Es uzskatu, ka smēķēšana ir ļoti liela problēma, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo daudzi mana vecuma jaunieši ir aizrāvušies ar smēķēšanu, kas nopietni apdraud viņu veselību. Tas skar arī mani kā pasīvo smēķētāju, jo katru dienu man ir saskarsme ar cigarešu dūmiem un bieži vien no tās nav iespējams izvairīties. Šī problēma mani interesē, jo es vēlos par to uzzināt daudz ko jaunu, tā, lai man būtu vairāk zināšanu un informācijas par to kā no tās izvairīties un atturēt citus cilvēkus no smēķēšanas.
Mans darba mērķis ir izpētīt smēķēšanas nodarīto ļaunumu cilvēka organismam un uzzināt citu cilvēku viedokļus par to.
Manis izvirzītie uzdevumi ir izveidot aptaujas, ar kuru palīdzību veidot shēmas, pētīt smēķētāja rentgena uzņemto attēlu, noskaidrot kādas slimības apdraud smēķētājus un kā no tām var izvairīties.
Apgalvojums, ko es uzskatu par patiesu ir tas, ka smēķēšana nodara nopietnu kaitējumu cilvēka organismam.
Lai pārbaudītu savu apgalvojumu, es veikšu aptaujas, intervēšu apkārtējos cilvēkus, kas ir saskārušies ar smēķēšanas problēmām, pētīšu cilvēku reakcijas. Lai veiktu pētījumu es strādāšu kopā ar savu klasesbiedreni Agnesi Pastari. Veicot pētījumu man būs nepieciešama internetā atrodamā informācija, rentgena uzņemtie attēli, aptaujas anketas.
Pētījumam vajadzīgos datus es apkopoju aptauju shēmās, novēroju cilvēku reakcijas smēķētāju sabiedrībā. Rezultāti bija iespaidīgi, tie mani pārsteidza, jo es uzskatīju, ka cilvēku attieksme pret smēķēšanu ir citādāka nekā iegūtajos aptauju rezultātos.
Pirmā aptauja man bija par to, „Kāpēc cigaretes izraisa atkarību?” (skatīt pielikumu nr.1). Apkopojot iegūtos datus, mēs uzzinājām, ka lielākajai daļai aptaujāto dalībnieku smēķēšana palīdz atbrīvoties no stresa, taču mazākums atzīst, ka viņi smēķē, lai iederētos sabiedrībā.
Otro aptauju es veicu, intervējot citus par to, vai „Smēķēt vai tomēr atturēties?” (skatīt pielikumu nr.2). Rezultāti liecina, ka cilvēki apzinās smēķēšanas risku un tās nodarīto ļaunumu, bet tik un tā turpina smēķēt, viņus neattur ne tas, ka smēķēšana izraisa tikpat lielu atkarību kā heroīns un marihuāna, ne tas, ka smēķēšana izraisa ļoti nopietnas slimības, kas var novest līdz nāvei.
Trešā aptauja bija par to kā „Kā tikt galā ar vēlmi smēķēt?” (skatīt pielikumu nr.3). Vairums aptaujāto necenšas atmest smēķēšanu, vismazāk aptaujāto konsultējas ar ārstu, lai gan es uzskatu, ka tas ir visefektīvākais veids kā atturēties no smēķēšanas.
Es veicu arī eksperimentu, kur novēroju cilvēku reakcijas uz smēķētāju. Novērojumu veicu autobusa pieturā, kur bija daudz cilvēku un viens vīrietis smēķēja. Vairākums apkārtējo izrādīja nepatiku dažādiem žestiem, citi savā starpā apspriedās par to, cik kaitīgi ir smēķēt sabiedriskās vietās, bet tikai viena sieviete aizrādīja smēķētājam par šo pārkāpumu, viņš uz to reaģēja, tikai aiziedams nedaudz tālāk no autobusa pieturas.
Manis izvirzītā hipotēze ir patiesa, jo ar aptauju palīdzību es secinu, ka smēķēšana tik tiešām nopietni apdraud gan smēķētāju, gan apkārtējo cilvēku veselību, kas arī nesmēķētājiem var izraisīt nopietnas slimības.
Es uzskatu, ka pats svarīgākais, ko esmu uzzinājusi ir tas, ka arī nesmēķētāji var saslimt ar tik nopietnām slimībām, kā, piemēram, plaušu vēzis (skatīt pielikumu nr.4). No tā var izraisīties, ja ir liels gribasspēks un pašpārliecinātība, noteikti vajag aizrādīt smēķētājiem, pieminot to, cik ļoti smēķēšana kaitē viņu veselībai un to, ka, ja ir radusies atkarība, ir grūti to pārvarēt un labākais risinājums ir ārsta apmeklējums.