gētes dzīves stāts
nav bagāts spilgtiem ārējiem notikumiem. No malas skatoties, šķiet – tas rit veiksmīgi un mierīgi. Svarīgāko datu ziņā to var ietvert pavisam īsā tabulā.
1749. g. 28. augustā Gēte dzimis tieslietu doktora ģimenē Frankfurtē pie Mainas. Te iegūta pamatizglītība, agri modusies interese par literatūru, teātri, tēlotāju mākslu.1765.-1771. g. – jurisprudences studijas Leipcigā un Strasburgā, pirmie literārie mēģinājumi.1771.-1775. g. – jurista un žurnālista darbs Frankfurtē.1771. g. – dramatiskais dzejojums “Gecs fon Berlihingens”.1773. g. – drāmas “Prometejs” fragmenti un pirmās ieceres traģēdijai “Fausts”.
1774. g. – romāns vēstulēs “Jaunā Vertera ciešanas”.1775.-1832. g. – darbs Veimāras hercoga Kārla Augusta galmā, kur Gēte izpilda gan hercogistes kultūras ministra, gan galma teātra direktora u.c. pienākumus.1777.-1829. g. – darbs pie romāna “Vilhelms Meistars”.1786.-1788. g. – ceļojums pa Itāliju.1790. g. – “Romas elēģijas”.1797. g. – eps “Hermanis un Doroteja”.1808. g. – nāk klajā “Fausta” I daļa.1811.-1831. g. – darbs pie autobiogrāfijas “Poēzija un īstenība”.1831. g. – pabeigta “Fausta” II daļa.1832. g. 22. martā – dzejnieka nāve
bērnība
Gēte dzimis Vācijā, Frankfurtē pie Mainas. Pamatizglītību Gēte ieguva mājās no tēva; mājās Gēte apguvis, piemēram, latīņu, grieķu, franču, angļu, ivrita valodas. Gēte jau visai agri sācis interesēties par literatūru, un vispirms uzmanību pievērsis Homēram un Frīdriham Gotlībam Klopštokam. Agri radusies arī interese par teātri.
studiju gadi
Leipciga (1765-1768)
No 1765. līdz 1768. gadam Gēte studēja jurisprudenci Leipcigā. Sauso un garlaicīgo tiesību zinātņu studiju vietā viņš gan priekšroku deva poētikas lekcijām, kuras Leipcigas Universitātē lasīja dzejnieks Kristians Firhtegots Gellerts. Tāpat Gēte mācījās zīmēšanu pie Leipcigas Akadēmijas direktora Ādama Frīdriha Ēzera.
Šajā laikā Gēte daudz rakstīja, taču gandrīz visus šī laika darbus vēlāk iznīcināja; saglabājusies tikai komēdija “Līdzvainīgie” (Die Mitschuldigen).
Gētes literārās darbības pirmais posms (1770 – 1775)
traģēdija ,,Gecs fon Berlihingens”,
romāns ,,Jaunā Vertera ciešanas”,
dramatiskais fragments ,,Prometejs”,
kā arī ,,Fausta” pirmuzmetums.
1771. gadā top pirmais Gētes. dramatiskais dzejojums ,,Gecs fon Berlihingens”.
Gētes muzejs
Literārās darbības otrais posms (1775-1832).
Veimāras periods ir garākais un ražīgākais Gētes dzīves posms. Šai laikā viņa darbība sazarojas trijos virzienos: valstsvīra pienākumos, literārajā daiļradē un zinātniskajos pētījumos.
Ražīgāks daiļrades posms aizsākas pēc Itālijas ceļojuma (no 1786. gada līdz 1788. gada jūlijam) . Gētem tuva ir glezniecība, grafika, skulptūra, sevišķi viņu, tāpat kā tēvu, aizrauj antīkā māksla, Itālijas dabas un valodas skaistums:
Gēte pabeidz drāmu ,,Egmonts”, pārstrādā drāmu ,,Ifigēnija Tauridā”, turpina darbu pie drāmas ,,Torkvato Taso” un filozofiskās traģēdijas ,,Fausts”.
Citi darbi
garāks dzejojums ,,Hermanis un Doroteja”.
Kopīgi ar Šilleru sarakstītas divrindes ,,Ksenijas”.
,,Poēzija un īstenība”
citāts:
Augstsirdīgs cilvēks lai ir,
Palīdzīgs, labs,
Jo tas tik vien
Atšķir viņu
No visām būtnēm,
Kuras mēs zinām.
(,,Dievišķais”)