Latvijas vēsture.
9.gt. p.m.ē. Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji, somugri ziemeļbriežu mednieki un vācēji, un apmetās uz dzīvi. 3.gt.pmē. no austrumiem ienāca citas iedzīvotāju grupas, kuras apmetās uz dzīvi visā Latvijas teritorijā. Tie bija Baltijas somugri – somu, igauņu un lībiešu priekšteči. 2.gt.p.m.ē. Latvijas teritorijā izplatījās mūsu tiešie priekšteči – balti.
5.-9. gs. attīstās tirdzniecība (tirdzniecības ceļš no Skandināvijas un Rietumeiropas uz Krieviju, Latvijas teritorija kalpoja, kā tirdzniecības krustpunkts.).
Ar 12.gs. krusta kari sasniedz Latvijas, te ienāk vācu krustneši, sākās Livonijas laiki, viduslaiki Latvijas teritorijā. 1201.gadā tika dibināta Rīgas, ar bīskapa Alberta svētību.
Ar 13. gs. sākumā tiek pakļauta visa Livonijas teritorija vācu kundzībai (oficiālais iemesls- pagānu tautu kristīšana).
Bet 15.gs. beigās Krievzeme neveiksmīgi mēģina iekarot Livoniju, kuras rezultātā tā sabruka – Livonijas kara rezultātā, tiek izveidotas Pārdaugavas un Kurzemes un Zemgales hercogistes. Latvijas teritorijā sākās tā sauktie poļu laiki.
Ar 17. gs. pašu sākumu Latvijas teritorijā sākas poļu-zviedru karš. Zviedri ieņem Rīgu, tiek noslēgts Altmarkas pamiers, kura rezultātā Kurzemes un Zemgales hercogistes faktiski neatkarīga kļūst, bet formāli paliek Polijas – Lietuvas valsts sastāvā, bet Vidzeme un Rīga ir Zviedrijas sastāvā. Poļu varā paliek tikai Latgale.
17.gs. vidū Kurzemes un Zemgales hercogiste iegūst kolonijas Gambijā (Āfrikā) un Tobāgo (Karību jūrā) ar tās slaveno valdnieku Hercogu Jēkabu priekšgalā. Kurzemes un Zemgales hercogistes piedzīvo strauju uzplaukumu, pateicoties kolonijām, labi attīstītai kuģu būvei un kuģniecībai, kā arī merkantilisma politikai.
Līdz pat 18. gs. paralēli Latvijas teritorijā dzīvo divas tautas: latviešu (zemnieku) un vācu (muižnieku) tauta, kā arī poļu muižnieki Latgalē.
18. gs. sākumā Latvijas teritorijā risinās Lielais Ziemeļu karš, kurā Krievijas cars Pēteris I karo ar Zviedriju. 1710.g. – Krievija ieņem Rīgu un 1721.g. sākas Krievzemes valdīšanas laiks Vidzemē, un 1772.g. arī Latgalē un 1795.g. Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc Polijas dalīšanas starp Eiropas lielvalstīm. Latvijas teritorijā līdz 19. Gs. Vidum risinās smagie dzimtbūšanas laiki (latvieši krievu varā).
19.gs. 50. – 60. g. Latviešu tautas nacionālās atmodas laiks – Jaunlatviešu kustība, kad attīstās latviešu garīgā un kultūras dzīve, piemēram, tiek dibināta Rīgas Latviešu biedrība, notika pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki.
1914. – 1918. g. – Pirmais pasaules karš, kurā piedalās strēlnieku bataljoni – pirmās nacionālās karaspēka vienības. Latvieši izmantojot situāciju, ka Krievijā 1917.g. risinās revolūcija, 1918.g. 18. novembrī dibina neatkarīgu demokrātisku Latvijas Republiku.
