Somija
Skaisto ezeru zeme
ģeogrāfiskais stāvoklis
Platība: 338 144 km2 Iedzīvotāju skaits: 5 194 900Valsts iekārta: Parlamentāra republika Galvaspilsēta: Helsinki (560 000)Lielākās pilsētas: Tampere, Lahti, Oulu, Turku.Oficiālā valoda: SomuReliģija: luterāņi (86%), pareizticīgie (1%).
Naudas vienība: Eiro, 1 eiro = 100 centi, 1 eiro = 0,73 LsMuita: Ārvalstu un vietējo valūtu var ievest un izvest neierobežotā daudzumā. Valstī brīvi var ievest 1 l stipro dzērienu, 2 l vīnu, 16 l alus, 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 gr. tabakas. Personīgai lietošanai drīkst ievest 1 kg gaļas, zivju un piena produktu. Preces kuras nav ierobežotas drīkst ievest par 185 Eiro.
Somija – latviešu valodā šīs valsts nosaukums ir tā kā oriģinālvalodā, kur valsts nosaukums ir Suomi. Somija, iespējams, nozīme ‘purvu zeme’. Valstij ir vēl viens oficiālais nosaukums, proti, arī Finland. Tas ir saistīts ar to, ka Somijā ir divas valsts valodas – somu un zviedru.
Somija ir valsts Ziemeļeiropā, pie Baltijas jūras. Tā robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju. Daļa Somijas teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka. Somijas dienvidu daļu apskalo Somu līcis, rietumu daļu – Botnijas līcis. Starp Zviedriju un Somiju atrodas Somijai piederošās Ālandu salas, kurām ir sava autonomija. Somijas galvaspilsēta Helsinki no Latvijas galvaspilsētas Rīgas atrodas 360 km attālumā. Somijas platība ir 337 tūkstoši km2. No kopējās teritorijas aramzeme aizņem – 8%, meži – 57%, ezeri – 9% un purvi – 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar saviem kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru jeb ar kurināmo.
Valstī ir 187 888 ezeri. Somijas krasta līnija ir samērā ierobežota, ar daudz sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Parasti, ja valstij pieder osta, tā kļūst ārvalstu uzņēmējiem pievilcīga, tāpēc ka var izmantot jūras transportu kravu pārvadāšanai. Šo kravu transportēšanas veidu pasaulē uzskata par vienu no izdevīgākajiem.
Klimats
Mēreni kontinentāls, raksturīga maiga sniegota ziema un siltas vasaras. Augstākā temperatūra vasarā ir +30ºC, vidējā +18ºC. Ziemā temperatūra bieži noslīd zem -20ºC, bet vidējā ziemas temperatūra ir -3ºC, ziemeļos -14ºC. Aiz polārā loka vasarā saule nenoriet 73 dienas, bet ziemā 50 dienas ilgst polārnaktis. Vidējais nokrišņu daudzums ir 400 – 700 mm gadā. Sniegs turas 4–5 mēnešus, ziemeļos pat 7 mēnešus. Sausākais mēnesis ir aprīlis – maijs, pats mitrākais – augusts.
Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts Z ir auksts, jo daļa teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.
Reljefs un ūdeņi
Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Somijas lielākā upe – Kemijoki. Tā tek pa Somijas ziemeļiem. Somijā ir vairāk nekā 55 tūkstoši ezeru. Visvairāk ezeru ir dienvidaustrumu daļā, tā saucamajā ezeru plato. Lielākie ezeri ir Saima, Peijenne, Inari. Somijas ezeri ir kuģojami, tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļā transportu, Somijas DA daļā var izmantot arī jūras transportu. Saimas ezers ir lielākais valstī, un tajā ir simtiem salu. Starp piekrastes salām satiksmi nodrošina prāmji. Garajās, aukstajās ziemās ezeri aizsalst, un tad ledlauži izlauž ledu piekrastes ūdeņos, lai atbrīvotu ceļu tirdzniecības kuģiem. Milzīgas platības aizņem arī purvi.
