Eseja par Aspaziju un Liliju Dzeni

Par Aspaziju un viņas bulvāri

Aspazija. Grieķu varoņa Perikla slavenā mīļākā. Lauku meitene Elza. Aspazija. Izaicinošs pseidonīms. Neprātīgi izaicinošs. Nelatvisks, lepns, pasaulīgs, pretenciozs, drosmīgs.

„Ar Aspaziju dvēsele ienāk latviešu literatūrā.” Neienāk – iebrāžas, atrauj logus pasaules vējiem, plīvo aizkari, dziest sveces. Caurvējš. Nemiers. Patoss. Izlaušanās alkas. Izlauzties? No kurienes? Tautiskā romantisma laiks ir beidzies. Nepieciešams, bet sevi izsmēlis. „Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs” – vēl nav pat pateikts. Totāla rusifikācija, sabiedriskās dzīves administrēšana, cenzūra. Debesis zemas, gaiss sasmacis. Izlauzties! Dumpoties! Aizbēgt no mājām! Aiz spītības badoties! Neprātīgi apprecēties! Neprātīgi alkt! Pēc brīvības, pēc izglītības, pēc piepildītas sievietības! Pēc tiesībām uz garīgu dzīvi!

Dinamika. Patoss. Temperaments. Lepnība. Talants. Tā ir Aspazija. Teiksim precīzāk – Aspazija jaunībā, jo to veco vientuļo sievieti, kura pēc 1940. gada daudzo kaķu sabiedrībā dzīvoja Dubultos, iepretī tagadējam Rakstnieku jaunrades namam, mēs tikpat kā nepazīstam. Laiks pēc 1940. gada bija tāds, ka labākais, ko latviešu dzejnieki varēja vēlēties, bija klusi nomirt savās mājās, savā gultā, savā dzimtenē. Īpaši, ja viņiem uz pierēm jau bija iededzināta „buržuāziska” elementa kauna zīme.

Aspazija. Atriebēja. Vaidelote. Sarkanās puķes. Sidraba šķidrauts. Emancipācija. Vētras zvans. Kāda dinamika šais nosaukumos vien. Dvēsele, jā. Bet tā nav harmoniskā, pret pasauli goddevīgā, bāreniskā dvēsele, kādu pieņemts uzskatīt par latvisku. Ar Aspaziju latviskā gara pasaule tiecas izlauzties pati no sevis. Ar nacionālu pašapliecināšanos vien Aspazijai ir par maz. Laiks prasa sintezēt nacionālo ar vispārcilvēcisko. Vēlāk to izdara Rainis, sevišķi savā dramaturģijā. Taču tā saucamās rainiskās dramaturģijas aizsācēja ir Aspazija, kuras lugas savukārt sakņojas šilleriskajās un baironiskajās tradīcijās. „Savu tautu dziļi mīlu, esmu karsta nacionāliste. Taču pilsoņu mērķi ir par maz,” kādā intervijā 1932. gadā Aspazija saka. Šais „ķīmiskajās reakcijās”, kas raudzē latviešu nacionālo literatūru, Aspazija ir tas nepieciešamais ferments, tas Visuma, Kosma, vispārcilvēciskā garīguma elements, kas tik nepieciešams lielai literatūrai. Ja, piemēram, Brigaderes darbu vispārcilvēciskās vērtības izaug no nacionāla kolorīta, nacionālas konkrētības un folkloristiskas mentalitātes, tad Aspazija – gluži otrādi – ar kosmisko, vispārcilvēcisko Dvēseles dinamiku bagātina nacionālo momentu, paplašina to. Pieminēju Brigaderi, jo grūti nesalīdzināt abas zemgalietes – dižākās starp latviešu rakstniecēm. Viena – romantiķe, otra – reāliste, viena nepacietīga, otra – panesīga, viena – „lielo līniju” priesteriene, otra izstrādātu raksturu, detaļu meistariene. Dzīvē abu attiecības ir paviršas un vēsas, arī kritika veicina abu lielo rakstnieču atsvešināšanu.

Slavējot Brigaderi, Līgotņu Jēkabs nespēj neiekost Aspazijai: „Brigaderes darbi nav nekādas sarkanās pujenes vai kliedzošas pelargonijas, bet gan latviski liriski dzelteni vizbuļi.” Neredzēt literatūras procesu kopumā un atsevišķu rakstnieku vietu tajā, acīmredzot ir latviešu kritikas tradīcija.

Nav iespējams ilgi runāt par Aspaziju, nepieminot Raini. Rainis un Aspazija. Aspazija un Rainis. Var mainīties vārdu kārtība, bet šie vārdi ir un būs vienmēr blakus. Blakus, laulājoties cietumā, blakus Krievzemes trimdā, blakus revolūcijas gara virpuļos, blakus Šveices trimdā, blakus partiju laiku slavā un ķengās, blakus kapu kalnā. Blakus visaugstākajos gara lidojumos un visikdienišķākajās cilvēciskajās norisēs. Šī divu gara milžu sarežģītā, pretrunīgā, brīžam laimīgā, brīžam traģiskā simbioze vēl ilgi būs daiļrades psihologu pētījumu un apbrīnas objekts. Viņu fiziskajai un garīgajai kopdzīvei vēl tikai pievērsīsies literatūra. Nupat to darījusi Kanādā dzīvojoša jauna latviešu dramaturģe Baņuta Rubesa lugā „Tango Lugāno”, kas sākta publicēt „Avotā” un būs redzama, liekas, maijā uz Dailes teātra skatuves Baņutas trupas izpildījumā. Saprotams, ka šī kopdzīve bija nepārtraukta mijiedarbība, tomēr saglabājot suverenitāti. Ja Rainis ir Dievs, tad Aspazija ir Dievmāte, Raiņa garīgā māte. Ja Rainis ir Austrumu gudrais, tad Aspazija ir zvaigzne, kas rādīja viņam ceļu. Un cik no Aspazijas ir Raiņa sievietēs – Spīdolā, Dinā, Vizbulītē, Laimdotā? „Ugunī un naktī” ir Aspazijas rakstītas vietas. Aspazija raksta cauri visam Raiņa mūžam. Aspazija – cīnītāja par sievietes brīvību, labprātīgi uzņemas nebrīvību, trimdas, sadzīves rūpes, tūkstoš sīku, neproduktīvu darbu, pati apgriež sev spārnus, slāpē sevī katram talantam piemītošo egoismu, ziedojas, upurējas. Šos vārdus izrunāt viegli, daudz grūtāk iedziļināties to jēgā, saprotot, kādu nesamierināmu traģēdiju tie slēpj. Vai paradīze, ko reizēm saskatām šī priekšzīmīgā pāra kopdzīvē, nav rūpīgi slēpta elle? Vai vismaz elle un paradīze vienlaicīgi, kā tas parasti ir šai dzīvē? Lai nu kā, Rainis un Aspazija ir mūsu kultūras Siāmas dvīņi, viņi ir un paliks blakus. Viņus neizšķīra nedz cara činavnieki, nedz talanta pretrunas, nedz daža laba „mēnessmeitiņa”, nedz „buržuāzijas” kritiķi. Viņus nedrīkst šķirt arī plāksnītes ar uzrakstu „Padomju bulvāris”. Blakus Rainim ir Aspazija. Un blakus Raiņa bulvārim jābūt Aspazijas bulvārim. Ne tikai taisnīguma, nostaļģijas vai labskaņas dēļ, bet arī atgādinājuma dēļ. Garīguma slāpes, nemitīga attīstība, lepnums, spīts, personiska brīvība kā vienīgā eksistences iespēja – tas viss mums ir ļoti vajadzīgs, un to visu atgādinās vārds – Aspazija.

Runa sarīkojumā – akcijā „Mēs par Aspazijas bulvāri” Operetes teātrī, Rīgā 1989. gada martā. (Līdz 1990. gadam Aspazijas bulvāra nosaukums bija Padomju bulvāris.)

Nepabeigtās domas

Eseja
I Eiropa. Grieķu mīta metaforas
Feniķiešu valdnieka meita Eiropa ir tik jauna, tik skaista. Ar zeltu izšūtās purpura drānās viņa bezbēdīgi draiskojas jūras krastā. Ziediem rotātas pļavas. Narcises un lilijas. Vijolītes un krokusi. Idille. To tēlo antīkais autors, to tālāk pārņem bezpersonisks mīts. Eiropa ir brīnišķa. Viss ir lieliski.
Bet tad kādu nakti Eiropa redz sliktu sapni. Eiropa sapņo, ka Āzija, kas viņu audzinājusi, cīnās ar kādu zemi, kuru no Āzijas atdala jūra. Cīnās Eiropas dēļ. Āzija zaudē. Kas notiek tālāk, jaunā feniķiete neuzzin, jo pamostas. Eiropas daiļais vaigs apmācas. Viņa grimst domās par redzētā sapņa nozīmi. Ko gan varētu vēstīt šis nejaukais sapnis? Vajadzētu jautāt kādai no sibillām, taujāt kādam no orākuliem. Domāt pašai. Tomēr tam neatliek laika. Tuvojas Notikums. Eiropa nekad neko nav varējusi izdomāt līdz galam. Vienmēr nāk Notikumi, kas pārtrauc kontemplāciju.
Notiek Eiropas nolaupīšana. Varenais Olimpa valdnieks vērša izskatā savaldzina Eiropu. Dzīvnieka dvaša smaržo kā ambrozijs. Eiropa apskauj vērša galvu un skūpsta viņa zelta spalvas. Zevs vērša izskatā atraisa Eiropas neapzinātos instinktus, aiznes uz savas muguras. Laupa jaunavību. Padara par sievu. Varmācīgi. Bet Eiropa ir reibusi no ambrozija dvašas. Varmākas dvašas. Eiropa ir skūpstījusi vērša zelta spalvas. Varmākas spalvas. Upura un varmākas dziļās, tumsā zūdošās saites. Mijiedarbe. Kolaborācija. Simbioze.
Mīts runā par to, kas nekad nav noticis, bet vienmēr notiek. Mīta semantika vienmēr ir neskaidra. Kā Eiropas nelāgais sapnis. Mīts uzdod mīklas.
Vienīgais, ko par mītu var droši teikt, ir tas, ka tas atkārtojas. Atkal un atkal atkārtojas. Grieķu mīta Eiropu nolaupa balts vērsis. Laiku gaitā vērsis – totalitārā vara krāsojusies dažādās krāsās. 20. gadsimtā – brūnā un sarkanā. Zem vērša kājām – humānisma ideāli, kultūra, saprāts. Vērsim zelta ragi. Pierē zvaigzne. Pierē kāškrusts. Nolaupīto Eiropu gribas idealizēt. Tik jauna, tik skaista. Narcises un lilijas. Vijolītes un krokusi. Jā, tāda bija Eiropa pirms nolaupīšanas. Pasaule pirms grēkā krišanas. Jā, tāda bija Latvija pirms okupācijas.
Piecdesmit gadus komunistu režīmā Baltijas tautas ilgojas pēc nolaupītās Eiropas. Viņas pašas ir nolaupītā Eiropas daļa. Nenolaupītā ir aiz mūra. Tur viss joprojām tik labi, kā agrāk – Eiropa draiskojas greznās drānās. Jūras krastā. Ziedu pļavā. Sliktais sapnis? Vērša pavedinošā elpa? Nav laika kontemplācijai.
Ir laiks idealizācijai. Nolaupītajā Eiropā. Ilgas pēc cilvēciskas eksistences, brīvības, cilvēka cieņas. Pēc Eiropas sevī. Pēc Eiropas – tur aiz mūra. Alkaina vēlme tai piederēt. Sakārtotai, harmoniskai pasaulei. Dziļi ieņemt Eiropas klasisko mantojumu. Šekspīru, Servantesu, Gēti, Moljēru, Igo… Garīgums, humanitāte, civilizācija, demokrātija – Eiropas greznās drānas. Elpas trūkums komunistiskajā realitātē liek dziļi elpot idealizētu Eiropu. Destilētu, ekstrahētu, tīru. Galvenais Notikums ir garīgi izdzīvot. Ar skābekļa masku. Ar Eiropu kā anestēzijas līdzekli. Domāt nav laika. Zināt nav iespējams.
Ir labi nezināt, ka Eiropas kreisie intelektuāļi dzied odas Padomju Savienībai. Gulagā tikmēr iet bojā miljoni. Ir labi neko nezināt par Eiropas intelektuāļu nozīmīgo ieguldījumu tautu un kultūru iznīcināšanā Padomju impērijā. No 200 tautām PSRS teritorijā mazāk kā pusei izdodas saglabāt savu valodu, kultūru un dzīvesveidu. Neviens to nesauc par genocīdu. Retas augu un dzīvnieku sugas – tā ir cita lieta. Par tām Eiropa rūpējas. Verša apdullinošā ambrozija smarža. Ciešanu un vardarbības pieredze, pretestības enerģija rada spēcīgu kultūrenerģijas lauku, piešķir mākslai dziļumu, plašu izplatību sabiedrībā. Ir labi nezināt, vēl nezināt Eiropas kultūras marginālismu, neirotismu. Neredzēt Eiropas kopošanos ar vērsi. Sapņot neskaidru sapni. Neizdomāt domas līdz galam.
II Krusts un zobens
“Indriķa hronika” ir 13. gadsimta vēstures dokuments, kas vēsta par pāvesta Inocentija III 1199. gadā izsludināto krusta karu pret Livoniju, tagadējo Latviju un Igauniju. “Indriķa hronika” ir Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta un jau vairākas sezonas ar panākumiem izrādīta rokopera. Jāņa Lūsēna mūzika, šo rindu autores librets un teksts.
Livonijas kristianizācija. Baltija kļūst par Rietumu kristīgās kultūrtelpas sastāvdaļu. Tajā laikā iezīmētās robežas starp Romu un Bizantiju saglabājušās līdz mūsdienām. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir balancēšana uz tām pašām robežām. Plaisām. Rētām. Problēmām.
Krusts un zobens ir diezgan līdzīgi kā ģeometriskas figūras. Krusta vertikāle. Zobena vertikāle. Krusta horizontālā līnija ir garāka par zobena rokturi iezīmējošo horizontālo līniju. Vertikāle ir vīrišķa. Dievs. Tēvs. Kungs. Globālais tirgus. Horizontāle ir sievišķa. Māte. Valoda. Zeme. Dzimtene.
Vācijā jēdzienu “dzimtene” vairs nedrīkst lietot. Tas ir diskreditēts. Vācijā tas sprūst kaklā. Vācija ir to pārēdusies. Mazās, apspiestās Eiropas tautas nav pārēdušās. Tās ir izsalkušas. Pēc dzimtenes, mātes valodas, identitātes, ko totalitārisms, gan brūnais, gan sarkanais, tām laupījuši. Mazajām tautām tā ir dzīvības maize. Tās cieš no horizontāles nepietiekamības. Tās redz zobenu. Nevis krustu. Atceras, ka “Jaunā Eiropa” ir nacisma termins.
Pārāk vienkārši? Pārāk sarežģīti. Notikumi. Notikumi. Nav laika apdomāties. Likumu harmonizācija. Standartizācija. Unificēšana. Pārbarotajam tādi paši likumi kā izsalkušajam.
Grieķu mīta Eiropas tradicionālie epiteti ir “platace”, “daudzbalse”. Daudzveide. Nacionālās teritorijas ir mazi kultūras rezervāti ar atšķirīgām izpausmes formām un saturiem. Etnosu kultūras ir daudzveidības garants. Horizontāle. To saīsina tirgus ekonomika, globalitāte. Padara krustu par zobenu. Dezintegrē nācijas kā Eiropas kultūras daudzveidības nesējas. Vīrišķā vertikāle baidās no sievišķās horizontāles. Grēks. Celibāts. Raganu sārti. “Mūsu Tēvs Debesīs”… Mūsu Māte – Zeme. Gan Tēvu, gan Māti grib cilvēka bērns. Krucifikss. Cilvēka Dēls. Cilvēka Bērns. Vertikāles un horizontāles krustpunktā.
Rokoperā “Indriķa hronika” latviešu valdnieka meita gaida bērnu. Tas ir varmācīgi ieņemts. Ienaidnieka sēts. Ķēniņš grib to nogalināt. Tomēr tas ir vienīgais dzimtas turpinājums. Ķēniņš samierinās, bet gaida piedzimstam atriebēju. Dēlu. Tas izaugs, valdīs, skaldīs un nīdīs. Tas atmaksās par visām pārestībām. Liela ir vilšanās, kad piedzimst bērns. Tā ir meitene.
Piedošanas maigums. Vai var sniegt piedošanu, ja tā nav prasīta? Bērns, meitene, jauns koncepts. Ienaidnieks vairs nav ārpus. Saplūšana ar to. Vai tas jebkad bijis ārpus?

