Ja pasniegsi roku vīna velnam, tas drīz paņems dvēseli un pēc tam arī visu cilvēku.
Vēsture
Ja par zemes radīšanu saka „sākumā bija tumsa”, tad par atkarības vielu lietošanas attīstību jāsaka „sākumā bija alkohols”. Alkohols ir pazīstams, izgatavots un lietots senāk par citām psihoaktīvām vielām, vismaz tā liecina rakstītā vēsture. Pirmie alkoholiskie dzērieni, iespējams, radās netīšām, sarūgstot augļiem vai ogām. Alu mācēja gatavot jau 5-6 tūkstošus gadu pirms Kristus.
Alkohols kopš tā lietošanas sākuma cilvēcei ir bijis abpusēji griezīgs zobens. No vienas puses, alkohols bija rituālu un svētku sastāvdaļa, kur notika mērena alkohola lietošana, jo to regulēja tradīcijas. No otras puses, vienmēr bija cilvēki, kas to sāka lietot kaitīgos apmēros, nodarot postu sev un apkārtējiem. Šīs sociālās sekas bija cēlonis alkohola lietošanas nosodījumam no garīdznieku, sprediķotāju, ārstu un filozofu puses.
Alkohola divas sejas kļuva īpaši skaidri redzamas, kad spirtotie dzērieni sasniedza Rietumeiropu, bet no tās tālāk – Ameriku. Amerikā alkohola lietošana kļuva par sociālu nelaimi, tādēļ sāka attīstīties pretalkohola kustība, kas, tuvojoties Pirmajam pasaules karam, ieguva finansiālu, sociālu un politisku spēku, kas noveda pie alkohola aizlieguma likuma. To atcēla 1933.gadā, taču likuma iespaidā, kas regulēja tirgu un lietošanu, cilvēku attieksme pret alkoholu kļuva stingrāka un lietošana mazinājās.
Līdz 18. gs. Latvijā gan zemnieku sētās, gan krogos lietoja galvenokārt alu. Un arī lielāko tiesu tikai tradīciju noteiktos gadījumos: ģimeņu godos (kazās, bērēs, kristībās) un gadskārtu svinībās (Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi). Piem., 1688. gadā no 251 Vidzemes krogiem degvīnu tirgoja tikai 14 krogos. 18. gs. muižnieki sāka lielos vairumos ražot degvīnu kā preci, kura deva vislielākos ienākumus. Zemniekiem tecināt degvīnu bija aizliegts, tā bija muižu privilēģija, to varēja pirkt tikai muižas krogos. 1898. gadā Vidzemē bija 1301 krogs (pa vienam uz katru 31 lauku māju). Ārkārtīgi pieauga žūpība ar visām no tās izrietošajām sekām, degvīna nestais posts kļuva acīmredzams un kā atbildes reakcija uz to 19. gs. 30-tajos gados Vidzemē un Kurzemē radās diezgan plaša atturības kustība. Šo biedrību darbību atbalstīja daudzi luterāņu mācītāji. Muižniekos tas izsauca lielu neapmierinātību, jo, zemniekiem atsakoties dzert degvīnu, viņi cieta milzīgus zaudējumus. Tāpēc 19. gs. 2. pusē mācītājiem tika ieteikts nodarboties tikai ar garīgām lietam un atturības kustība Latvijā pamazām sāka apsīkt.
Zinātniski atturības kustības jautājumus pirmais literatūrā izklāstīja skolotājs G. Freibergs-Brīvkalnieks (1854. – 1904.). Viņš pārtulkoja Bāzeles universitātes profesora G. Bunges referātu “Alkohola jautājums”, prof. J. Gaules “Kāds iespaids alkoholam uz cilvēku” u.c.
1927. g. Latvijā darbojās apmēram 180 atsevišķas atturības organizācijas vai to nodaļas un 135 “Cerību pulciņi” (atturības pulciņi skolās). Pirmais šāds pulciņš radās 1923. gadā Kroņa Susējas (Rites) pamatskolā. 1925. gadā Jaunpiebalgā radās pirmā “sausā” skola – ne skolnieki, ne skolotāji te nelietoja alkoholiskos dzērienus. 1939. gadā Latvijā bija 267 “Cerību pulciņi” un 10 “sausās” skolas.
