Eseja „Dotās mājsaimniecības ienākumi un izdevumi.”
Es aplūkošu izdevumus un ienākumus ģimenē, kurā ir ir tēvs, māte un divi bērni – skolēni. Šī ģimene dzīvo četristabu dzīvoklī ar ērtībām, un tās neto ienākumi mēnesī ir 600ls. Izskatās, ka šī ir tipiska Latvijas ģimene, es centīšos izvērtēt tās mikroekonomiku, balstoties uz faktiem.
Ģimenes neto ienākumi ir 600ls mēnesī, tas nozīmē, 150ls uz 1 cilvēku. Iztikas minimums uz 1 cilvēku Latvijā ir 122ls. Tātad šajā ģimenē ienākumu līmenis uz 1 cilvēku ir virs minimālā, kas liecina par labu labklājības līmeni.
Galvenais ienākumu veids šajā ģimenē varētu būt no darba vai uzņēmējdarbības – alga vai peļņa, jo ģimenē ir divi pieauguši cilvēki. Iespējams, ka šī ģimene saņem arī transfertus, piemēram, bērnu pabalsta veidā. Nav izslēgts, ka ģimenes ienākumus sastāda arī rente, ja viņiem pieder zeme, vai procenti no kapitāla. Ienākumu veidu nosaka dzīvesvieta un nodarbošanās. Ja ģimene dzīvo četristabu dzīvoklī, kas atrodas pilsētā, tad viņu ienākumus neveidos ieņēmumi no amatniecības vai lauksaimniecības, taču iespējams, ka viņiem ir zeme ārpus pilsētas, tāpēc ieņēmumi no rentes ir iespējami.
Latvijā vidēji 35.2% no visiem ienākumiem mājsaimniecībās tērē pārtikai. Šajā mājsaimniecībā tas būtu 211,2ls, taču Engela likums nosaka, ka, pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, palielinās izdevumu summa patēriņa preču iegādei, bet izdevumu struktūrā samazinās izdevumu īpatsvars pārtikas preču iegādei. Ņemot vērā, ka tā ir 4 cilvēku ģimene, izdevumi pārtikas precēm varētu būt ap 160ls mēnesī (40ls uz 1 cilvēku). Latvijā vidēji 17.4% izdevumu sastāda komunālie maksājumi. Šajā mājsaimniecībā tas būtu 104.4ls. Ņemot vērā to, ka ģimene dzīvo četristabu dzīvoklī, tas ir iespējams. Vidēji 15.6% izdevumu sastāda transporta un sakaru izdevumi. Šajā mājsaimniecībā tas būtu 93.6ls. Ņemot vērā, ka ģimenē ir 2 bērni, kuriem jādodas uz skolu, kā arī to, ka pieaugušie dodas uz darbu, tas ir iespējams. Vidēji 11.2% sastāda veselības, izglītības un kultūras pakalpojumi. Šajā mājsaimniecībā tas ir 67.2ls. Ap 50ls ģimene varētu tērēt saimniecības preču iegādei, kā arī bērnu skolas precēm. Vēl ap 70ls – apģērba u. c. līdzīgu preču iegādei. Mājsaimniecībā paliek vēl 50ls, ko šī ģimene varētu iekrāt vai arī iztērēt neparedzētiem izdevumiem (auto remonts u.c.) Tātad izdevumu struktūra ir sabalansēta.
Latvijā vidējā alga uz 1 cilvēku ir 270ls. Tā kā šajā ģimenē ir 2 pieauguši cilvēki, var pieņemt, ka alga uz 1 strādājošu cilvēku ir 300ls (tā var arī variēt starp ģimenes locekļiem, jo ienākumi ir atkarīgi no darba slodzes, amata, spējām, dzimuma u.c. faktoriem). Tas ir virs vidējā rādītāja. Ņemot vērā arī izdevumu struktūru un vidējo statistiku, var secināt, ka šī ģimene ir pārtikusi, tajā ir augsts labklājības līmenis.
Tuvākās nākotnes izredzes ir atkarīgas no turpmākajiem ienākumiem un arī inflācijas, kas Latvijā strauji pieaug. Ja līdz ar inflāciju palielināsies arī ieņēmumi, labklājības līmenis, iespējams, nemainīsies. Ja bērni dosies studēt, ģimenei būs papildus izdevumi, jo būs jāmaksā studiju maksa. Taču iespējams, ka bērni tiks uzņemti budžeta grupā, kas nodrošinās papildus ienākumus transfertu (stipendiju) veidā. Iespējams, ka vecāki ieņems augstāku amatu darbā, pateicoties pieredzei, un tad ienākumi palielināsies.
Kopumā var secināt, ka šīs mājsaimniecības mikroekonomika atbilst vidējiem rādītājiem Latvijā un pat ir nedaudz virs vidējā. Tai ir arī izaugsmes iespējas. Tajā ir diezgan augsts labklājības līmenis.