš tajā laikā bija 21 gadu vecs. Taless Pitagoram sniedza tik daudz zināšanu un padomu, cik vien spēja. Vēlāk Pitagors bieži atsaucās uz šīm stundām, bet vienu padomu realizēja tūlīt pēc atvadīšanās no Talesa. Tas bija padoms doties ar kuģi uz Ēģipti un obligāti satikties ar šīs valsts priesteriem.
Taless- Grieķu matemātiķis, brauca no Mazāzijas (bija grieķu kolonija), kad kuģis uzskrēja uz sēkļa. Pats izglābās un nokļuva pie Ēģiptiešiem. Ēģiptieši viņu apmācīja gudrībās un palaida atpakaļ uz dzimteni. Astronomijā iemācījās noteikt Mēness-Saules aptumsumu ciklu. Kad Mazāzijā bija Lībiešu-(iztrūkums) karš, Taless brīdināja lai nekaujas, būs Saules aptumsums. Viņam neticēja, bet, kad aptumsums tiešām iestājās, tika noslēgts pamiers.
Daži Talesa domu graudi:
• Kas ir visgrūtākais? – Pašizziņas mēģinājums.
• Kas ir visvieglākais? – Sniegt citiem padomus.
• Kas ir vispatīkamāk? – Paspēt piepildīt vēlēšanās.
• No kā nogurst? – No dīkdienības, atceries to!
• Kas ir viskaitīgākais? – Mēra sajūtas trūkums.
• Kas visnepatīkamākais? – Slikta audzināšana.
• Kas visiem pieder? – Cerība, ka tā pieder arī tiem, kam nekā vairāk nav.
• Nepieļauj dīkdienību, pat, ja tev visa pietiek.
• Gudru domu izsaka īsos vārdos.
• Ja esi gatavs par kādu galvot – gatavojies nepatikšanām.
• Visgudrākais ir laiks, jo slēpto dara zināmu.
• Dievs – lūk, visa sākums, jo Visuma radītājs – tas ir Viņš.
• Atceries: visskaistākā ir šī pasaule, jo tas ir Dieva darbs.
• Esi līdzsvarots visās savās izpausmēs: mācies atturību.
• Ja tavās rokās ir vara – pārvaldi arī savas kaislības.
• Valdnieka laime – nomirt dabīgā nāvē un dziļā vecumā.
1. Pazīsti pats sevi!
2. Uzņemies galvot par kādu, un nelaime jau klāt.
3. Ieturi mēru!
4. Pašsavaldīšanās trūkums ir kaitīgs.
5. Netopi bagāts jaunuma dēļ!
6. Mīlestību, kādu izrādīsi pret vecākiem, sagaidi vecumā pats no saviem bērniem.
7. Audzināšanas trūkums grūti izturams.
8. Neesi bezdarbīgs, pat tad ne, ja esi bagāts.
9. Labāk iemanto skaudību nekā līdzcietību!
10. Bezdarbība neiepriecina.
11. Neuzticies katram!
12. Ūdens ir visa esošā pirmpamats.
Par filozofu ir saglabājušās arī leģendas, piemēram, ka zvejnieki pie Kosas salas izvilkuši no ūdens zelta trijkāji un orākuls to licis atdot pašam gudrākajam cilvēkam Grieķijā. To aiznesuši Talesam, kurš to lika nodot Biantam, kas savukārt Pitakam un tā caur Kleobulu, Periandru, Hilonu un Solonu trijkājis atgriezās pie Talesa, kas to nosūtīja uz Delfu templi ar uzrakstu “Apollonam veltī šo trijkāji Taless, kurš divas reizes atzīts par gudrāko starp grieķiem.”
Vēl par Talesu stāsta, ka reiz, iegūstot labu olīvu ražu viņš ir izteicies: “Redziet, filozofam kļūt bagātam ir viegli, bet nav interesanti.”