Pēckara grūtajos gados atturības kustība apsīka, toties no austrumiem tika pārņemts tikums dzert degvīnu lielās devās un pie katras izdevības. Portāls „Newsru.com” vēsta, ka Krievijā ir reģistrēti 2 369 000 cilvēku, kuriem uzstādīta medicīniskā diagnoze – alkohola atkarība. Arī Krievijā nodzeršanās šodien ir kļuvusi „jaunāka”.
1977. gadā Rīgā nodibinājās atturības klubs “Ametists”, kuram bija lemts pirmajam pēckara Latvijā savās rindās iesaistīt ne tikai alkoholisma slimniekus, bet arī tos, kuri vēlējās būt atturībnieki, neslimojot ar alkoholismu. Interesanti, ka, pieaugot alkoholisko dzērienu patēriņam ar tā negatīvajām sekām, pieauga sabiedrības atbalsts šādiem klubiem un to darbā iesaistījās pat skolu jaunatne: skolnieku atturības klubi izveidojās Rīgas 58. vidusskolā, Līvānu 1. vidusskolā, Viļakas un Kupravas skolās. 1982. gadā Latvijā darbojās 18 atturības organizācijas ar apmēram 500 biedriem.
Tad nāca 1985. gadā PSKP un PSRS valdības lēmumi par žūpības apkarošanu un līdz ar to atturības kustības formalizēšanās un apsīkums. Atturības “klubi” ar pavēli tika nodibināti katrā mācību iestādē, šo klubu priekšgalā nostājās cilvēki, kuri pat nedomāja atteikties no alkoholisko dzērienu lietošanas, piedodot visai kustībai liekulības un divkosības raksturu. Izveidotā Atturības veicināšanas biedrība bija administratīva, valsts aparāta rīkojuma radīta organizācija un savā darbībā izrādījās nespējīga pārkāpt formālisma robežas un radoši risināt kustības jautājumus.
1989. gada 5. februārī notika Vecmīlgrāvja bezalkohola biedrības “Ziemeļblāzma” atjaunošanas konference. Šī A. Dombrovska lolotās organizācijas atjaunošanas ideja, it sevišķi Latvijas valstiskuma atjaunošanas gaisotnē, radīja samērā lielu entuziasma vilni un atturības kustības veterānu vienprātīgu atbalstu – visu to, kā trūka Atturības veicināšanas biedrības formālajai darbībai. Tomēr kluba darbība neieguva nozīmīgus apmērus, jo trūka līdzekļu un sabiedrība bija kļuvusi ļoti iecietīga pret dzeršanu.
Šodien svarīgākais dokuments, kas regulē alkohola jautājumus ir „Alkoholisko dzērienu aprites likums”. Par alkohola politiku atbildīga ir Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome.
http://www.vm.gov.lv/index.php?sadala=121&id=171
Alkoholisko dzērienu patēriņš
Alkoholisko dzērienu lietošanas dinamika pēdējos gados ir sekojoša (absolūta alkohola litros uz iedzīvotāju):
Gads 1970 1980 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1995 2002 2004
Patēriņš 8,6 11,3 9,2 6,5 4,6 4,9 5,7 5,25 5,31 7,2 7,1 7,5
Jādomā, ka šī statistika atspoguļo tikai daļu no patērētā alkohola, jo diez vai atskaitēs nokļūst viss komercstruktūru un nelegālo tirgotāju pārdotais alkohols.
Kā redzams, Latvijā saglabājas augsts alkoholisko dzērienu patēriņš (2004): joprojām lielu daļu alkohola patēriņa struktūrā jeb 49,1% veido stiprie alkoholiskie dzērieni – degvīns, liķieri, konjaks un brendijs. Vīns, šampanietis un dzirkstošie vīni veido 16,8% no alkoholisko dzērienu patēriņa, alus – 32,4%, bet alkoholiskie kokteiļi – 1,7%.