Galvenā Somijas dabas bagātība ir meži. Tie klāj vairāk nekā divas trešdaļas valsts teritorijas, mežos mājo lāči, vilki, lapsas, aļņi, bet ziemeļos – ziemeļbrieži, polārlapsas, lemingi un citi auksto zonu dzīvnieki. Nevienā citā Eiropas valstī tie neaizņem tik lielas platības. Mežos aug galvenokārt skujkoki – baltegles, priedes, egles – ,vietām arī bērzi. Tie labi piemērojusies aukstajam klimatam. Koksni dēvē par Somijas ”zaļo zeltu”, jo katrs piektais soms strādā mežrūpniecībā vai kokapstrādes nozarēs. Šo nozaru produkcija ir svarīgākā valsts eksportprece. Somija no koksnes gatavo ļoti daudz izstrādājumu. Tās ir mēbeles, koka mājas, kā arī celuloze – balta koksnes masa, ko izmanto papīra, kartona un mākslīgo šķiedru ( viskozes) ražošanā.
Salīdzinājumā ar Norvēģiju un Zviedriju Somijā nav augstu kalnu. Ziemeļrietumos Skandināvijas kalnu atzarojumā atrodas augstākā virsotne Halti (1328 m). Pārējā teritorijā ir pauguraini līdzenumi, kuru reljefs veidojies ledus laikmetā. Vidusdaļa atrodas augstieņu grēda Somenselke.
Somijai pieder Ālandu salu grupa Baltijas jūrā, Botnijas līča dienviddaļā. To kopskaits pārsniedz 6000, bet apdzīvotas ir tikai ap 150 lielākās salas. Vairākums iedzīvotāju ir zviedri. Ālandu salas ir ļoti iecienīta somu un zviedru atpūtas vieta. Tā ir īsta paradīze makšķerniekiem, kuri cer izvilkt rekordlielus lomus, jo ūdeņi ap salām ir ļoti bagāti ar zivīm. Šādas atpūtas cienītāji var izīrēt nelielus namiņus nakšņošanai, kā arī laivas un citu inventāru. Lielākajā salā Ālandē atrodas ostas pilsēta Mariehamna . Tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis starp Somiju un Zviedriju veicinājis pilsētas attīstību.
Iedzīvotāji
Kā jau iepriekš minēju, ka Somija ir slavena ne tikai ar daudzajiem ezeriem, bet arī ar lielajām mežu platībām. Koksni dēvē par Somijas ”zaļo zeltu”, jo katrs piektais soms strādā mežrūpniecībā vai kokapstrādes nozarēs. Šo nozaru produkcija ir svarīgākā valsts eksportprece. Somija no koksnes gatavo ļoti daudz izstrādājumu. Tās ir mēbeles, koka mājas, kā arī celuloze – balta koksnes masa, ko izmanto papīra, kartona un mākslīgo šķiedru ( viskozes) ražošanā. Somijā ražoto papīru eksportē uz daudzām pasaules valstīm. Zāģskaidas un citus atkritumus sadedzina un iegūst siltumu un elektroenerģiju. Somijā sagatavotie kokmateriāli izceļas ar savu augsto kvalitāti un ir pieprasīti gan Somijā, gan ārvalstīs. Modernā tehnika atvieglo darbu un ļauj palielināt koksnes ieguves apjomus. Ik gadu tiek nozāģēts vairāk koku, nekā tie spēj atjaunoties. Lai gan visur stāda jaunus mežus, paiet desmitiem gadu. Kamēr koki izaug lieli. Ziemeļos stumbrs sasniedz 20 cm diametru apmēram 1000 gadu vecumā, bet dienvidos jau pēc 40 gadiem. Ziemeļos augušam kokam koksne ir daudz vērtīgāka, jo, augot lēni, kļūst cieta, blīva un ļoti piemērota mēbeļu izgatavošanai. Transportējot baļķus pa upēm un ezeriem, atdalās miza, kas ūdenī satrūd un rada indīgu, dzīvajiem organismiem kaitīgu piesārņojumu. Somijā tomēr daudz doma par vides saglabāšanu. Celulozes un papīra fabrikās darbojas ļoti labas attīrīšanas ierīces. Regulāri tiek veiktas ūdeņu tīrības pārbaudes upēs un ezeros.
