Ekanomikas un kultūtas augstskola
EKONOMIKAS UN KULTŪRAS AUGSTSKOLA
kultūras vadība
Referāts
studiju kursā
„Reliģijas pamati”
Buda – budisms
pilna laika studente
k28b grupa
stud. apliecības Nr. K07113
Kintija Ķuze
___________________________
(paraksts, datums)
Darba vadītājs: Lekt. J.Prikulis
__________________
Novērtējums: ______
Rīga 2008
Buda – Budisms
Budisma trīs dārgumi jeb triratna ir Buda, dharma (viņa mācība un sangha (mūku kopiena). Šie trīs dārgumi tiek pieminēti katrā budistu saiešanās reizē visās svētnīcās. Budas attēli netiek pielūgti, bet tie ir viņa mācības atgādinājums un palīgs meditācijā un reliģiskajā dzīvē. Lai spētu sekot Budas mācībai, cilvēkam jāatsakās no visām rūpēm, kas saistītas ar ģimenes dzīvi un sabiedrisko darbību.
Es eju pie budas kā pie mana patvēruma
Es eju pie dharmas kā pie mana patvēruma
Es eju pie sanghas kā pie mana patvēruma
Rangunas Zelta pagoda ir lielākā budistu svētnīca pasaulē. Tās ir Mjanmas garīgais centrs. Svētceļnieki dodas uz pakalnu, kura virsotnē redzama pagoda ar daudzajām terasēm pagalmiem un kapelām. Dievlūdzēji novelk apavus un pa garām akmens kāpnēm kāpj uz augšējo terasi. Nonācis augšā katrs dievlūdzējs piesit pie liela zvana, lai pasauktu debesis un zemi par lieciniekiem savai godbijībai.
Svētceļniekiem dievkalpošana ir ziedošana, tas ir veids kā izpelnīties glābšanu. Dievlūdzēji budas tēla priekšā noliek lielas vāzes ar ziediem, paklanās, nometas ceļos un piekļauj seju pie zemes. Viņi skaita lūgšanas un svēto rakstu fragmentus. Pie pagodas vārtu lauvas stāv jauns mūks- bhikšu, viņš skaita lūgšanu virpinot lūgšanu krelles, to sauc par budas tēla apceri. Budisma reliģiskajā dzīvē ir svarīgi nošķir mūkus no lajiem. Mūkiem un mūķenēm nākas dzīvot vienkārši un nabadzīgi, tie uzturam nepieciešamo iegūst ubagojot. Tipiskās budisma zemes ir Birmu un Taizeme. Svarīgākie budistu svētki ir Budas dzimšanas dienas svinības.
Tikai mūkus var uzskatīt par patiesiem budistiem, jo pastāv uzskats, ka vienkāršs ticīgais var sasniegt budistu svētlaimi – nirvānu tikai tad, ja iepriekšējā dzīvē viņš ir bijis mūks. Mūki pārtiek no žēlastības dāvanām. Mūki kopienā – sanghā tiek uzņemti, veicot īpašus iesvētīšanas rituālus. Tomēr mūka dzīve tiem nav jāpieņem uz visu mūžu, jebkurā brīdī no tās var atteikties.
Pastāv divi atšķirīgi budisma virzieni: theravādas un mahājānas budisms. Theravādas budisms tiek uzskatītas par mazajiem ratiem, bet mahājānas budisms par lielajiem ratiem. Theravādas budisms ir vecākais virziens. Mācības pamatā ir doktrīna, tā paredz glābšanas iespēju tikai mūkiem. Mahājānas budisms paver glābšanās ceļu katram. Lielākā daļa no budistiem ir mahājānas budismapiekritēji, viņu mītnes ir Nepāla, Tibeta, Vjetnama, Ķīna, Koreja un Japāna. Theravādas budisms – Šrilankā, Mjanmā, Taizemē, Laosā un Kambodžā. Rietumos parādās arvien lielāks skaits budisma piekritēju. Pasaulē ir no 200 – 400 miljoni budistu.