2004. gadā visvairāk pirmreizējo alkohola atkarības slimnieku reģistrēti Cēsu rajonā, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, kā arī Daugavpils rajonā. No pirmreizējiem alkohola atkarības slimniekiem 24% bija ar pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglītību. Lielākā daļa jeb 71,2% bija ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību, bet 4,8% – ar augstāko izglītību.
Rīgas Atkarības profilakses centra veiktā aptaujā Rīgā (2002.gads, 1000 aptaujātie) 20% respondentu atbildēja, ka viņi vai viņu tuvinieki ir cietuši satiksmes negadījumā, kas bijis saistīts ar alkohola lietošanu, 17% guvuši traumu, 13% cietuši no vardarbības – tie ir fakti no reālās dzīves, kas apliecina alkohola lietošanas radīto seku esamību. 79% pieaugušo rīdzinieku domā, ka Latvijas iedzīvotāji dzer par daudz, bet tikai 70% rīdzinieku dzer par daudz. Vidējo mācību iestāžu skolēnu aptauja (737 skolēni) parāda, ka 70% Rīgas skolēnu uzskata, ka Latvijā dzer par daudz, bet 57% no visiem uzskata, ka Rīgā dzer par daudz.
Atkarības veidošanos kā alkohola lietošanas negatīvo rezultātu min 41% aptaujāto, agresivitātes pieaugumu (kautiņi, skandāli) – 26%, negatīvu ietekmi uz ģimenes attiecībām atzīst 24% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.
Sīkāku informāciju meklēt sadaļā Pētījumi.
2003.gadā, aptaujājot 4534 Latvijas iedzīvotājus, izrādījās, ka 92% pieaugušo iedzīvotāju uzskata, ka alkohola lietošana ir plaši/vidēji izplatīta parādība Latvijā kopumā, bet 87%, ka tā ir plaši/vidēji izplatīta viņu dzīves vietā. Aptauja 10 847 visu klašu skolēnu vidū parādīja, ka 83% skolēnu ir draugi, kas piedzeras vismaz reizi nedēļā un 44% skolēnu savu draugu rīcību vērtēja kā „lielu risku”. Turklāt jaunieši no savas pieredzes ļoti labi apzinās negatīvās sekas, kādas nodara alkohola lietošana un 22% no viņiem atzīst, ka alkohola lietošana viņiem radīja attiecību problēmas skolā vai mājās un 21% bijušas individuālas problēmas (Eiropas skolu aptauja, 2003, 9369 skolēni).
Kas ir alkoholisks dzēriens?
Jebkura alkoholiskā dzēriena aktīvā komponente ir spirts. Ir divi izplatītākie spirti: etilspirts (ir alū, vīnā, kokteiļos, šnabī, liķierī un citos stiprinātajos dzērienos) un metilspirts – to satur šķīdinātāji, krāsas noņēmēji, antifrīzs un daudzi citi rūpniecības produkti.
Uzmanību! Metilspirts ir ļoti indīgs.
Tā kā alkohols satur daudz kaloriju, to cenšas klasificēt kā barības vielu (viena standarta deva viskija vidēji satur apmēram 75 kalorijas, parastais 4% alus, izdzerot vienu 340g kārbu, „bagātina” mūsu organismu ar 150 kalorijām). Tādēļ alu vairākus gadus Latvijas likumdošanā neuzskatīja par alkoholisku dzērienu. Kļūda ir izlabota un jaunais „Alkoholisko dzērienu aprites likums” par alkoholiskiem uzskata visus dzērienus, kas satur absolūtā spirta daudzumu virs 1,2%.
ALKOHOLA IEDARBĪBA
Iedzerot alkoholisku dzērienu, tas no kuņģa un zarnu trakta nokļūst asinīs. Atšķirībā no citām vielām, tas uzsūcas nesagremots.
Alkohols viegli šķīst ūdenī, bet asinis sastāv no apmēram 70% ūdens, tas arī nosaka alkohola koncentrāciju asinīs. Alkohola koncentrācija galvas smadzenēs aptuveni atbilst koncentrācijai asinīs, jo smadzenes tiek bagātīgi apgādātas ar asinīm, bez tam, alkohols viegli šķērso asinsvadu – smadzeņu šūnu barjeru.
Vairāk kā 90% no uzsāktā alkohola organismā, galvenokārt aknās, sadalās.
