Saturs
Ievads…………………………………………………………………………………………………………………………3
1. Formas tērpi Latvijas skolās 20. gs……………………………………………………………………………4
1.1. 20. gs. 20. gadu sākums……………………………………………………………………………………4
1.2. 20. gadu beigas……………………………………………………………………………………………….4
1.3. 40. gadi…………………………………………………………………………………………………………..4
1.4. Padomju laiks………………………………………………………………………………….5
2. Formas tērpi mūsdienu Latvijas skolās…………………………………………………………..6
2.1. Skolēnu formas tērpi Franču licejā………………………………………………………….6
2.2. Skolēnu formas tērpi Puškina licejā…………………………………………………………6
2.3. Svētku formas Vecpiebalgas vidusskolā……………………………………………………7Ievads
Mani ieinteresējušas sabiedrības pieaugošās diskusijas par formas tērpu ieviešanu Latvijas skolās, tādēļ arī izvēlējos šādu tēmu. Cīniņi par skolas noteikumiem un skolēnam atbilstošas ģērbšanās manieres ievērošanu izglītības sfērā nav nekas jauns. Tāpat kā ik pa laikam no jauna atskan aicinājums atgriezties pie skolas formas tērpiem un ik pa laikam atkal noklust.
Vērojot mūsdienu skolēnus, liekas, ka tērpi izvēlēti nedaudz nevietā. Protams, katram ir tiesības izpaust savu individualitāti un ģērbties kā vēlas, tomēr formas tērps mazinātu nevajadzīgu lielīšanos un sava veida sacensību starp skolēniem.
Šodienas apstākļos mācību iestādes var nolemt, kādas ģērbšanās normas jāievēro noteiktas vecuma grupas audzēkņiem. Lai gan problēma nav tik vienkārša, kā tas no malas varbūt izskatās, dažas Latvijas skolas jau ir ieviesušas vienotu apģērbu.
Hipotēze – Skolēnu formas ieviešana skolās ir lietderīga.
Mērķis – Noskaidrot skolēnu formas nepieciešamību un aktualitāti mūsdienu Latvijas skolās.
Uzdevumi – 1. Lasīt un analizēt literatūru par skolēnu formu vēsturi un skolēnu formām mūsdienu Latvijas skolās;
2. Izveidot aptaujas anketu;
3. Apstrādāt iegūtos aptaujas datus;
4. Izdarīt secinājumus;
5. Piedāvāt vienu variantu skolēnu formas tērpam Saldus pilsētas ģimnāzijā.
Metodes – 1. Izziņas avotu izpēte;
2. Informācijas apkopošana;
3. Anketēšana;
4. Datu apstrāde.1. Formas tērpi Latvijas skolās 20. gs.
1.1. 20. gs. 20. gadu sākums.
Laiks pēc Pirmā pasaules kara nebija pārticīgs, tāpēc bērni skolā tika sūtīti tādās drēbēs, kādas bija, nevis noteiktā formā. 20. gadu sākumā zēnu apģērbā dominēja ļoti vienkāršas, tumšas, vienāda modeļa žaketes un bikses. Meitenēm – pārsvarā tumšas blūzes, kurām apkakle pēc pieklājības normām bija līdz pašai pazodei. Mugurā, protams, tumši svārki, obligāta apģērba sastāvdaļa – priekšauts, taču tam netika noteikta krāsa – varēja būt gan tumšs, gan gaišs. Tomēr šo apģērbu nevarētu uzskatīt par skolas formu. Tas vienkārši atbilda tā laika modei un iespējām, tāpat šāda apģērba prasības nebija iekļautas skolu normatīvos. [12]1.2. 20. gadu beigas.
20. gadu beigās parādījās prasības valkāt formu. 1928. gada 11. novembrī izdots rīkojums, kurā strikti noteikts, kā jāizskatās skolēnam: meitenēm jāģērbjas tumši zilā kleitā ar baltu apkaklīti un tumšā priekšautā, bet svētkos jānēsā balts priekšauts; zēniem jāģērbjas tumšā uzvalkā ar augstu apkakli.