Pēc Brīvības cīņām 1920.g.11.augustā Latvija un Padomju Krievija noslēdza miera līgumu. Padomju Krievija uz mūžīgiem laikiem atzina neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu. Pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A.Meirovics panāk, ka Rietumeiropas lielvalstis atzina Latviju.
Laika posmā no 1918.-1934. g. pastāvēja demokrātiska Latvijas Republika. Bet 1934.g.15.maijā notika valsts apvērsums, kurā premjerministrs Kārlis Ulmanis sagrāba visu varu savās rokās. Apvērsums noritēja bez asins izliešanas un nopietnām sadursmēm. K. Ulamņa autoritārā režīma laikā Latvija piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi.
1939.g.23.augustā starp nacistisko Vāciju un PSRS tika noslēgts neuzbrukšanas līgumu jeb Molotova-Ribentropa pakts, kura slepenie papildprotooli paredzēja Austrumeiropas sadali, Latvija nokļuva PSRS ietekmes sfērā. Izmantojot situācija, kad Vācija sāka II pasaules karu Rietumeiropā 1940.g.17.jūnijā Sarkanās armija ienāca Latvijā. Sākās Latvijas pirmā okupācija. Valsti pārvaldīja PSRS valdība.
Pirmo okupācijas gadu saucam par „Baigo gadu”,jo nitika asiņainas izŗēķināšanās ar laiviešiem. 1941.g14.jūnijā notika masveida latviešu izsūtīšana. Nevainīgus cilvēkus masveidā preču vagonos izveda uz Sibīrijas darba nometnēm pēc iepriekš sastādītiem “tautas ienaidnieku” sarakstiem. Pavisam izsūtīja 15000 cilvēku. Nometnēs šie cilvēki dzīvoja drausmīgos apstākļos un mira no bada un slimībām. Gada laikā bez tiesas sprieduma nonāvēja 1355 cilvēkus. Līdz kara sākumam izsūtīja, ieslodzīja un smagi sodīja 24000 cilvēkus.
II pasaules kara gados Latviju piemeklē vēl vācu okupācijas laiks un pēc tam otrreizēja padomju okupācija, kuras laikā latviešus piemeklē vēl plašākas represijas. Piemēram, 1949.g.25.martā tika noorganizēta vēl viena Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju. Šoreiz tika izsūtīti 43000 cilvēku. Iedzīvotājus deportēja ar visām ģimenēm. Vēlāk Latvijā atgriezās apmēram tikai 31600 cilvēku. Otrā padomju okupācija ilga apmēram 50 gadus.
1988.g. – sākās trešā latviešu tautas atmoda. Latvijas inteliģence aicināja visus Latvijas iedzīvotājus cīnīties par latviešu tautas tiesībām, aicināja nosodīt padomju varas noziegumus pret cilvēci, atzīt visas izsūtīšanas par nelikumīgām un reabilitēt netaisni sodītos cilvēkus. Tika nodibināta Latvijas tautas fronte. Tautas frontes spiediena rezultātā Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas vēsturiskā karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa oficiālu atzīšanu. Par nepamatoti no Latvijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju un latviešu valodas pasludināšanu par valsts valodu.
1990.g.4.maijā Latvijas Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, nosakot pārejas periodu līdz Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanai, kuras laikā jāatrisina jautājums par pilnīgu izstāšanos no PSRS. Prezidents M.Gorbačovs izdeva dekrētu, kurā pasludināja Augstākās Padomes lēmumu par spēkā neesošu. Latvijā aktivizējās specializētās nozīmes milicijas vienība – OMON, kā rezultātā 1991. gada janvārī risinājās, t.s., barikāžu laiks, kas prasīja arī cilvēku upurus.
1991.g.21.augustā Maskavā tika apspiests valsts apvērsums. Kā arī šai dienā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālu likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā bija paziņots pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību, bija Islande.
2003.g.20.septembrī. notika referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2004.g.1.maijā Latviju uzņēma Eiropas Savienībā. 2004. gadā Latvija tika uzņemta arī NATO.