Alkoholam lietošanas sākumā ir stimulējoša iedarbība, taču vienlaicīgi tas vājina, piemēram, paškontroles spējas un tiek izdarītas lietas, kas citādi nenotiktu. Tādēļ kopumā ņemot, alkoholam uz centrālo nervu sistēmu ir nomācoša iedarbība, jo medicīniskā nozīmē tas izsauc smadzeņu vai citu centrālās nervu sistēmas daļu funkciju pavājināšanos vai fizisku depresiju. Alkohols anatomiski pārveido šūnu membrānas, iekļūstot to iekšējā struktūrā, kā arī iespaido visas neiroķīmiskās un endokrīnās sistēmas
Ir izplatīti divi kaitīgas lietošanas modeļi: daži to dara regulāri vai katru dienu, bet citi var nedzert nedēļām, vai pat mēnešiem, un tad sākt dzert katru dienu pēc kārtas ilgāku laiku. Šādu dzeršanu sauksim par „plostu”.
Nepilngadīgie nedrīkst lietot alkoholu ne jau juridisko ierobežojumu dēļ, bet gan bioloģisko problēmu dēļ, kuras var radīt alkohols. Jaunieša nobriešana par pieaugušo notiek apmēram līdz 21 gada vecumam. No alkohola lietošanas pusaudža gados neatgriezeniski izmainās aknu fermentu sistēma, kas atbild par alkohola sadalīšanu organismā. Tas veicina fiziskās tieksmes pēc alkohola veidošanos.
Daudzas legālās zāles lietotas kopā ar alkoholu rada negatīvu efektu. Šāda mijiedarbība ir novērota ar vairāk kā 100 medikamentiem, īpaši tiem, kas kavē centrālās nervu sistēmas darbību: nomierinošie, miega līdzekļi, pretkonvulsiju līdzekļi, antidepresanti, daži sāpes mazinošie līdzekļi. Alkohols var negatīvi iedarboties arī tad, ja lietots kopā ar sirds darbību spēcinošiem līdzekļiem.
Atsevišķas cilvēku grupas nedrīkst vispār lietot alkoholiskus dzērienus:
– nepilngadīgie;
– sievietes grūtniecības stāvoklī, vai gatavojas tam;
– sievietes visā bērna barošanas laikā;
– pirms autotransporta vadīšanas un tā laikā, kā arī pirms strādāšanas ar citu tehniku, kas var radīt traumas;
– ja tiek lietotas zāles;
– ja ir citas saslimstības;
– ja ir ārstējušies no alkohola atkarības.
Reibums
– bieži novērojams uzbudinājums jeb palielināta aktivitāte;
– pietvīkums, iesārtas vai glāžainas acis, pavājinās redze, tās dubultošanās;
– neskaidra runa, miegainība, apjukums, traucēta atmiņa;
– palēnināta uztvere, izkliedēta uzmanība;
– traucēta kontrole pār prātu un uzvedību, zūd sasprindzinājums;
– traucēta apkārtējās vides adekvāta uztvere;
– emocionāla nestabilitāte, nervozitāte, pat agresija;
– kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
Piedzeršanās/pārdozēšana
– nomākta elpošana, elpošanas ceļu darbības traucējumi;
– emocionāls un fizisks stingums;
– pazemināta ķermeņa temperatūra, auksta un mitra āda;
– paātrināts sirds ritms;
– bezsamaņa, var iestāties nāve.
ALKOHOLA LIETOŠANAS SEKAS
Tolerance (panesamība).
Atkārtoti lietojot alkoholu, iepriekšējās devas radītais efekts, jeb pozitīvās sajūtas, mazinās. Lai iegūtu sākotnējo efektu, ir jāpalielina deva vai alkohols jālieto biežāk.
Abstinence (stāvoklis, kas vērojams regulāriem alkohola lietotājiem beidzot lietot vai samazinot alkohola lietošanu):
– vājums, nemiers, trauksme, uzbudinājums;
– drebelīgums, drudzis;
– bezmiegs, galvassāpes;
– vāja ēstgriba, nelaba dūša un vemšana, kuņģa spazmas;
– īslaicīgās atmiņas zudums, uzvedības izmaiņas;
– smagos gadījumos – stiprs uzbudinājums, trauksme, nervu drudzis, halucinācijas, paātrināta sirdsdarbība, svīšana, konvulsijas, krampji.