III Margarēta un Fausts
Taisnība – Fausta tematikā un problemātikā nav nekā specifiski vāciska. Tā ir cilvēces drāma, un Fausts ir cilvēces reprezentants. Šodien Gētes darbs iegūst atkal jaunu aktualitāti. Eiropas veidošanas un jaunās identitātes meklējumu kontekstā. Dabas ekspluatācijas un pārveidošanas kontekstā. Cilvēka eksistences irstošās jēgas kontekstā. Fausta kā varoņa uztvere (recepcija) ir savādi nobīdījusies. Fausts ir liels, dižens, īsts varonis. Vienīgi tas Mefistofelis, tas nejaukais Mefistofelis visu samaitā! Valdnieks ir labs, tikai tie galminieki neļauj tautai elpot. Partijas ģenerālsekretārs ir labs, tikai tā nomenklatūra viņam apkārt traucē iemiesot saulainos partijas ideālus. Komunisms kā ideja ir labs, tikai tā realizētāji to sacūkojuši. Diez vai Gēte, radīdams Mefistofeli kā Fausta alter ego, kā Fausta ēnu, bija paredzējis šī tēla pārsteidzošo emancipēšanos lasītāja (skatītāja, klausītāja) uztverē. Patīkama iespēja iznest ļaunumu ārpus sevis.
Fausta tēls ir Eiropas esence. Izprast Gētes varoņa sociālpsiholoģisko ģenēzi un tā ietekmes inerci līdz mūsdienām, nozīmē izprast 20. gs. Eiropas lielāko drāmu un traģiskākos nomaldus, kas savās konsekvencēs izpaudās kā divi totalitāri režīmi. Fausta tēlā izpaužas Eiropas ambivalentā daba. Garīgums un Svētā inkvizīcija. Brīvības idejas un koloniālisms. Demokrātija un imperiālisms. Cilvēktiesības un holokausts.
Pasaules pārveidošanas faustiskie plāni, ar kuriem identificējas lielvaras gan Austrumos, gan Rietumos. Savukārt Grietiņa – šis it kā periferiālais, daudzās interpretācijās ar aprobežotību un naivumu apzīmogotais tēls ir tas, ar kuru, par nožēlu, var identificēties mazās nācijas, mazās kultūras, mazās valodas.
Mana lugā “Margarēta” mēs atrodam Grietiņu cietuma kamerā 25 gadus (varbūt 250 gadus?) pēc tam, kad viņu tur pametis Gēte (varbūt Fausts? Varbūt Mefistofelis? Varbūt eņģeļu koris?). Šā vai tā, ir pagājuši 25 gadi un mēs sastopamies ar Margarētu – pieaugušu un nobriedušu sievieti, ne vairs mazo, naivo Grietiņu. Pie viņas ierodas Advokāts, jo beidzot (!) ir uzsākts tiesas process pret šo no juridiskā viedokļa tikai aizturēto personu. Viņai tiek uzrādīta apsūdzība. Tā ir smaga – mātes noindēšana, bērna nonāvēšana un līdzdalība brāļa slepkavībā. Tikai pamazām atklājas, ka visā notiekošā katalizators ir Fausts. Tagad visi notikumi tiek tēloti no Margarētas redzes leņķa. Svarīgi dot vārdu Margarētai. Margarēta runā. Advokāts stingri turas pie “lietas materiāliem”, proti, Gētes “Fausta” teksta. Margarēta, noindējot māti, ir iznīcinājusi savu pagātni, noslīcinot bērnu – laupījusi sev nākotni. Likusi vilties sevī Valentīnam – iznīcinājusi ideālisma nesēju – savu brāli. Kas paliek? Iracionāla mīla uz Faustu. Vērša ambrozija dvaša. Spēka suģestija. Zelta spalvām klātais dzīvnieka ķermenis. Margarēta kā nolaupītā Eiropa. Fausts kā vērsis.
Advokāts, mūsdienu demokrātijas un civilizācijas auglis, izrādās, ir Grietiņas un Fausta bērns (nē, viņš nav noslīcis toreiz, viņš ticis izglābts! Jā, brīnumaini, bet tomēr.). Dēls. Cilvēks. Bērns. Bārenis. Jaunais Advokāts redz visa ļaunuma cēloni Faustā. Margarēta lēni mostas no vērša hipnotisma. Tad, kādā niansē Margarēta redz savā dēlā biedējošu līdzību ar tēvu. Dēls ienīst tēvu un neapjauš līdzību. Neapjauš Faustu sevī.
Eiropas apziņa vēl neskaidra. Akcentēt Margarēti ir mēģinājums revidēt un attīrīt Eiropas ideju. Advokāts, iztaujājot Margarētu, prašņā par “to otru”. Mēs nojaušam, ka viņš domā Mefistofeli. Nekāda otra nav bijis, apgalvo Margarēta. Fausts bija viens. “Tas otrs” ir substance, kas atrodas paša šūnās un audos.
Nav laika izdomāt līdz galam. Nāk Notikums. Advokātu aicina darbā uz Eiroparlamentu. Globalizācija, kultūrstandartizācija, kultūrimperiālisms. Pasaules pārveidošana, neiekļaujot tajā apziņas, dvēseles, morāles pārveidošanu – Fausta diskurss. Vertikāle. Lai krusts nekļūtu par zobenu, jāveicina Margarētas diskurss. Horizontāle. Mūžīgi sievišķais. Tajā slēpjas Eiropas bagātība – kultūru daudzveidība un valodu dažādība. Pretēju plūsmu sadure. Šajā saskarsmē top Eiropa. Joprojām daudz apdraudētu kultūru. Tādējādi apdraudēta ir pati Eiropa.
Eiropa vairs nav jaunā un nevainīgā feniķiete. Eiropa vairs nav jaunā un naivā Grietiņa. Eiropa ir pieredzējusi. Eiropa sapņo. Sapnī kāds grib viņai laupīt vienu no tās valodām, vienu no tās kultūrām. Tad vēl vienu, un vēl vienu. Tas ir slikts sapnis. Kas notiek tālāk, Eiropa nezin, jo pamostas. Nepabeigts sapnis. Nepabeigtas domas.

