mājturība

Veselīgs uzturs

Tam ir jābūt pilnvērtīgam, tas ir, jāuzņem pienācīgā daudzumā, veidā un laikā. Veselīgs uzturs nodrošina pareizu organisma augšanu un attīstību, veicina augstas darbaspējas un labu pašsajūtu. Uzturs sastāv no sekojošām uzturvielām – ogļhidrātiem, olbaltumvielām, taukiem, mikroelementiem, vitamīniem, ūdens un šķiedrvielām. Lai uzturs būtu pilnvērtīgs, tajā jāietver visās iepriekšminētās komponentes. Tomēr jāievēro noteiktas šo uzturvielu proporcijas.Jāuzņem pietiekošs uztura daudzums. Jācenšas ievērot nepieciešamās uzturvielu proporcijas: 50-55% – ogļhidrātu, 15% – olbaltumvielu, 35% – tauku. Tikai uzņemot daudzveidīgu barību organismu var nodrošināt ar nepieciešamiem vitamīniem, mikroelementiem, olbaltumvielām un taukskābēm. Jā

ā
āievēro pareizs ēšanas režīms. Ar pareizu ēšanas režīmu saprot gan optimālu ēdienreižu skaitu un laiku, gan pareizu ēdiena daudzumu atsevišķās reizēs. Uzturā lietot pietiekošu šķidruma daudzumu. Ieteicams dienā uzņemt nemazāk par 1,5 litriem šķidruma Vēlamais daudzums ir ~ 3 litri dienā.

Slimības

Caurejas cēloņi var būt bakteriāla infekcija, vienšūņi un zarnu parazīti. Caureju izraisa dizentērijas nūjiņa, salmonellas, lamblijas, trihomonas, amēbas, cērmes. Visbiežāk caurejas saslimšanas gadījumi ir vērojami vasaras un rudens periodā. Ar caureju var arī saslimt no uztura režīma pārkāpšanas (pārēšanās, rupja, trekna barība, nepietiekama ba

a
arības sakošļāšana)

Salmoneloze Cilvēks inficējas, lietojot uzturā nepietiekami apstrādātu gaļu un olas. Visbiežāk saslimst cilvēki, kuri ēd nevārītas olas, apcep tās tikai no vienas puses vai izmanto olu pulveri. Jūtīgāki pret slimību ir bērni un cilvēki ar novājinātu organismu vai citām sl
l
limībām, tāpēc salmoneloze var uzliesmot slimnīcās, kur to sauc par intrahospitālu infekciju. No slimības iespējams izvairīties, produktus termiski apstrādājot.

Dizentērija Baktērijas var atrasties pārtikas produktos, galvenokārt piena izstrādājumos, kur arī vairojas. Tās aiziet bojā 100 grādu temperatūrā, tādēļ arī pienu vajadzētu lietot tikai vārītu. Inficēšanās ar šigellām iespējama ar ūdeni, pārtiku, sadzīves ceļā.

Toksikoinfekcija Daudzi būs dzirdējuši par pārtikas toksikoinfekciju – akūtu slimību, kas attīstās jau divu sešu stundu laikā pēc inficētā produkta lietošanas. Ierosinātāji savus toksīnus producē ārpus cilvēka organisma – pārtikas produktos, bet pacients inficējas, šos bojātos ēdienus apēdot. Visbiežāk pārtika bojājas vasarā; saslimt var, lietojot desu, gaļu, zivis, pienu, tortes. Pēkšņi pacientam sākas vemšana, nereti atkārtota, mokoša, arī caureja, var būt lēkmjveida sāpes vēderā un pirmajā saslimšanas dienā temperatūra. Parasti slimība il
l
lgst vidēji vienu trīs dienas.

BotulismsĻoti bīstama saslimšana ir botulisms, kuru izraisa anaerobs (mīl bezgaisa apstākļus) mikroorganisms – Clostridium botulinum. Tā var radīt smagus nervu sistēmas bojājumus. Cilvēks inficējas ar konservētiem produktiem – visbiežāk tie ir mājas apstākļos gatavoti sēņu, zivju, gaļas konservi eļļā.

TrihinelozeCilvēki parasti saslimst, apēdot termiski slikti apstrādātu gaļu. Lai izvairītos no šīm slimībām, profilaksē galvenais ir noregulēt uztura, darba un atpūtas režīmu, ievērot personiskās higiēnas noteikumus un nelietot bojātus produktus. Barība labi jāsakošļā. Jālabo zobi, jāieliek protēzes. Laikus jāārstē gremošanas tr

r
raucējumu slimības.

