Cilvēki Laivās

Tēli:
Jonatans Dardeģis, Helēna Kurone, Jānis Kuronis, Stefans Dardeģis, Vīga, Hohdrāts, Lameiķis Romietis, Lameiķis Pērminders, Lameiķis Gokažē, Johans Kurone, Anita Tadaiķis, mācītājs Blakrosts, viņa sieva un divas meitas, vārnu kodēji – Tadaiķis, Valtaiķis, Lipaiķis un Apriķis, baronese Ameisenhaufe.
Tēlu attiecības:
Katrs no romāna tēliem domāja tikai par savu labumu un tādēļ tēliem savstarpēji nebija labas attiecības. Es domāju, ka vislabākās attiecības bija Jonatanam Dardeģim ar Helēnu Kuroni. Skolotājam Jānim Kuronim bija normālas attiecības ar mācītāju un Stefanu Dardeģi. Jānis Kurone bija Helēnas tēvs un Stefans Dardeģis bija Jonatana tēvs. Pēc manām domām, Vīgam bija sliktas attiecības ar visiem romāna tēliem. Ja visiem romāna tēliem ar ģimeni bija labas attiecības, tad mācītājam bija sliktas attiecības ar ģimeni. Jo viņa sieva nevarēja ciest, ka viņš neprasa, lai viņu pārceļ uz citu vietu, kur viņš varētu vairāk nopelnīt. Viņa to bija iestāstījusi arī savām abām meitām un arī tās pret mācītāju izturējās slikti:
“-Stulbs, prātu izkūkojis vecītis!
-Nekas, kad iesvētīsimies, aizbēgsim notumšā kakta!
-Te jau visas vīles ož pēc mencām! Tētiņš smird kā nodarvota laiva! Ei, tētiņ, nesēdi manā pusē, sēdi otrā pusē! Un neizliecies par kurlu!”
Vēsturiskums romānā:
1. 853.g. zviedru karalis Olafs devās sirojumā uz Kurzemi.(140.lpp.)
2. 1187.g. kurši noposta Sigtunu Zviedrijā (141.lpp.)
3. 1201.g. parādījās pirmie krustneši.(142.lpp.)
4. 1230.g. vecākais bramanis Lameiķins noslēdza līgumu ar krustnešiem.(143.lpp.)
5. 1260.g. 30. jūlijā kurši kopā ar krustnešiem cīnījās Durbē.(144.lpp.)
6. 1850.g. pavasarī ASV un Anglija parakstīja līgumu par Panamas kanāla būvi.(12.lpp.)
7. 1850.g. 2. martā no Brazīlijas uz Eiropu devās pirmais regulārās tvaikoņu līnijas kuģis.(12.lpp.)
8. 1850.g. 4. septembrī visā pasaulē aizliedza verdzību.
9. 1882.g. amerikānis Maksims izgudroja ložmetēju.(156.lpp.)
10. 1950.g. kurši aptur Sventes kalnu.(159.lpp.)
11. Vēlāk, saskaņā ar Potsdamas līgumu, kurši pameta Kuršu kāpas un devās dzīvot uz Vāciju.(159.lpp.)
Raksturojums:
Mācītājs Blakfrosts. Mācītājs bija gatavs darīt visu, lai gūtu savā darbā panākumus. Tādēļ viņš sanāca naidā ar savu ģimeni: sievu un divām meitām. Jo viņas vēlējās pārcelties uz citu vietu, kur būtu labāki dzīves apstākļi. Es domāju, ka Blakfrosts nebija neko labs mācītājs, jo viņam patika skolotāja Jāņa Kuroņa sieva. Mācītājs bija godkārīgs, bet nebija mantkārīgs. Viņam nevajadzēja mantisku labumu. Bet viņš cerēja, ka izdosies apturēt Sventes kalnu ar lūgšanu palīdzību, un tad cilvēki no visas pasaules brauktu uz Melnkranti un brīnītos par viņu. Mācītājam tas neizdevās un viņš kopā ar visu baznīcu gāja bojā. Daudzus gadus pēc viņa nāves viņu uzskatīja par svēto.
