VIDUSLAIKU likumu ATTÎSTÎBA ANGLIJÂ
Ievads
Temats ir ïoti plaðs un liels, tâpçc apskatîðu galvenos notikumus un materiâlus, kas ietekmçja un attîstîja Anglijas tiesu iekârtu viduslaikos.
Anglija ir viena no vecâkajâm valstîm Eiropâ un arî pasaulç. Visiem arî ir labi zinâms, ka angïi ir viena no kulturâlâkajâm tautâm- ieturîgi, apdomîgi un punktuâli, varçtu pat teikt par angïiem- tauta ar senâm tradîcijâm. Par tradîcijâm var uzskatît daudzâs angïu uzvedîbas etiíetes, kas bija un ir izkoptas vçl ðodien. Laikâ kad rakstîti likumi vçl nebija, vai arî tie bija diezgan vâji, pastâvçja paraþas, var saukt arî par tradîcijâm, kas tika lietoti kâ likumi. Paraþâm salîdzinâjumâ ar likumiem bija sliktâ puse tâ, ka tâs bija pârâk stabilas un tâs nevarçja mainît atbilstoði laikam, kâ likumus ðodien. Paraþu mçs varçtu saukt arî par cilvçka ieradumu, jo tâs ieiet dziïi cilvçka, varbût pat viòa gçnos. Lai kâ tas arî bûtu, Anglijâ viduslaikos, kad uz likumiem tâ nopietni sâka skatîties, daudzi no tiem tika veidoti par pamatu òemot ðîs paraþas.
# # # # #
Kâ labu viduslaiku Anglijas tiesu iekârtas attîstîbas attainotâju var uzskatît Henrija Braktona traktâtu: “Par Anglijas likumiem un paraþâm”
Ðis traktâts ir viens no visinteresantâkajiem viduslaiku Anglijas “vispârçjo tiesîbu” un valsts vçstures avotiem. Henrija Braktona traktâts arî parâda viduslaiku juridisko un politisko teoriju vçsturi.
Mazliet pievçrsîsimies paðam traktâta autoram- Henrijam Braktonam. Viòu pamatoti var uzskatît par vienu no redzamâkajâm un gudrâkajâm personâm Anglijas tiesu iekârtâ 13. gadsimtâ. Darbojâs viòð 13. gadsimta 30.-60. gados. Interesanti ir arî tas, ka vçsturnieki nemaz îsti nevar pateikt viòa precîzo dzimðanas laiku, kâ arî vietu, kur Braktons ieguvis juridiskâs zinâðanas. Viòð labi pârzinâja Romieðu un Kanonieðu tiesîbas. Pçc vairâku vçsturnieku domâm Braktons savas labâs zinâðanas pilnveidojis no savas juridiskâs prakses, kas viòam bija ïoti liela. Ir zinâms, ka 1245. gadâ viòð bija tiesnesis Linkolnas, Notingemas un Derbijas grâfistçs, bet no 1248 gada pastâvîgi strâdâja par tiesnesi Anglijas dienvid-rietumu grâfistçs. Tajâ paðâ gadâ lîdz pat 1252. gadam Braktons bija pastâvîgs Augstâkâs Karaliskâs tiesas biedrs.
Pats traktâts tika sarakstîts aptuveni 13. gadsimta vidû, kad Braktons aktîvi pildîja tiesneða amatu. Traktâts skaidri parâda un izskaidro “vispârçjâs Anglijas feodâlâs tiesîbas”, kâdas tâs bija 13. gadsimta vidû. Rakstot traktâtu Braktons balstîjâs uz praktiku, kas bija iegûta strâdâjot Karaliskajâ tiesâ. Braktons lika saviem palîgiem izrakstît ap 2000 interesantâkos tiesu protokolus, kuri tika iegûti no 1216. lîdz 1240. gadam. Tadejâdi ðie daudzie praktiskie piemçri noderçja kâ argumenti viòa izteiktajâm teorijâm. Braktona sarakstîtais traktâts sastâvçja no 6 grâmatâm, lai gan lîdz mûsdienâm nav nonâcis tâ pilnîgs variants. Traktâts ir îpaðs tajâ ziòâ, ka tajâ laikâ, kad Anglijas tiesu sistçmâ valdîja precedenta princips, tas bija vienîgais materiâls, kas apkopoja vispârîgâs tiesîbas. Var pat uzskatît to par tâ laika neoficiâlo kodeksu, ko ïoti plaði izmantoja visa karaliskâ tiesu sistçma. Traktâts ir uzskatâms arî par vçrtîgâko tâ laika Anglijas tiesu iekârtas liecinieku.
