AUGI
AĻĢES (ALGAE)
Aļģes, tā pat kā sēnes un ķērpji, pieder pie zemākajiem augiem, jo aļģēm nav īsta stublāja , lapu, sakņu. Tām, protams, nav arī ziedu un sēklu, – aļģes ķermeni dēvē par lapotni.
Ir aļģes, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, tik sīkas, ka saskatāmas vienīgi mikroskopā. Bet ir arī vairākus metrus garas aļģes. Lielākā daļa aļģu aug ūdenī – peļķēs un dīķos, upēs un ezeros, jūrās un okeānos -, taču daudz sugas ir sastopamas arī augsnē, uz koku mizām, uz klintīm un pat sniegos un ledājos. Ir aļģu sugas, kas piemērojušās dzīvei karstajos avotos: tās jūtas lieliski pat plus 90 grādos – gandrīz vai verdošā ūdenī. Ir aļģes, kas brīvi peld ūdenī, un ir tādas, kas piestiprinājušās pie akmeņiem, koku zariem, ūdensaugiem vai smiltīm, Aļģes vairojas, gan šūnām vienkārši daloties, gan veidojot dažādas sporas.
Daudzi pētnieki vairākas aļģu grupas neuzskata par augiem. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs aļģes barojas nevis kā augi, bet līdzīgi dzīvniekiem pārtiek no gatavām organiskām vielām, piemēram, uzsūc sevī trūdošu ūdensaugu daļiņas. Pavisam līdzīgas mikroskopiskiem dzīvnieciņiem ir tās aļģes, kuras ūdenī pārvietojas, kustinot viciņas.
Kā redzat, aļģes ir milzum daudzveidīgas. Un daudz kas to dzīvē vēl neizpētīts. Tagad pastāstīšu par dažām labāk pazīstamām aļģēm.
Parastā hlorella (Chlorella vulgaris)
Hlorella ir vienšūnas zaļaļģes (šūnas ir sīks organisku vielu veidojums ar savu apvalku; lielāks auga vai dzīvnieka organisms sastāv no miljoniem šūnu). Parastā Hlorella līdz ar citu radniecīgu sugu hlorellām visbiežāk sastopama dīķos, ezeros, upēs, dažādās bedrēs un peļķēs, arī jūrās un mitrā augsnē.
Kārtīgi aplūkojot hlorellu var tikai mikroskopā. Tā izskatās kā apaļa, zaļa lodīte . Hlorella ir īsts augs. Tajā ir hlorofils – viela, kas veicina fotosintēzi. Tātad hlorella piesaista izšķīdušo ogļu skābo gāzi, bet izdala skābekli. Un, tā kā hlorella ļoti strauji vairojas, tad tā labi attīra, atdzīvina ūdeni, bagātinot to ar skābekli. Šo īpašību dēļ hlorellu izmanto ūdens attīrīšanas ierīcēs. Hlorella vairojas ar sporām. Pieaugušā hlorellā izveidojas vairākas pavisam sīkas lodītes. Tad šūnas sieniņas pārplīst, un šīs sīciņās lodītes jeb sporas izkļūst ūdenī. Katra no tām izaug par jaunu hlorellu un drīz vien tajās attīstās jaunas sporas. Hlorella ir izturīga pret apkārtējo apstākļu maiņu. Bet, ja tai rada sevišķi labvēlīgus augšanas apstākļus, hlorella vairojas neiedomājami strauji. Dažu dienu laikā mikroskopiskās lodītes speciālās audzētavās izveido kaut ko līdzīgu zaļai biezputrai. Ir bijuši mēģinājumi šādā veidā iegūt lopbarību.
Tāpat ir uzsākti mēģinājumi audzēt hlorellu zemūdens un kosmosa kuģos – lai tur uz vietas iegūtu pārtiku, bet galvenokārt – lai atjaunotu skābekļa daudzumu gaisā.
Fukuss jeb pūšļaļģe (Fucus vesiculosus)
Bērni zvejnieku ciemos noteikti zina, kas ir jūras mēsli. Bet citiem jāpaskaidro, ka zvejnieki par jūras mēsliem sauc krastā izskalotas aļģes. Pēc vētras, kad viļņi saveļ liedagā veselus aļģu vaļņus, ļaudis šīs aļģes savāc un ved uz tīrumiem. Iznāk labs mēslojums liesajai jūrmalas smilšu zemei.
Ja šos viļņu izmestos aļģu klājienus apskata tuvāk, tajos var saskatīt dažādu nokrāsu sārtas un brūnas aļģes – vairāku sugu sārtaļģes un brūnaļģes. Lielā vairumā tur būs brūnaļģe fukuss, kuru dēvē arī par pūšļaļģi. Fukuss izaug kādus 30 vai 40 centimetrus garš. Tā lēverainā lapotne atgādina ziedaugu lakstu ar lapām. Bet šī līdzība ir mānīga. Fukusam, kā jau aļģei, kaut arī liekas daudzšūnu aļģei, nav ne ziedu, ne sēklu. Fukuss vairojas tāpat kā citas aļģes – ar sporām
Par pūšļaļģi fukusu dēvē tāpēc, ka lapotni gar dzīslojumu tam izveidojušies pūslīši. Tajos ir gaiss. Pūšļaļģes aug jūrā piekrastes tuvumā, piestiprinājušās pie grunts. Un gaisa pūslīši notur aļģi ūdenī stāvus.
Dažu metru dziļumā arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī fukusi kopā ar citu sugu brūnaļģēm un sārtaļģēm veido skaistas zemūdens pļavas. Tajās slēpjas sīki vēzīši un šaudās zivju mazuļi.
Brūnaļģes ir īsti augi, tajā ir hlorofils, taču tās satur ari citas spēcīgas krāsvielas, tāpēc nav zaļas.
No fukusa iegūst vairākas vielas, ko izmanto rūpniecībā, gatavojot krāsas, lakas, plastmasas, zāles.