Kāpēc šobrīd globālā sasilšana ir populāra?
Cilvēki visā pasaulē jau izsens ir apmierinājuši savas vajadzības un saņēmuši daudz labumu, ko visu šo laiku ir devusi planēta zeme. 1950. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē bija 2,5 miljardi, kamēr jau par 57 gadiem, 2007. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniedza jau 6,5 miljardus. Pieaugot cilvēku skaitam, pieaug arī vajadzība pēc produktiem, elektroenerģijas un daudz kā cita, kas cilvēkam nepieciešams sadzīvē. Šie ir vērā ņemami skaitļi, jo tas lielā mērā ietekmē globālo sasilšanu. Es šajā esejā apskatīšu kāpēc tad temats „globālā sasilšana” mūsdienās ir kļuvis tik aktuāls.
Saules izstarotais siltums un gaismas stari nonāk līdz zemes atmosfērai un caur to līdz visai dzīvajai radībai uz zemes un pašai zemeslodei, kura daļu šo saules siltumu absorbē, daļu arī atstaro atpakaļ.
Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis apmēram par 25% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 356 ppm. Metāna daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir vairāk kā divkāršojies. Slāpekļa oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %. Šīs ir vielas, kuras rodas no mūsu pašu saražotām un lietotām lietām un precēm (automašīnu izplūdes gāzes, rūpnīcu radītie izmeši, mežu ugunsgrēki un cilvēku radītas dabas katastrofas). Tās jūtami izmaina atmosfēras procesus un rada „siltumnīcas efektu”. Tas nozīmē, ka tā daļa saules staru kas tika atstarota, vēlreiz daļa tiek atstarota un atkal nonāk uz zemes. Siltumnīcas efekts izraisa temperatūras paaugstināšanos. Vidējā temperatūra pasaulē paaugstinājusies aptuveni par 0,75o C pēdējo 130 gadu laikā (pēc 2005. gada statistikas). Temperatūras paaugstināšanos izsauc ne tik daudz, kā sagaidāms, ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās atmosfērā, bet gan, kā domājams, sīko cieto daļiņu pieaugošais daudzums, (piemēram, industriālā darbība vai vulkāna izvirdumi u.c.) kas atstaro Saules starojumu.
Temperatūras paaugstināšanās izsauc daudzus „blakusefektus”:
temperatūras palielināšanās ietekmē citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus,
• ir straujas klimata maiņas izraisītas parādības: stipra karstuma periodi, plūdi, sausums, vētras u.c.,
• klimats tuksnešos kļūst karstāks, pieaug tuksneša platības, šis process kā prognozē, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām,
• pasaules ledus daudzuma izkūst, Arktikas ledus segas biezums sarūk, līdz ar to Saules radiācijas līmenis paaugstinās, līdz ar to arī globālā sasilšana pieaug,
• mainās pasaules veģetācijas zonas – pārvietojas robežas starp pļavu, mežu un ar krūmājiem apaugušām platībām,
• izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmē biodaudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, arī tā kvalitāti,
• pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un slapjajiem reģioniem izsauc konfliktus un veselības problēmas,
• cilvēku un dzīvnieku slimības “pārceļos” uz citiem reģioniem.
Viens no jaunākajām un satraucošākajiem faktiem ko es esmu uzzinājis ir tas, ka izkūstot Grenlandes ledus masīvam (tā rezultātā), varētu tikt atdzesēta golfa straume un tā rezultātā 10 gadu laikā Eiropā iespējams iestātos Ledus laikmets. Tas patiešām ir satraucošs fakts, jo tas mainītu miljoniem cilvēku dzīves, tajā skaitā arī manējo.
Bet ko gan šie skaitļi un fakti nozīmē cilvēkam, kurš nemaz nezina kas ir ogļskābā gāze vai arī cilvēku, kuru nemaz neuztrauc, ka pasaulē palielinās vidējā gaisa temperatūra. Svarīgākās lietas cilvēkam ir tās ar kurām viņš sastopas ikdienā. Tā ir apkārtējā vide (darba vieta, dzimtā pilsēta, tuvinieki, dabas skaistums, kas ir nozīmīgs katra cilvēka dzīvē). Mūsdienās cilvēki, dzirdot televīzijas ziņās, presē, dzirdot no tuviniekiem un redzot apkārtējā vidē, ir sākuši ievērot tās pārmaiņas, kas notiek ar dabu un to, kādas dabas parādības un katastrofas notiek citās valstīs, ir sākuši interesēties un nopietni aizdomāties par cilvēces radīto postu zemeslodei.