Tagad tieði par paðu saturu- katrâ grâmatâ ietilpst vairâkas nodaïas, savukârt nodaïas sastâv no vairâkiem paragrâfiem. Tâ, piemçram, 1. grâmatas 1. nodaïas 1. paragrâfa virsraksts skan- kas nepiecieðams karalim? Tâlâk tekstâ tiek paskaidrots, ka karalim vajadzîgas divas lietas likums un armija, lai vienam otru balstîtu. 2. paragrâfs savukârt izskata tçmu- principâ tikai Anglijâ lieto paraþas un nerakstîtus likumus. Mûsdienâs kâ visiem zinâms oficiâli ir atzîti tikai valsts rakstîtie likumi, protams, eksistç joprojâm arî paraþas, bet tâm tagad nav nekâdas spçka pret likumu. 3. nodaïas 1. paragrâfs paskaidro kas tad îsti ir likums. Îsumâ to varçtu formulçt tâ: likums ir tas, kas atbalsta taisnîgumu un aizliedz visu slikto. 2. paragrâfs apskata jautâjumu, kas tad ir paraþas? Braktons uzskata, ka paraþas daþreiz izmanto kâ likumu tajâs vietâs, kur tâs sevi ir pirâdijuðas daudzu gadu laikâ izmantojot un pielîdzinot tâs likumam. Viduslaikos tas tika plaði izmantots un bija galvenais balsts precedenta principam. Citos paragrâfos 3. nodaïâ tiek apskatîti tâdi jautâjumi kâ, piemçram,
# kas ir tiesîbas un ðî vârda daþâdâ nozîme?
# kas ir taisnîgums?
# kâdi ir galvenie tiesîbu bauðïi?
Braktons uzskata, ka ir trîs galvenie tiesîbu bauðïi: dzîvot godîgi; nenodarît ïaunumu citam; katram dot, kas tam pienâkas (neaiztikt sveðu mantu).
5. nodaïas 5. paragrâfâ Braktons apskata mûsdienâs tik populâro tçmu- kas ir cilvçktiesîbas. Uzreiz jâuzdod jautâjums paðam sev- par kâdâm cilvçktiesîbâm var bût runa feodâlajâ laikâ? Tomçr kaut kâdas cilvçktiesîbu normas pastâvçja tajâ laikâ. Tâ, piemçram, 9. nodaïas 3. paragrâfs deva mazliet tiesîbas tâdâ ziòâ, ka viòu dzîvîba un íermenis piederçja karalim un nevis îpaðniekam. Ðis noteikums vairs nedeva patvaïu vergu turçtâjiem.
Îpaði atzîmçt vçlçtos 12. nodaïas 9. paragrâfu, kur Braktons apskata tçmu par privâtîpaðumu un 3. grâmatas 1. paragrâfu, kas savukârt apskata izmeklçðanu un kriminâlistiku.
Ðie un pârçjie jautâjumi parâda, ka Braktons izdarîja mazu apvçrsumu viduslaiku Anglijas tiesu iekârtâ, jo ðajâ traktâtâ bija ïoti sîki paskaidroti un iztirzâti daudzi jautâjumi, kas nepiecieðami juridiskajam darbam, kas nebija darîts lîdz tam. Tâ kâ Anglija bija viena no vadoðajâm valstîm, tad, manuprât, daþâdi notikumi tiesu iekârtâ parâdîjâs citâs valstîs. Nav nekâds brînums, ka pçc Braktona lîdzîgi traktâti parâdîjâs citâs valstîs. Nenoliedzami traktâtam bija sava nozîme Anglijas tiesu sistçmas vçsturç, jo tas to attîstîja un virzîja. Neatòemama traktâta sastâvdaïa ir “Braktona piezîmju grâmatiòas”, kuras sastâvçja no tiesas sçþu protokoliem. Tie der kâ laba lasâmviela jebkuram topoðajam un esoðajam juristam, jo apskata daþâdas lietas, kas ir visai sareþìîtas, jo Braktons izvçlçjâs tâs lietas, kas viòam paðam likâs interesantas no profesionâlâ viedokïa.
