pavārs
Profesijas apraksts:
Pavāra profesija ir viena no senākajām pasaulē, kura saglabājusies līdz mūsdienām un pastāvīgi attīstās. Zināms, ka no tā kā tiek ēdināts cilvēks, ir atkarīga viņa veselība, garastāvoklis un veiksme darbā. Tāpēc arī mūsdienās pavāra profesija ir viena no nedaudzajām, kura ir izpelnījusies autoritāti mūsdienu sabiedrībā. Tā ir profesija, kurā garša un smarža ir vienas no profesionāli svarīgākajām īpašībām, Pavāra profesija ir radoša un ļoti interesanta, kurā ir vieta fantāzijai, izdomai un estētiskai gaumei.
Programmā iekļauts:
Pavāra izglītības programmas ietvaros izglītojamie apgūst kulināriju, pārtikas preču zinības, sanitāriju un higiēnu, ēdināšanas uzņēmuma darba organizāciju, iekārtas, kalkulāciju u.c. priekšmetus.
Praktiskās iemaņas izglītojamie apgūst mācību centra laboratorijā un gūst praktiskā darba iemaņas, strādājot praksē pazīstamos pilsētas restorānos, bāros un kafejnīcās
Frizieris
Profesijas apraksts:
Friziera māksla ir viena no senākajām pasaulē. Cilvēki iemācījās rūpēties par saviem matiem jau 4000 gadu pirms mūsu ēras, un kopš tā brīža friziera mākslas attīstība notiek nepārtrauktā saistībā ar sabiedrības attīstību. Paiet gadi, vienu gadsimtu nomaina otrs, veidojas un grūst impērijas, vecos uzskatus, tradīcijas nomaina jaunas, bet nemainīgs paliek viens — cilvēka tieksme pēc skaistuma. Frizieris ir sava veida mākslinieks, kurš ieved mūs aizraujošā Grācijas, Stila, Elegances un Skaistuma pasaulē. Un nav pārsteigums, ka friziera profesija visos laikos bija un būs radoša, kur vieta ir gan fantāzijai, gan izdomai.
Programmā iekļauts:
Friziera izglītības programmas ietvaros izglītojamie apgūst friziera darba tehnoloģiju, materiālmācību, speciālo zīmēšanu, dekoratīvo kosmētiku, sanitāriju un higiēnu u.c. priekšmetus.
Praktiskās nodarbības notiek mācību centra 3 klasēs – darbnīcās un pilsētas frizētavās.
Vizāžists
Kopš seniem laikiem līdz mūsdienām cilvēks nekad nav bijis vienaldzīgs pret sevi un savu ārieni. Tieksme izskatīties pievilcīgi – tā ir katra cilvēka dabiska vēlēšanās. Nav pārsteigums, ka vizāžista specialitātes pirmsākumi meklējami Francijā — valstī, kura pēdējās simtgades laikā tiek uzskatīta par modes un stila noteicēju pasaulē. Terminu «vizāžists» ieviesis pazīstams franču stilists Ferdinands Borī, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu makijāža tehnikas pamatlicēju. Makijāžs (maguiage) tulkojumā no franču valodas nozīmē «grims, grimēšana, krāsošana». Meikapa meistars:
• savā darbā izmanto dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, lai uzlabotu klienta ārieni;
• «zīmē seju», turklāt brīnišķu seju nevis nekustīgu masku;
• var izveidot jebkuru neatkārtojumu tēlu pēc klienta vēlēšanās;
• pastāvīgi un nepārtraukti seko mūsdienu modes virzieniem un prot izmantot savā darbā modes tendenču maiņu.
Programmā iekļauts:
Vizāžista izglītības programmas ietvaros izglītojamie apgūst dekoratīvo kosmētiku, materiālmācību, tēlotāja mākslu, tērpa vēsturi, krāsu mācību, sanitāriju un higiēnu u.c. priekšmetus.
Praktiskās nodarbības notiek mācību centra klasēs – darbnīcās, frizētavās, skaistumkopšanas salonos, teātros, žurnālu redakcijās, un firmās, kas nodarbojas ar parfimērijas izplatīšanu
Profesijas apraksts:
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez automobiļiem, katru gadu Latvijas auto¬parks palielinās par 5000 vienībām. Ar katru gadu automobiļi kļūst arvien sarežģītāki. Ražotāji tajos iebūvē aizvien vairāk elektronisku sistēmu.