Atkarība
Tieksme pēc alkohola var būt tik pat stipra, cik nepieciešamība ēst vai dzert. Cilvēki, kas reti lieto alkoholu, nespēj saprast, kādēļ alkoholiķis nevar saņemties, izrādīt „nedaudz gribasspēka” un pārstāt lietot alkoholu. Jāsaprot, ka atkarībai ir maz kopēja ar gribasspēku. Visu diktē tieksme vai nekontrolējama vajadzība iedzert, kas ir stiprāka par pārējām cilvēka gribas izpausmēm.
Alkohola atkarība ir slimība, kas līdzīgi citām hroniskām slimībām, var atkārtoties pēc kāda laika, kaut lietošana ir pārtraukta jau ilgāku laiku. Lai novērstu recidīvu, alkohola lietošana jāpārtrauc pavisam – arī mazas devas un reta alkohola lietošana izraisa slimības atkārtojumu.
Atkarības rašanos ietekmē ģenētiskais mantojums, personības psiholoģiskās īpašības un dzīvesveids.
Atkarība no alkohola veidojas lēnām, vairākus gadus un pats cilvēks to nekad nemana. Šo fenomenu sauc par anozognoziju, t.i., “slimības neredzēšanu”.
Ar atkarības medicīniskajiem simptomiem var iepazīties sadaļā „Atkarība”, šeit tiks minēti daži „sadzīviski” simptomi:
• Alkohola devu pieaugums, cilvēks sāk arvien vairāk “turēt”.
• Nepieciešamība “lāpīties”, atšķirībā no vesela cilvēka, kurš otra rītā neko spirtotu nemaz nevar dabūt iekšā.
• Kontroles zudums, kad cilvēks negribot piedzeras, “pārdozē”.
• Atkārtoti neveiksmīgi (vai veiksmīgi tikai uz laiku) mēģinājumi “dzert mazāk”.
• Sadzīviskas nepatikšanas, kuras radušās alkohola lietošanas rezultātā.
• Alkohola lietošana pēc paša alkohola izsauktām nepatikšanām, lai tās „aizskalotu”.
Ietekme uz veselību
Alkohola lietošana ir cēlonis 3,5% no visām slimībām. Piemēram, tika aprēķināts, ka 1990.gadā pasaules 8 lielākajos ekonomiskās attīstības reģionos alkohola lietošanas dēļ ir zaudēti 14,6 miljoni dzīves gadu un 32,3 miljoni gadu, kas pavadīti slimnieka vai invalīda statusā. Pēdējais rādītājs raksturo dzīves kvalitātes izmaiņas.
Ietekmes virzieni (katram organismam vispirms sāksies to funkciju traucējumi, kas ir vājākā vieta konkrētai personai):
– aknu bojājumi (ciroze), aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas orgānu asiņošana, kuņģa čūla;
– smadzeņu darbības traucējumi – nervozitāte, atmiņas pavājināšanās vai zudums;
– paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības, trieka, jo bloķējas asinsvadi;
– dažādas vēža formas, kas attīstās lēni un ir vērojamas dzīves vēlākajos gados (sievietēm pat mēreni lietojot alkoholu krūts vēža attīstības varbūtība palielinās par 50%);
– fiziski un organiski smadzeņu bojājumi, kas rada psihiskus traucējumus: depresija, trauksme, agresija;
– reproduktīvās veselības pavājināšanās, impotence;
– augļa defekti grūtniecēm, jaundzimušajiem sazemināts svars un lielums, pieaug anomāliju īpatsvars;
– „plosta” laikā iespējama krampji, smagi nieru darbības traucējumi un sirds trieka.
Mirstība:
– saindēšanās ar alkoholu, pašnāvības, autokatastrofas, noslīkšana, nosalšana;
– alkohola lietošanas izraisīto akūto vai hronisko saslimšanu dēļ;
– nāvējošas sadzīves traumas, slepkavības.
