Kārlis Ulmanis – viena no nozīmīgākajām personām Latvijas 20.gs. vēsturē
Es piekrītu šim apgalvojumam, ka K. Ulmanis bija ļoti nozīmīga persona Latvijā 20. gadsimtā. Viņš bija dedzīgs patriots un savu dzimto zemi Latviju, vēlējās padarīt latviskāku un labāku. Manuprāt, K.Ulmanis izdarīja daudz laba Latvijas valstij un cilvēki bija par to pateicīgi. Viņš uzdrošinājās veikt apvērsumu valstī un uzņēmās vadību pār Latviju, uzlaboja lauksaimniecību, izglītību un kultūru.
1934. gada 15. maija naktī K.Ulmanis veica valsts apvērsumu – apturēja Satversmi, atlaida Saeimu, likvidēja politiskās partijas, iecēla sevi par ministru prezidentu un ņēma varu savās rokās kopā ar paša sastādīto valdību. Viņš nodibināja valstī autoritārismu. Iekārtu, kur vara pieder vienam cilvēkam un netiek realizēts atklāts terors. Kad 1936. gadā beidzās valsts prezidenta Alberta Kvieša pilnvaras, K.Ulmanis apvienoja ministru prezidenta un valsts prezidenta amatus. Ulmanis vēlējās nostiprināt Latvijas valsti un tādēļ attīstīja kultūru, saimniecību un cēla latviešu pašapziņu. Cilvēki Ulmaņa vadīšanas laiku uzskatīja par „zelta laiku” , jo valstī sāka celt jaunas skolas, kultūras namus, atklāja Brīvības pieminekli, uzbūvēja Tiesu pili, finanšu ministrijas ēku, kara muzeju un vēl daudz citas ēkas. Ulmaņa laikā tika pieņemts likums par latviešu valodas pasludināšanu par valsts valodu. Manuprāt, tas bija liels solis uz priekšu un liels pluss latviešu tautai. K.Ulmanis izveidoja dažādas aizsargu, jaunsargu un mazpulku organizācijas, kuru galvenais mērķis bija jaunatnes tuvināšana lauku dzīvei un darbam. Tas viņam izdevās un tika piesaistīti daudz bērnu un jauniešu, kas vēlējās strādāt. Ieviesa dažādus jaunus svētkus, piemēram, 15. maija svētki, kas bija tautas vienības svētki, Darba svētki un Pļaujas svētki. Ulmanis pieņēma lēmumu par Latvijas lata ieviešanu. Lata ieviešana stabilizēja valsts finanšu sistēmu. Agrārā reforma lauksaimniecībā mainīja saimniekošanas sistēmu. Izmantojamo zemju platība pieauga, palielinājās raža un saimniecībās pieauga lopu skaits. Latvijā cēla dažādas rūpnīcas, fabrikas un izdevās attīstīt eksportu. K.Ulmanis veltīja visu savu dzīvi darbam un Latvijai. Viņa valdīšanas laikā tika gūti neapstrīdami panākumi, tomēr, gribēdams tautai palīdzēt un sagādāt labāku nākotni, savas valdīšanas laikā viņš ne reizi neizbrauca no Latvijas ne savām, ne ārpolitikas vajadzībām un maz pievērsās valsts aizsardzībai. Šīs bija viņa kļūdas, bet es domāju, ka tās var piedot, jo viņš pilnveidoja un darīja daudz laba Latvijai. Galvenais, ka tauta viņam nepretojās, mīlēja un bija apmierināta.
Rakstot šo eseju un izlasot K.Ulmaņa biogrāfiju sapratu, ka viņš bija īsts patriots un vēlējās vienīgi labu Latvijas valstij un tautai. Domāju, ka K.Ulmanim tas izdevās. Viņš savā dzīvē ir sasniedzis daudz panākumus un bijis pat vairākas reizes apcietinājumos un spiests izbraukt no valsts. Tomēr viņš nepadevās un cīnījās par saviem uzskatiem un Latvijas tautu. Ulmanis savu vārdu ir dziļi iesakņojis Latvijas vēsturē, jo viņam bija drosme un spējas visu ņemt savās rokās. Es domāju, ka Ulmanis ir pelnījis pieminekli, tautas atzinību, godu un viena no nozīmīgākās personas 20. gadsimtā vārdu, par visu labo, ko devis Latvijai.