Automobiļa ilgmūžība un izmantošanas iespējas, galvenokārt, ir atkarīgas no efektīvas tehniskās apkopes un remonta. Lai apkalpotu daudzveidīgās automobiļu elektroiekārtas, ir nepieciešami zinoši, profesionāli auto elektriķi. Tie ir speciālisti, kuri spēj atrast elektroiekārtas bojājumus un, racionāli tos novēršot, atjaunot automobiļa normālu darbību.
Programmā iekļauts:
Auto elektriķa izglītības programmā tiek iegūtas zināšanas automobiļu uzbūvē, elektrotehnikā, elektronikā, materiālmācībā, rasējumu lasīšanā, elektroiekārtās un diagnostikā. Audzēkņu prakses notiek pilsētas autoservisos.
Nodarbības notiek Rīgas Tehniskās universitātes auditorijās un laboratorijās.
: Autoelektriķis
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez automobiļiem, k katru gadu Latvijas auto¬parks palielinās par 5000 vienībām. Ar katru gadu automobiļi kļūst arvien sarežģītāki. Ražotāji tajos iebūvē aizvien vairāk elektronisku sistēmu.
Automobiļa ilgmūžība un izmantošanas iespējas, galvenokārt, ir atkarīgas no efektīvas tehniskās apkopes un remonta. Lai apkalpotu daudzveidīgās automobiļu elektroiekārtas, ir nepieciešami zinoši, profesionāli auto elektriķi. Tie ir speciālisti, kuri spēj atrast elektroiekārtas bojājumus un, racionāli tos novēršot, atjaunot automobiļa normālu darbību.
Programmā iekļauts:
Datorsistēmu tehniķis
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez datortehnikas. Datoru tehnoloģijas aptver praktiski visas profesionālās darbības sfēras. Arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc izglītotiem speciālistiem, kuri var profesionāli un kvalitatīvi apkalpot, remontēt un regulēt mūsdienu elektronisko aparatūru un dažādas datortehnikas ierīces.
Programmā iekļauts:
Programmas ietvaros paredzēta sekojošu priekšmetu apgūšana: informācijas tehnoloģiju pamati, elektrotehnika, elektronika, elektromateriāli, analogās un ciparu ierīces, datormācības pamati, elektriskie un radio mērījumi, datoru sistēmas diagnostika un remonts u.c.
Datortehnikas mehāniķa programma izstrādāta sadarbībā ar Transporta un Sakaru institūtu un Rīgas Tehnisku Universitāti. Profesionālo priekšmetu pasniegšana notiek izmantojot RTU un TSI materiālo bāzi un mācībspēkus. Praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi notiek RTU un TSI mūsdienīgās auditorijās un laboratorijās.
Nākotnes perspektīvas:
Mācību centra Riman absolventiem paveras plašas perspektīvas. Viņi var:
Profesijas apraksts:
Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez automobiļiem, k atru gadu Latvijas auto¬parks palielinās par 5000 vienībām. Ar katru gadu automobiļi kļūst arvien sarežģitāki. Ražotāji tajos iebūvē aizvien vairāk elektronisku sistēmu.
Automobiļa ilgmūžība un izmantošanas iespējas, galvenokārt, ir atkarīgas no efektīvas tehniskās apkopes un remonta. Lai apkalpotu daudzveidīgās automobiļu elektroiekārtas, ir nepieciešami zinoši, profesionāli autoelektriķi. Tie ir speciālisti, kuri spēj atrast elektroiekārtas bojājumus un, racionāli tos novēršot, atjaunot automobiļa normālu darbību.
Programmā iekļauts:
Autoelektriķa izglītības programmā tiek iegūtas zināšanas automobīļu uzbūvē, elektrotehnikā, elektronikā, materiālmācībā, rasējumu lasīšanā, elektroiekārtās un diagnostikā. Audzēkņu prakses notiek pilsētas autoservisos.
Nodarbības notiek Rīgas Tehniskās universitātes auditorijās un laboratorijās.