Eseja par Liliju Dzeni

Lilija Dzene- teātra zinātniece un rakstniece ievērību guvusi gan ar savām recenzijām un rakstiem par teātri, gan monogrāfijām par latviešu teātra māksliniekiem: “Kārlis Sebris”, “Lidija Freimane”, “Mana versija par Alfrēdu Jaunušānu”, “Elza Radziņa” , “ Draiskā peonija” , “ Aktieris pret savu gribu” un monogrāfiju par Nacionālo teātri “Drāmas teātris”.
“ Dialogs ar Hariju Liepiņu” izdots 1977. gadā un ir veltīts aktiera piecdesmit dzīves gadu un trīsdesmit darba gadu jubilejai.
Harijs Liepiņš arī pats rakstījis autobiogrāfiskus darbus: “Manas dzīves skatuve” , “ Pēr, tu melo! “.
Monogrāfijā ir astoņpadsmit nodaļas vai esejas, katra no tām veltīta noteiktai tēmai, piemēram, “Krustiņš un Edgars” par R. Blaumaņa lugām, kurās spēlējis H. Liepiņš, “Saule, kas mūžam paliks zenītā” par E. Smiļģi. Darba dokumentalitāti veido arī pievienotais H. Liepiņa teātra un kino lomu rādītājs un fotogrāfijas.
Esejas kārtotas pēc hronoloģiskā principa, sākot ar nelielu atskatu uz aktiera bērnību un beidzot ar laiku, kad par Dailes teātra galveno režisoru kļūst A. Liniņš. Aktiera radošās biogrāfijas nozīmīgākie brīži apvienoti tematiskos blokos, katra eseja atklāj kādu no tiem- Šekspīra lomas, Miškina tēls Dostojevska “Idiotā “, Branda tēls, kino lomas.
Par monogrāfiju vienojošu centru, atskaites punktu un kulmināciju paša aktiera biogrāfijā var uzskatīt eseju “Raiņa kāpnes “. Tajā stāstīts par H. Liepiņa lomām Raiņa lugās- Uģis, Indulis( “Indulis un Ārija” ), Kangars ( P. Pētersona inscenētajā “Ugunī un naktī “) un Tots ( “Spēlēju dancoju” ), kas jau kļuvis par teātra leģendu.
Autore velk paralēles starp Totu un H. Liepiņu. Lugas inscinējumā scenogrāfs Ģirts Vilks Tota sirds pārkalšanas skatu atrisināja kā skatuvisku virzīšanos pa spirāli uz augšu. L. Dzene aktiera attiecības ar Raiņa lugas tekstu un varoni arī rāda attīstībā kā virzību no neizpratnes līdz barjeru nojaukšanai.
Vēstījuma pamatā ir dialogs, kas dažkārt robežojas ar interviju (jautājuma un atbildes princips), dažkārt robežojas ar H. Liepiņa monologu, viņam piemīt labas stāstītāja spējas ar savu noteiktu, argumentētu skatījumu.
Literatūrzinātnē dialogs ir saruna starp divām vai vairākam personām daiļdarbā. Monogrāfijas tapšanas dialogā piedalas nevis literāri tēli, bet personības.Tekstā tas izpaužas kā autores un aktiera tiešā saruna, bet te vērojams arī netiešais vai slēptais dialogs, piemēram, L. Dzene izmanto fragmentus no H. Liepiņa dienasgrāmatas, taču nevis vienkārši komentē tos, bet diskutē. Citāti no dienasgrāmatas tik organiski iekļaujas tekstā, ka neskatoties uz laika distanci, tie apstiprina tiešajā dialogā sacīto. H. Liepiņš stāsta par viņaprāt neveiksmīgi nospēlēto Induļa lomu, ko apliecina vairāk kā desmit gadus atpakaļ veikts ieraksts dienasgrāmtā, un tam seko L. Dzenes atzīšanās, ka šāda aktiera ironiska pašatklāsme atbruņo kritiķi. Pāreja no viena vēstījuma laika uz citu, no dialoga uz atmiņām un vērtējumu norisinās ļoti veiksmīgi.
Dialogs parasti veidojas saistošs, ja ir vismaz divi viedokļi, kuri ne viemēr saskan, ja saruna kļūst par diskusiju. No vienas puses tas ir H. Liepiņa viedoklis par atsevišķiem notikumiem un lomu pašanalīze, no otras puses tā ir autores versija par teātri un lomām, kuru viņa pamato ar neizvērstu, bet prezīcu kultūrvides aprakstu. Iesaistīti arī laikabiedru- P.Pētersona, Ā. apiro, F.Ertneres viedokļi, kas izceļ radošā darba pretrunas.
“Spēlēju dancoju “ ģenerālmēģinājumā E. Smiļģis publiski nopēla aktieri, paziņojot, ka Tota lomai vajag atrast citu. H. Liepiņš atceras:
“Viņa nežēlīgais aprēķins attaisnojās pilnīgi- otrā dienā gāju pa skatuvi kā zvērs, viss manī bija sāpošs un jūtīgs. Izrādes sākumā es domāju, ka varētu nomirt Smiļģim par spīti, bet lugas finālā biju gatavs nomirt par Leldi- Latvi, pārliecināts un apskaidrots kā Tots.”
Lai labāk izprastu nevienozīmīgo epizodi, L. Dzene iesaista arī citu notikuma liecinieku P. Pētersonu, kurš to vērtē kā visaugstāko režijas pedagoģijas klasi, kas ietiecas aktiera personības un dvēseles pārveidošanā. Autores prasme izvēlēties dažādus viedokļus un spilgtas epizodes atklāj divas latviešu teātrim nozīmīgas personības E.Smiļģi un Liepiņu gan kā pretņus, gan kā līdzīgas teātra izpratnes un pat domāšanas tipa cilvēkus.
Tā ir arī diskusija par E. Smiļģa veidoto teātri, kuram piederīgs ir H. Liepiņš, un jauno, ko pārstāvēja P. Pētersons. Autore rāda, kā šī iespējams viena no pretrunīgākajam paaudžu maiņam latviešu teātra vēsturē izpaužas viena aktiera radošajā dzīvē.
E. Smiļģa iestudējumos izpaudās H.Liepiņa aktiera būtība- emocionālā sakāpinātība, ekstravertums, tieksme uz kotrastiem. P.Pētersonam svarīgs bija tēla iekšējo procesu atklājums, intravertums, domas izsekojums aktiera darbībā. L.Dzene parāda, ka pastāv atšķirīgas izpratnes, kuras nav vērtējamas no pareizuma vai nepareizuma viedokļa.Autore neizvairās no šī Dailes teātrim sarežģītā pārmaiņu laika izvērtēšanas, bet reizē arī cenšas mazināt konflikta asumu vai vismaz attiecināt to tikai uz aktiera un režisora darba radošajām izpausmēm.
Dialogs ir ne tikai vēstījuma veids, bet arī viens no galvenajiem aktiera personības atklāsmes līdzekļiem. L. Dzeni interesē šīs personības lielums, individualitāte, aktieris kā domātājs, kas lasa, meklē, izprot, nevis ir tikai instruments režisora rokās.
To, ka L. Dzenei ir būtiski arī ētikas un morāles jautājumi, var saskatīt gan viņas monogrāfijās par aktieriem, gan rezenzijās. Teātrim ir jābūt kā šķīstītavai, kas kopj garu un dvēseli. Iespējams, tāpēc ka tā aktiera dzīves daļa, kas saistīta ar ikdienu, attiecībām ar kolēģiem, ģimeni, neiekļaujas “pareizajos rāmjos”, paliek gandrīz nepieminēta.
Dažas ar humoru aprakstītas sadzīves detaļas ienāk no H. Liepiņa dienasgrāmatas, piemēram, luga “Spēlēju dancoju” sakumā šķitusi kā murgi vai ari par to, kā viņš teksta nezināšanas dēļ sajūsminājis skatītājus ar bezgala dziļdomīgām pauzēm.
Līdzīgi kā tēlojot H. Liepiņš nespēj piezemēt savus varoņus, tāpat to nevar arī autore attieksmē pret aktieri. Savā ziņā L. Dzeni var uzskatīt par Z. Mauriņas rakstīšanas stila līdzinieci, viņa nedistancējas no aktiera(dialogā tas arī nebūtu auglīgi) un nevairās no personiskās attieksmes izteikšanas, viņai ir svarīgi rādīt aktieri vispārējā kultūras situācijā kā neatkārtojamu un vienreizēju. Piecdesmitie gadi- laiks, kad varonim viegli būt cīnītājam un mirt, sešdesmitie- monolītais varonis sašķelts pretrunās, septiņdesmitajos- pretrunu process turpinās un manāms it kā kauns no viengabalainā varoņa, ideju cilvēka. Tam visam pāri stāv Tots un arī H. Liepiņš.
Rakstīt par teātri ir sarežģīti, jo tā ir gaistoša māksla, kas izsaka savu laiku, bet nepaliek nākošajām paaudzēm. L. Dzene necenšas vienkārši rekonstruēt kādu izrādi atmiņā, bet pateikt būtisko, vispārināt. Tādā aspektā monogrāfijai piemīt demokrātisks raksturs, jo to var lasīt arī tā paaudze, kas šīs izrādes nevarēja redzēt, tomēr nepieciešama arī noteikta intelektuāla gatavība, jo te nav daiļdarbu satura atstāstījuma vai literāru tēlu analīze. Tikai tad, ja lasītājs jau zin Raiņa lugas, varēs izprast arī H. Liepiņa interpretēto Totu.
Darbam piemīt analītisks raksturs, kurā vēstījošais dominē pār tēlaino. Manuprāt, šī ir viena no lietišķākajām autores monogrāfijām.
odien darbs jau ir ieguvis īpašu emocionālu slodzi, jo par te aprakstītajiem H.Liepiņu, P.Pētersonu, A.Brenču, A.Liniņu turpmāk runās tikai pagātnes izteiksmē.

Izmantotā literatūra:
Dzene Lilija Dialogs ar Hariju Liepiņu.-Rīga, Liesma, 1977.
Dzene Lilija Garīgās kopšanas virzienā// Karogs, 1989,nr. 7
Juris Pabērzs Ceļā uz dziļu vaļsirdīgu sarunu// Karogs,1978,nr.9
Ja es būtu Rīgas Domes deputāts…

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas Domes frakcija un Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība (JSS) izsludina eseju konkursu ar nosaukumu “Ja es būtu Rīgas Domes deputāts…”.

Piedalās:
Rīgas vidusskolēni un Rīgā studējošie jaunieši.

Uzdevums:
Izteikt savu viedokli un domas, kā viņi sevi redz kā Rīgas domniekus, ko viņi darītu kā Rīgas domnieki un kādas ir viņu idejas Rīgas pilsētas attīstībai.

Apjoms:
Eseju garums nedrīkst pārsniegt divas A4 lappuses. Esejai jābūt datorrakstā.

Balvas:
Labākie eseju autori saņems iespēju vienu dienu Rīgas Domē kļūt par kāda deputāta vai izpilddirektora ēnu un iepazīt Rīgas Domes darbu, izbaudīt Rīgas Domes darba ikdienu. Tāpat labākās esejas tiks publicētas un eseju autori saņems dāvanu kartes kādā no Rīgas t/c: pirmā vieta 200 Ls apmērā, otrā vieta 100 Ls apmērā un trešā vieta 50 Ls apmērā. Būs arī veicināšanas balvas.

Žūrija:
Esejas izvērtēs no LSDSP Rīgas Domes deputātu un JSS biedru vidus izveidota žūrija. Žūrija lielāku uzmanību pievērsīs ideju oriģinalitātei un autora spējai radoši pasniegt savas domas.

Kur:
Esejas jāiesūta vai jānogādā personīgi LSDSP birojā – ar norādi “Eseju konkursam”. Adrese: Rīga LV-1050, Aldaru iela 8 (ieliņa Vecrīgā, kas sākas pie Zviedru vārtiem).

Kad:
Līdz 2005. gada 1. februārim.

Un:
Esejas beigās obligāti jānorāda autora vārds un uzvārds, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese, lai būtu iespējams sazināties.

Kas tālāk:
2005. gada 19. februārī Rīgas Domes deputāti aicinās uz tikšanos visus jauniešus, kuri būs piedalījušies konkursā un iesūtījuši savas esejas.

Papildus jautājumu gadījumā zvaniet konkursa koordinatoram
Ansim Dobelim: 9618236 vai 7356586; e-pasts: Ansis.Dobelis@jss.lv

KONKURSA NOLIKUMS

Pamatprasības esejai

Tehniskās prasības:
• Esejai jābūt sagatavotai latviešu valodā;
• Kopējais esejas garums nedrīkst būt mazāks kā 1500 vārdi un nedrīkst pārsniegt 1600 vārdus;
• Eseja tiek sagatavota datorrakstā (.doc formātā):
• Pamatteksts: 11 formāta Arial fonti, ar 1,5 mm atstarpi starp rindām;
• Virsraksti: 14 formāta Arial fonti, ar 1,5 mm atstarpi starp rindām.

Eseja komisijai janosūta elektroniskā veidā uz e-pasta adresi: eseja@eseja.lv. Tiks pieņemtas tikai tās esejas, kuras būs atsūtītas kopā ar pieteikuma anketu (pieteikuma anketu varat lejuplādēt šeit), kas ir neatņemama esejas sastāvdaļa, jo eseju izskatīšana ir anonīma, proti, vērtētājiem autors netiek izpausts. Katrai esejai tiek piešķirts unikāls numurs, kurš atbilst pieteikuma anketai. Katram dalībniekam, kurš būs nosūtījis eseju, tiks izsūtīta atbilde, kas apstiprinās esejas saņemšanu.

Esejas iesniegšanas termiņi

Eseju var iesniegt jebkurš pretendents, kurš to ir sagatavojis atbilstoši esejas iesniegšanas parametriem. Papildus pretendentam nav noteikti nekādi reģionālie vai citi ierobežojumi.
Esejas uz e-pasta adresi eseja@eseja.lv var sūtīt līdz 2003. gada 7. novembrim. Esejas, kas būs iesniegtas ar novēlošanos, netiks izskatītas.

Eseju izvērtēšanas kārtība un uzvarētāju noteikšana

Esejas tiek izskatītas piecu nedēļu laikā no galējā nodošanas termiņa. Eseju izskatīšana notiek divās kārtās. Pēc pirmās kārtas atlases tiek noteiktas 42 esejas, kas tiek nodotas īpaši izveidotai komisijai. Komisiju pārstāv dažādu industriju pazīstami speciālisti, politiķi un akadēmiķi.

Katra eseja tiek izvērtēta aprēķinot vidējo iegūto punktu skaitu pēc konkrēti noteiktas kritēriju skalas. Iesniegtai esejai ir jāatbilst vairākiem pamatkritērijiem, uz kuriem balstoties tiek arī veikta novērtēšanai.

Pirmajā kārtā esejas tiek novērtētas pēc sekojošiem kritērijiem:

• atbilstība iesniegšanas parametriem
• noformējums
• gramatika
• struktūra
• fakti/piemēri
• analītiskā pieeja

Otrajā kārtā katru eseju izvērtē trīs komisijas locekļi. Eseju novērtēšana notiek pēc sekojošiem kritērijiem:

• idejas pamatojums
• struktūra
• noformējums
• akadēmiskās zināšanas
• analītiskā pieeja
• idejas ģenialitāte

Balvu fonds un uzvarētāju paziņošana

Desmit labāko eseju autoriem organizatori nosūta oficiālu paziņojumu par apbalvošanas ceremonijas norises laiku un vietu. Informācija katram pretendentam tiek izsūtīta uz anketā norādīto e-pasta adresi. Apbalvošanas ceremonijas laikā tiek paziņotas trīs visaugstāk novērtētās esejas un pasniegtas balvas šo eseju autoriem.

Trīs labāko eseju autoriem tiek piešķirtas investīciju kompānijas Baltcap Management Stipendijas. Ar visvairāk punktiem novērtētās esejas autors tiek apbalvots ar 1000 EUR, otrās vietas ieguvējs ar 600 EUR, bet trešās ar 400 EUR lielu naudas balvu.

Ansis Dobelis. Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība – mēs augam!
7. februāris, 2005.

Nereti ir dzirdēts teiciens, ka cilvēkiem apvienojoties ir lielāks spēks ko panākt, nekā katram cīnoties atsevišķi. Tāpat loģisks secinājums ir, ka ienaidniekam vieglāk cīnīties pret sabiedrību, tautu, kura ir sadrumstalota un nespēj savā starpā sadzīvot. Kādi tad šodien esam mēs, Latvijas tauta? Vai vienoti? Vai tomēr sadrumstaloti un kašķīgi?

Lai šie jautājumi paliek neatbildēti, katrs pats mēs uz to varam atbildēt. Latvijas jaunieši jau 1917. gadā apvienojās, lai kopīgi aizstāvētu savas intereses. Jaunieši apvienojās zem Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības karoga. Lai arī ar nedaudz mainītu nosaukumu , Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība (JSS) pastāv vēl šodien. Pēdējos gados, neskatoties uz dažādām grūtībām, mūsu skaits no pāris desmitiem pārkāpis jau 500 biedru atzīmi! JSS ir kļuvusi par vienu no lielākajām jaunatnes organizācijām Latvijā.

Kas tad ir tie iemesli, kāpēc mēs – jaunieši stājamies JSS rindās. Pats galvenais – mēs redzam, ka kopā mēs varam vairāk panākt, kopā mēs varam vairāk izdarīt un aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus pat lietās, kur viens būtu bezspēcīgs. Šobrīd JSS jau izdevies panākt, ka mūs, kā nopietnu organizāciju uztver ne tikai citu jaunatnes organizāciju vidū, bet arī pašvaldībās un lielajā politikā.

Kā piemēru var minēt neseno Latvijas Universitātes vēlmi nodot privātiem apsaimniekot LU kopmītnes, kas nenovēršami izsauktu īres maksu paaugstināšanos, kas tiktu segta no studentu kabatām. Jo privāta uzņēmuma interesēs vienmēr būs nopelnīt! JSS biedri studenti un domubiedri piketējot, rakstot publikācijas presē, piedāvājot savus risinājumus LU kopmītņu apsaimniekošanai, panāca, ka LU meklē citus risinājumus, kā apsaimniekot kopmītnes nepalielinot maksu par tām.

Tāpat var minēt vēl vairākas akcijas, kurās JSS ir uzņēmies iniciatīvu: akcijas, kas tika vērstas pret karu Irākā, savu domubiedru atbalstīšana nedemokrātiskajā Baltkrievijā, cīnīšanās pret pilnīgu budžeta vietu likvidēšanu Latvijas augstskolās u.c. Mēs redzam, ka kopā mēs varam paveikt vairāk!