Alkohols ir bīstams gan tad, ja vienā reizē iedzer lielu alkohola daudzumu un notiek organisma saindēšanās, kas izsauc komu vai pat nāvi, gan tad, ja dzer ilgstoši un rodas alkohola atkarība, kas noved pie psihozēm un dilērija.
Pasaules Veselības organizācija ir secinājusi, ka augsta mirstība ir tajās valstīs, kur augsts vidējais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju un tur biežākas arī citas sekas – ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība ģimenē, samazināta darba ražība.
No pagājušajā gadā mirušajiem somu vīriešiem vecuma grupā no 45 līdz 49 gadiem katrs trešais nomira no alkohola lietošanas izraisītām slimībām vai akūtas saindēšanās ar alkoholu.
Dažu biežāk izplatīto alkohola izraisīto kaitējumu veselībai sīkāks apskats:
– Ietekme uz cilvēka psihi: alkohols izmaina emocijas un garastāvokli. Zemu devu gadījumā pārsvarā novēro pacilātību un sabiedriskumu, bet devām pieaugot, sevišķi alkohola izdalīšanās fāzē, novēro straujas noskaņojuma maiņas, dusmas un sagurumu, slikti panes vilšanos. Dažādiem cilvēkiem reakcija var būt atšķirīga.
Regulāri lietojot alkoholiskus dzērienus var sākties nervu sistēmas traucējumi. Alkohols sagrauj galvas smadzeņu nervu šūnas un rezultātā smadzeņu masa samazinās (galvas smadzeņu atrofija). Pavājinās atmiņa, samazinās paškontrole, izmainās uzvedība, zūd lēmumu pieņemšanas spējas
Īpaši kaitīgi lietot alkoholiskos dzērienus ir bērniem un pusaudžiem, jo smadzenes un arī viss organisms kopumā vēl tikai attīstās un tas turpinās apmēram līdz 21 gada vecumam. Alkohols palēnina ķermeņa attīstību, sevišķi smadzeņu nobriešanu, kas var pavājināt spēju iemācīties un uzņemt informāciju. Arī alkohola atkarība iestājas nesalīdzināmi ātrāk, nekā pieaugušajiem.
– Alkohols un uzvedība: Te īpaša uzmanība jāpievērš diviem starppersonu attiecību veidiem – uzvedība seksā un agresija. Vardarbība ir agresija ar lielu sociālo nozīmi. Par agresīvu uzvedību uz ielas, ģimenē, sporta spēļu laikā un citur bieži vien atbildīgs ir cilvēks, kas lietojis alkoholu. Runājot par seksu: jau apmēram 500 gadus Šekspīrs, šķiet, ir visbiežāk citētais autors, kas rakstīja par alkohola iespaidu uz cilvēka seksualitāti. Parasti atsaucas uz „Makbetā” teikto „Alkohols izraisa vēlmi, bet atņem spējas to piepildīt”. Eksperimenti apstiprina Šekspīra vērīgumu…
– Alkohols un prāta darbība: Alkohola akūtais iespaids uz atmiņu un citām prāta funkcijām parādās jau pie vidējām devām un ir pārejošs. Bet pie lielām devām un ilgstošas dzeršanas arī ietekme var būt ilgstošs. Paliekošais iespaids var būt dažādās pakāpēs. Var būt viegla ietekme, kas izpaužas kā neiropsiholoģisko testu pavājināta izpilde, gan nopietnā formā ar neatgriezeniskiem smadzeņu struktūras un funkcionāliem bojājumiem. Pētījumos, vidēji ņemot, atkarīgais indivīds tādus uzdevumus, kur jārisina problēmas, jāpiepūla atmiņa, kaut kas jāiemācās vai jāizmanto uztveres-motorais ātrums, risina sliktāk nekā kontrolgrupa.
– Ietekme uz aknām: Kā nozīmīgākā alkohola metabolisma vieta, aknas cieš visātrāk un vissmagāk. Izmaiņas notiek trīs veidos: aknu aptaukošanās, iekaisums un/vai ciroze. Aptaukošanās var pāriet, pārtraucot lietot alkoholiskos dzērienus. Alkohola hepatīts ir nopietnāka saslimšana un noris kā aknu šūnu iekaisums un bojāeja. Te nepieciešama nopietna ārstēšana, lai tas nebeigtos ar priekšlaicīgu nāvi. Visnopietnākā saslimšana ir aknu ciroze, kas veidojas daudzu gadu laikā un ir neatgriezeniska.