Skolotājs Jānis Kuronis. Jānis Kuronis nedomāja par sava labuma iegūšanu. Viņš domāja par visa ciema glābšanu. Kad viņš aicināja visus ciema iedzīvotājus ziedot aitu mēslus Sventes kalna apstādināšanai, viņam neviens neatsaucās. Un vēl pie tam baronese Ameisenhaufe apsūdzēja viņu elku dievu pielūgšanā. Pēc šī apvainojuma skolotājs smagi saslima un izveseļojās tikai tad, kad kalns bija uznācis virsū baznīcai. Pēc tam skolotāju atlaida no skolotāja amata. Savās vecumdienās Kuronis bija tik nabadzīgs, ka bija spiests ķert un ēst vārnas. Viņam bija meita Helēna , kura nomira divdesmit četru gadu vecumā. Pēc skolotāja nāves, viņam Melnkrantē uzcēla pieminekli un apstādināja kalnu ar aitu mēsliem.
Stefans Dardeģis. Es domāju, ka Stefans Dardeģis bija skops. Jo viņš bija izdomājis to lāstu, ka viņš un viņa pēcteči nevar precēties ar vietējo iedzīvotāju un, ka viņš nevar nevienam neko par velti dot. To viņš bija iestāstījis arī savam dēlam Jonatanam, kurš tāpēc arī neapprecējās ar savu bērnības dienu draudzeni Helēnu.
Cilvēka vājums un spēks:
Es domāju, ka cilvēku vājums izpaudās tad, kad neviens nevarēja apturēt Sventes kalnu un neviens arī neklausīja skolotāja padomam apturēt kalnu ar aitu mēsliem. Un cilvēka spēks izpaudās tad, kad viens kursis pirms kaujas pārcirta zirgu uz pusēm kā ābolu.
Sventes kalna lomā romānā:
Es domāju, ka Sventes kalnam romānā bija liela loma, jo ar tā palīdzību autors atklāja Melnkrantes iedzīvotāju patiesos raksturus.
Kāpēc kurši cīnījās?
Es domāju, ka kurši gribēja būt neatkarīgi un runāt savā kuršu valodā un tāpēc cīnījās. Kuršu kāpu vēlāk tomēr ieņēma vācieši un kurši bija spiesti runāt vāciski. Tādēļ kurši pēc otrā pasaules kara pārcēlās dzīvot uz Vāciju.
Kā Sventes kalnu vēl sauca?
Lielais Svente, milzenis.
Kāpēc uzvar Sventes kalns?
Tas uzvarēja, jo neviens, izņemot skolotāju, neko reāli nedarīja, lai to apstādinātu. Mācītājs un pārējie ciema iedzīvotāji paļāvās uz to, ka kalnu apstādinās lūgšanas. Vienīgi Stefans Dardeģis piekrita skolotājam, bet viņš bija par skopu, lai kaut ko tāpat “nosviestu zemē”. Un arī pārējiem iedzīvotājiem nebija tik daudz līdzekļu, lai kaut ko “nosviestu zemē”.
Kas slēpjas aiz Stefana Dardeģa lieguma?
Es domāju, ka aiz tā slēpjas skopums. Pēc manām domām, viņš bija izdomājis šo liegumu, lai viņam nevienam nekad nekas nebūtu jādod.
Kāpēc neslēdza māju durvis?
Tāpēc, ka nebija zagļu. Un, ja arī kādam ienāca prātā zagt, tad viņam par biedinājumu bija tas, ka zagļus sodīja ar nāvi.
Kāpēc dēvē par vārnu kodējiem?
Par vārnu kodējiem dēvēja tos nabadzīgos iedzīvotājus, kuri ķēra, sālīja un ēda vārnas. Tie bija Lipaiķis, Tadaiķis, Valtaiķis un Apriķis.Vēlāk arī Lameiķis Gokažē un Jānis Kuronis.
Teika romānā:
Zem Sventes kalna esot nogrimis kuģis. Un, ja kalnā pa vienu caurumu ielaidīšot dzīvu pīli, tad kuģis celšoties augšā. Šo teiku gribēja pārbaudīt Helēna un Jonatans, bet viņiem tas neizdevās, jo viņi nevarēja atrast caurumu kalnā.
Helēnas amulets:
Šo amuletu Helēna uzdāvināja Jonatanam, kurš to pēc tam atdeva Anitai Tadaiķei, lai viņa to uzdāvina Helēnas brāļadēlam.Vēlāk šis amulets bija pie Johana Kurones, kurš bija Helēnas radinieks un dzīvoja 20. gadsimtā.