Brīvība un atbildība
Brīvība jebkurai dzīvai radībai ir ļoti svarīga. Arī cilvēks cenšas savas dzīves laikā tiekties pēc brīvības gan fiziskās, gan garīgās. Tomēr, iegūstot brīvību, nākas iegaumēt vienu lietu – arī brīvam esot, tev ir jābūt atbildīgam par sevi, saviem darbiem, atbildīgam pret savu ģimeni, sabiedrību, valsti.
Laikam ejot, pasaules iekārta kļūst arvien liberālāka pret pašu cilvēku, kā indivīdu. Fiziski brīvs, manuprāt, var justies gandrīz jebkurš pasaules iedzīvotājs, bet garīgi tas nebūt tā nav. Ļoti daudz esmu dzirdējis frāzes no maniem vienaudžiem: kad pabeigšu vidusskolu, beidzot kļūšu brīvs no viesiem no ģimenes, skolas, precīzāk, varēšu lidot kā putns debesīs. Nenoliegšu, arī man tādas domas ir raisījušās manā galvā, bet es vienmēr cenšos visu izsecināt ar vēsu prātu, jo saprotams, iegūstot šo brīvību, tev mainās arī pienākumi, par kuriem tāpat būs jānes atbildība. Mans vectēvs bieži man un citiem cilvēkiem sacīja: „Ar ilgi kāroto mantu būs arī jāmāk apieties”. Tie, kas nemācēs to izdarīt, tie arī cietīs, un sliktākais, ka ciest nāksies, iespējams, arī apkārtējiem cilvēkiem. Kādēļ tik daudz jauniešu Latvijā ir pabijuši cietumā? Tāpēc ka viņi nespēj pieņemt brīvības cenu – atbildību par savu rīcību. Saprotams, tas viss nāk ar laiku, kā teikt, „jādabūn pa pieri”, lai saprastu, ka jebkurai darbībai ir pretdarbība. Tomēr ir svarīgi visai sabiedrībai saprast, ka katrs cilvēks ir daļa no tās, ka katram ir sava loma un vieta sabiedrības izstrādātajā iekārtā. Kurš šos secinājumus pieņem ātrāk, tam ir vieglāka dzīve, jo es vienmēr esmu uzskatījis – dzīve pēc tās būtības ir ļoti vienkārša, bet mēs, cilvēki, to ļoti sarežģījam.
Cik brīvība maksā? Pāris monētu vai miljonos? Vai varbūt tā nav nemaz nopērkama? Brīvību var tikai iegūt, iegūt ar savu prātu un darbību, ko daudzi sava mūža laikā nav sapratuši, vai tur vainīga sabiedrība vai kas cits, tas lai paliek katra paša ziņā…