Tradicionāli par budisma pamatlicēju uzskata Sidhārthu Gautamu, kurš esot dzīvojis no 563. līdz 483. gadam pr.Kr. Par viņa dzīvi var uzzināt no theravādas svētajiem rakstiem. Tie sarakstīti pali valodā apm. 400 gadus pēc budas nāves. Daži viņa dzīves notikumi ir labi zināmi.
Buda noliedz dievu eksistenci. Viņš uzskatīja , ka dievi tāpat kā cilvēki ir lemti iznīcībai un lai gan tie dzīvo ilgāk par mums, tomēr galu galā ir pakļauti pārdzimšanas ritenim.
Būdams 29. gadus vecs viņš izgāja ārpus savas pils mūriem.Aiz savas pils mūriem Gautama vispirms ieraudzīja kādu vīru pēdējā vecuma stadijā, tad slimības sakropļotu cilvēku, vēl viņš redzēja bēru procesiju, kura devās uz kremēšanas vietu, visbeidzot – klejojošu askētu vienkāršā dzeltenā tērpā ar skūtu galvu. No askēta staroja miers un prieks. Princis saprata, ka līdzšinējā bagātā un baudu pilnā dzīve ir bijusi tukša un bezjēdzīga, un viņā modās jautājums : „Vai gan eksistē kaut kas tāds, ko neskar vecums, slimības vai nāve?” Līdzcietības pārņemts, viņš sajuta aicinājumu atpestīt cilvēci no ciešanām.
Kopā ar pieciem līdzgaitniekiem viņš sešus gadus centās rast atbrīvošanos no mokošās eksistences. Viņš spieda sevi ēst arvien mazāk un visbeidzot, kā stāsta leģenda, spēja iztikt ar vienu rīsa graudu dienā. Jogas vingrinājumi arī nedeva cerēto rezultātu un viņš pievērsās mācībai par „zelta vidusceļu”. Kad viņš pameta savus līdzgaitniekus viņš devās meditēt zem Bodhi (vīģes) koka pie Gajas – Gangas upes, tur viņš sasniedza lielo apskaidrību (bodhi), kļūstot par apskaidroto. Viņš saprata , ka visu cilvēces problēmu pamatā ir ciešanas, kuru cēlonis ir vēlmes. Septiņas dienas un naktis Buda pavadīja zem apskaidrības koka. Viņš guva atziņu, ka eksistē nepārejoša esamība, kas ir absolūta un pārsniedz laika un telpas robežas, tā ir nirvāna. Viņs bija atpestījis pats sevi un atbrīvojis ceļu, lai varētu atstāt pasauli un ieiet mūžīgajā nirvānā. Taču dievs Brahma pamudināja Budu nodot savu mācību citiem. Tad Gautama devās uz Benaresas briežu parku, tur viņš teica savu pirmo sprediķi pieciem bijušajiem līdzgaitniekiem. Šie pieci kļuva par viņa pirmajiem mācekļiem – arhatiem. Astoņus mēnešus gadā viņiem vajadzēja ceļot apkārt un sprediķot. Četrdesmit gadus viņš kopā ar saviem mācekļiem klejoja pa Ziemeļaustrumindiju. Vēlāk šajās vietās izveidojās klosteri. Gautama nomira 80. gadu vecumā, viņa ķermenis tika sadedzināts un pelni sadalīti starp astoņām klana grupām. Katra grupa savai relikvijai uzcēla greznu akmens krāvumu jeb stūpu. Tās mkļuva par budistu laju piemiņas vietām un vēlāk tika pārbūvētas par pagodām.