Kuldīgas vidusskolā jau 1923. gadā ieviesta formas cepure. 24. februārī skolas padome lūdza Izglītības ministrijas skolu pārvaldi apstiprināt skolēnu galvassegas paraugu, veidotu no tumši zaļas drēbes ar aploksni valsts krāsās un ugunskrusta izšuvumu uz virsmas. Meitenēm cepure bija veidota pēc beretes parauga. Vēlāk pie cepures vajadzēja būt dzeltena metāla nozīmei KVĢ – Kuldīgas Valsts ģimnāzija. [12]1.3. 40. gadi.
Sākot ar 1940./1941. mācību gadu ikdienā obligāti jānēsā pelēks virsvalks, arī skolotājiem tas bija obligāts, tikai tumši zils. Skolēni nav bijuši apmierināti ar apģērba krāsu, un vēlāk tumši zilos virsvalkus atļauts nēsāt arī viņiem. Pēckara pirmajā desmitgadē pastāvēja stingras, vienotas prasības skolēnu formai. Meitenēm sākumā bija jāģērbjas līdzīgi kā pirms kara, bet vēlāk kleitas aizvietoja tumši zils kostīmveida tērps ar pelēki svītrotu blūzīti, svētkos blūzīte, protams, balta. Savukārt zēniem – vienkāršs, tumši zils uzvalks, vienkrāsains krekls un kaklasaite, svētkos – balts krekls. [12]1.4. Padomju laiks.
Bērnu un jauniešu organizācijām (oktobrēniem, pionieriem un komjauniešiem) formas tērps padomju gados bija obligāts. Visstingrākā forma bija pionieriem. Parādes tērpu veidoja tumši svārki, balta blūze meitenēm, tumšas bikses un balts krekls zēniem. Eksistēja arī pionieru forma ikdienai, tikai krekls un blūze bija praktiskā krāsā – tumšā. Neatņemama formas sastāvdaļa bija cepurīte un sarkanais kaklauts, kas sākotnēji tika sasprausts ar apaļu saspraudi, bet vēlāk sasiets īpašā mezglā. Tā laika skolēniem bija prasība siet kaklautu, zēni to bieži ignorēja, pie skolas durvīm no kabatas izvelkot saburzītu organizācijas simbolu, bet meitenes ne vienu vien sadedzināja, jo kaklautu katru dienu vajadzēja gludināt. (skat. 2. pielik.)
80. gados jau varēja manīt stingrības atslābumu. Pelēksvītrotās blūzes nomainīja sārtsvītrotas meitenēm un zilsvītrotas zēniem. Parādījās sarkanas vestes. Meitenes atļāvās saīsināt svārku garumu, un par to tika peltas un kauninātas, bet pēc dažiem gadiem šokēja pieaugušos, strauji pārejot uz midi – uz svārkiem krietni pāri ceļgalam. Sarunājot ar saprotošu klases audzinātāju, varēja atļauties formas tērpu uzšūt, ne tikai nopirkt vien – tad prātīgi un atļautā robežās drīkstēja izmeklēt labu audumu un ieviest detaļas, kuru nebija pirktajam formas tērpam. 70. gadu beigās īpaši sasparojās puiši, paši šujot kļošenes – bikses ar platiem galiem. Goda lieta skaitījās, ja bikses apsedza kurpju purngalu. Tāpēc nevar runāt par pilnīgu vienlīdzību formas tērpos. Katrs pēc savām iespējām centās apnikušo tērpu uzlabot.
Pakāpeniski 80. gadu beigās skolēnu forma vairs netika lietota – ikdienā ienāca brīvs ģērbšanās stils. Forma saglabājās vairs tikai dažās skolās un arī ne ilgi. (skat. 3. pielik.) [12]2. Formas tērpi mūsdienu Latvijas skolās
Sabiedrībā tagad ir manāma sociālā noslāņošanās. Tieši tādēļ daudzas skolas domājušas par skolas formu ieviešanu, bet tikai salīdzinoši nedaudzās tas īstenots.
