Slēpošana..
Kas ir slēpes..?
Slēpes ir ierīce, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos pa sniegu, purvu vai ūdeni. Slēpes bija pazīstamas jau neolītā. Bija pazīstamas divu veidu slēpes – brienamās un slīdslēpes. Ziemeļeiropā slēpes bija dažāda garuma, kreisajai kājai bija gara slēpe, labajai – īsa ar kuru atgrūdās. Urālos izplatītas īsas slēpes ar zvērādu apakšā, jo tā novērsa atpakaļ slīdēšanu. Mūsdienu slīdslēpes klasificē pēc lietošanas veida: sporta (distanču, kalnu slēpošanas, slaloma, frīstaila slēpes, slēpes lēkšanai no tramplīna), tūristu slēpes, mednieku slēpes, bērnu slēpes un ūdens slēpes. Slēpes izvēlas atbilstoši auguma garumam un pēc tā, pa kādām trasēm domāts braukt. Nūjas izvēlas tikai pēc auguma garuma.
Slēpošana Olimpiskajās spēlēs..
Slēpošanas sacensības notiek kalnu slēpošanā, kurā ietilpst nobrauciens un slaloms, distanču slēpošanā, kurā sportisti sacenšas dažāda garuma distancēs, un stafetes slēpošanā, kā arī lēkšanā no tramplīna.
TĒRPS.
Slēpotājiem nepieciešams silts, vēja un ūdens necaurlaidīgs apģērbs. Parasti tas ir spilgtās krāsās, lai sportists būtu labi pamanāms.
SLĒPES.
Kalnu slēpošanai atkarībā no sacensību veida un sportista izvēles lieto atšķirīga garuma slēpes. Distanču slēpošanai slēpes ir garākas un šaurākas nekā kalnu slēpošanai.
SLĒPJU NŪJAS.
Nūjas gatavo no izturīga, viegla materiāla, piemēram, alumīnija. Spārniņš nūjas galā neļauj tai pārāk dziļi iegrimt sniegā. Nūjas distanču slēpošanai ir garākas nekā kalnu slēpošanai.
APAVI.
Slaloma zābaki piestiprināti pie slēpēm ar speciālu mehānismu, kas kritiena gadījumā ļauj tiem viegli atdalīties. Distanču slēpošanas zābakiem papēdis var brīvi kustēties.
Kalnu slēpošana
SACENSĪBAS UZ LAIKU
Ir četri galvenie kalnu slēpošanas veidi.
NOBRAUCIENS – visātrākais sacensību veids, kurā sportisti pa speciālu trasi brauc no kalna.
SLALOMS – braukšana no kalna pa salīdzinoši īsu, līkumotu trasi, ar asiem pagriezieniem starp izbraucamajiem vārtiem – vīriešiem 55 – 75, sievietēm – 40 – 60 vārti.
MILZU SALOMS – brauciens pa garāku trasi, vārtu ir mazāk, tie ir platāki nekā slalomā.
SUPERGIGANTSLALOMS – līdzīgs milzu slalomam, bet tajā ietilpst arī divi lēcieni.
Distanču slēpošana
Distanču slēpošanas trasē nav stāvu nogāžu vai asu pagriezienu, tā vairāk ir izturības pārbaude. Trases garums ir 5 – 50 km. Sacensību dalībnieki startē ar 30 sekunžu intervālu, un uzvarētāju nosaka pēc distancē pavadītā laika.
Frīstails
Ir trīs galvenās disciplīnas.
AKROBĀTISKAJĀ TRAMPLĪNLĒKŠANĀ pēc atraušanās no tramplīna izpilda dažādus trikus, kurus vērtē pēc stila un tehnikas.
MOGULS ir nobrauciens pa speciālu paugurainu trasi, izdarot pagriezienus un lēcienus, kurus vērtē pēc izpildījuma un patērētā laika.
SLĒPOŠANAS BALETS ir nobrauciens pa gludu nogāzi, veidojot dažādas figūras mūzikas pavadījumā; vērtē izpildījuma vienmērību un mākslinieciskumu.
TRAMPLĪNLĒKŠANA. Tiek izmantoti divu jaudu tramplīni, no kuriem var aizlēkt aptuveni 70 un 90 m tālu. Punktus piešķir par izpildījuma tehniku un lēciena tālumu.
Citi slēpošanas veidi
SLĒPOŠANAS MARATONS ir garas distances (40 – 150km) tautas sacensības, kurās visi tā dalībnieki startē vienlaikus.
ZIEMEĻU DIVCĪŅA ir divu dienu sacensības, kurās ietilpst tramplīnlēkšana no 70m jaudas tramplīna un 15km distanču slēpošana.
STAFETES sacensībās sacenšas komandas ar četriem slēpotājiem katrā.
BIATLONS ir ziemas sporta divcīņa – distanču slēpošana un šaušana ar mazkalibra šauteni. Slēpotājiem uz muguras ir šautene, ar kuru šautuvēs no dažādām pozīcijām šauj pa mērķi; ja netrāpa mērķī, tiek piešķirts soda laiks vai soda apļi.