Devīze: ძალა ერთობაშია
(Spēks ir vienotībā)
Himna: თავისუფლება
(Brīvība)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Tbilisi
41°43′N 44°47′E
Valsts valodas gruzīnu valoda1
Etniskās grupas gruzīni – 83,8%
azerbaidžāņi – 6,5%
armēņi – 5,7%
krievi – 1,5%
Valdība Demokrātiska republika
– Prezidents Mihails Saakašvili
– Premjerministrs Lado Gurgenidze
Konsolidācija
– Gruzijas karaliste 1008. gadā
– Gruzijas Demokrātiskā Republika 1918. gada 26. maijā
– Gruzijas PSR 1921. gada 25. februārī
– Neatkarība no PSRS
Deklarēta
Pabeigta
1991. gada 9. aprīlī
1991. gada 25. decembrī
Platība
– Kopā 69 700 km² (121.)
Iedzīvotāji
– iedzīvotāji 2008 g. 4 630 8412 (115.)
– Blīvums 66/km² (132.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
– Kopā $20,5 miljardi (117.)
– Uz iedzīvotāju $4700 (112.)
HDI (2007) ▲ 0.755 (vidējs) (95.)
Valūta Lari (ლ) (GEL)
Laika zona (UTC+4)
Interneta domēns .ge
ISO 3166-1 kods 268 / GEO / GE
Tālsarunu kods +995
1 No CIP Pasaules faktu grāmatas
2 No CIP Pasaules faktu grāmatas. [1] Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas tā Abhāzijas un Dienvidosetijas daļas, ko nekontrolē Gruzijas valdība.
Gruzija (gruzīnu: საქართველო, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Aizkaukāzā, Melnās jūras austrumu krastā. Tai ir robeža ar Krieviju valsts ziemeļos un Turciju, Armēniju un Azerbaidžānu dienvidos.
Satura rādītājs
[paslēpt]
* 1 Ģeogrāfija un klimats
* 2 Iedzīvotāji
* 3 Ekonomika
* 4 Politika
o 4.1 Gruzijas separātiskās provinces
* 5 Vēsture
* 6 Atsauces
* 7 Ārējās saites
Ģeogrāfija un klimats
Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krieviju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākis punkts – 5 201 metru augstais Šhara un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumudaļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēšaks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.
Iedzīvotāji
Gruzijā ir 4 630 841 iedzīvotājs no kuriem 83,8% ir gruzīni, 6,5% – azerbaidžāņi, 5,7% – armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā reliģija ir Kristietība, lielākā konfesija ir Pareizticīgie – 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 0,8% ir katoļi. Otra izplatīkākā releģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir Islāms. Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, Abhāzijā oficiāls statuss ir arī Abhāzu valodai.
Ekonomika
Vīna dārzs Gruzijā. Vīnrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām nozarēm Gruzijā
Vīna dārzs Gruzijā. Vīnrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām nozarēm Gruzijā
Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā kolektivizācija bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir tēja, audzē arī citrusaugļus, vīnogas, kviešus, miežus, tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība.
Politika
Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā. Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzija centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi Eiropas Savienību. Gruzija arī vēlas iestāties NATO.
Gruzijas separātiskās provinces
* Abhāzija
* Adžārija
* Dienvidosetija
Vēsture
Mūsdienu Gruzijas teritorija ir bijusi pastāvīgi apdzīvota kopš agrīnā Akmens laikmeta. Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, viena no tām – Kolhīda (kolhu valsts), – Sengrieķu mitoloģijā tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā reģions nonāca Romas impērijas ietekmē. 4. gs. reģioona valstinas bija starp pirmajām pasaulē, kas pieņēma Kristietību kā oficiālo reliģiju. 7. gs. zemi iekaroja arābi, taču jau 9. gs. mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota Gruzijas valsts, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam (kad valsts sašķēlās vairākās mazākās caristēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā).
Gruzija piedzīvoja vairākus uzplaukuma un panīkuma periodus, savu lielāko uzplaukumu piedzīvojot 11. – 13. gadsimtos. Reģionu mēģināja pakļaut osmaņi un persieši, visbeidzot sacensībā iesaistījās Krievijas Impērija, kas no 1801. līdz 1866. gadam to anektēja: Austrumgruzijas Kartlijas un Kahetijas cars Iraklijs II ar t.s. Georgija traktātu 1783. gadā atzina sevi par Krievijas impērijas vasali, noslēdzot ūniju (kas netraucēja Aleksandram I 1801. gada 12. septembrī pārkāpt līgumu un likvidēt šo Kartlijas-Kahetijas caristi, savukārt reģiona rietumdaļu – Imeretijas caristi (mūsd. Abhāziju), – Krievijas impērija iekaroja vēlāk, 1810. gadā (1864. gadā arī to likvidējot kā politisku subjektu).
1918. gadā pēc 1. Pasaules kara un revolūzijas Krievijā izveidojās neatkarīga Gruzijas Demokrātiskā republika, tomēr tā pastāvēja tikai dažus gadus – 1921. gadā valstī iebruka Padomju Krievijas karaspēks un 1922.gadā, kopā ar Armēniju un Azerbaidžānu, Gruzija tika iekļauta Padomju Savienībā, izveidojot Aizkaukāza PFSR. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā.
Pēc pilsoņu kara un dramatiskas ekonomiskās krīzes, 1990-to gadu beigās situācija valstī daudzmaz stabilizējās. 2003.gadā valstī notika miermīlīga revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca jauna uz rietumiem orientēta reformatoru valdība, kas tiecās pievienoties NATO. 2008. gada augustā pēc Gruzijas iebrukuma ar separātiskajā Dienvidosetijā, kā iemeslu izmantojot 1994. gada līgumu par miera uzturēšanu, valstī iebruka Krievijas karaspēks un okupēja daļu Gruzijas teritorijas (skat. Gruzijas-Krievijas konflikts (2008)).
Atsauces
* CIA World Factbook (angliski)
* Geographica World atlas & encyclopedia (2007) ISBN 978-3-8331-4125-6 (angliski)
* Background Note: Georgia (angliski)
Ārējās saites
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:Gruzija
* Informācija par Gruziju (angļu, vācu, krievu, gruzīnu)
* Juris Paiders. Agresīvais Sorosa stipendiāts. (NRA)
* Intermarium WATCH – par gatavošanos prezidenta vēlēšanām Gruzijā
* Ciniskie optimisti (intervija ar Aleksandru Rondeli)
* Советско-грузинская война 1921 г. – Хронология конфликта
* Советско-грузинская война 11.02-19.03.1921
* Армия Грузинской демократической республики в 1918-1921 гг.
* Георгиевский трактат – Договор о признании царем Карталинским и Кахетинским Ираклием II покровительства и верховной власти России
* Русский миф о Георгиевском трактате
* Georgijas traktāts – tulkojums latviski
* Российско-грузинский конфликт. – rakstu sērija par Krievijas-Gruzijas militāro konfliktu 2008. gada vasarā (krievu val.)