Diētas

Pārtikas piedevas

Preču reklāma

Etiķetes

Gaļas ēdieni

Gaļa, ko cilvēki lieto uzturā, ir nokautu dzīvnieku ķermeņa daļas Gaļā ir olbaltumvielas,minerālvielas. Vitamīnu vairāk to ir dzīvnieku iekšējos orgānos – aknās, nierēs. Ļoti treknā gaļā olbaltumvielu ir maz. Vērtīgākie no gaļas taukiem ir tie, kas atrodas kaulu smadzenēs. Ēdienu gatavošanai izmanto liellopu, cūkas, jēra, trušu, medījumu un dažādu putnu gaļu. Dažādu dzīvnieku gaļa atšķiras pēc krāsas, muskuļu šķiedrām, īpatnējās smaržas un garšas. Jaunu dzīvnieku (putnu) gaļai ir smalkākas šķiedras, tā ir gaišāka, to ātri var izcept vai izvārīt mīkstu. Vecu dzīvnieku gaļa ir tumšāka, cietāka, sastāv no rupjākām šķiedrām, bet ēdienam ir izteiktāka gaļas garša. Uzturā izmanto svaigu, saldētu, sālītu, žāvētu un konservētu gaļu. Svaigai gaļai ir elastīgi audi, spoža virsma, svaiga smarža.

Subprodukti – tā sauc uzturā izmantojamo dzīvnieku iekšējos orgānus. Subprodukti ir aknas, nieres, smadzenes, plaušas, mēle, arī tesmenis, asinis. Atšķirībā no muskuļu gaļas subproduktos ir vairāk minerālvielu, vitamīnu, mikroelementu (cinks, kobalts, mangāns).

Aknas ir vērtīgākais dzīvnieku iekšējais orgāns. Tās satur pilnvērtīgas olbaltumvielas, ogļhidrātus, A, D un B grupas vitamīnus Nierēs ir B, A, E vitamīni, fosfors, dzelzs. Mēle uzskatāma par delikatesi. Pirms gatavošanas to labi noskrāpē, aplej ar verdošu ūdeni vai uzvāra un vēlreiz labi notīra, noskalo. Tikai tad mēli var izmantot ēdiena gatavošanai. Plaušas ir mazvērtīgs subprodukts. Drīkst izmantot tikai ļoti veselu dzīvnieku plaušas. Plaušas izmanto, galvenokārt gatavojot maltas gaļas ēdienus. Smadzenes ir vērtīgs produkts. Diemžēl tās satur holesterīnu, kas nav vēlams cilvēkiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, nosliece uz aterosklerozi, traucēta sirds vai aknu darbība Asinis satur bioloģiski pilnvērtīgas olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas, dažādus fermentus. Tās izmanto asinsdesu un citu ēdienu gatavošanai.

Zivju ēdieni

Zivju gaļa ir ūdens,olbaltumvielu,tauki,ogļhidrāti,vitamīni(B).zivis ātri bojājas. Atvēsinātas zivis zivis, kuras tiek glabātas 0 oC temperatūrā. zivīs ļoti labi uzglabājas visas uzturvielas.

Auksti kūpinātas zivis. Zivis tiek kūpinātas 20-40 oC temperatūrā un kūpināšanas process ilgst no 15-16 dienām. Šādas zivis ir iespējams ilgi uzglabāt, jo tās satur daudz sāls. Kaltētas zivis. zivīs ir liela sāls koncentrācija un tās satur arī aptuveni 20-38% ūdens, bet nesatur konservējošas vielas.

Karsti kūpinātas zivis. zivis tiek kūpinātas 70-160 oC lielā temperatūrā, bet pats kūpināšanas process ilgst no pusstundas līdz 2 stundām. Šādi pagatavotām zivīm ir īpatnējs aromāts, bet šīs zivis ir ar zemu sāls koncentrāciju, tai pat laikā ļoti sulīgas.

Konservētas zivis.iegūst sterilizējot lielā karstumā un pievienojot augu eļļu, tomātu un citas mērces. Šādi pagatavotas zivis ir paredzētas ilgai glabāšanai.

Kūpinātas zivis. nelielā daudzumā satur audzējus veicinošu vielu, tādēļ regulārā lietošanā nav ieteicamas. Tomēr lielu daļu šo kaitīgo vielu satur zivs āda un, atbrīvojoties no tās, Jūs šīs vielas praktiski neuzņemsiet.