– Alkohols un reproduktīvās funkcijas: Ilgstoša alkohola lietošana iespaido vīriešu dzimumhormonus, nervu sistēmas lomu seksuālo funkciju izpildē un spermas izdalīšanos. Sākumā novēro krūšu dziedzeru palielināšanos (vīriešiem) un seksuālās tieksmes mazināšanos, kurais seko ejakulārā mazspēja un impotence. Spermas kvalitātes izmaiņu rezultātā var piedzimt bērni ar defektiem. Sevišķi negatīva ietekme uz augli ir sievietes alkohola lietošanai. Jaundzimušajiem parādās raksturīgo simptomu kopums, kurš ir nosaukts apr alkohola augļa sindromu: tās var būt fiziskas deformācijas vai/un prāta spēju attīstības aizture.
– Alkohols kā veselības uzlabotājs:
Sakarība starp alkohola lietošanu mazās devās un sirds slimību riska samazināšanu ir novērota dažos Francijas novados, kur uzturā lieto sarkano vīnu. Nav īsti skaidrs, kas rada šo pozitīvo efektu – spirts, kas ir vīnā, vai citas sarkanvīna sastāvdaļas. Tai pat laikā Francijā vidēji salīdzinot ar citām valstīm ir augstāks ar aknu cirozi slimu cilvēku skaits. Sirds slimību profilaksei ir citas sabiedriskās veselības aizsardzības metodes, kuru efektivitāte pierādīta. Jebkura rekomendācija, kura atbalsta alkohola lietošanu pamatojoties uz sirds slimību profilaksi, visticamāk iedzīvotājiem sagādās vairāk ļaunuma, nekā labuma.
Alkohola lietošanas sociālās sekas:
– pasliktinās attiecības ar tuviniekiem, izirst ģimene;
– vardarbība ģimenē, sabiedrībā, bērnu ļaunprātīga izmantošana, seksuāli uzbrukumi,
– zūd saikne ar draugiem, mainās paziņu loks un zūd intereses, kas nesaistās ar alkohola lietošanu;
– mazinās darbaspējas un mācību vai darba kvalitāte, tiek izpostīta karjera;
– apstājas personības garīgā un emocionālā izaugsme, pavājinās sociālās saites;
– bieži autotransporta negadījumi, sagādā draudus pārējiem braucējiem un gājējiem;
– ieroču nesaprātīga lietošana;
– brīvības zaudēšana alkohola reibumā pastrādāta nozieguma dēļ.
Par dažām alkohola lietošanas radītajām sociālajām sekām nedaudz sīkāk:
– Alkohols izmaina uzvedību: alkohola lietotāji rada draudus apkārtējiem. Ja esat kopā ar cilvēkiem, kas ir reibumā, pastāv risks, ka jūs kāds var savainot – iesist vai citādi apvainot. Ja braucat mašīnā, kuru vada iereibis vadītājs, varat ciest autoavārijā. Vēl sliktāk – jums var uzbraukt piedzēries transportlīdzekļa vadītājs. Automašīnas vadīšana, ja uz 100 mililitriem asins alkohols ir vairāk par 50 miligramiem (0.05 procenti ASA);
– Alkohols un drošība uz ceļa: automašīnas vadīšana reibuma stāvoklī ir lielākā veselības un drošības problēma, jo vadīšanai nepieciešamas tādas prasmes, kā uzmanība, spriešanas spēja, ātra uztvere un lēmumu pieņemšana un spēja šīs prasmes koordinēt, bet alkohola reibumā esošiem vadītājiem tieši šīs spējas ir pavājinātas. Alkohols pasliktina daudzu dažādu darbību kvalitāti, sākot no roku un acu koordinācijas spējām līdz spriešanai un spējai vienlaicīgi veikt vairākas darbības. Visjūtīgākā pret alkohola ietekmi ir to uzdevumu veikšana, kur nepieciešama dalīta uzmanība (piem., pretimnākošās satiksmes un vienlaicīgas luksofora gaismu maiņas vērošana). Šo spēju pasliktināšanās ir novērota, ja alkohola līmenis asinīs ir no 0.2 promilēm – tas ir pat zemāks līmenis, kāds daudziem cilvēkiem rodas, izdzerot tikai vienu standarta devu.
