Administratīvais process

BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA

Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Studiju programmas “Tiesību zinātnes”

2. Kursa vakara nodaļas

studentes Kristīnes Griestiņas

studenta apliecības Nr. BSA RI7A246

doc. A.Ēvele

IESKAITES DARBS

Administratīvais process

Rīga 2009

Saturs

Ievads

Administratīvās tiesības pieder pie publisko tiesību nozares, kas regulē sabiedriskās attiecības publiskās (valsts) pārvaldes sfērā, kurā viena no pusēm parasti ir valsts pārvaldes iestāde, bet otra no pusēm vairumā gadījumu ir privātpersona (fiziska un/vai juridiska persona).

Savukārt administratīvais process ir procesuālais mehānisms, kādā konkrētās publiski tiesiskās attiecības starp publisko (valsts) pārvaldi un privātpersonu, tiek īstenotas. Latvijā administratīvo procesu regulē Administratīvā procesa likums. 

Ikdienā, kārtojot savas lietas, gan indivīdi, gan juridiskās personas (kopā sauktas personas) saskaras ar  pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu un ierēdņu rīcību, kas parasti attiecībā pret personām izpaužas tām labvēlīga vai nelabvēlīga administratīva akta formā vai kā iestādes faktiskā rīcība.

Privātpersonu procesuālie pienākumi un tiesības iestādēs un tiesā.

Privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

Likums nosaka, ka administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar administratīvi procesuālajām tiesībām un pienākumiem. Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir spēja īstenot administratīvi procesuālās tiesības un izpildīt administratīvi procesuālos pienākumus.

Iesniedzējs ir privātpersona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas publiski tiesiskās attiecības. Par iesniedzēju uzskatāma arī privātpersona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc šā likuma 29.pantā minētātiesību subjekta iesnieguma. Gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība, kā arī citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos iesniedzējs var būt arī publisko tiesību juridiskā persona.

Procesuālā līdzdalība iestādē

1) Iesniegumu iestādei var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

2) Katrs līdziesniedzējs procesā piedalās patstāvīgi.

3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, nodibina, groza, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības ar katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas procesuālās tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālās darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdziesniedzējiem.

Pieteicējs ir privātpersona, kura griežas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, lai izlemtu par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi vai arī konstatētu privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī privātpersona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta ierosināta pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma. Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas. Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:

1) lietās par publisko tiesību līgumiem;

2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;

3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.

Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā.

Administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 36. un 37.pantā.

Administratīvā līguma slēgšanu var ierosināt gan iestāde, gan privātpersona.

Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības:

kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus;

piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt litā pieņemto lēmumu.

Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību. Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Tiesības pārsūdzēt lēmumu.

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.

Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.

Administratīvās rajona un apgabaltiesas sastāvs.

Latvijā pastāv trīspakāpju tiesu sistēma. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas.

Rajona (pilsētas) tiesas ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā.

Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Apgabaltiesa var būt gan pirmās instances tiesa, gan arī apelācijas instances tiesa. Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tajos gadījumos, kad procesuālajos likumos ir noteikts, ka konkrēta lieta pirmajā instancē izskatāma apgabaltiesā. Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

Administratīvā procesa likumi nosaka administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.

Administratīvās tiesas ir īpašas kompetences tiesas, kas atbilstoši Administratīvā procesa likumam veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošanu un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances Apgabaltiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par šīs tiesas spriedumu – otrās instances tiesa apelācijas kārtībā – Administratīvā apgabaltiesa.

Procesuālā taisnīguma princips – iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. Amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā.

Izmantotāliteratūra

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164.

Stucka Artis, „Ievads administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās”, Juridiskā koledža Rīga, 2003.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 17.12.2003, Nr.178.

Artis Stucka, „Administratīvās tiesības”, juridiskā koledža, Rīga, 2006.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 19.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 25.pants.

Administratīvāprocesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 26.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 31.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 63.1pants.

Stucka Artis, „Ievads administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās”, Juridiskā koledža Rīga, 2003, – 78.lpp.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 289.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 315.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 325.pants.

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 17.12.2003, Nr.178, 30.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, – 115.pants.

Administratīvā procesa likums // Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Vēstnesis 14.11.2001, Nr.164, -14.1.pants.

8