Darba alga Latvijā.
Dzīves līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir daudz zemāks. Arī vidējā darba alga nav konkurētspējīga. Iztikas minimums Latvijā atpaliek no strauji augoša inflācijas līmeņa un cilvēkiem ir arvien sarežģītāk apgādāt sevi ar pirmās nepieciešamības precēm.
Vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā ir 440 lati mēnesī un atalgojumu vismaz 400 latu apmērā saņem 41 procents Latvijas darba ņēmēju. Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 496 lati, bet uzņēmumos ar darbinieku skaitu zem 50 – 298 lati. Savukārt sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājusies no 419 līdz 564 latiem jeb par 34,8%.
Minimālā darba alga 2007. gadā palielinājās no 90 uz 120 latiem, bet 2008. gadā uz 160 latiem, tādā veidā nedaudz uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni. Bet arī ar to daļa nav apmierināta. Nepaaugstinot minimālo mēneša darba algu atbilstoši strādājošo iedzīvotāju prasībām, palielinās darbaspēka emigrācija, kas var izraisīt tālākas sekas – daudzi Latvijas uzņēmumi var ciest zaudējumus, negūstot pieejamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ. Papildus tam, komersantiem var nākties ieguldīt līdzekļus jaunu darbinieku atrašanai un algošanai. Bez tam tautsaimniecībā kopumā ienākošā naudas plūsma, ko emigranti pārved uz Latviju, arī veicina inflācijas pieaugumu. Paaugstinot minimālo algu, palielināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies aploksnēs izmaksātās algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Paaugstināta minimālā alga lielākoties uzlabos dzīves līmeni galvenokārt cilvēkiem ar maziem ienākumiem.
Latvijā darba algu ietekmē ļoti daudz faktoru, teiksim, nozare, sektors, uzņēmuma lielums, reģions, izglītība, dzimums, vecums, latviešu valodas zināšanas, darba attiecību ilgums, darba laiks un darva līguma veids. Vislabāk apmaksātie darbinieki ir enerģētikas, finanšu, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarēs. Šo nozaru darbinieku vidējais atalgojums pārsniedz 500 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Savukārt vissliktāk darbinieki tiek atalgoti izglītības, kultūras un viesnīcu menedžmenta nozarēs, kurās vidējais atalgojums nepārsniedz 300 latus.
Algas Latvijā aug neproporcionāli darba produktivitātei. Būtisks uzdevums ir veicināt produktivitāti – jāstimulē mainīgas pamatalgas, stundu darba samaksa, piemaksas ar produktīvu darbu. Taču arī pārāk straujš algu augums var kaitēt valsts ekonomikai, jo tas sekmētu arī inflācijas līmeņa palielināšanos.
Pastāv 3 galvenās darba algas formas:
• Laika darba alga – darba algas praktiskā forma, kas ārēji slēpj darba algas ārējo ekonomisko būtību kā darbaspēka cenu. Darba ņēmējiem tiek maksāts par paveikto stundās, dienās, nedēļās, mēnešos, gadā. Vienlaicīgi darba algas līmeni neatkarīgi no nostrādātā darba laika ietekmē arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samērs. Bet tomēr laika darba alga ir darbaspēka cena un tirgus ekonomikas kategorija.
• Gabaldarba alga – objektīvs pamats šai darba algas formai ir laika darba alga, kas tiek maksāta par noteikta skaita darba operāciju veikšanu, izstrādājumu izgatavošanu utt. Lai īstenotu šīs algas formas uzskaiti nepieciešams vienības izcenojums. Tātad rodas nepieciešamība darba detalizētai normēšanai, t.i., jānosaka vai nu laika norma konkrētam darbam vai arī izstrādes norma noteiktā laika vienībā, piemēram, stundas darba algas likme.
• Akorddarba alga – visbiežāk tiek lietota tad, kad strādātāju grupai (brigādei) noteiktā lai¬kā ar sava darba veikumu ir jānodrošina paredzētais gala rezultāts. Šo atalgojuma formu visbiežāk izmanto būvniecības un projektēšanas jomā, lai garantētu laicīgu un kvalitatīvu pasūtītā projekta izpildi. Darba alga tiek izmaksāta pilnā apmērā, ja darbs pabeigts un pieņemts termiņā vai pirms termina, bet par termiņa nokavēšanu vai neatbilstību kvalitātes kritērijiem paredz soda maksu.
Nominālā darba alga jeb bruto alga ir pēc tarifiem, arī saskaņā ar līgumiem aprēķināta darba alga pirms tam, kad izdarīti dažādi atskaitījumi. Cilvēki šo darba algu parasti sauc par algu „uz papīra”. Šim lielumam ir liela praktiska nozīme: tā ir ražošanas izmaksu elements, bāze attiecīgo nodokļu aprēķināšanai, pēc tās bieži tiek aprēķināta arī pensiju. Nominālās darba algas lielums, ko aprēķina konkrētam darbiniekam vai par ko ir noslēgts līgums, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: darba ņēmēja specialitātes, darba potenciālās atdeves, kvalifikācijas specialitātes ietvaros, pieprasījuma un piedāvājuma samēra attiecīgajā darba tirgus segmentā, atalgojuma saņemšanas nosacījumu izpildes pakāpes.
Turpretī neto alga, ko uzņēmējs izmaksā darbiniekiem ir salīdzinoši zemāka nekā bruto alga par atskaitīto nodokļu tiesu. Reālā darba alga ir tas preču daudzums (ražojumi un pakalpoju-mi), ko var nopirkt par neto darba algu. Reālās darba algas līmenis atkarīgs no neto algas lieluma un nacionālās naudas vienības pirktspējas. Parasti šo darba algu dēvē par algu „uz rokas”. Darba ņēmēji ir tieši ieinteresēti, cik liela būs šī alga, jo tas ir tas, ko viņi reāli pelna.
Termini:
Algots darbinieks ir darba ņēmējs jeb fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto
darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Darba alga ir darbiniekam katru mēnesi aprēķinātā regulārā atlīdzība par darbu, kas var būt
izteikta kā fiksēta vai mainīga (pamat)alga.
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība, monetārais jeb finansiālais
atalgojums par darbu, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba
līgumā noteiktās piemaksas un regulārās prēmijas, kā arī piemaksas un jebkuru cita veida
atlīdzību par darbu.
Nemonetārais atalgojums ir darba devēja sniegtais nefinansiālais atalgojums darba ņēmējam,
kas var tikt piešķirts priekšmetu, pakalpojumu u.c. formās.
Algu papildinošie labumi ir nemonetārie atalgojumi, ko darba devējs var piešķirt darba
ņēmējam, kā arī neregulārās prēmijas vai piemaksas par darbu.
Minimālā alga ir zemākais legālās mēneša bruto darba algas apmērs pilna darba laika ietvaros
saskaņā ar Darba likuma 61. pantu. Minimālās algas apmēru nosaka Latvijas Republikas
Ministru kabinets.
Darba algas Latvijā ir viens no iemesliem darbaspēka aizplūšanai uz citām valstīm
• Paaugstinoties dzīves dārdzībai Latvijā un pieaugot inflācijas līmenim, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nepietiekamo speciālistu atalgojumu dažādās profesionālās darbības nozarēs;
• Visaugstākā darba samaksa Latvijā ir novērota būvniecībā, enerģētikā un elektroapgādē, finansu jomā, kā arī valsts pārvaldē un sociālās apdrošināšanas jomā. Tām seko transporta un sakaru nozare un apstrādes rūpniecība.
• Sabiedriskajā sektorā darba samaksa kopumā ir zemāka par atalgojumu privātajā sektorā.