Šobrīd vienotas skolas formas ieviestas galvenokārt tikai prestižās skolās. Rīgā uniformas ir Franču liceja un Puškina liceja audzēkņiem. Vienotas svētku formas ir Vecpiebalgas vidusskolā Cēsu rajonā. Par vienota skolas apģērba ieviešanu domā Rīgas komercģimnāzijā. Diskusijas par skolas formu nepieciešamību ir bijušas arī citās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Ventspilī, Saldū, Alūksnē un Gulbenē.
SIA “Ogres trikotāža” IZM sniegusi informāciju par skolām, kurām viņi ražojuši formas tērpus. Purvciema vidusskolā formas tērpus pasūtījušas 1. līdz 5.klase, Rīgas 67.vidusskolā 1. līdz 4.klase, Rīgas 74.viduskolā 1.klase, Rīgas Itas Kozakēvičas poļu vidusskolā 1. līdz 4.klase, Rīnūžu vidusskolā 1.klase, Ukraiņu vidusskolā ieviestas vienotas žaketes, savukārt Rīgas 88.vidusskolā formu ieviešana esot procesā. [8] Arī es, balstoties uz anketēto skolēnu un savu viedokli, esmu izveidojusi formas tērpa skici (skat. 4. pielik.).2.1. Skolēnu formas tērpi Franču licejā.
Franču licejā skolas formas ieviestas tikai no 1. līdz 9.klasei. Skolas direktore uzskata, ka tas ir ērti un praktiski, daudz lētāk nekā bērnu ģērbt, sekojot modes tendencēm un skolēnu prasībām. Franču licejā vienotie tērpi pieņemti demokrātiskā veidā, lūdzot ievērot Francijas karoga krāsas – tumši bordo, baltu un zilu. Vecāki izvēlējās audumu – spandeksu, kas viegli mazgājams, nav īpaši jāgludina un labi nēsājas. No 1. līdz 4.klasei skolas formas modelis ir unificēts, bet, sākot ar 5. klasi, modeli katrs var izdomāt pats, atliek vien krāsas. Franču liceja audzēkņiem bija iespēja katram izdomāt savu modeli. Skola piedāvāja vairāk nekā 24 variantus. Tomēr vienotus tērpus vidusskolas posmā tā arī neesot izdevies ieviest. (skat. 1. att.) [3]2.2. Skolēnu formas tērpi Puškina licejā.
Puškina licejā izvēlēts demokrātisks un klasisks variants – ikdienā mugurā jāvelk melns kostīms vai uzvalks ar baltu blūzi vai kreklu. Kopš 1989.gada, kad tika dibināts licejs, skolā nolemts, ka liceja audzēkņiem jāatšķiras no citu skolu skolēniem. Skolēnu padome izvēlējās melno un balto krāsu, bet fasonu biksēm, vestēm, bikšu kostīmam, kostīmam katrs var izvēlēties individuāli. Izstrādāti dažādi paraugi, kādi varētu būt tērpi. Bērni paši var izvēlēties pat audumu un fasonus. Tas nozīmē, ka apģērba izvēlē ir zināma brīvība, atliek vien turēties pie krāsām. [3]2.3. Svētku formas Vecpiebalgas vidusskolā.
Vienotas svētku formas ir Vecpiebalgas vidusskolā Cēsu rajonā. Tas nozīmē ka skolas formas skolēniem jāvelk tikai īpašās, noteiktās svētku dienās, tādās kā 1.septembris, valsts svētki, pēdējā zvana diena un citos svētkos. Svētku formas ir skolas karoga krāsās – meitenēm ir sarkani svārciņi, baltas blūzes un zaļi lakatiņi vai kaklasaites. Savukārt puišiem ir tumši uzvalki, balti krekli un zaļas kaklasaites. Šajā skolā formas izdevies ieviest no 1. līdz pat 12. klasei. Skolas karoga un svētku tērpa krāsām ir īpaša nozīme: sarkanā simbolizē mīlestību, zaļā – darbu, bet baltā – tikumību. [3]