Ārsts
rstniecības persona, kura ieguvusi augstāko medicīnisko ārsta izglītību un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros – izmeklē pacientus fizisku, garīgu vai psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai; novērtē slimības un to radītās sekas; ārstē augstākminētās slimības; veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai; sniedz dzemdību palīdzību; veic rehabilitāciju; izdara līķa sekcijas.
Adītājs
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Adītāji ada. Adīšanas procesā tiek iegūts audums vai gatavs adīts izstrādājums. Adījumu veido ar adatu palīdzību krustojot diegus vai dziju valdziņu veidā.
Adītāji strādā ar dabīgajiem materiāliem, piem., linu, kokvilnu, kaņepēm, vilnas, zīda diegiem, vai mākslīgajiem materiāliem. Viņi veido valdziņus ar adāmmašīnu vai ar rokas adāmadatām. Uzsākot darbu, adītāja pārbauda saņemtās dzijas kvalitāti, saskaņā ar tehnisko zīmējumu nostiprina diegus vai dziju adāmmašīnā un veido pamata rindu. Darba procesā viņa nomaina diegu spoles, adatas, likvidē liekos diegus, novērš, diegu norāvumus, sasien pārtrūkušos diegus, regulē adījuma blīvumu. Adītāji seko zīmējumu veidojošo papildierīču darbam, ievada rakstā papildus diegus citās krāsās. Viņi novērtē gatavā izstrādājuma kvalitāti, noņem to no mašīnas.
Adītāji strādā arī ar kompjuterizētām adāmmašīnām, tad viņi seko līdzi tam, lai mašīna veiktu pareizās funkcijas. Viņi pārbauda arī adāmmašīnas tehnisko stāvokli, veic mazus mašinērijas labojumus.
Darba raksturs un prasības pret strādājošo
Adītājiem jābūt precīziem, uzmanīgiem, disciplinētiem un rūpīgiem. Darbā nepieciešams koncentrēt uzmanību un vērīgi sekot adīšanas procesam, lai laikus pamanītu pieļautās tehniskās kļūmes un izlabotu tās. Adītājiem nepieciešama asa redze.
Adīšanas process prasa fizisko izturību, jo apkalpojot vienlaikus vairākas adāmmašīnas, darbs norit stāvus, ir jāstaigā no vienas mašīnas uz otru. Adītājai jābūt labi attīstītai kustību koordinācijai un roku prasīgumam.
Agronoms
Darba saturs
Agronomi konsultē lauksaimniekus augkopības kultūru audzēšanas jautājumos. Viņi rūpējas, lai lauksaimnieciskā darbība būtu saskaņota ar dabas resursu un vides tīrības saglabāšanu. Agronomi sastāda plānu attiecīgam lauksaimniecības darbu periodam un organizē izpildīšanu. Viņi plāno platības, kur un ko sēt. Agronomi iesaka un saskaņo ar lauksaimniekiem augu barošanai un aizsardzībai lietojamo mēslojumu, ķimikālijas, periodiski veic lauku apskati, izdara augsnes un augu paraugu analīzi. Pamatojoties uz analīžu rezultātiem, viņi prognozē augu slimību un kaitēkļu ietekmi uz kultūraugu ražīgumu. Agronomi iesaka, kādi kultūraugi būtu produktīvākie konkrētajā laukā.
Agronomi var specializēties vairākās augkopības jomās.
Sēklkopības agronomi vada kvalitatīvu šķirnes sēklu un stādu audzēšanu. Viņi izmēģina jaunas kultūraugu šķirnes; izdarot analīzes, nosaka sēklu dīgtspēju; kontrolē šķirnes sēklu kvalitāti.
Agronomi organizē pareizu zemes sagatavošanu sējai, sēju, sējumu mēslošanu, ražas novākšanu, sēklu attīrīšanu, pareizu uzglabāšanu.
Daiļdārzniecības, dārzeņkopības, puķkopības agronomi konsultē attiecīgajā jomā darbojošos cilvēkus par augsnes sagatavošanu, mēslošanu, kā arī augu slimību, kaitēkļu un nezāļu likvidēšanas metodēm.
Augu aizsardzības agronomi izstrādā un iesaka lietošanai dažādas augu aizsardzības metodes: agrotehniskas, bioloģiskas, ķīmiskas. Agronomu izstrādātās metodes palīdz iznīcināt augu kaitēkļus, slimības, nezāles, vienlaikus nodrošinot kultūraugu lielāku ražīgumu. Šie agronomi organizē pesticīdu sagādi, uzglabāšanu un izmantošanu. Viņi apmāca lauksaimniekus rīkoties ar ķimikālijām atbilstoši sanitārajām normām.
