Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas, Latvijā dzīvo 15 sugas. Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj ilgstoši lidot, bet gan tikai planē).
Izskats un dzīve
Sikspārņi ir mugurkaulnieki, kā arī zīdītāji, jo savus mazuļus baro ar pienu. Visi sikspārņi ir siltasiņu dzīvnieki, kas nodrošina nemainīgu ķermeņa temperatūru. Sikspārņi lido ar spārniem, kuri ir veidoti no ādas, kas atrodas starp ekstremitāšu un pirkstu kauliem. Sikspārņiem ir mazas acis, kas nav raksturīgi nakts dzīvniekiem, tamdēļ sikspārņi izmanto eholokāciju. Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztver skaņas viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka attālumu līdz citiem ķermeņiem un veikli atrod ceļu arī tumsā. Šī sistēma strādā līdzīgi kā radars.
Lielākā daļa no sikspārņiem ir nakts dzīvnieki, t.i., viņi ir aktīvi krēslas un rītausmas stundās, kā arī pa nakti. Pārējā laikā tie uzturas alās un kokos. Dažreiz sikspārņi dzīvo arī cilvēku radītās būvēs, īpaši bēniņos un pagrabos. Tuvojoties ziemai, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas ziemas guļā. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie dzīvnieki kļūst aktīvāki[1].
Dižsikspārņi pārtiek no augļiem, nektāra un ziedputekšņiem. Savukārt lielākā daļa no sīksikspārņiem (aptuveni 70%) ir kukaiņēdāji, t.i., tie ēd kukaiņus, bet daži no sīksikspārņiem ēd mazus mugurkaulniekus (mazus zīdītājus un zivis), asinis un pat citus sikspārņus.
Kopā ir atklātas vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas, kas ir apmēram 20% no visām zīdītāju sugām.
Neparastie sikspārņi
Vampīrsikspārnis
Augļsikspārņi (Pteropodidae) ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem un tie salīdzinoši ar citiem sikspārņiem labi arī redz. Pie šiem sikspārņiem pieskaita 166 sikspārņu sugas un tie visi dzīvo tikai Āzijas, Āfrikas un Okeānijas tropiskajās teritorijās.
Vampīrsikspārņi no lapdeguņu dzimtas (Phyllostomidae) dzīvo tikai Latīņamerikā. Tie ir slaveni ar to, ka pārtiek no asinīm.
Zaķlūpu sikspārņi (Noctilionidae) dzīvo Latīņamerikā un Karību salās. Tie planē virs ūdens virsmas un ķer savos nagos sīkas zivtiņas.
Cūkdegunu sikspārnis no Craseonycteridae dzimtas ir pasaulē mazākais sikspārnis un arī viens no mazākajiem zīdītājiem. Tā masa ir parasti tikai 2 grami.
Sikspārņi un cilvēki
Sikspārņu kolonija
Lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajām 15 sikspārņu sugām ir Sarkanajā grāmatā. Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos.
Lielbritānijā visi sikspārņi ir aizsargāti ar likumu un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.
Vasaras sezonā Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni Molossidae dzimtas sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 tonnas kukaiņus.
Malaizijā sikspārņi ir aizsargāti dzīvnieki, taču Saravakas štatā dažas kopienas lielos augļsikspārņus lieto uzturā.
Sikspārņi folklorā
Eiropā jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar vampīriem. Folklorā vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī spoku, nāves un slimību simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, sikspārņi ir veiksmes simbols.
Arī Amerikā indiāņi pārsvarā neuzskata sikspārņus par pozitīviem dzīvniekiem. Piemēram, krīki, čerokī un apači, uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka gars, bet kvakiutli cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli.
Ķīniešu folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli. Arī arābiem sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.
Tongā un Rietumāfrikā sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem un bieži tiek saistīti ar cilvēku dvēselēm.
Indonēzijā Javas salas vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par Ahūlu, ir nāves vēstnesis.
Tautā ir iegājies mīts, ka sikspārņi bieži ielido un sapinas cilvēku matos, bet tā nav patiesība, jo sikspārņi ar eholokāciju var uztvert katru matu atsevišķi un tiem nav nekādu vajadzību tajos ielidot.
Sikspārņi daiļradē
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan ļaundara tēlos, piemēram, Drakula, gan arī varoņa tēlos, piemēram, Betmens. Kanādiešu rakstnieka Keneta Opela (Kenneth Oppel) romānu sērijā, kurš sākās ar romānu Sudrabspārns (Silverwing), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi tēli.