Marinētas zivis. pagatavo svaigām, sālītām vai saldētām zivīm pievienojot marinādi. Saldētas zivis. Šādas zivis tiek uzglabātas temperatūrā līdz -18 oC. Lielākais ieguvums, zivis uzglabājot šādā veidā, ir tāds, ka zivs audu sula, gaļas krāsa un tauki praktiski neoksidējas.

Sālītas zivis. Sāls koncentrācija šādu zivju pagatavošanā ir ļoti ievērojama, jo pievienojamā sāls daudzums parasti sastāda trešo daļu no zivs svara.

Vītinātas zivis. Zivis tiek iepriekš iesālītās, bet pēc tam 13-30 dienas tās jāžāvē brīvā gaisā.

Mīklu veidi:

Bezrauga

1. pankūku m.

2. biskvītm.

3. smilšu m.

4. plaucētā m.

5. kārtainā m.

Rauga mīklas

1. parastā m.

2. pankūku m.

3. kārtainā m.

4. maizes m.

Konservēšana

kaltēšana-ūd.iztvaicēšana no pārtikas prod.kaltē pie krāsns.viegli uzglabāt. Vērtība nav augsta. Sublimācija-kaltēšana zemā temp.kaltē-ogas,garšaugus,tēju,zivis,dārzeņus.

Saldēšana- liela uzturvērtība.niecīgs vitamīnu zudusms. Atsaldēti produkti nekavējoties jāizmanto, jo bojājas. Saldē-ogas,augļus,garšaugus,zaļumus,dārzeņus,mīklu,gaļu,zivis,kūkas.

Skābēšana-ir produkta cukura pārvēršana ar pieksābes bakt. skābē ar etiķi. Sekmē produktu saglabāšanu.skābē-sēnes,dārzeņus.

Marinēšana-prod.apstrāde ar skābes šķīdumu, lai konservētu produktus,uzlabotu garšu. No skābes šķīduma+sāls,cukurs,garšaugi, garšvielas, gatavo marinādi. Marinē-ogas,augļus,dārzeņus,gaļu,zivis.

Pasterizēšana-ir pārtikas prod.karsēšana 60-100. pasterizē pienu,krējumu,sulu,augļus,ogas,dārzeņus.

Sālīšana-konservēšana ar vārāmo sāli. Aizkavē pūšanu. Sālīšanas laikā roduk. Jābūt pārklātam ar sālījumu. Sāla-gaļu,zivis,dārzeņus.

Ievārīšana-vāra cukuru lielā katlā un nelielas liesmas. Vāra augļus,ogas.

Cukurošana-piesātina augļus, ogas ar cukuru, vārot biezā cukura sīrupā,vairākas reizes līdzkļūst caurspīdīgi un izkaltē.

Aušana ir viens no vecākajiem rokdarbiem. Auž ar stellēm,rāmī,uz kartona.diegus vertikāli sauc par velkiem, bet horizontāli par audiem. Ir 3 veidu stelles-sviestu stelles,trizuļu stelles,mehāniskās stelles.aušanā izmanto vilnu,linus,pakulas,salmus,meldrus.

Adīšana ir sena. Izmanto adāmadatas(dažāda lieluma, taisnas,apaļas,daž.materiāla.)dziju(vilnas,kokvilnas,mākslīgo šķiedru dzija.). melanzēšana-vairāku krāsu saadīšana. Cvaldziņus nosaka izadot paraudzinju un saskaitot cik 1 cm valdzinju pectam reizinot ar nepieciešamo cm skaitu. | – labiskais, – kreiliskais.

Tamborēšana-izmanto tamboradatas(īsās-parastai tamborēšana, garās-tunēziskai tamborēšanai), dzija(lina,kokvilna,zīds,diegi,augklas,lentītes). X –savienojuma st., T-īsais st., t -pusstabiņš, I -vienk st.

Auduma apgleznošana-ar spec.aud.krāsām tiek z;īmēts uz kokvilnas audumiem un gleznots uz zīda šifona.

Auduma apdruka-ar daž.materiāliem un pieder. Izgatavojot tekstilkr.tiek apdrukāts audums.

batikošana- sietā-senākais veids.audumā sien un liek grāpī ar krāsuun vāra. Vaska batika jeb karstā. Aukstā batika- līdzīga aud. Aopgleznoš.bet izmanto pašu gatav.krāsas.

auduma marmorizēšana- uz tapešu līmes ar krāsu veido raksti, pēctam audumu uzklāj uz klīstera ar labo pusi. Izņemmotlaukā liek uz avīzēm līdz audums paliek tīrs, pectam piefiksē ar gludekli.

Leave a Comment