Somijas jūras piekrastē un ezeros sena nodarbošanās ir zvejniecība un kuģu būve. Dienvidu daļā attīstīta lopkopība un nedaudz arī zemkopība. Pilsētās ir mašīnbūves un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Vairākos no tiem pārstrādā ievesto naftu. Arī Latvijā pazīstamā kompānija ”Neste”, ka piegādā kvalitatīvu autodegvielu un dažādas eļļas. Populāra ir mobilo sakaru līdzekļu kompānija ”Nokia”.
Somijas vēsture
Pirmie iedzīvotāji ieradās Somijā ap 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Tie ienāca no Krievijas ziemeļiem vēl pirms Kristietības ēras. Vikingu laikmeta beigās zviedru tirgotāji paplašināja savas intereses Baltijas reģionā, tādējādi, Somija palika pa vidu starp protestantiem zviedriem un pareizticīgajiem krieviem. Veselus septiņus gadsimtus to pārvaldīja zviedri. Pēc neskaitāmiem kariem ar Krieviju, 1809.gadā Somija beidzot nonāca krievu rokās, pateicoties tikai Cara krišanai 1917.gadā, somi pasludināja neatkarību. Bet 1939.gadā krievi atkal uzbruka un somi šķīrās no nelielas valsts daļas. Tādējādi somiem izdevās nosargāt neatkarību un 1995. gadā pievienojās ES. Laika posmā no 1154.-1809.g., kad Somija bija pakļauta Zviedrijai, notika 12 karu ar Krieviju. 1809. gadā Somija kļuva par lielkņazisti Krievijas impērijas sastāvā. Atšķirībā no Baltijas valstīm somi saglabāja neatkarību arī Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, pateicoties sīvām cīņām pret Padomju Savienību.
Somijas ievērojamākās pilsētas un populārākie apskates objekti
Somija ir īsta ūdens tūrisma un makšķerēšanas meka, valsts, kura ir bagāta ar dzīvnieku valsti un dabas brīnumiem. Visvairāk tūristus piesaista valsts galvaspilsēta Helsinki – vecpilsēta, Sv. Nikolaja katedrāle, Temppeliaukio – baznīca klintī, Uspenskas katedrāle, Senāta skvērs, Parlaments, Universitāte, Prezidenta pils, Esplanāde, Sibēliusa memoriāls, Suomelinas cietoksnis, zooloģiskais dārzs, Olimpiskais stadions, Valsts padomes ēka, Tirgus laukums, Aleksandra II piemineklis, fontāns – pilsētas simbols, Savlaicīgās mākslas muzejs un daudzi citi muzeji. Espo – pazīstama ar lielāko akvaparku Ziemeļeiropā „Serena”, kurā visu gadu ir tropisks klimats, strūklakas, baseini, caurules, ūdenskritumi. Turku ir vecākā pilsēta Somijā, ievērojamākie apskates objekti ir katedrāle, pils, akvaparks „ Katinkulta”, Kpka skulptūru muzejs, Pilsētas vēstures muzejs, Farmācijas muzejs, jūras centrs „Forum Marinum”. Tampere ir trešā lielākā Somijas pilsēta, ievērojama ar katedrāli, A. Ņevska un Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcām, „Kehrjasāri” un „ Koskike-skus” tirdzniecības centriem, lielāko koncertzāli Skandināvijā, Sarkanniemi atrakciju parks un ar delfināriju, Sāras Hildenes mākslas muzejs, Boksa muzejs, leļļu un kostīmu muzejs, Hokeja muzejs, Muminu muzejs, Akmeņu muzejs. Seurasāri sala uz kuras atrodas Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs. Korkesāri sala ar vienu no labākajiem Eiropas zooloģiskajiem dārziem, jūras muzejs.