Agronomi strādā izmēģinājumu un selekcijas stacijās, pēta un attīsta programmas lauksaimniecības produkcijas tirgum. Viņi sadarbojas ar kompānijām, kas audzē un ievāc lauksaimniecības produkciju, ražo ķimikālijas, tehniku. Zinātniski pētnieciskās iestādēs un laboratorijās agronomi pēta augu slimības, pārbauda importētos augus un ķimikālijas. Viņi strādā kā konsultanti individuālajās vai valsts lauku saimniecībās.
Ainavu arhitekts
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Ainavu arhitekti ir speciālisti, kas plāno dzīvojamo māju, veikalu, ciematu centru un uzņēmumu apkārtējās teritorijas ainavu. Ainavu arhitekti plāno, kā varētu izskatīties dzīvojamo ēku masīvi, parki, skolu, bērnudārzu, slimnīcu, ražošanas kompleksu, tirdzniecības centru, atpūtas un tūrisma vietu teritorijas.
Projektējot ainavu, arhitekti rēķinās ar cilvēku ērtībām – ieplāno gājēju pārejas, autotransporta stāvvietas, sabiedriskās tualetes utt.
Ainavu arhitekti rūpējas, lai celtnes, ēkas, parki iekļautos kopējā ainavā, dabā, pilsētā. Viņi cenšas saglabāt dabas bagātības – augus, kokus, ezerus un kultūrvēsturiskās vietas – senlaicīgus parkus, pilsdrupas, dzirnavas.
Viņi izveido teritorijā vispiemērotāko ziedu, košumkrūmu un koku izvietojumu.
Pirms projekta izstrādāšanas ainavu arhitekti pēta un analizē projekta realizēšanas vietu. Ainavu arhitekti veic specifikācijas darbu – dotās vietas izpēti celtniecībai. Viņi novērtē augsnes sastāvu, klimatu, zemes slīpumu, nogāzes. Lai pārdomātu apzaļumošanas un labiekārtošanas iespējas, ainavu arhitekti projekta realizācijas vietā novēro saules gaismas krišanas virzienu dažādos dienas posmos.
Pēc vietas izpētes un analīzes arhitekti izstrādā pirmreizējo projektu, visu ieplānoto un aprēķināto uzrasē. Projektu viņi saskaņo ar klientiem, uzklausa pasūtītāju prasības un iebildes. Pārrunās ar klientiem arhitekti pirmreizējo projektu kritiski izvērtē, apvieno izteiktās vēlmēs un, ja nepieciešams, labo šo projektu.
Katru projektu ainavu arhitekti saskaņo ar valsts iestādēm: Ugunsdrošības departamentu, Reģionālās vides pārvaldi, Vides veselības centru, jo visiem projektiem ir jāatbilst ugunsdrošības, celtniecības, vides un veselības normu noteiktajiem standartiem. Visus projektus ainavu arhitekti nodod rajonu vai pilsētu galvenajiem arhitektiem apstiprināšanai.
Ainavu arhitekti seko līdzi visiem projekta realizācijas darbiem. Viņi izvēlas un iesaka tādus materiālus, kas vislabāk iederas kopējā ainavā.
Ainavu arhitekti strādā gan valsts iestādēs, gan privātos licencētos arhitektūras birojos, gan arī individuāli.
Darba saturs
Ainavu arhitekta darbs ir radošs, daudzveidīgs. Viņam svarīga ir laba iztēle, spēja iedomāties, kā izskatīsies veidojamā ainava.
Šim speciālistam darbā nepieciešams labs acumērs, lai ātri un precīzi noteiktu attālumus un proporcijas gan dabā, gan rasējumos.
Ainavu arhitektam jābūt pacietīgam, jo rasējums nākas daudzas reizes labot, meklēt arvien jaunus papildu variantus. Viņam jābūt rūpīgam un precīzam rasējot.
Ainavu arhitektam jāspēj saprasties ar cilvēkiem. Viņam jāprot pārliecināt gan klientus, gan valsts iestāžu darbiniekus.