# # # # #
Ïoti lidzîgas “Braktona piezîmju grâmatiòâm” bija “gada grâmatas”, kuras tika sastâdîtas 13. gadsimta 90-tajos gados lîdz pat 15. gadsimtam (lîdz Henriha VIII valdîðanas beigâm). “Gada grâmatâm” arî bija sava nozîme viduslaiku Anglijas tiesu iekârtas attîstîbâ, jo tajâs tika apskatîtas daudzas tâ laika tiesas sçdes, no kurâm daþâdas gudrîbas var pasmelties vçl ðodien. Atðíirîbâ no parastajiem tiesu sçþu protokoliem, kurus rakstîja oficiâlas personas- tiesas klerki, “gada grâmatâm” materiâlus vâca topoðie juristi, kuri gâja praksç Karaliskajâ tiesâ un vâca ðos materiâlus, lai izmantotu vçlâk savâ darbâ. Ja parastajos tiesu sçþu protokolos bija visai îsi aprakstîts tiesas process, tad savukârt “gada grâmatâs” ðis pats tiesas process bija parâdîts daudz sîkâk un precîzâk. Lai gan “gada grâmatâs” daþreiz tika pieïautas sîkas kïûdas, jo tâs tomçr veidoja studenti bez lielas pieredzes ðajâ jomâ. “Gada grâmatas”- arî ir vçrtîgs darbs un tâ laika feodâlo tiesu darbîbas attainotâjs. Ïoti labi parâdîja tieði tâ laika centrâlâs tiesas un apgabaltiesas paðu darbu: liecinieku, apsûdzçto, advokâtu, tiesneðu un piesçdçtâju uzvedîbu. “Gada grâmatas” ir arî viegli lasâmas un izprotamas, jo sçdes tika rakstîtas nepiespiestâ formâ un bez oficiâlajiem ðabloniem, kas tika izmantoti oficiâlajos protokolos. Secinâjums pavisam îss: “gada grâmatas” bija vçl viens labs papildinâjums Angïu tiesu iekârtâ.
# # # # #
Periods, kad valdîja Eduards I (1272-1307) izcçlâs ar savu aktivitâti likumu veidoðanas jomâ. Var pat uzskatît, ka likumu veidoðana sâkâs tieði ðajâ laikâ. Ðîs daudzâs pârmaiòas un likumu ievieðana bija saistîta ne tikai ar paða Eduarda I aktivitâtçm, bet arî ar izmaiòâm Anglijas sabiedrîbas ekonomiskajâ un sociâlajâ dzîvç. Eduards bija diezgan gudrs, jo viòð ne tikai domâja par likumiem, kas varçtu labi derçt valstij, bet arî ar ðiem statûtiem centâs ierobeþot lielos baronus un vairâk nostiprinât vidçjo feodâïu un bruòenieku pozîcijas, jo ðis sociâlais slânis savukârt atbalstîja Eduardu.
Pats pirmais statûts tika izdots 1275. gadâ, saucâs “Vestminsteres statûts”, pie tam tas bija sarakstîts vecfranèu valodâ un salîdzinâjumâ ar daudziem citiem statûtiem, ðis statûts, tâ paða gada pavasarî, ieguva parlamenta sankciju. Ðis statûts sastâvçja no 51 nodaïas un pçc satura ðîs nodaïas var iedalît vairâkâs grupâs:
# nodaïas, kas vçrstas pret lielo feodâïu tiesîbu un tiesu imunitâti;
# nodaïas, kas aizstâv bruòinieku un brîvo îpaðnieku materiâlâs intereses pret viòu lordiem;
# nodaïas, kas cenðas vçl vairâk cînîties ar noziedzîbu;
# nodaïas, kurâs karalis solâs aizstâvçt daþâdu slâòu iedzîvotâjus no pastâvoðâs varas nepilnîbâm;
# nodaïas, kas papildina “vispârîgâs tiesîbas”;
# nodaïas, kas paredz cîòu ar korupciju un ierçdòu ïaunajiem nodomiem.
Nobeigums.
Viduslaikos bija vçl arî citi notikumi, kas ietekmçja tiesu sistçmas veidoðanos, tâ, piemçram, Dþona Forteskjç politiskie traktâti, traktâts “Par parlamenta ievieðanas kârtîbu”, strâdnieku 1349-1350 gadu likums, protokols “Placita de qua warranto”. Manuprât, viss iepriekð minçtais labi parâda, ka Anglijas viduslaiku tiesu sistçma labi veidojâs un tajâ laikâ bija pietiekami daudz materiâlu, kuri kâ “smilðpapîrs” laika gaitâ pielîdzinâja daudzos likumu nelîdzenumus. Daudzie tiesu sçþu protokoli un citi juridiskie dokumenti tieði parâda kâ veidojâs viena no pasaulç stabilâkajâm tiesu iekârtâm.
Izmantotâ literatûra:
• {htcnjvfnbz gfvznybrjd atjlfk(yjuj ujcelfhcndf b ghfdf. Ujcelfhcndtyyjt bplfntk(cndj /hblbxtcrjq kbnthfnehs. Vjcrdf 1961.
•