Latvijā aug jaunā paaudze, kuras pārstāvji jau tuvākajā laikā veidos Latvijas politiku. JSS ir kā skola, kurā katram jaunietim ir iespēja iepazīties ar politiku, redzēt to ne tikai no malas, bet būt klāt pie valstij svarīgiem notikumiem un lēmumu pieņemšanas. Jaunatnes organizācija ir tā vieta, kur jaunietis var iegūt pirmās iemaņas politiķa profesijai, kādas nesniedz neviena skola vai augstskola. Tā ir vieta, kur jaunietis var sākt savu politisko karjeru, jo šodien politika vairs nav nodarbošanās, ko var uzskatīt par hobiju, brīvā laika pavadīšanu. Lai valsti vadītu kvalitatīvi, tev politika jāpieņem kā profesija! Jau šogad daudzi JSS biedri savās pašvaldībās startēs vēlēšanās, lai reāli piedalītos savas pilsētas, rajona vai pagasta, novada veidošanā.

Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība nav skola tikai jaunajiem politiķiem, bet jebkuram jaunam cilvēkam, kurš vēlas iegūt iemaņas organizatoriskajā darbā, apgūt politikas pamatus, lai labāk izprastu valstī un pasaulē notiekošos politiskos procesus, tā ir skola, kurā jaunietis var iemācīties pastāvēt par sevi visās dzīves situācijās, realizēt savas idejas un pilnveidot talantus. JSS daudz ieguvis no saviem starptautiskajiem sadarbības partneriem – praktiski nav iespējams nosaukt nevienu valsti, kurā nav sociāldemokrāti. Tādēļ domubiedri un atbalstītāji mums ir visur. Tomēr visciešākā sadarbība mums ir izveidojusies ar Eiropas sociāldemokrātu jauniešiem – mēs tiekamies, lai kopīgi apspriestu un pieņemtu savas nostādnes Eiropai svarīgos jautājumos, ko pēc tam realizē Sociāldemokrātu frakcija Eiropas Parlamentā, mēs tiekamies, lai mācītos viens no otra, lai papildinātu viens otru, lai iegūtu jaunus draugus un realizētu kopīgās idejas un mērķus. Mēs ne tikai kopā strādājam un mācāmies, bet arī atpūšamies. JSS biedri ik gadu pulcējas uz vasaras nometni, kurā ideju radīšana un darbs tiek apvienoti ar lielisku atpūtu, mēs savus spēkus pārbaudām ne tikai vēlēšanās, bet arī ikgadējās JSS sporta spēlēs, tāpat JSS biedrus kopā pulcē Jaungada pasākumi, un ikgadēji darba kongresi.

Šodien JSS ir kļuvusi par organizāciju, kura pavisam reāli apvieno dažādu tautību, dažāda sociālā stāvokļa jauniešus, jauniešus no visdažādākajām Latvijas vietām! Bet kas tad ir tas, kas mūs spēj turēt kopā? Tās ir sociāldemokrātiskās idejas. Lai cik dažādi mēs nebūtu, mēs visi ticam, ka skaistu un bagātu Latviju var uzcelt tikai caur brīvību, vienlīdzību un solidaritāti! Mēs apzināmies un esam par to, ka katrs cilvēks ir brīvs un viņš nedrīkst būt pakļauts vai apspiest no kāda bagātāka vai spēcīgāka puses! Mēs esam par to, ka visi ir vienlīdzīgi – tas, ka tu esi miljonārs, tevi nepadara par pārāku likuma priekšā un tev nav priekšroka slimnīcā, bet ja tu esi invalīds, tad apkārtējai videi jābūt Tev tik pat pieejamai kā pārējiem! Solidaritāte – valstij ir jābūt kā mehānismam, kurš realizē solidaritāti starp bagātiem un nabagiem. Bet neviens no šiem sociāldemokrātijas pamatprincipiem nav atdalāms viens no otra – tie viens otru papildina.

Daudzas jauniešu organizācijas šīsdienas Latvijā beidzas līdz ar Rīgas robežām. Tāpat arī nereti nākas dzirdēt – bet jūs jau esat tikai Rīgā. Nē, JSS nav no tām organizācijām, kur atrodas tikai Rīgā. Mūs biedri jau apvienojušies JSS klubos teju divdesmit rajonos, kas organizāciju padara par valsts mēroga. Un tas ir tikai sākums – mūsu mērķis ir radīt iespēju katram Latvijas jaunietim iesaistīties politikā. Lai to panāktu, mēs centīsimies aptvert ne tikai rajonus, bet arī Latvijas pagastus. Tādēļ nāc palīgā, jo mūsu spēks ir tikai kopībā!

Mēs esam apliecinājuši, ka kopā var sasniegt daudzus mērķus, realizēt daudz idejas un ieguvējs ir ikviens no mums, ikviens Latvijas jaunietis un cilvēks, kuram ir tuvi mūsu mērķi un idejas. Mēs kopā esam stipri un zinām, ka esot vienotiem, augot gan skaita ziņā, gan kvalitātē, mūs neuzveiks ne skauģi, ne naidnieki.

Brīvi sveiks!

Ansis Dobelis,
Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības prezidents

Ansis Dobelis, Jānis Šterns. Īsa hronika – JSS pēdējā gadā paveiktais

Nu jau drīz būs pagājis gads, kopš JSS jaunieši darbojas atkal kopā ar LSDSP. Izdarīts ir daudz, bet arī plānotajam robežu vēl neredz. Aprakstīt visu, kas padarīts, nemaz nav iespējams, tad jau būtu jāalgo speciāli cilvēki, kas caurām dienām to vien dara, kā pieraksta katra biedra paveikto – organizācijai ir šobrīd vairāk nekā 500 biedru daudzās Latvijas pilsētās. Tāpēc šoreiz tikai īsumā uzskaitīsim redzamākos veikumus, par pārējo daudzi no biedriem var spriest arī paši, jo ir taču piedalījušies visā JSS darbībā un ir aicināti to darīt arī turpmāk.

Kā pagājušā gada svarīgākais notikums JSS dzīvē noteikti jāmin sadarbības līguma noslēgšana ar LSDSP. Pēc vairāku gadu pārtraukuma vecākā politiskā partija un vecākā jaunatnes organizācija Latvijā atkal strādā kopā!

2004. gadu sociāldemokrātu jaunieši iesāka, pulcējoties JSS Domes sēdē un JSS Jaunā gada sveikšanas ballē.

Šī gada sākumā JSS rīkoja akciju „ATDODIET MUMS IZLAIDUMU!”, kuras mērķis bija panākt, lai Izglītības un zinātnes ministrija atceltu lēmumu, kas vidusskolām būtībā liedza saviem absolventiem rīkot izlaidumu. Akcijas gaitā JSS savāca vairāk nekā 3000 vidusskolēnu parakstu, kurus iesniedza IZM ar aicinājumu atcelt nepārdomāto lēmumu.

Marta beigās JSS rīkoja apmācības semināru biedriem, lai sagatavotu jauniešus priekšvēlēšanu kampaņai: runāt ar vēlētājiem, aizstāvēt sociāldemokrātiskās idejas, motivēt citus jauniešus.

12. maijā JSS rīkoja pēc kārtas otro konferenci „Gads Irākā”, kurā tika analizēti notikumi, kopš konferences „Karš Irākā”. Konferencē piedalījās Universitātes pasniedzēji, politologi, pretkara aktīvisti, kā arī politisko partiju pārstāvji.

Pavasarī daudzi JSS biedri piedalījās LSDSP Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā: tās plānošanā, materiālu izplatīšanā, aģitācijas braucienos u.c.

3. jūnijā JSS biedri aktīvi iesaistījās koncerta „Palīdzi man nenomirt” rīkošanā, kurā piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā A.Mielavs, Ie.Akurātere, K.Dimiters, „Autobuss debesīs”, „Dzeltenie pastnieki” u.c. Koncerta mērķis bija mudināt jauniešus atteikties no atkarību izraisošu vielu lietošanas, kā arī aicināt palīdzēt tiem, kas tādas ir lietojuši un nu vēlas kaitīgo ieradumu atmest.

Jūlijā 40 jaunieši devās uz Rumāniju, lai pārstāvētu JSS un LSDSP Eiropas Jauno sociāldemokrātu vasaras nometnē. Rumānijas nometnē piedalījās vairāk nekā 3000 jauniešu no visas Eiropas.

No 12. līdz 15. augustam jaunieši sabrauca Preiļu rajona Bašķos uz organizācijas vasaras nometni. Tās ietvaros notika JSS Domes sēde un vairāki semināri.

Augusta beigās Igaunijā pulcējās Baltijas valstu, Baltkrievijas un Norvēģijas sociāldemokrātu jaunieši, lai dalītos pieredzē un apspriestu ciešākas sadarbības iespējas.

Septembra beigās Latvijas Universitātes vadība paziņoja, ka vēlas nodot studentu kopmītnes apsaimniekošanā privātiem uzņēmumiem, kas, pēc prognozēm, varēja paaugstināt maksu par kopmītnēm līdz 30 Ls un vairāk no studenta. JSS uzsāka akciju „Koju privatizācijai – NĒ!!!”, organizējot piketu pie LU galvenās ēkas un mudinot LU vadību iesaistīties diskusijā ar pašiem studentiem. Šobrīd LU plašsaziņas līdzekļos ir atzinusi, ka kopmītņu privatizācija nav veiksmīgākais situācijas risinājums. JSS gatavo priekšlikumus LU kopmītņu apsaimniekošanai.

2. oktobrī notika JSS VIII kongress, kurā tika pārvēlēta organizācijas vadība: JSS prezidents šobrīd ir Ansis Dobelis, JSS ģenerālsekretārs – Ivars Jakovels, JSS ārlietu sekretāre – Inese Grate, bet JSS valdē darbojas Jānis Šterns, Edgars Stikāns, Kristaps Gruduls, Marija Eksta, Ināra Kozlovska un Aigars Krīgalis.

Tāpat gada laikā ir nodibināti vairāki jauni JSS reģionālie, kā arī interešu klubi. JSS vadītāji ir tikušies ar jauniešiem un diskutējuši daudzās Latvijas vidusskolās. Esam ar savām iniciatīvām centušies uzlabot Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) darbu un līdzdarbojušies tās projektos, tostarp arī „Likuma par jaunatni” izstrādāšanā, kā arī pārstāvējuši JSS un LSDSP daudzos starptautiskos pasākumos.

Tas viss varējis notikt, un tālab mums jāpateicas partijas biedriem, kuri mūs aktīvi atbalstījuši, īpaši Dainim Īvānam, Jānim Dinevičam, Jānim Ādamsonam, Violai Lāzo, Aidim Heringam, Jurim Bojāram, Mārim Tralmakam, Edītei Lapiņai, Uldim Norietim, Vladimiram Čepurovam, Osvaldam Zvejsalniekam, Andrejam Zagorskim, Vladimiram Ivanovam un Valērijam Ļaksam.

Dzīve pēc kapitālisma, sapnis vai murgs?

