Tēmas aktualitāte
Pēdējā laikā ļoti strauji attīstās datoru tehnoloģijas. Dators ieviešas gandrīz visās dzīves sfērās, bet dažās no tām kļūst neaizstājams. Attīstība ir sasniegusi tādu līmeni, ka pasaules labākais šahists G. Kasparovs šaha spēlē ar datoru Deep-blue zaudēja, kas agrāk likās neiespējami.
Absolūti loģiski būtu uzskatīt, ka pateicoties straujai iespēju attīstībai šajā jomā, būtu jāpaaugstinās arī šī progresa ieguvuma izmantošanas spēju līmenim.
Bet diemžēl, ikdienas pieredze rāda, ka tas tā nav. Šī pētījuma mērķis – atrast iespēju un realitātes atbilstību (vai neatbilstību) to izmantošanā datortehnoloģiju jomā.
Tēmas zinātniskais pamatojums
Cik zināms, tēma nav izstrādāta zinātniskā veidā.
Petijuma priekšmets un uzdevumi
Dotā pētījuma objekts ir ………iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri savā veidā izmanto datoru (turpmāk – jūzeri))(vai domā, ka turpmāk savu dzīvi saistīt ar datoru.
Dotā pētījuma priekšmets : Datora izpratnes līmeņa jūzeru vidū izpēte, kā arī motivācijas tendenču un likumsakarību izpēte norādīto spēju apgūšanā..
Dotā pētījuma mērķis: noskaidrot, kā jūzeru profesionālās sagatavotības līmenis atbilst mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim.
Petijuma hipoteze
Ir pieņemts, ka dators, galvenokārt, tiek izmantots darbā un darbam( tiem, kuri strādā), vai mājās- atpūtai. Turklāt visticamāk,. Ka lielākā daļa uzskata, ka viņu datora izpratnes līmenis ir zemāks par vidējo, jo abos gadījumos datora izmantošana notiek šaurā – konkrētā jomā(teksta redaktori, elektroniskās tabulas un spēles).
Pētījuma uzdevumi
Dotā pētījuma uzdevumos tiek iekļauti jelgavas jūzeru profesionālā līmeņa noteikšana datoru un datortehnoloģiju izmantošanā darbā, sadzīvē un brīvajā laikā.
Tika nosprausti sekojoši uzdevumi:
o Sniegt kvalitatīvu vērtējumu savstarpējām attiecībām cilvēks- dators;
o Noteikt jelgavnieku attieksmi pret datoru mājās;
o Noteikt jelgavnieku attieksmi pret datoru darbā;
o Noteikt, kādas ir aptaujāto cilvēku domas par datora ietekmi uz cilvēku;
o Noskaidrot domas par datortehnoloģiju attīstību XXI gadsimtā.
Galveno jēdzienu loģiskā analīze
Atslēgas vārdi:
1. Jelgavnieki
2. Jaunieši
3. Dators
4. Datora izpratne
Atslēgas vārdu teorētisks izskaidrojums
1. Jelgavnieki-Jelgavas pilsētas iedzīvotāji un Jelgavas rajona iedzīvotāji
2. Jaunieši-jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem
3. Dators- elektroniski skaitļojamā mašīna
4. Datora izpratne – prasme izmantot skaitļojamās tehnikas līdzekļus, informātikas pamatu un informatīvo tehnoloģiju nozīmes cilvēku dzīvē izpratne. Latvijas valsts skolās skolēni apgūst priekšmetu ”Informātika un tās tehnoloģijas”.
І. Pētījumu teorētiskais pamatojums
1) Dators- elektroniski skaitļojamā mašīna.
Datora izpratne – prasme izmantot skaitļojamās tehnikas līdzekļus, informātikas pamatu un informatīvo tehnoloģiju nozīmes cilvēku dzīvē izpratne. Latvijas valsts skolās skolēni apgūst priekšmetu ”Informātika un tās tehnoloģijas”.
2) Respondentu vecumposma raksturojums
Aptaujā piedalījās Jelgavas pilsētas jaunieši vecumā no 18 – 25 gadiem, kuru vidū bija arī LLU studenti – 78 %. Attiecīgais vecumposms tika izvēlēts, galvenokārt, tāpēc, ka bija interesanti analizēt un izpētīt, kā straujas pārmaiņas (ko ietekmējis zinātnes un tehnikas progress), kas notikušas pēdējo 20 gadu laikā, ietekmē to cilvēku viedokļus un uzskatus, kas tikko iegāja piaugušo dzīves ritmā. Pēc veiktās analīzes ir jāsaka, ka gandrīz visiem respondentiem ir laba pieredze un iemaņas darbā ar datoru. Raksturīgs arī ir tas, ka datoram ir liela loma arī jauniešu ikdienu dzīvē, pamatā, to izmanto kā palīgierīci dažādu darbu realizēšanai.