Viņam ir jāpārzina celtniecība, dārzkopība, augļkopība.
Apbedīšanas iestādes vadītājs
Darba saturs
Apbedīšanas iestāžu vadītāji kārto visus ar apbedīšanas pakalpojumiem saistītos darījumus saskaņā ar nelaiķa ģimenes vēlmēm. Dažādām tautām un reliģijām apbedīšanas tradīcijas ir atšķirīgas. Visizplatītākā ir mirušo apbedīšana kapos un kremēšana – sadedzināšana speciālā krāsnī.
Apbedīšanas iestāžu vadītāji vienojas ar nelaiķa ģimeni par sēru ceremonijas vietu un laiku un atbilstoši prasībām organizē telpu izrotāšanu, ceremonijas vadīšanu, mūziku tās laikā u.c. Viņi vada apbedīšanas kalpotāju, balzamētāju un kapsētas darbinieku darbu.
Apbedīšanas iestāžu vadītāji saskaņo savas iestādes darbu ar kapsētām, krematorijām un morgiem.
Apbedīšanas pakalpojumus lielākoties sniedz privātas firmas. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un sniegto pakalpojumu klāsta mainās arī iestādes vadītāja darba saturs un apjoms.
Prasības pret strādājošo
Pie apbedīšanas iestādes vadītāja cilvēki parasti vēršas savas dzīves smagākajos brīžos – kad zaudēts kāds tuvinieks. Tāpēc darbiniekam jābūt pretimnākošam, ar lielu takta izjūtu, savaldīgam un atturīgam, gatavam kontaktēties ar stresa pārņemtu cilvēku. Piemērots, atturīgs apģērbs un ārējais izskats liecina par cieņu un līdzjūtību pret mirušo un viņa ģimeni.
Apbedīšanas iestādes vadītājam jāaizpilda svarīgi dokumenti, kas prasa precizitāti un atbildību.
Apbedīšanas iestādes vadītāja darbs ir gan telpās, gan ārpus tām, bieži arī nedēļas nogalēs. Darba laiks atkarīgs no iestādes mērogiem – lielā iestādē var būt 8 stundu darba diena 5 dienas nedēļā.
Iestādē jāievēro stingras higiēnas prasības, lai novērstu inficēšanās iespēju, ja mirušajam bijusi kāda infekcijas slimība.
Apdrošināšanas speciālists
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Apdrošināšanas speciālisti sniedz konsultācijas par visiem apdrošināšanas jautājumiem un noformē dažādus apdrošināšanas veidus. Apdrošināšanas speciālists strādā apdrošināšanas firmas vai uzņēmuma uzdevumā, nodarbojoties ar dzīvības, veselības, kustamā un nekustamā īpašuma, uzņēmējdarbības un komercdarbības apdrošināšanu.
Profesionālās darbības pamatuzdevumi:
• Iegūt informāciju par klientu materiālo stāvokli, kas nepieciešama, nosakot piemērotus apdrošināšanas veidus un to noteikumus;
• Veikt pārrunas ar klientu, nosakot riska pakāpi un veidu, kādā tiek apdrošināts, noteikt apdrošināšanas summu un maksāšanas noteikumus;
• Apspriest noteikumus un sastādīt apdrošināšanas līgumus;
• Apspriest lielu un speciālu projektu vai būvju apdrošināšanas noteikumus, sastādīt līgumus un konsultēt šajos jautājumos;
• Veikt citus līdzīga satura uzdevumus;
• Vadīt citus darbiniekus.
Apdrošināšanas speciālists, tāpat kā finanšu speciālists, ir ekonomists. Tāpēc viņam ir jāapgūst ekonomika jebkurā no mācību iestādēm, kas sagatavo ekonomistus. RTU Inženierekonomikas fakultāte ir sagatavojusi īpašu koledžas izglītības programmu „Apdrošināšana”, kurā pirmās pakāpes augstāko izglītību apdrošināšanas speciālista profesijā var apgūt divu gadu laikā.
