VECUMA STEREOTIPI
Stereotipi var ietekmēt kā jaunākas, tā vecākas personas. Vecuma stereotipi nereti kļūst par cēloni diskriminācijai darba tirgū. Par jaunākām personām bieži pieņem, ka tām trūkst brieduma, par vecākām – ka tie ir slimi, nepievilcīgi, aseksuāli, nekompetenti, neefektīvi, lēnīgi, skopi, truli, aizmāršīgi, nabadzīgi, vientuļi un konservatīvi. Tajā pašā laikā šie stereotipi var būt visai pretrunīgi – tāpat veci cilvēki var būt gan gudri, gan plānprātīgi, gan nomākti, gan apskaidroti. Tomēr vecuma stereotipi pārsvarā ir negatīvi.
Stereotipizēta uztvere saista vecumu ar pakāpenisku fizisko un garīgo spēju pavājināšanos – vecums kā ilgstoša un neizdziedināma slimība. Cik lielā mērā šie negatīvie stereotipi atbilst patiesībai? Pensijas vecuma cilvēkiem ir raksturīgas sūdzības par slimīgām sajūtām ķermenī, nereti rodas psihiski traucējumi, rodas izmisums un bezspēcība, kas izpaužas dusmās, pavājinās redze, dzirde, tauste, pasliktinās atmiņa, kļūst lēnāka domāšana (Kulbergs, 1998). Tajā pat laikā daudziem gados veciem cilvēkiem saglabājas dzīvesprieks, komunikabilitāte, seksuālās vajadzības, radošās spējas, palēninoties domāšanas tempiem, saglabājas domāšanas kvalitāte, spēja uztvert jauno. Cilvēka psiholoģiskās īpatnības vecumā ir atkarīgas no viņa veselības, izglītības, materiālā stāvokļa. Slimošana vecumā lielā mērā ir atkarīga no personas sociāli ekonomiskā stāvokļa (trūcīgu cilvēku veselības stāvoklis diemžēl ir sliktāks) un no iepriekšējā dzīves veida (smēķēšanas, pārmērīga alkohola lietošanas negatīvās sekas īpaši smagi liek sevi just tieši vecumā).
Vecuma stereotipu izveidošanās cēloņi
Šie stereotipi reti kad ir pašu cilvēku pieredzes auglis, biežāk cilvēks piesavina tos, no tās grupas, kurai viņš pieder, sevišķi no cilvēkiem, kuriem stereotipi jau ir izveidojušies un nostiprinājušies, tas ir, no – vecākiem, skolotājiem, draugiem. Tāpat arī no masu informācijas līdzekļiem, kas parasti sniedz vienkāršotu priekšstatu par tām cilvēku grupām, par kurām cilvēkiem nav nekādu citu ziņu. Tātad visus savus viedokļus, vērtējumus, pārliecības cilvēki pieņem caur kontaktiem ģimenē, skolā, sociālajā grupā un citur. Stereotipi veidojas visu šo faktoru mijiedarbības rezultātā. Protams, nozīme ir arī personīgajai pieredzei. Bērnībā ļoti daudzas ievirzes attīstās atbilstoši vecāku modelim. Savu pamatformu tie veido starp 12 un 30 gadiem. Starp 20 un 30 gadiem stereotipi izkristalizējas. Vēlāk tie mainās ar lielāku piepūli.
Sūzana Fiske uzskata, ka tā ir sava veida psiholoģiskā aizsardzība pret vecuma tuvošanās draudiem, cenšanās distancēties no tā. Šādi stereotipi gados jaunākiem cilvēkiem kalpo par attaisnojumu savam priviliģētajam stāvoklim sabiedrībā, salīdzinājumā ar gados vecākiem cilvēkiem.
Tur, kur veci cilvēki ir galvenokārt trūcīgi, nesaņem pienācīgu medicīnisko aprūpi, kā tas, piemēram, ir Latvijā, negatīvās psiholoģiskās izpausmes galvenokārt ir dažādu slimību izpausmes rezultāts, nevis tieši vecumam kā tādam raksturīgās īpašības. Nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija sekmē negatīvu vecuma stereotipu un aizspriedumu veidošanos. Sabiedrībā pārsvarā ir izplatīti negatīvi gados vecu cilvēku stereotipi.
Stereotipu ietekme uz cilvēku
Stereotipu sekas ir atklāta vai slēpta vecāku cilvēku diskriminācija. Vēl nesenā pagātnē darba piedāvājumos tieši tika norādīti vecuma ierobežojumi. Visbiežāk darbā tika aicināti ne vecāki par 30, vai izņēmuma kārtā, ne vecāki par 40.
Kad cilvēki tiek pakļauti diskriminācijai stereotipu dēļ, tiek pārkāptas viņu fundamentālās tiesības, liedzot viņiem vienlīdzīgu attieksmi un cieņu. Diskriminācija traucē neizdevīgā stāvoklī esošajām vecuma grupām pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū
Acīm redzami personas vecums laika gaitā mainās, tādējādi viņš vai viņa var tikt pakļauts dažādiem stereotipiem, un noteikti šī procesa laikā viņu plāni, mērķi un attiecības ar darba devējiem un citiem darbiniekiem mainīsies
Bieži vien vecāku cilvēku šķērslis tālākai izglītībai ir nevis līdz ar vecumu vērojamā intelektuālo spēju samazināšanās, bet gan sabiedrībā izplatītie stereotipi un to ietekmē veidojusies neticība savām spējām.