Tagad, lai lasītu Noama Čomska, Saskijas Sasenas, Deivida Kortena, Maes Van Ho darbus, nav jābrauc uz komūnām Anglijā vai Spānijā. Mums ir mīksts dīvāns un vislabākā lasāmviela, ja jūs interesē mūsdienu attīstības procesi…
“Postkorporatīvā pasaule” – dzīve pēc kapitālisma, Deivids Kortens (David C.Korten) – Sensacionālās grāmatas “Kad korporācijas valda” autors. Komunisms ir miris. Vai kapitālisms ir nākošais? Kā kapitālisma radītie “mazie” pārsteigumi ekonomiskās sistēmas brūk viena pēc otras, saskaroties ar globālo finansiālo nestabilitāti. Daži no Deivida Kortena secinājumiem:
• Kapitālisms ir pataloģija, kas ietekmē demokrātiskas valstis un tirgus ekonomiku, sabiedrībai paliekot iekavās.
• Ekonomiskās varas nostiprināšana globālajās mega-korporācijās ir centrālās plānošanas rezultāts – tā nav tirgus ekonomika.
• Alternatīva jaunajam kapitālismam pasaulē ir demokrātiski pārvaldīta tirgus ekonomikas sistēma, kas izpilda tirgus pamatprincipus, kurus aizstāv Ādams Smits.
Kortens raksta, ka veselīga ekonomika ir atslēga ilgtspējīgas un iejūtīgas sabiedrības radīšanai. Pretstatā globālā kapitālisma disfunkcionālai struktūrai, veselīgais tirgus atbalsta stabilu kapitālu, cilvēkiem domātus uzņēmumus, sabalansētu tirdzniecību, ētisko kultūru, kas atbalstītu sociālās saistības un atbildību, energoefektivitāti, ražošanas un patērēšanas sistēmas, kuras nedarbotos pretrunā vietējām ekosistēmām.
“Globalizācija un neapmierinātība, ko tā atstāj”, Saskija Sassena – Esejas par cilvēku un naudas plūsmu.
Nācijas baidās par savu suverenitāti, jo aizvien lielāks skaits imigrantu šķērso robežas. Starptautiskās korporācijas klusībā paraksta līgumus, apejot likumīgās organizācijas. Sarežģītās finansu attiecības padara dažādu valstu galvaspilsētas, piemēram, Ņujorku un Tokiju, par konkurējošiem ekonomiskiem monstriem. Vai globalizācija nogalina nacionālo valsti?
Saskija Sassena, pasaulē vadošā globalizācijas pētniece, izskaidro jautājumu par to, vai nacionālā valsts vara mūsdienās pavājinās vai pastiprinās. Finansu tirgus darbojās tik lielā ātrumā, ka nav iespējas ierobežot un pat novērot to alkatīgo darbību. Sassena norāda kā GATT, NAFTA (starptautiskie brīvās trdzniecības līgumi) un Eiropas vienotais tirgus ir tieši atkarīgs no valdību aktīvās starptautiskās darbības. Sassena raksta par pieaugošo varas un finansu koncentrāciju globālajās pilsētās, un par veidiem kā pilsētās tiek ekspluatēts imigrantu darbs.
Grāmata ir viens no labākajiem mūsdienu sarežģītās starptautiskās politiskās ekonomikas skaidrojumiem.
“Gēnu inženierija. Sapnis vai murgs?”, Dr. Mae-Wan Ho. Lielo biznesu un sliktās zinātnes jaunā, drosmīgā pasaule.
Vai ar gēnu inženierijas palīdzību tiek iegūta brīnumaina raža, ar ko pabarot izsalkušos?
Vai tā nodrošina zaļāku lauksaimniecību, lai aizsargātu vidi? Vai tā piedāvā piedāvā brīnumlīdzekli jaunu slimību ārstēšanai? Nē, saka britu zinātniece Mae-Van Ho. Tā ir neadekvāti izpētīta tehnoloģija, kura kļūst nekontrolējam. Grāmata atklāj gēnu inženierijas noslēpumu, sākot ar DNA līdz aitai Dollijai un no ģenētiski modificētai pārtikai līdz pret antibiotikām izturīgām slimībām. Gēnu inženierijas tehnoloģija rada jauno pasauli, kurā:
• sliktai zinātnei strādājot kopā ar lielo biznesu, tiek gūta ātrā peļņa;
• milzīgās starptautiskās korporācijas un organizācijas kontrolē katru cilvēka dzīves aspektu, no pārtikas, ko mēs ēdam, līdz bērnu dzemdēšanai;
• tiek ražoti produkti, kuri nevienam nav vajadzīgi. Taču tā kā marķējums netiek nodrošināts, tad mēs tos pērkam negribot.
“Cērt un bēdz”, red. Robs Glastra – Par nelegālo tropu mežu izciršanu un koksnes tirdzniecību. Koku nelegālā izciršana un tirdzniecība ir galvenais mežu degradēšanās iemesls pasaulē. Tas apdraud ne tikai bagātīgo biodaudzveidību senākajos mežos, bet arī vietējos iedzīvotājus, kuru dzīvesvide ir tieši atkarīga no apkārtējās dabas. Lai kontrolētu šo globālo problēmu nepietiek tikai ar jaunu likumu pasludināšanu – noteikumi jau eksistē. Tie ir efektīvi jāīsteno, un tas jādara tūlīt. “Cērt un bēdz” atklāj un analizē nelegālus izciršanas un tirdzniecības gadījumus četrās tropu valstīs. Brazīlijā Āzijas mežu izciršanas kompānijas slepeni dibinās Amazonē. Paragvajā augstākā sabiedrība piedalās nelegālos projektos. Ganā kakao audzētāji nelikumīgi izposta mežus. Kamerūnā reti kāds tiek aplikts ar nodokli, un soda nauda tiek ievākta neadekvāti nodarītajiem kaitējumu apjomiem. Protams, šīs nav vienīgās valstis. Sākot ar Paragvaju līdz Sibīrijai, beidzot ar Taizemi līdz Kanādai, meži tiek postīti lielās peļņas vārdā. “Cērt un bēdz” sniedz globālu pārskatu, piedāvā secinājumus un pārliecinošus ieteikumus mežu, pagaidām vēl bagāto, resursu efektīvai pārvaldīšanai.
1999. gada jūnijs
• ESF maģistrantūras studiju programmās: politikas zinātne, socioloģija, bizness un tiesības Eiropas Savienībā līdz 26. augustam.
Dokumentu pieņemšana darba dienās no 11.00 – 16.00, Dzirciema ielā 16, Rīgā, D-korp., 4.st., 403.kab., tālr. 7409218.

Latvijā unikāla studiju programma tiesību zinātnē sagatavos bakalaurus un maģistrus sociālo un medicīnas, kā arī starptautisko un Eiropas tiesību jomā. Sociālā palīdzība, veselība, labklājība un komforts, tiesības un atbildība ir šīs programmas pamattēmas. Sīkāka informācija D-korp., 4.st., 403.kab., tālr. 7409218.
LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Pedagoģijas maģistra akadēmiskā studiju programma
(kods 461433)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
par 2000./2001.akadēmisko gadu

Rīga, 2001

SATURA RĀDĪTĀJS

1. MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
3
1.1. Studiju programmas apraksts 3
2. STUDIJU PROGRAMMAS PEDAGOĢIJAS MAĢISTRS SPORTA ZINĀTNĒ ATTĪSTĪBA
5
2.1. Izmaiņas studiju programmā, studiju plānā un grafikos
5
2.2. Izmaiņas studiju programmas realizācijā 7
3. MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA
9
3.1. Izglītošanas metodes 9
3.2. Studiju kursu realizācijas resursi 10
3.3. Maģistrantu iesaistīšana pētnieciskajā darbā 11
3.4. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība 12
3.5. Sadarbība ar darba devējiem 12
4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 13
5. MAĢISTRANTI 15
5.1. Uzņemšanas noteikumi 15
5.2. Uzņemšanas rezultāti 16
5.3. Studējošo skaits un tā struktūra 17
5.4. Atskaitīto maģistrantu skaits 17
5.5. Absolventu skaits 17
5.6. Informācija par piešķirtiem maģistra grādiem
LSPA Maģistra padomē
17
6. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS 18
7. PRIEKŠLIKUMI DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI
22

1.
MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS
MĒRĶI UN UZDEVUMI
1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1./1.

1.1. Studiju programmas apraksts

Programmas nosaukums: Pedagoģija.
Piešķiramais grāds: pedagoģijas maģistrs sporta zinātnē (Mag. paed.).
Programmas vadītāja: LSPA maģistrantūras vadītāja T.Ņikiforova.
Studiju programma atkārtoti ir apstiprināta ar LSPA Senāta lēmumu Nr. 314. 1995. gada 4. maijā.
Studiju programma akreditēta līdz 2005. gada 31. decembrim (Akreditācijas komisijas 1998. gada 08. jūlija lēmums Nr. 42; LR IZM izsniegtā akreditācijas lapa Nr. 007-0033 no 14.07.1998).
Kopējais programm as apjoms ir 80 KP, tajā skaitā:
akadēmiskie kursi – 60 KP,
maģistra darbs – 20 KP.
Pasaules izglītības sistēmu praksē kā labākais aprobētais variants ir sporta speciālistu sagatavošanas procesā iekļaut akadēmisko izglītošanu. Tas nepieciešams, lai attīstītu sporta zinātni Latvijā kā patstāvīgu zinātnes nozari atbilstošu mūsdienu tendencēm un sasniegumiem. Tas viss kopumā būtiski ietekmē pedagoģijas maģistra studiju programmas nepieciešamību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Maģistra studiju mērķi:

*
*

*
Dot iespēju paaugstināt sporta pedagoģijas kvalifikāciju;
Veicināt maģistranta vispārējā redzesloka paplašināšanu;
Apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas patstāvīgā zinātniskā darba veikšanai;
*
Iegūt maģistra grādu pedagoģijā

Maģistra studijas programmas galvenais uzdevums sagatavot speciālistus ar zināšanam, prasmem un iemaņam patstāvīgi veikt zinātnisko pētījumu un to rezultātu analīzēt un interpretēt.

Maģistra studiju programmas uzdevumi:

1. Radīt apstākļus akadēmisko zināšanu apguvei, personiskās pieredzes uzkrāšanai pedagoģiskajā darbā.
2. Veicināt maģistranta personības attīstību darbam izglītības iestādēs, radošas personības audzināšanai.
3. Sekmēt maģistranta vajadzību pašizglītības veidošanā. Veicināt viņu zinātniskās pētniecības darba prasmju apguvi pedagoģijā, gatavību tālākām studijām un pašizglītībai.

Galvenie uzdevumi tiek īstenots šādi:
• Zinātniski pamatojot maģistra studiju programmas studiju kursus, nepārtraukti tos pilnveidojot.
• Apvienojot vienā kopumā studiju un zinātniskās pētniecības procesus.

Prasības maģistra grāda iegūšanai:

*
Apgūt studiju programmu 80 kredītpunktu apjomā:
– Akadēmiskā kursa pasniedzējs ir tiesīgs samazināt kredītpunktus līdz 5 KR, ja uzskata, ka maģistrants nav izpildījis kursa prasības pilnā apjomā;
– Iztrūkstošos kredītpunktus ir iespēja iegūt, izpildot C daļu.

*
Nokārtot akadēmisko kursu pārbaudījumus un maģistra valsts pārbaudījumu, izstrādāt, aprobēt katedrā un aizstāvēt maģistra darbu.

2.
MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS
ATTĪSTĪBA
2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2.2./2./2./2.

2.1. IZMAIŅAS STUDIJU PROGRAMMĀ,
STUDIJU PLĀNĀ UN GRAFIKOS

Mūsdienās ir izvirzītas šādas prasības: prasme patstāvīgi un nepārtraukti papildināt zināšanas, atrast un izmantot sev nepieciešamās izglītības iespējas, lai nodrošinātu profesionālo izaugsmi un kompetenci. Lēmumu pieņemšana, izvēle, informācijas apstrāde, analīze un izvērtēšana personības un sabiedrības lietderības kontekstā ir nepieciešamās pamata prasmes gan studijas uzsākušajam, gan jau pieredzējušam speciālistam.
Tieši mācību iestādēs veidojas mācīšanās prasmes, nostiprinās motivācija, attīstās mācīšanās procesa izpratne.
Uzsvars no zināšanu apguves dažādos priekšmetos pāriet uz sevis izteikšanas, apliecināšanas, kā arī saskarsmes prasmju apguvi. Primāra kļūst valodu apguve, vērtēšanas un pašvērtējuma spēju attīstīšana, kā arī prasmju sadarboties ar otru, pētīt un meklēt netradicionālus risinājumus apguve.
Akadēmiskie studiju kursi tika orientēti ar tendenci uz profesionalitāti.
Akadēmiskais kurss “Zinātniski pedagoģiskā leksika svešvalodā” ir 18 KP apjomā. Salīdzinoši ar citiem kursiem, tas apjoms ir lielāks, bet mēs uzskatam, ka šodien tas ir attaisnots solis. Mēs, diemžēl, konstatējām, ka maģistrantu zināšanas un prasmes svešvalodā ir bieži vien nepietiekoša līmenī. Mūsdienās ir plašas iespējas iegūt speciālo zinātnisko literatūru, iesaisties projektu izstradāšanā citās valstīs. Bez valodas zināšanam to izdarīt nab iespējams. Tūvakajā laikā mēs plānojam piedavāt maģistrantiem šo kursu tik pat lielā apjomā. Jo vairāk tāpēc, ka šeit notiek ne tikai svešvalodas mācīšana, bet pedagoģijas, psiholoģijas, sporta zinātnes u.tml. aspektu pētīšana un analīze svešvalodā, iepazīstināšana ar izglītības sistēmām ārzemēs, prasmju un iemaņu veikt diskusijas, rakstīt zinātniskās publikācijas svešvalodā veidošana.
Izvēles akadēmiskais kurss “Mūsdienu pedagoģiskās tehnoloģijas” ir apvienots ar obligāto akadēmisko kursu “Aktuālās problēmas mūsdienu pedagoģijā”. Izvēles kursu sarakstā ir iekļauts kurss ”Personības psiholoģiskās teorijas”.
Lai uzlabotu piedāvāto studiju kursu saturu labāku izglītības un sporta specialitātes apgūšanu, tika konkretizētas un precizētas visu studiju kursu programmas atbilstoši zinātnes sasniegumiem, izglītības un sporta attīstības tendencēm Latvijā un citās pasaules valstīs. Atsevišķos gadījumos tika precizēti un papildināti kursu mērķi un uzdevumi.

LSPA MAĢISTRA PROGRAMMAS
STUDIJU PLĀNA SASTĀVDAĻAS – KR

A DAĻA (68 kredītpunkti) – OBLIGĀTIE KURSI

Nr.
p/k KURSA NOSAUKUMS Kredīt-
punkti Pārbaudes
forma
1. Zinātnisko pētījumu tehnoloģija 6 eksāmens
2. Zinātniski pedagoģiskā leksika svešvalodā 18 eksāmens (3)
3. Izglītības filozofija un ētika 6 eksāmens
4. Aktuālās problēmas mūsdienu pedagoģijā 6 eksāmens
5. Izglītības sistēmas ārzemēs 6 eksāmens
6. Pedagoģiskā psiholoģija 6 eksāmens
7. Maģistra darbs 20 Maģistra darba aizstāvēšana
Kopā: 68

B DAĻA (12 kredītpunkti) – IZVĒLES KURSI
(jāizvēlas vismaz 2 kursus)

1. Veselības mācības teorija un metodika 6 eksāmens
2. Personības psiholoģiskās teorijas 6 eksāmens
3. Pielāgotās fiziskās aktivitātes 6 eksāmens
Kopā: 32

C DAĻA (4 kredītpunkti) – PAPILDKURSI UN CITI

1. Papildkvalifikācija LSPA 1 apliec.dok.
2. Citu mācību iestāžu kursi, semināri, skolas u.tml. 1 apliec.dok.
3. Konferences 1 apliec.dok.
4. Publikācijas 1 apliec.dok.
Kopā: 4
Pavisam kopā: 80

Maģistra studiju programmas apjoms pilna laika studijās (dienas nodaļā) un nepilna laika studijās (neklātienes nodaļā) ir 80 KP.
Studiju ilgums pilna laika studijās ir divi gadi (4 semestri), bet nepilna laika studijās 2,5-4 gadi (5-8 semestri).