Apkopējs
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Apkopēji rūpējas par tīrību cilvēka apkārtnē. Viņi notīra putekļus, izslauka telpas, mazgā tās vai strādā ar putekļusūcēju. Mitrai uzkopšanai tiek izmantoti mazgāšanas līdzekļi. Apkopēji tīra logus, durvis, sienas, griestus, mēbeles. Uzkopšanu viņi veic ar rokām vai arī ar speciālām mašīnām un palīgierīcēm. Viņi labi pārzina mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, gatavo šķīdumus mazgāšanai un dezinfekcijai. Ja to prasa grīdas klājums, viņi to spodrina ar speciālām mastikām. Apkopēji tīra arī dušas telpas, tualetes, izlietnes un iztukšo atkritumu urnas. Strādājot rūpniecības uzņēmumos, apkopēji novāc kā netīrumus, tā ražošanas atkritumus.
Apkopēji strādā uzņēmumos un firmās. Viņi var strādāt arī privāti pēc līguma.
Prasības pret strādājošo
Apkopēja darbā galvenais ir tīrība un kārtība. Tādēļ arī viņam pašam ir jābūt kārtīgam un tīrīgam.
Apkopējs strādā patstāvīgi, tāpēc viņam ir jābūt disciplinētam un centīgam. Viņam ir jāzina, kā un kādiem mērķiem ir jālieto dažādie mazgāšanas, tīrīšanas un pulēšanas līdzekļi. Apkopējam ir jāzina mēbeļu, paklāju, parketa, linoleja un citu grīdas segumu kopšana. Jāzina, kādā koncentrācijā jālieto dezinficējošie un tīrāmie šķīdumi.
Šis darbs ir kustīgs – ir jāliecas, jātupjas, jāsniedzas, tāpēc tas izraisa ievērojamu fizisku piepūli.
Arhīvists
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Arhīvisti organizē dažādu dokumentu un citu svarīgu materiālu uzglabāšanu arhīvos. Viņi analizē dokumentu saturu, sistematizē un sakāro tos noteiktā secībā. Dokumentus arhīvisti sakārto lietās, tās apvieno un rezultātā veido arhīva fondus. Informāciju par arhīvā esošiem dokumentiem viņi ievada datorā. Arhīvisti izstrādā noteikumus, kas nosaka, kādi dokumenti un cik ilgi jāuzglabā arhīvā.
Arhīvisti uztur kārtībā arhīvu un, ja nepieciešams, atjauno kādu noteiktu arhīva daļu. Viņi sistematizē saņemtos dokumentus un precīzi uzskaita arhīva lietas. Ja kādai personai ir nepieciešami arhīva dokumenti, arhīvisti saskaņā ar instrukcijām izdod tos lietošanai vai arī sniedz rakstiskas izziņas par dokumenta saturu.
Atkarībā no darbavietas arhīvisti strādā ar dažādu veidu materiāliem. Uzņēmumu un iestāžu arhīvos strādājošie darbinieki uztur kārtībā un saglabā dokumentus: protokolus, lēmumus, rīkojumus, atskaites. Fonotēkās un videotēkās arhīvisti rūpējas par audiovizuālo materiālu glabāšanu un papildināšanu.
Arhīvisti sagatavo un izsniedz materiālus izglītojošām un publiskām programmām, piedalās dažādu izstāžu veidošanā.
Viņi ir atbildīgi par dokumentu un lietu uzturēšanu oriģinālā veidā vai arī pārveido šos materiālus uzglabāšanai citā formā, piemēram, ievadot datorā, nokopējot citā formātā, pārrakstot mikrofilmā.
Arhīvisti, kuri specializējas vēsturē, nosaka, kurā no materiāliem dokuments jākvalificē, kā saglabājams un iekļaudams arhīvā.
Arhīvisti uzrauga un kontrolē citu arhīva darbinieku darbību.
Prasības pret strādājošo
Arhīvisti lielāko darba laiku pavada, strādājot ar dažādu veidu informāciju. Viņi to analizē, saskaņo un iekļauj kādā noteiktā sistēmā. Darbā jāvadās pēc precīzām normām, kas nosaka dokumentu uzglabāšanas kārtību. Lai nodrošinātu veiksmīgu arhīva darbu, darbiniekiem nepieciešama precizitāte un atbildības sajūta. Arhīvistiem nepieciešamas labas koncentrēšanās spējas. Savā darbā viņiem jābūt līdzsvarotiem un disciplinētiem.