Dvēseli, jeb ES veido pieci elementi- skandhas – ķermenis, jūtas, uztvere, impulsi un apziņa. Cilvēka pastāvēšanas mērķis ir nirvāna. Nirvāna nav ne iznīcināšana, ne nebūtība, tai nav formas un tā nav radīta. Tā ir mācība par glābšanos, kas sasniedzama ar ticību. Viss šai pasaulē ir nepastāvīgs, pārejošs un tāpēc ciešanu pilns. Pastāv arī kaut kas mūžīgs, kas neietver ciešanas, tā ir „apdzišana”. Šis deglis ir cilvēkā mītošā iekāre, naids un maldīgums. Nirvānu varētu dēvēt par savdabīgu piekto dimensiju. Priekšnosacījums nirvānas sasniegšanai ir apskaidrotība jeb bodhi – tā pati ko Buda savā laikā piedzīvoja zem vīģes koka. Par Budu tiek stāstīts: lai nonāktu pie galamērķa, viņam bijis jāpārdzimst 547 reizes. Nirvāna iestājas, kad nolietota karma un lauzts pārdzimšanas likums. Tas ir stāvoklis, ko var sasniegt jebkurā vietā un brīdī.
Līdzcietības jeb līdzjūtība un mīlestība ir budisma ētikas centrā.
Karmas likums: Mācība par pārdzimšanu, karmu un pestīšanu. Cilvēka domas, vārdi un darbi – karma. Budam bija pašsaprotams priekšstats par cilvēka pārdzimšanu. Šāds princips „ko sēsi to pļausi” principu – kādai dzīvei cilvēks pārdzimst, tas atkarīgs no viņa rīcības iepriekšējā dzīvē. Izvairīties no savas karmas ir tikpat neiespējami kā aizskriet no paša ēnas, un, kamēr vien cilvēku apņem karma viņš ir iesaistīts pārdzimšanas riņķojumā. Tapt atbrīvotam no pārdzimšanas apburtā loka nozīmē pestīšanu. Budisma galvenais mērķis ir atrast braslu-pestīšanu.
Individuālā dvēsele – Ātmans, pasaules dvēsele Brahmans. Buda netic, ka cilvēkam ir dvēsele, viņš uzskata, ka dvēsele ir tikpat pārejoša kā viss cits šai pasaulē. Buda mācīja, ka ne par ko šai pasaulē nevar sacīt – „tas ir mans” vai „tas esmu es” – jo abos gadījumos tā ir tikai ilūzija. Viss ir pārejošs.
Laulība budismā netiek uzskatīta par svētu, bet ir tikai abu pušu līgums, tāpēc laulību ceremoniju nevada mūki. Vīram ir jārespektē sieva, bet viņai jāpilda savi pienākumi mājās. Lai gan sievietei ir augsts statuss, tomēr pārdzimšanai par sievieti tiek piešķirta negatīva nokrāsa. Daudzi uzskata, ka sieviete nevar sasniegt nirvānu, pirms nav pārdzimusi par vīrieti.
Šodien budismā tiek izdalīti divi pamatvirzieni theravāda – dienvidos un mahājāna ziemeļos. Therāvādas skola uzsver indivīda pestīšanu ar meditācijas palīdzību. Tā kā nav dieva, kas varētu cilvēku atpestīt no riņķojuma, tad cilvēkam ir jāatpestī sevi pašam. Šajā mācībā Buda tiek uzskatīts par cilvēces skolotāju un ceļa rādītāju. Mūks, kas tiek dēvēts par arhatu (cilvēku, kas atteicies no pasaules un iegājis nirvānā) spēj pilnīgi sekot Budas priekšzīmei. Mahājāna nozīmē lielais rats, jeb lielais kuģis un tas pauž ziemeļbudistu pārliecību, ka tie spēs sasniegt pestīšanu visai cilvēcei. Theravāda uzlūko budu vienīgi kā priekšzīmes rādītāju, bet mahājāna viņu dēvē par pašu pestītāju. Mērķis ir visas cilvēces pestīšana. Bodhisatvu (apskaidrotā būtne) var būt ikviens cilvēks, kas tiecas kļūt par Budu.Bodhisatvu raksturo izpratne un līdzcietība. Žēlestība pret citām dzīvām būtnēm ir ne tikai izraudzītais ideāls, bet arī ceļš uz apskaidrību unglābšanu.