Galveno jēdzienu strukturāla operacionalizācija
Specifiskās
ІІ. Pētījuma iegūto datu analīze
Informācijas iegūšanas veidi
Socioloģiskās informācijas iegūšanas veids- aptauja
Aptaujas veids – anketēšana
Tiek pievienota anketa
Datu analīze
Viens no šī pētījuma mērķiem bija apzināt respondentu datorlietošanas prasmes un pieredzi.
No visiem respondentiem pamatiemaņas darbā ar datoru bija 95%, bet 5% respondentu atbildēja, ka viņiem šādu prasmju nav vai arī tās nav pietiekošas (sk. 1. attēlu). Tas liecina, ka, gandrīz visiem jauniešiem ir labas iemaņas darbā ar datoru, tādējādi varētu secināt, ka viņi nav pakļauti digitālās atstumtības riskam, kas, manuprāt, ir vērtējams visai pozitīvi.
1. attēls. Respondentu sadalījums pēc datorlietošanas prasmēm.
Lai noskaidrotu Jelgavas pilsētas jauniešu datorlietošanas pieredzes līmeni, tika uzdots jautājums „Cik sen Jūs lietojat datoru?”(sk. 2. attēlu). Atbildes tika sadalīti sekojošā veidā: vispopulārākā atbilde jauniesu vidū bija – no 5 līdz 10 gadiem, tā ir atbildējuši 65% aptaujāto; 25 % atbildēja, ka viņi lieto datoru jau pietiekoši ilgu laiku – vairak nekā 10 gadus; pārējie respondenti – 10% – no 2 līdz 5 gadiem. Kā mēs varam secināt, vecumposms, kurā meklējami datorlietošanas aizsākumi aptaujātiem jauniešiem ir 8 – 16 g. Šo faktu var novērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi, pozitīvs ir tas – ka cilvēku jau agrā vecumā iepazinās ar digitālām tehnoloģijam, kas palīdz viņiem iet līdzi šo tehnoloģiju attīstības tendencēm., savukārt, negatīvais ir tas, ka šajā vecumā notiek ļoti straujš jauniešu socializācijas ceļš un tās varētu provocēt socializācijas problēmu veidošanās.
2. attēls. Datorlietošanas pieredze
Ja aplūko, kur aptaujātie, kas prot lietot datoru, ir apguvuši datorprasmes (sk. 3. attēlu), redzam, ka vispopulārāka datorprasmju apguves vieta ir mājās – pašmācības ceļā (55%), jo gandrīz katrs otrais aptaujātais ir sniedzis šādu atbildi. Nākama populārāka datorprasmju apguves vieta, ko izmantojuši kaut reizi 39% aptaujāto, ir skola, ar ko arī ir izskaidrojams tas, ka vecumposms, kurā meklējami respondentu datorlietošanas aizsākumi ir 8 – 16 g. Tātad var secināt, ka pašmācība ir populārākais datorprasmju apguves veids. No vienas puses, tas liecina par aptaujāto ieinteresētību vai nepieciešamību izmantot datoru, bet, no otras puses tie, kas ir šādi apguvuši datorprasmes, nav tās sistemātiski apguvuši kvalificēta pasniedzēja vadībā, tādēļ ir liela varbūtība, ka apgūtās prasmes un iemaņas ir fragmentāras un nepilnīgas.
3. attēls. Respondentu sadalījums pēc tā, kur apgūtas datorlietošanas prasmes.
Datoru lietošana ir cieši saistīta ar datoru pieejamību. 4. attēlā parādīts, vai respondentiem ir iespējama piekļuve datoram („Vai Jums mājās ir dators?”).
4. attēls. Respondentu pieeja datora un interneta lietošanai.
Dators mājās ir 96% respondentu, savukārt, dators ar interneta pieslēgumu – 85% respondentu. Tātad, ievērojamākai respondentu daļai, dators ir pieiejams mājās, kas, savukārt, ir cieši saistīts ar pavadīšanas laiku pie datora, tādā veida palielinot to.
Lai noskaidrotu respondentu ieinteresību ar datoriem un tās programmām, tika uzdots jautājums: „ Vai Jūs lasat literatūru, kas veltīta datortēmām?”. Atbildes uz šo jautajumu sadalījās sekojošā veidā (sk. 5 attēlu).
5. attēls. Respondentu ieinteresība ar datortēmām.
Kā mēs varam redzēt, lielākā daļa respondentu, t. i. 90% ir ieinteresēti ar datortēmām un laiku palaikam vai arī regulāri lasa šai tēmai veltīto literatūru. Tas nozīme, ka mūsdienu jaunieši cenšās sekmēt līdzi digitālo tehnoloģiju progresām un attīstībai, tādā veidā arī sekmējot savai kompetencei šajā sfērā, kas ir vērtējams diezgan pozitīvi.
Sniegto atbilžu kopsavilkums
Jautājumi
Varianti 1. Vai Jums ir pamatiemaņas darbā ar datoru? 2. Cik sen Jūs lietojat datoru? 3. Kur Jūs pirmo reizi iepazināties ar datoru? 4. Vai Jums mājās ir dators? 5. Vai Jūs lasat literatūru, kas veltīta datortēmām?