Maģistra studiju programmas sadalījums pa daļām
Priekšmetu veids Daļa KP %
Obligātie akadēmiskie kursi
(t.sk. maģistra darbs) A 68
(20) 80%
(25%)
Izvēles akadēmiskie kursi B 12 20%
Brīvās izvēles temati vai priekšmeti C 1-4 1,25% – 5%
Kopējais apjoms: 80

Priekšmetu programmas veidotas, ievērojot LSPA prasības par LSPA studiju priekšmetu programmu sastādīšanu. Priekšmetu programmas atrodas LSPA maģistrantūrā.

2.2. IZMAIŅAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ

Studiju kursi kopējā maģistra studiju programmā ir sakārtoti atbilstoši šo kursu secības zinātniskajai un praktiskās pieredzes loģikai, kuras pamatā ir izglītošanas, sporta teorijas un prakses pamatprincips – no vispārīgā uz speciālo.
Maģistra studijas noslēdzas ar maģistranta izstrādāta maģistra darba (mācībspēka vadībā) publisku aizstāvēšanu, kurai vispirms ir priekšaizstāvēšanās mācībspēka katedrā. Katru gadu maģistrants saņem mācību līdzekli par akadēmisko darbu izstrādi un noformēšanu. Šajā sakarībā varam konstatēt, ka kopš 1998.gada Maģistra studiju programmas realizācijā nav notikušas vērā ņemamas izmaiņas.

3.
MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS
PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA
3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3./3.3./3.

3.1. IZGLĪTOŠANAS METODES

Maģistra studiju programmu veidojošo studiju kursu atbildīgie docētāji studiju procesā pielieto izglītības un sporta sfērā tradicionālas pasniegšanas metodes, modificējot tās Akadēmijas specifikas prasībām. Pasniegšanas metožu vidū ar vien vairāk paradās jaunas tehnoloģijas. Akadēmiskie kursi “Aktuālās problēmas mūsdienu pedagoģijā”, “Veselības mācības teorija un metodika” ir orientēti uz projekta darbu izstrādi. Vairākās akadēmiskos kursos darbs organizēts grupās. Lielākā daļa no kursu apjoma ir atvelēta patstāvīgām darbam.
Akadēmisko kursu saturs ir saistīts ar pētnieciskajām tehnoloģijām. Studiju programmas ietvaros maģistranti studē zinātnisko pētījumu metodiku, praktizējas zinātniskās informācijas meklēšanā un tās apstrādē, pētījumu, novērojumu organizēšanā un pedagoģiskā eksperimenta plānošanā, apguvē pētījuma rezultātu apstrādes-analīzes tehnoloģijas, pilnveido prasmes sagatavot tēzes, kopsavilkumus un referātus, kā arī diskutēt, argumentējot savu viedokli, un vadīt diskusijas.
Docētāji savus studiju kursus nodrošina ar nepieciešamajiem izdales materiāliem. No kopējā kredītpunktu apjoma kontaktstundām tiek atvēlēts aptuveni 12-55% un tām nepieciešamo konsultāciju daudzums. Galvenā dominante ir virzīta uz studiju procesu, kurā liela loma ir atvēlēta patstāvīgajam darbam.

3.2. STUDIJU KURSU REALIZĀCIJAS RESURSI
Akadēmijā ir divas datorklases, bibliotēka, sporta informācijas centrs, lasitāva. Daudzos gadījumos studiju kursu pasniegšanā tiek izmantotas datorklases un videoklases. Katru gadu Akadēmijas mācībspēki tipogrāfiski tiražē mācību materiālus sava studiju kursa ietvaros ar galamērķi – izveidot mācību grāmatu. Ļoti daudz ir dažādu veidu studiju līdzekļi, lekciju kursi, metodiskie norādījumi studentu patstāvīgā darba veikšanai.

LSPA Bibliotēkā deponētie mācību līdzekļi

2000./2001.akadēmiskais gads

1. I.M.Rubana. Higiēna. 2.daļa. 249
2. I.Berga, I.Boge. Athlete companion to sports and games. Part 1 454
3. I.Budviķe. Mūsdienu latviešu literārās valodas kultūras jautājumi. 270
4. A.Paeglītis. Pirts izmantošana stājas korekcijā. 2
5. J.Dravnieks. Programma STATISTIKA LSPA datorklasē 15
6. L.Saiva. Šaušanas sacensību organizēšana skolā. 35
7. L.Indriksone, B.Smila. Orientēšanās. 1.daļa. 210
8. A.Ābele. Vispārīgā psiholoģija. 240
9. A.Kuzņecova, I.Kuzņecovs. Ievads politoloģijā 165
10. Studiju kursa apraksti. 5
11. L.Kurova. Pieaugušo pedagoģija. 5
12. L.Mauriņa. Ārstnieciskās vingrošanas aktivitātes kardioloģijā. 104
13. A.Kuzņecova. Lietišķās sadarbības etiķete. 262
14. N.Kalniņa. Sporta psiholoģiskā sagatavošana. 5
15. LSPA Zinātniskie raksti. 6
16. L.Kurova. Gerontoloģijas psiholoģiskie un fizioloģiskie aspekti pedagoģijā. 5
17. A.Kandavniece. Florbola tehnikas un taktikas paņēmienu klasifikācija. 1
18. J.Solovjova. Sportiskā sagatavotība daudzgadu treniņu procesā. 2
19. O.Tanne, N.Jaružnijs. Ceļvedis vingrošanas teorijā un metodikā. 30
20. J.Upmalis,V.Vološins. Smagatlētikas sporta veidu pamati. 250
21. Studentu sports 50
22. J.Saulītis. Nauda un banku darbība. 4
23. B.Luika. Metodiskie norādījumi Izglītības un sporta vadības praksei 5
24. B.Luika. Metodiskie norādījumi kvalifikācijas darba Izglītības un sporta vadība izstrādē 5
25. L.Čupriks. Sporta ierīču klasifikācija un struktūra sastādot vingrojumu kopumus. 2
26. I.Stalidzāne. Ritmiskās kustības veidošanās attīstības pamati. 2
27. N.Peļņika., A.Pimenovs. Tiesnešu komandas un žesti (džudo). 2

3.3. MAĢISTRANTU IESAISTĪŠANA PĒTNIECISKAJĀ DARBĀ

Maģistra darba izstrāde tiešā veidā ir saistīta ar maģistrantu iesaistīšanu zinātniski pētnieciskajā darbā. Daudzos gadījumos Akadēmijas mācībspēki maģistrantus iesaista savu zinātnisko tēmu risināšanas procesā, tādejādi ievērojami uzlabojot maģistru darbu zinātnisko vērtību.
Katru gadu Akadēmijā tiek organizēta maģistrantu zinātniskā konference.

Maģistrantu zinātniskā darbība

Katru gadu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā notiek maģistrantu zinātniskā konference. Maģistrantu zinātniskās konferences mērķis ir sagatavot vispusīgu, radošu jauno sporta izglītības speciālistu, kurš apguvis ne tikai vairākus studiju kursus, bet ieguvis pirmās zinātniski pētnieciskās iemaņas, prot apkopot zinātniskos literatūras avotus, veikt pētījumus, analizēt un izdarīt secinājumus, tuvināt saikni starp teoriju un praksi. Ar studentu zinātnisko jaunradi nostiprinās saikne starp studijām un zinātniski pētniecisko darbu.
Katru gadu izvērtējot maģistrantu zinātnisko konferenču kvalitāti un konferenču organizatorisko pusi, secinājām, ka nav lietderīgi organizēt atsevišķas sekciju sēdes. Referenta ziņojums tiks paredzēts līdz 15 min., 5 min. atbildēm uz jautājumiem, 2 min. atbildēm uz jautājumiem.

3.4. STARPAUGSTSKOLU UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Akadēmijai ir nodibināti kontakti ar vairākām radnieciskajām augstskolām tuvākajā reģionā. Ļoti labi kontakti pastāv ar Lietuvas Fiziskās izglītības akadēmiju, ar Baltkrievijas Valsts fiziskās kultūras akadēmiju un Kaļiņingradas Valsts universitātes Fiziskās kultūras un sporta fakultāti. Sistemātiski notiek mācībspēku apmaiņa vairākās sfērās, studiju un zinātniskajā jomā, savstarpējās pieredzes apmaiņā. Notiek mācībspēku un topošo sporta zinātnieku pieredzes apmaiņa un jaunu zināšanu iegūšanu sadarbības augstskolu konferencēs. Katru gadu uz mūsu Akadēmijas zinātnisko konferenci ierodas sadraudzības augstskolu mācībspēki un studenti, savukārt identiskās vizītēs dodas arī mūsu Akadēmijas docētāji un studenti.
Akadēmijai ir cieši sakari un sadarbība ar Latvijas augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Rīgas Izglītības un pedagoģijas vadības augstskolu u.c.

3.5. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM
Akadēmija sistemātiski uztur kontaktus ar darba devējiem dažādās ministrijās, izglītības un sporta organizācijās. Ļoti cieša sadarbība ir nodibināta ar Latvijas vispārizglītojošajām skolām, sporta skolām, sporta klubiem, sporta veidu federācijām, Latvijas Olimpiskās vienības zinātnisko laboratoriju, Latvijas Olimpisko akadēmiju.

4.
VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.4./4./4.

LR Izglītības likumā un LR Augstskolu likumā ir uzsvērts, ka izglītība ir mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (cilvēka fiziskā un garīgā kvalitāte – izglītība).
LSPA maģistrantūras piedāvātās izglītības mērķis ir radīt ikvienam maģistrantam iespējas veidoties par fiziski un garīgi attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību.
Izglītībai kā procesam LSPA un kā rezultātam ir noteikta kvalitāte, kura ir saistīta ar piedāvāto izglītības saturu un tā apguves līmeni.
Izglītības rezultātus novērtē pēc diviem rādītājiem:
• kvalitatīvais – atzīme 10 ballu skalā,
• kvantitatīvais – kredītpunkti (KP) pēc studiju priekšmeta apjoma.

Maģistrantu iegūtas izglītības vērtēšanas pamatprincipi.
Karta maģistranta izglītotības līmeņa daudzpusīgai un maksimāli objektīvai novērtēšanai, vērtējumā tiek iekļauts:
o iegūto zināšanu apjoms;
o iegūtas prasmes;
o maģistranta attieksme pret izglītošanos;
o maģistranta individuālā attīstības dinamika.
Vērtējums 10 ballu skalā rada iespēju analizēt maģistranta studiju sasniegumu kvalitāti, vērtējot:
o studiju satura apguves apjomu, kvalitāti un līmeni (zināt, prast, pārzināt, lietot);
o papildus informācijas ieguvi, iniciatīvu un patstāvību studijās;
o attieksmi pret srudijām, sevi un apkārtējo pasauli;
o kārtību, uztīcību, mērķtiecību, uzvedību, paškontroli, ieinteresētību, darba stilu;
o sadarbību un saziņas prasmes;
o studiju sasniegumu dinamiku.

5.
MAĢISTRANTI
5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.5./5./5.

5.1. UZŅEMŠANAS NOTEIKUMI

LSPA diplomētie speciālisti ir sagatavoti darbam izglītības, sporta, valsts, pašvaldību iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās, jo viņiem ir zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, lai vadītu un organizētu izglītības, sporta, veselību nostiprinošu un cita veida darbību.
LSPA ir akreditēta valsts augstskola, kurai ir atbilstoši mācību spēki un materiālā bāze (sporta zāles, sporta rīki un iekārtas utt.). Studiju plāni un studiju kursu programmas ir starptautiski atzītas un akreditētas.
Absolventi ar labām sekmēm strādā ne tikai mācību iestādēs un sporta organizācijās, bet arī jebkurā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozarē. LSPA diplomi ir starptautiski atzīti un akadēmijas absolventi strādā daudzās pasaules valstīs.
Visi absolventi iegūst pedagoģijas maģistra grādu sporta zinātnē. Studiju ilgums 2 gadi – pilna laika nodaļā un 2,5-4 gadi – nepilna laika nodaļā. Pēc maģistra grāda iegūšanas ir tiesības studēt doktorantūrā un citās profesionālajās programmās, kas paredzētas pēc maģistra grāda iegūšanas.

Uzņemšanas noteikumi pilna laika studijām:

1.1.Konkursa kārtībā LSPA maģistrantūrā uzņem Latvijas Republikas iedzīvotājus ar pedagoģijas bakalaura akadēmisko grādu vai pedagoģisko augstāko izglītību, kas iegūta līdz 1994.gadam (ieskaitot), kā arī LSPA 5.studiju gada studentus (ar bakalaura akadēmisko grādu). Ārvalstniekus uzņem atbilstoši LR Augstskolu likuma 83.pantam un Latvijas Izglītības likumam.
1.2. Studiju finansēšanas formas:
• par valsts budžeta līdzekļiem,
• par maksu.
Maģistrantūrā pilna laika nodaļā valsts budžeta finansētajā studiju grupā uzņem 10 pretendentus konkursa kārtībā pēc iestājpārbaudījumu rezultātiem. Ja vērtējumu summā iegūts vienāds punktu skaits, par ieskaitīšanu lemj konkursa komisija. Pirmkārt, konkursā kārtībā uzņem pretendentus ar sporta pedagoģijas augstāko izglītību un darba stāžu augstskolās, otrkārt, ar sporta pedagoģijas augstāko izglītību un 2 (un vairāk) gadu darba stāžu speciālitātē, treškārt, ar sporta pedagoģijas augstāko izglītību un bez darba stāža, ceturtkārt, ar citu pedagoģisko izglītību.
Pretendentiem, kuri sekmīgi nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet nav izturējuši konkursu, komisija var atļaut studēt par maksu (Ls 250,- katrā studiju gadā).
Pretendentus ar citu pedagoģisko augstāko izglītību ieskaita maģistrantūrā tikai speciālā maksas grupā (Ls 350,- katrā studiju gadā).

Maģistranti var pretendēt uz studējošā kredītu (Ls 60,oo mēnesī). Maksas studiju studenti var pretendēt uz studiju kredītu studiju maksas segšanai.