Kotka – pilsētiņa jūras piekrastē pie Krievijas robežas pazīstama ar Mansikalahti pludmalēm, paldēšanas kompleksu „Katrina”, Koimijoki upes krācēm, netālu uz Varisāri salas atrodas Elizabetes forts, Slavas forts uz Kukouri salas un cietoksnis uz Ročensalmes salas, iespējams arī brauciens uz Itjainen-Suomenlahti nac. parka salām. Hjamenlina pazīstama ar Sibeliusa muzeju, Cietuma muzeju, viduslaiku cietoksni. Lahti – ideāla vieta ziemas sporta veidiem, pirmklasīgs sporta centrs, Slēpju muzejs. Savolinna pazīstama ar Olavinlinas cietoksni, lieliskajām atpūtas vietām, pilsētā atrodas Reģionālais muzejs. Kuopio pievelk apmeklētājus ar neskarto dabu, ezeriem, Puijo kalniem, pašā pilsētas centrā. Lenjavirte –„Veselepis” un „ Gaišzilās lagūnas” dziedinošā minerālūdens centri. Kajaani ievērojama ar unikālu koka baznīcu, Kainu provinces muzeju, Mākslas muzeju. Valamo ievērojama ar pareizticīgo klosteri. Ilomantsi ir vieta kur uzsnieg visvairāk sniega visā valstī un tas ir arī ES pats austrumu punkts. Kalevalas ciems ir iekļauts UNESCO – dzīva eposa ilustrācija.
Lapzeme ir eksotiskākā un populārākā vieta valstī. Rovaniemi ir Lapzemes galvaspilsēta, kā arī Santa Klausa mājvieta, tematiskaia Ziemassvētku parks „Santa Park”, Lapzemes muzejs „Arktikum”, slēpošanas centrs. Kuhmo ir Santa Klausa otrās mājas. Ranua slavens ar arktisko zooloģisko dārzu, „Fazer” šokolādi. Saariselkaa ievērojams kūrorts, pats tālākais uz ziemeļiem Somijā un ar Urho Kekkosen nac. parku. Kemi ir slavena ar ledlauzi „Sampo”, ‘Sniega pili” un Dārgakmeņu muzeju.. Oulu atrodas viens no Somijas akvaparkiem „Eden”. Porvo ir ievērojama ar skaisto vecpilsētu. Mikkeli – 2.Pasaules kara muzejs. Laaperantaa atrodas Dienvidkarēlijas muzejs. Silinjarvi pazīstama ar „Kasurila” slēpošanas centru. Kaavi atrodas „Maarinvaara” kalnu slēpošanas centrs. Rautalampi atrodas „Rjamjaka” kalnu slēpošanas centrs. Pats populārākais slēpošanas centrs valstī ir „Himos”, ar dažādām trasēm, gan kalnu, gan snovborda. Vuokati ir slavens starptautisks slēpošanas centrs, tas ir visdaudzveidīgākais, tepat ir arī akvaparks un Tropu parks. Somija ir bagāta arī ar nacionālajiem parkiem – Lemenjoki nac. parks, Pallas-Ounastunturi nac. parks, Oulankas nac. parks, Riisitunturi nac. parks, Rokua nac. parks, Hiidenportti nac. parks, Tiilika nac. parks, Salamajaarvi nac. parks, Isojaarvi nac. parks, Nuuksio nac. parks un daudzi citi.
Eposa-Kalevala-dzimtene
Somija ir slavena ar savu tautas eposu Kalevala. Filmu mīļotāji pazīst Aki Kaursimeki filmas, bet dizaina fani – Alvara Ālto traukus, mēbeles un arhitektūru. Arī slavenā komponista Žana Sibēliusa dzimtene ir Somija.
Eiropas savienība-Naudas vienība eiro