Ģimene
Es izvēlējos rakstīt monologu par ģimeni ,jo šī tēma ir vistuvāk manai sirdij. Ik vienam cilvēkam ir ģimene. Es uzskatu, ka nieviens cilvēks navar dzīvot bez ģimenes Ģimene ir kaut kas svēts,ko ir radijis Dievs un jāsaka liels paldies viņam par to. Manā uztverē ģimene ir visa tava dzīve.
Ģimenei ir jābut vienotai ,jo tavi tuvākie ir tie kuri tevi mīl visvairāk uz šīs pasaules,jo tie tevi vienmēr sapratīs un atbalstīs grūtos brīžos. Tā ir vissvētigākā un visdargākā dāvana uz pasaules.Es zinu, ka visi cilvēki vienmēr uzskata savu ģimeni par vislabāko pasaulē,bet es savu ģimeni uzskatu ne tikai par vislabāko , bet ari par vissapratīgāko un visgādīgāko ģimeni. Tev tuvi cilvēki vienmēr tevi spēj pienemt tādu,kāds tu esi ar visiem taviem trukumiem un nekad nemēgināt labot tos,jo zin ka tu nevēlies to. Viņi nekad nesmiesies par tevi un tavām kļūdām, bet gan palidzēs atrisināt problēmas.To es visvairāk novērtēju savā ģimenē.Vecāki dara visu ,kas ir viņu spēkos priekš sava bērna.Mani vecāki vienmēr man dod visu to , ko es vēlos,pat tad kad es to neesmu pelnijusi un par to ka viņi iegulda manī visu savu sirdi un dvēseli es viniem būšu pateicīga vienmēr.Viņi vienmēr dod visu to ko tu vēlies,neko neprasot atpakaļ.Tikai viņi ir tie cilvēki,kuri tic tikai taviem vārdiem,nevis klausās ko runā apkartējie. Tikai ģimene spēj tevi pa istam saprast un atbalstīt jebkurā dzīves situācijā.Vecāki savu bērnu vienmēr pazīst pat labāk,nekā viņš pats un tas ir nenovertējami.Protams, ne vienmēr bērniem ir labas attiecības ar ģimeni,bet katrs ir pats savas laimes kalējs,tāpēc es uzskatu ka ar ik vienu cilvēku var nokartot attiecības. Ir arī tadi gadijumi kad cilvēkiem nav pilnas ģimenes,jo ir vecāki paškirās vai pamet savus bērnus un es uzskatu ka tas ir ļoti nežēlīgi un bērns ļoti cieš no šīs vienaldzības. Runājot par bērniem,manuprāt ģimenē ir jābūt vairāk,nekā vienam bērnam ,jo tad viņš var izaugt par labu personību un nekļūt par egoistu,kurš domā tikai par savu lapklajību.Es uzskatu,ka man dzīvē ir ļoti paveicies ,jo man ir brālis ar kuru es vienmēr varu aprunāties un pasmieties,viņš ir tas cilvēks ar kuru es dalu savu mīlestību,ar kuru es dalos it visā un man tas ļoti patīk,manuprāt,ja bērns ģimenē ir viens viņš ir pieradis pie tā,ka viņam tiek viss to ko viņš vēlās. Manuprāt ir ļoti svarīgi , lai ģimene būtu sapratne ,mīlestība un nebūtu melu ,jo katram no mums ir jāsaprot ,ka tagad nevienam nav viegli dzīvot,jo katram ir savi škērsļi dzīvē neatkarīgi no vecuma. Vienmēr, kad vecāki mani kaut kur nalaiž vai kaut ko neatļauj,man liekas,ka viņi mani nesaprot un pat nemēgina to darīt,bet istenībā viņi visu to dara tikai priekš manis.Man ir ļoti gŗuti iedomāties kā jutās tie cilvēki,kuriem nav ģimenes ,nav tuvu cilvēku,kas notiek ar cilvēku,ja tam nav mīlestibas un gadības no vecākiem.,par to es pat nevelētos domāt.Man ļoti gribētos,lai ik katram bērnam būtu pilna ģimene un viņš nejustos vientuļi
Es uzskatu ka cilveku kuram ir ģimene var uzskatīt par vislaimīgako pasaulē,kuram ir ļoti paveicies.Ģimene ir ļoti plašs jedziens un katrs to saprot savadāk.Manuprāt mēs visi cilvēki pasaulē esam kaut arī napazista
mi ,bet radinieki un viena ļoti liela ģimene.