Uzņemšanas noteikumi nepilna laika studijām:

Maģistrantūrā nepilna laika nodaļā uzņem Latvijas Republikas iedzīvotājus strādājošus ne mazāk par 10 gadiem sporta nozares specialitātē vai strādājošus ne mazāk par 5 gadiem augstākajās mācību iestādēs sporta nozares specialitātē ar pedagoģijas bakalaura akadēmisko grādu vai pedagoģisko augstāko izglītību, kas iegūta līdz 1994.gadam (ieskaitot). Iestājpārbaudījumus nav jākārto. Studijas notiek par maksu (Ls 145,- ).

7.
PRIEKŠLIKUMI
DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI

7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7.7./7./7./7./7.

1. Sistemātiski pilnveidot visa veida studiju programmas gan satura, gan pasniegšanas metodiskajā jomā.
2. Precizēt un pilnveidot noteikumus par maģistra darbu izstrādi.
3. Rast iespēju paplašināt profilējošo katedru materiāli tehnisko bāzi ar mūsdienīgu tehniku.
4. Rast iespēju papildināt LSPA bibliotēkas fondus ar jaunāko pedagoģijas un sporta zinātnes literatūru.
5. Plašāk izmantot maģistrantūras nodarbībās datorklases.

Maģistrantūras nolikums
Apstiprināts RTU Senāta 2002.gada 25.februāra sēdē.
1. Apstiprināt Maģistrantūras nolikumu.
2. Uzskatīt par spēkā neesošiem šādus RTU Senāta lēmumus:
– 30.01.1995. lēmumu “Nolikums par maģistrantūru”;
– 01.07.1997. lēmumu “Par izmainīta Nolikuma par maģistrantūru apstiprināšanu”;
– 27.01.1997. lēmumu “Par izmaiņām Nolikumā par RTU maģistrantūru”

MAĢISTRANTŪRAS NOLIKUMS
Nolikumā lietotie termini: Maģistrantūra – maģistra studiju programmas īstenošanas organizatoriskā forma. Maģistra studiju programma – studiju programma, kuras izpildes rezultātā studējošais iegūst maģistra akadēmisko vai profesionālo grādu.
Maģistrants –maģistra studiju programmā reģistrētais studējošais.
Maģistrs – persona, kurai piešķirts maģistra akadēmiskais vai profesionālais grāds.
Maģistrantūras vadītājs – persona, kura vada maģistra studiju programmas īstenošanu.

1. RTU tiek īstenotas maģistra akadēmisko un profesionālo studiju programmas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem: par valsts akadēmiskās izglītības standartu; par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.
Akadēmiskās maģistra studijas ir padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšana un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšana izvēlētajā zinātniskās pētniecības jomā.
/Ministru kabineta noteikumi Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”/.
Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas mērķis ir dot nozarei raksturīgu padziļinātu izglītību, kas nodrošinātu iespēju strādāt pie būtiski jaunu sistēmu un tehnoloģiju izstrādes, sagatavotu ar to saistītam pētnieciskajam darbam nozarē, kā arī izglītības turpināšanai zinātniskā grāda ieguvei. /RTU Senāta 26.03.2001. lēmums/.
2. Maģistrantūru atver ar RTU Senāta lēmumu, apstiprinot maģistra studiju programmu, par programmas īstenošanu atbildīgo struktūrvienību un maģistrantūras vadītāju.
3. RTU maģistrantūrai var būt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara un neklātienes) studiju forma.
4. Katru gadu ar RTU rektora rīkojumu katrai maģistrantūras programmai tiek noteikts budžeta finansēto imatrikulējamo studentu skaits.
5. Uzņemšana maģistrantūrā notiek divreiz gadā atbilstoši RTU Senāta apstiprinātiem Uzņemšanas noteikumiem.
6. Katram maģistrantam, ne vēlāk kā uzsākot maģistra darba izstrādi, ar fakultātes dekāna rīkojumu tiek apstiprināts maģistra darba vadītājs un maģistra darba tēma. Par maģistra darba vadītāju var būt persona ar doktora zinātnisko grādu vai ar docenta nosaukumu. Maģistra darba vadītājs vienlaicīgi drīkst vadīt ne vairāk kā piecus maģistrantus.
7. Maģistru darbu aizstāvēšana tiek organizēta divas reizes gadā: pavasara un ziemas sesiju laikā; nepieciešamības gadījumā šis termiņš var tikt pagarināts par 10 dienām. Pie maģistra darba aizstāvēšanas tiek pielaisti studējošie, kuri saņēmuši sekmīgu vērtējumu visos studiju programmā paredzētos priekšmetos.
8. Prasības maģistra darbam izstrādā Nozares studiju programmu komisija un apstiprina fakultātes dome.
9. Maģistra darba novērtēšanai tiek rīkota atklāta, iepriekš izziņota aizstāvēšana. Akadēmiskās maģistra studiju programmas maģistra darbu vērtē komisija, kuras minimālo sastāvu veido studiju programmu īstenojošās struktūrvienības vadītājs, maģistra darba vadītājs un struktūrvienības nozīmēts recenzents. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas maģistra darba vērtēšanai komisijā iekļaujami arī vēl vismaz 2 profesionālo apvienību vai organizāciju pārstāvji. Ja profesionālā maģistrantūra plānota arī 5.līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (studējošiem ar bakalaura akadēmisko grādu), par maģistra darba vērtēšanas komisijas vadītāju apstiprina profesionālās apvienības (asociācijas) deleģētu pārstāvi.
10. Lēmumu par maģistra grāda piešķiršanu, pamatojoties uz izpildīto maģistra studiju programmu un maģistra darba aizstāvēšanas rezultātiem, pieņem fakultātes dome.

Juridiskā fakultāte
Studijas Juridiskajā fakultātē – studijas aktīviem un uzņēmīgiem. Tiem, kas pasaules lietu kārtību redz tiesību sistēmas kopsakarībās. Tiem, kas prot argumentēt un aizstāvēt. Aizstāvēt savu un cita viedokli un tiesības. Tiem, kas nākotnē rūpēsies par mūsu valsts likumdošanas sistēmas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.
Studē Juridiskajā fakultātē un tu iegūsi:
• augstāko juridisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju pēc katra studiju līmeņa – pabeidzot 1.līmeņa (koledžas) augstāko profesionālo programmu – jurista palīga kvalifikācija, pēc 2.līmeņa – juriskonsulta, pēc maģistrantūras studijām – jurista kvalifikācija;
• labas prakses iespējas valsts un privātajos uzņēmumos –LR Tieslietu ministrijā, LR Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā, LR Uzņēmumu reģistrā, LR Prokuratūrā, Iekšlietu ministrijas Valsts policijā, Adminstratīvajā rajona tiesā, apsardzes firmās STA Grupa, apsardzes firmā EVOR un citviet.
• profesionālu pasniedzēju pieredzi – augstskolā pasniedz Latvijā atzīti jurisprudences eksperti – Aivars Endziņš, Dr.iur.- Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Mg.iur. – LR Uzņēmumu reģistra galvenais notārs, Jānis Načiščonis, Dr.iur. – Publisko tiesību katedras vadītājs, Imants Bergs, Mg.iur. – Juridiskās fakultātes dekāns, Dana Rone, Mg. Iur. – Privāto tiesību katedras vadītāja u.c..
• studiju iespējas koledžas programmā Organizāciju drošība, kas ir vienīgā šāda profila studiju programma Baltijās valstīs.
Pēc studijām maģistrantūrā:
vari veidot prokurora, tiesneša, advokāta vai notāra karjeru.

Absolvējot 2.līmeņa programmu Tiesību zinātnes, vari strādāt par:
• juriskonsultu,
• juristu uzņēmumā vai valsts iestādē,
• tiesu izpildītāju,
• tieslietu padomnieku u.c.
Absolvējot 1.līmeņa (koledžas) programmu Tiesību zinātnes, vari strādāt par:
• par jurista vai prokurora palīgu,
• dažādos amatos valsts pārvaldē.
Absolvējot koledžas programmu Organizāciju drošība, ir iespējas strādāt vadošos amatos uzņēmumu drošības dienestos, apsardzes uzņēmumos.
Imants Bergs, Juridiskās fakultātes dekāns:
“ Juristus mēdz uzskatīt par sausiņiem, par neiecietīgiem vai vienkārši piekasīgiem. Taču tie ir tikai sabiedrībā iesakņojušies stereotipi. Patiesībā jurista profesija ir ļoti interesanta un radoša. Juristam ir iespēja izpausties ar savu izdomu un attapību, atrisinot kādu sarežģītu lietu, sastādīt līgumus ievērojamiem projektiem vai risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus ar likumu starpniecību. Juristiem ir jāstrādā komandā, kur bez citu speciālistu līdzdalības neiztikt. Tā ir ļoti dinamiska vide, jo likumdošana mūsdienu sabiedrībā ir ļoti mainīga.”

Andris Garda, SIA Cilija Pizza jurists, pirms tam divu gadu darba pieredze auditorfirmā MRI Revision, Turības tiesību zinātņu maģistrantūras students.
„Studējot Turībā, esmu ieguvis praktiskas zināšanas, kas noder ikdienas darbā. Taču, ņemot vērā straujos likumdošanas procesa tempus Latvijā, galvenais ieguvums ir nevis konkrētu tiesību normu apguve, bet gan tas, ka Turībā iemāca domāt un rīkoties kā juristam – analītiski, precīzi un atbilstoši situācijai. Iemāca nebaidīties pieņemt lēmumus, kā arī brīvi paust un argumentēt savu viedokli arī diskutējot ar sabiedrībā atzītiem tiesību speciālistiem. Otrs būtiskākais ieguvums ir kontakti. Mani bijušie studiju biedri šobrīd strādā bankās, valsts iestādēs, konsultāciju firmās, advokātu birojos un dažādos uzņēmumos. Ir lieliski apzināties, ka tavā tālruņa katalogā ir numuri vismaz simts dažādiem speciālistiem, kuriem vari lūgt kādu specifisku konsultāciju jebkurā laikā. Turklāt atrodoties ar saviem studiju biedriem pretējās nometnēs un risinot darba jautājumus, ir daudz vieglāk meklēt kompromisus.”
Fakultātes dosjē:
Fakultāte dibināta 1998.gadā. Kopumā Juridisko fakultāti šajos gados dažādās programmās ir absolvējuši vairāk nekā 800 studentu.
• 2004./2005.studiju gadā Tiesību zinātņu programmas absolvējuši 459 studenti. No tiem 104 – tiesību zinātņu maģistrantūras absolventi, 214 – 2.līmeņa, 131 – 1.līmeņa (koledžas) tiesību zinātņu programmu absolventi, savukārt 10 studenti beiguši studijas koledžas programmā Organizāciju drošība.
• Juridiskās fakultātes studentiem ir pašiem sava tiesu zāle, kurā regulāri notiek mācību tiesu procesa izspēles.
• Kopš 2004.gada Turībā regulāri darbojas studentu juridisko konsultāciju birojs. Ikviens interesents var saņemt juridisko konsultāciju bez maksas.
• 2004./2005.studiju gadā ir uzsākta sadarbība ar Mykolas Romeris universitātes Juridisko fakultāti Viļņā. Ar vieslekcijām Lietuvā ir viesojušies Turības pasniedzēji. Starptautiskās programmas Socrates/Erasmus ietvaros notiks arī studentu apmaiņa.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmu studēt JK, bija studiju ilgums. Iestājoties kādā no citām augstskolām, jāstudē četri vai pat vairāk gadi, šeit var iegūt diplomu divos gados. Turklāt, ja pēc koledžas es izvēlos turpināt studijas, tad četru gadu laikā iegūstu divus augstākās izglītības diplomus. Pēc diviem koledžas gadiem ir ari diezgan reālas iespējas sameklēt darbu.
Man pirms iestāšanās JK bija vidējā izglītība, biju sākusi studijas ari cita augstskola. Kādu laiku mēģināju studijas abās augstskolās apvienot, bet tad kā prioritāti izvēlējos tieši JK.
Studējot koledžā jau otro gadu, domas par to mainījušās tikai uz labo pusi. Cik nu nācies dzirdēt, citās augstskolās studiju process ir diezgan vienmuļš. Šeit studenti organizē dažādas aktivitātes, tāpat notiek zinātniskās konferences, kur studenti var iegūt balvas un tādēļ censties, lai viņu darbi būtu labākie.
Turklāt mūsu specialitātē, manuprāt, JK ir pati zemākā studiju maksa. Pozitīvi, ka maksāt drīkst pa mēnešiem. Arī citās augstskolās piedāvā šādu iespēju, bet tad mācību pamatsummai klāt rēķina procentus, mūsu koledžā tā nav.
Sākotnēji administrācija atradās mazā, mazā telpiņā, studentiem nemaz nebija metodiskā kabineta, nākt kādam ko jautāt un ieminēties par pretenzijām vispār bija bail, jo viss notika saspringti un lielā šaurībā. Tagad telpu jautājums ir atrisināts, un studenti var droši nākt pie pasniedzējiem ar jebkādiem viņus interesējošiem jautājumiem.
SANDRA KVELDE, JK vakara nodaļas 2. kursa studente
Es studijas uzsāku uzreiz pēc vidusskolas, jo zināju, ka vēlos, lai tās būtu saistītas ar jurisprudenci.
Es izvēlējos JK, jo tā, atšķirībā no citām augstskolām, ir kā ieskrējiena posms es nomācos divus gadus un saprotu, vai mani šī lieta interesē vai ne. Ja vēlēšos darīt citu darbu, es meklēšu kaut ko citu, ja vēlēšos studēt tālāk, man tiek piedāvāts otrais augstākās profesionālās izglītības līmenis.
Es, ka jau koledžas beidzēja (Decembrī Sandrai ir izlaidums. – E. V.), divu gadu laikā esmu redzējusi, kā viss strauji virzījies uz priekšu cik daudz paveikts no administrācijas puses studentu labā, proti, konferences, bibliotēka un internets. Sākumā pat auditorijas nebija izremontētas.
Maksāšanas kārtība ir ļoti ērta, tāpat ir iespējami ari kredīti. Ceru, ka pēc koledžas beigšanas varēšu turpināt studijas Sociālo tehnoloģiju augstskolā neklātienē, lai varētu tās apvienot ar darbu.
Koledžas vadība sponsorē studentiem piedalīšanos dažādās sporta spēlēs, tika sponsorētas ari sporta formas. Ja no studentu pašpārvaldes kāds iet un kaut ko lūdz, vēl nav bijis gadījuma, kad tiktu atteikts. Mums ir arī tradīcija katru gadu braukt ekskursijās, un, tā kā koledžā ir studenti no visas Latvijas, ir arī tādi, kas visus 50-70 cilvēkus uzņem savās mājās uz divām dienām, turklāt organizējot ekskursijas pa vietējo apkārtni.