Pielikums:
Visu budistu mērķis ir viens – atbrīvoties no pārdzimšanas riņķojuma.
Dzīves pazīmes:
Duhkha – ciešanas. Ciešanas ir dzimšana, novecošana un nāve; ciešanas ir žēlabās, sāpēs, sērās un izmisumā.
Anika – zudība. Viss dzīvē rodas, mainās un izzūd; visas lietas ir mainīgas un gaistošas.
Anata – ne-pats. Tā ir ilūzija, ka katrai personai ir savs individuālais pamats.
Četras cildenās patiesības:
1. Cildenā patiesība par ciešanām. Dzīve pasaulē nevar būt šķirta no ciešanām.
2. Cildenā patiesība par ciešanu rašanos. Ciešanas rodas no kaislībām un vēlmēm. Slāpes pēc fiziskā baudījuma. Slāpes pēc eksistences un nebūtības.
3. Cildenā patiesība par vēlmju iznīcināšanu. Pārstāt vēlēties nozīmē pārstāt ciest. Vispirms jāizzūd cilvēka neziņai.
4. Cildenā patiesība par vēlmju iznīcināšanas ceļu. Vēlmes tiek iznīcinātas, sekojot Cēlajam astoņposmu ceļam, kuru ir atradis un parādījis Buda(Lielais Dziednieks).
Četrām cildenajām patiesībām: dzīvē viss ir ciešanas, un šo ciešanu cēlonis ir vēlmes un kaislības; lai atbrīvotos no ciešanām, ir jāatbrīvojas no vēlmēm, un tas izdarāms ejot cildeno astoņposmu ceļu. Nedrīkst pārliecīgi baudīt dzīvi.
Cēlais astoņposmu ceļš:
Pareiza ticība
Pareizi lēmumi (Nepieciešams rast pareizu ieskatu par pasaules gaitu.)
Pareiza valoda
Pareiza darbība
Pareizs dzīvesveids (Cilvēkam jāatturas no meliem, tenkošanas un tukšām pļāpām, kā arī jārunā godīgi, draudzīgi un mīļi ar līdzcilvēkiem.)
Pareizi centieni
Pareiza domāšana
Pareiza apcere (Centieni aizkavēt destruktīvu domu un destruktīva noskaņojuma rašanos.)
Tikumība. To noteic pieci priekšraksti.
Meditācija. Atbrīvošanās, prāta kontrole, sajūtu pieredzes, neievērošana.
Gudrība. Četru cildeno patiesību zināšana un apņēmība tās ievērot.
Visi budisti atturas no piecām darbībām:
Dzīvu būtņu ievainošana un nogalināšana
Ņemt to kas nav dots
Galējības dzimumdzīvē
Nerunāt nepatiesību
Alkohola un narkotiku lietošana, jo tas aptumšo prātu
Stingrākus likumus ievēro laji noteiktos periodos:
Neēst aizliegtā laikā, t.i. pēc 12.
Atturēties no pasaulīgām izpriecām
Atmest visu luksusu, piem. Rotas, smaržas.
Negulēt mīkstā un platā gultā
Nepieņemt un neturēt savā īpašumā zeltu, sudrabu vai naudu.
Izmantotā literatūra:
J.Gorders, V.Hellerns, H.Notākers „Reliģiju grāmata” Rīga 2002g. 65-89 lpp.
M.Lenglija „Pasaules reliģijas” Rīga 1997g. 28-35 lpp.
M. Kūle, R.Kūlis, „Filosofija” Rīga 1998g. 79-87 lpp.
Ieskats:
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/budisms.html
8