Tiem arhīvistiem, kuri strādā iestāžu tiešajos arhīvos, jāzina dokumentu pieņemšanas un izdošanas noteikumi, to glabāšanas un pielietošanas instrukcijas. Viņiem jāpārzina organizācijas struktūra un jāpiedalās lietvedības darba organizēšanā.
Savukārt tiem, kas strādā muzejos un vēsturiskos arhīvos, labi jāorientējas vēsturē un jāpārzina savu priekšmetu vai tēmu sfēra. Viņiem nepieciešamas organizatora spējas, lai vadītu arhīva darbu un piedalītos dažādu izstāžu organizēšanā.
Atslēdznieks
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Atslēdznieks apstrādā detaļas, izgatavo, montē, remontē, pārbauda, regulē ierīces un instrumentus, veic ierīču apkopi, asina darba instrumentus.
Atslēdznieks ar pneimatiskajiem vai elektriskajiem instrumentiem veic plaknisko un telpisko aizzīmēšanu, metāla ciršanu, liekšanu, griešanu, vīlēšanu. Viņš taisno metāla un metinātos izstrādājumus. Urbj ar svīķurbjiem, tarkšķiem, rokas, elektriskām un pneimatiskajām urbjmašīnām. Atslēdznieks iegriež un uzgriež vītnes, kniedē. Izmantojot speciālos instrumentus, materiālus un ziežvielas, atslēdznieks izvīlē un pielāgo dažādas detaļas, pieslīpē un lepē virsmas, lodējot, veido neizjaucamus savienojumus. Atslēdznieks līmē konstrukciju detaļas un dažādu marku materiālus.
Darba gaitā atslēdznieks seko izpildītā darba kvalitātei, nosakot tā atbilstību rasējumam.
Darba raksturs un prasības pret strādājošo
Atslēdznieka darbs ir ar fizisku slodzi, prasa roku veiklību un fizisku izturību. Dažkārt jāstrādā piespiedu pozās, jānes un jāpārvieto apstrādājamās detaļas. Atslēdzniekam nepieciešama labi attīstīta roku kustību koordinācija, precīzs acumērs, attīstīta telpiskā uztvere. Viņam jāprot lasīt darba un kopsalikumu rasējumus, rasēt vienkāršu detaļu skices.
Aukle
Informācija: Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, www.karjerascentrs.lv
Darba saturs
Aukle aprūpē, pieskata un audzina bērnus no zīdaiņu līdz pusaudžu vecumam. Viņa sadarbojas un palīdz vecākiem, audzinātājiem, sociālajiem pedagogiem, bērnu medicīnas māsām.
Aukle organizē bērnam nodarbības, sarunājas ar viņu un kopā rotaļājas, vingro, zīmē, lasa grāmatas, muzicē, strādā rokdarbus, pastaigājas svaigā gaisā, līdz ar to veicinādama bērna attīstību. Aukles pienākums ir uzturēt kārtībā nodarbībām paredzētos materiālus, kā arī rūpēties par tīrību un kārtību telpās, kurās uzturas bērns. Viņai jārūpējas arī par bērna ķermeņa un apģērba tīrību. Aukle atbalsta vecāku izvēlētos audzināšanas mērķus un atbilstoši šīm prasībām veido rotaļas un attīstošās spēles. Aukle pārzina bērnu attīstības vecuma posmus, anatomiski fizioloģiskās vajadzības, bērnu slimības, veselīga uztura pamatprincipus. Viņa pagatavo bērnam ēdienu, kā arī pabaro vai pasniedz ēdienreizē.
Auklei ir jāprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Jāmāk strādāt ar bērnu, kuram ir fiziskās vai garīgās attīstības traucējumi.
Aukle var strādāt ģimenē, bērnu dārzā, bērnu namā, bērnu slimnīcā.
Darba raksturs un prasības pret strādājošo
Auklei ir jābūt pacietīgai, dzīvespriecīgai, apveltītai ar labu humora izjūtu, spējīgai saprasties gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem, ar vēlmi un spējām mācīt. Darba situācijās ir svarīgi prast saglabāt mieru un līdzsvaru. Tā kā bērni ir aktīvi un darbīgi, auklei ir jāprot organizēt bērna uzmanību, jābūt vērīgai un ar labām uzmanības sadales spējām. Zīdaiņi, mazi un slimi bērni ir jāņem rokās, jāpaceļ, jāapģērbj, kas prasa fizisku izturīb