Anna Briška, RA 3.kursa filoloģijas studente
Lai apkopotu informāciju rubrikai „Zini savus varoņus”, Rēzeknes Augstskolas (RA) Sabiedrisko attiecību nodaļa veica aptauju. Studenti un docētāji vienprātīgi atzina, ka RA attīstību ir ietekmējusi (un ietekmē) eks—rektore profesore Irēna Silineviča, Studentu padomes eks—vadītāja Anna Briška, kā arī tagadējie līderi — rektors Leonārs Svarinskis, Studentu padomes vadītāja Gunita Akmentiņa un viens no aktīvākajiem senatoriem — Renārs Šmitiņš.

Drosme rada veiksmi. Veiksme rada drosmi. Laba stratēģija un pārliecinoša komunikācija aizved līdz uzvarai. Uzdrošināšanās, mērķtiecība un plašs draugu un paziņu loks visspilgtāk raksturo Renāru Šmitiņu — Rēzeknes Augstskolas topošo juristu, studentu senatoru un Studējošo pašpārvaldes aktīvu aizstāvi un pārstāvi. Par savu darbību Renārs šogad RA „Studentu dienas” pasākumā saņēma Rēzeknes Augstskolas atzinības rakstu, Savukārt RA Studējošo pašpārvalde viņa kandidatūru izvirzīja Latvijas Studentu apvienības „Gada balvai” nominācijā „Gada students—senators”.
• Cik ilgi tu jau darbojies RA Senātā?
Nu jau otro gadu. Pirms diviem gadiem, studējot 2.kursā, pats izvirzīju savu kandidatūru.
• Tavuprāt, kuras īpašības ļauj tev būt labam senatoram?
Man ir tā lielā mute (smaida). Noteikti arī uzdrošināšanās paust savu viedokli un vēlēšanās darboties.
• Kas tev dod stimulu darboties?
Mani ļoti saista politika. Kopumā Senātā arī ir sava politika. Man patīk tas, ko dara šī struktūrvienība, tās uzdevumi, funkcijas, demokrātiskums. Patīk, ka RA studentu senatorus ciena, ka klausa un uzklausa viņu viedokļus. Darbošanās RA Senātā ir mana sirdslieta, ko daru ar prieku. Gribētu vairāk darboties komisiju darbā, pašlaik gan esmu tikai vienā komisijā — Studējošo komisijā. Tāpat arī ļoti patīk „papīru darbs”, darbs ar dokumentiem. Darbojoties RA Senātā, varu praktiski izmantot studiju procesā iegūtās teorētiskās zināšanas, piemēram, komisijā jāizskata dažādi dokumenti, ir gadījies atrast kļūdas, ieteikt labojumus, precizējumus, ierosināt grozījumus.
• Senātā studentu senatoru ir skaitliski maz, tikai 15% no senatoru kopskaita. Vai studenti skaitliskā mazākumā var ietekmēt lēmumu pieņemšanu?
Jebkurš studentu senators var paust savu viedokli. Studenti var izmantot veto lēmumos, kas skar studējošo interese. Principā studentu senatori pārstāv visus RA studējošos, un no juridiskā aspekta, Senātā nav tādu izskatāmo lēmumu, kas neskartu studējošo intereses. Senātā pārstāvu arī Studējošo pašpārvaldes viedokli — ja SP pret kādu lēmumu, tad arī es izklāstu šo viedokli senatoriem.
• Tavi lielākie sasniegumi kā RA senatoram?
Tas, ka rēķinās ar studentu viedokli, respektē paustās idejas. Kad Senāta darba komisijā tika izskatīts jaunais Senāta reglaments, tad ierosināju labojumus, kurus arī apstiprināja. Izraisu diskusijas Senātā, piemēram, jautājumā par studiju maksu paaugstināšanu. Realizējušies ir ierosinājumi par kafejnīcas izveidošanu, kafijas automātu uzstādīšanu RA studiju ēkās. Latvijas Studentu apvienības organizētajā Studentu senatoru apmācības seminārā Ventspilī vadīju simulētu Senāta sēdi.
• Ko tu iegūsti no darbošanās Senātā?
Mācos diplomātiju, it sevišķi no Senāta priekšsēdētājas Angelikas Juško—Štekeles. Mācos runāt publikas priekšā. Vispār, esmu čakls senators, un tiklīdz saņemu Senāta sēdes materiālus, cenšos tos izskatīt, lai būtu informēts, līdz ar to tā ir arī laba praktizēšanās kā topošajam juristam.
• Tu studē RA otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas „Jurists” 3.kursā. Kāda loma ir tieši tam, ka studē RA?
Man šeit ļoti patīk. Ir laba atmosfēra, labi pasniedzēji — iemāca to, kas nepieciešams praksē.
• Kādi ir Tavi mērķi studijās?
Vispirms pabeigt šīs studijas RA. Ja būs maģistrantūra, tad tieši RA vēlos turpināt studijas. Tālākā perspektīvā — kādreiz rakstīt arī salikumu „Dr.iur.” (smaida).
• RA topošajiem juristiem tiek piedāvāta daudzpusīga studiju programma — civiltiesības (komerctiesības, darba tiesības u.c.), krimināltiesības, administratīvās tiesības, starptautiskās tiesības. Kurā no šīm jomām ir tuvāka tieši tev?
Administratīvo tiesību joma. Labprāt vispirms pastrādātu administratīvajās struktūrās, tad — privātajā sfērā. Mans mērķis — kļūt par advokātu, jo mani vairāk saista civiltiesības. Krimināltiesības pagaidām īpaši nesaista.
• Kāds, tavuprāt, ir labs jurists?
Kāds docētājs mums teica, ka jurists naudu pelna ar savu muti . Kā runā, tā pelna. Labam juristam jāprot labi runāt, jābūt arī lietišķi ģērbtam. Pats gan uzvalciņos nestaigāju, profesija gan to rekomendē, taču es vēl tikai topu par juristu.
• Ko tu dari savā brīvajā laikā?
Pirmdienās mani var satikt trenažieru zālē, uz kuru piespiežu sevi iet. Dziedu arī korī. Uz klubiem neeju — ja nu tikai kādu vienu, divas reizes gadā. Kojās ar draugiem paspēlējam stratēģiskās datorspēles, piemēram, „Cēzars III”, kuru spēlējot visu laiku ir jādomā. Zaudēt ir viegli, bet uzvarēt — grūti. Tikai ar laiku var iemācīties uzvarēt. Lai gūtu uzvaru, vienmēr pienācīgi ir jānovērtē pretinieks. To cenšos ielāgot arī reālās dzīves situācijās.
• Kas tevi tracina?
Ļoti nepatīk uzvalki. Tad vēl, piemēram, TV rāda, kādas absurdas lietas dara politiķi. Par kļūdām, kuras viņi pieļauj, jācieš tautai.
• Ko tu dari, lai justos labi?
Ja garastāvoklis ir labs, tad labs pats no sevis. Bet, ja jūtos slikti vai esmu dusmīgs reizēm vajag pabūt vienatnē. Pīpēju „Winston”. Garastāvokli var uzlabot pat sīkumi, kāda laba ziņa utt.
• Tavs vēlējums „StudentNet” lasītājiem?
Novēlu studentiem cīnīties nevis tikai ar augstskolu, bet gan arī ar valsti, jo augstskola ir atkarīga no valsts. Studentiem vajadzētu būt vairāk saliedētiem. Lai veicas, lai labi klājas! Turiet studentu lietu — taisnu un cietu!

ATKLĀTA KONKURSA NOLIKUMS
Par pretendentu atlasi atklātā konkursā uz
Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša un Pirmās instances tiesas tiesneša amatu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā tiek organizēts un norisinās pretendentu atlases atklāts konkurss (turpmāk – konkurss) uz Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša un Pirmās instances tiesas tiesneša (turpmāk – Tiesas tiesneša) amatiem.
2. Konkursa komisijas sastāvs apstiprināts ar Ministru prezidenta 2003.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.464 “Par Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša un Pirmās instances tiesas tiesneša amata pretendentu atlases komisiju “.
3. Konkurss notiek divās kārtās. Pretendentu atlase notiek konkursa komisijas sēdēs, kuras tiek protokolētas. Konkursa komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Konkursa komisijas sēdes protokolē komisijas sekretārs.
4. Konkursa komisija neatbild par izvirzīto Tiesas tiesneša amatu kandidātu apstiprināšanu dalībvalstu valdību sanāksmes laikā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 223.un 225.pantu.

II. Konkursa izsludināšana
5. Tieslietu ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Diena”, kā arī ievieto interneta lapās www.tiesas.lv, www.tm.gov.lv, www.am.gov.lv un www.mk.gov.lv sludinājumu par konkursu uz Tiesas tiesnešu amatiem.
Pretendentu pieteikšanās termiņš nosakāms vismaz 30 dienas no sludinājuma laikraksta “Latvijas Vēstnesis” publicēšanas dienas.
6. Sludinājumā norāda amata pretendentiem izvirzāmās prasības, iesniedzamos dokumentus, pieteikšanās termiņu un vietu, kā arī informāciju par atklāta konkursa nolikuma un citas ar pieteikšanos konkursā saistītas informācijas saņemšanas iespējas.
7. Pretendenti sludinājumā minētos dokumentus (motivētu pieteikumu, CV, augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju un citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu pievienot) iesniedz konkursa komisijas sekretāram.
8. Pēc pretendentu pieteikšanās termiņa beigām konkursa komisijas priekšsēdētājs nosaka konkursa kārtu norises laiku un vietu.
9. Konkursa komisija neizpauž ziņas par Tiesas tiesnešu amata pretendentiem.
10. Pretendentu atbilstību Tiesas tiesneša amata prasībām nosaka atbilstoši nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem.
Konkursa komisijai pretendentu izvērtēšanas gaitā ir tiesības uzdot rakstveida pārbaudes darbus.

III. Konkursa pirmā kārta
11. Konkursa komisija izvērtē pretendentu pieteikumus un tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par to, kuri no pretendentiem izvirzāmi konkursa otrajai kārtai.
12. Pretendentiem uz Eiropas Kopienas Tiesas tiesneša amatu ir jāatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 223.pantā noteiktajām obligātajām prasībām – tiesnesim ir jābūt no tādu personu vidus, kura neatkarība nav apšaubāma un kurš atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kurš ir jurists ar atzītu kompetenci. Pretendents uz Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša amatu ir tiesīgs vienlaicīgi pieteikt sevi konkursam uz Pirmās instances tiesas tiesneša amatu, par to norādot pieteikuma vēstulē.
13. Pretendentiem uz Pirmās instances tiesas tiesneša amatu ir jāatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 225.pantā noteiktajām obligātajām prasībām – tiesnesim ir jābūt no tādu personu vidus, kura neatkarība nav apšaubāma un kurš atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstiem amatiem savās valstīs, vai kurš ir jurists ar atzītu kompetenci.
14. Konkursa otrajai kārtai izvirzītajiem pretendentiem tiek nosūtīts rakstisks uzaicinājums uz konkursa otro kārtu, bet noraidītajiem – paziņojums par noraidījumu.

IV. Konkursa otrā kārta
15. Konkursa komisijas sēdes laikā notiek pārrunas ar pretendentu, lai izvērtētu viņa atbilstību Tiesas tiesneša amata pretendentiem noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem:
1. labas Eiropas Savienības tiesību un Eiropas Savienības institucionālās funkcionēšanas zināšanas;
2. izpratne par Tiesas darbu;
3. prasme formulēt viedokli un patstāvīgi pieņemt lēmumus;
4. prasme strādāt komandā;
5. izpratne par tiesas darbu un vēlama pieredze tieslietu sektorā;
6. labas angļu vai franču valodas zināšanas;
7. vēlams otras (angļu vai franču) valodas zināšanas vai priekšzināšanas.
16. Konkursa komisijas vērtējumu ieraksta protokolā.
17. Pēc konkursa otrās kārtas rezultātu apkopošanas komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
17.1. iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par vienu izvēlēto Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša un par vienu Pirmās instances tiesas tiesneša amata pretendenta kandidatūru;
17.2. ieteikt Ministru kabinetam izsludināt atkārtotu atklātu konkursu uz Tiesas tiesneša amatu, ja tiek noraidīti visi amata pretendenti.
18. Konkursa komisijas priekšsēdētājs informē plašsaziņas līdzekļus par Ministru kabinetam izvirzītajiem Tiesas tiesnešu amata pretendentiem.

V. Konkursa noslēgums
19. Pēc konkursa otrās kārtas (pamatojoties uz konkursa komisijas sēdes protokolu) konkursa komisijas sekretārs nosūta Tiesas tiesnešu amata pretendentiem konkursa komisijas priekšsēdētāja apstiprinātu rakstisku paziņojumu par pretendenta rezultātiem un informē par konkursa komisijas lēmumu.
20. Konkursa komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa noslēguma iesniedz Ministru kabinetā konkursa komisijas lēmumu saskaņā ar šī nolikuma 17.punktu.