Lai gūtu priekšstatu par apdraudējuma apmēriem, noder sekojošs piemērs: 1993.gadā 43 % uz Ontārio (Kanāda) ceļiem bojā gājušo vadītāju pirms nāves bija dzēruši. Vislielākais risks ir jauniešiem. Automobiļu negadījumi ieņem pirmo vietu līdz 25 gadu vecu jauniešu nāves gadījumos. Visapdraudētākie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Kāds pētījums atklāja, ka vecākiem vadītājiem (20 un vairāk gadu), kuriem alkohola saturs (ASA*) asinīs bija 1,5 promiles vai vairāk, pastāv aptuveni 100 reizes lielāka iespējamība nokļūt fatālā negadījumā, nekā tiem, kuriem asinīs nav alkohola. Bet 16 līdz 19 gadus vecajiem ar tādu pašu ASA pastāv 400 reizes lielāka nāves iespējamība, nekā tāda paša vecuma vadītājiem, kuri nav dzēruši.
Alkohols un dzīves līmenis:
– No tiešajām izmaksām veselības aprūpei, sociālās labklājības sistēmai un tiesu sistēmai 15-19% tiek zaudēti saistībā ar alkohola lietošanu;
– Izdevumi, kas saistīti ar materiālo kaitējumu – 2-4% tiek zaudēti tieši alkohola dēļ;
– Netiešās izmaksas, kas saistītas ar produktivitātes zudumu (arī mirstību) – 77-83% tiek zaudētas alkohola lietošanas seku dēļ.
Piemēram, Somijā izmaksas, kas saistītas ar alkohola lietošanas radītājām sekām, sastāda 2-3% no iekšzemes kopprodukta un ir ap 4 000 miljoni ASV dolāru. Interesanti, cik studentu stipendiju varētu izmaksāt un sporta pasākumu noorganizēt par šo „nodzerto” naudu?
(P.Guļāns. Šī mūžīgā civilizācijas tēma: alkohols – par un pret. Latvijas Vēstnesis, 14.03.2002.)
Tas, ka alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē indivīda veselību, rada sabiedrībai nenovēršamus ekonomiskus un sociālus zaudējumus, ir vispārzināms. Tomēr nevienai valstij vēl nav izdevies novērst tā negatīvo ietekmi. Svarīgākie iemesli ir:
– alkoholisko dzērienu ražošana un realizācija ir viena no visizdevīgākajām ekonomiskās darbības nozarēm;
– alkoholisko dzērienu lietošana balstās uz noturīgām, vairākās paaudzēs pārmantotām tradīcijām;
– nelabvēlīgas sekas iestājas ne jau „pēc pirmās glāzītes”, bet pakāpeniski un šo robežu daudzi nespēj ne noteikt, ne ievērot.
Šodienas apstākļos tam jāpievieno arī reklāmas milzīgā ietekme un mārketina stratēģijās ieguldītie līdzekļi, kas veido jauniešu kultūru cieši saistītu ar alkohola un citu psihoaktīvo vielu lietošanu.
Autors ir aprēķinājis, ka 1999.gadā Latvijas tautsaimniecības ieguvums no alkohola ražošanas un realizācijas bija 73 miljoni latu, bet aprēķinātie zudumi – apmēram 77 miljoni latu. Kā redzams, ekonomiskie zaudējumi ir krietni lielāki par ieguvumu.
ALKOHOLA LIETOŠANAS PROFILAKSE
Alkohola lietošanas sekām ir liela ietekme daudzos sektoros: tās novājina veselības aizsardzību, sociālo aprūpi, ģimenes aizsardzību, jauniešu politiku, darbā iekārtošanās dienestu darbu un darba kvalitāti, sabiedrības kārtības nodrošināšanu, ceļu satiksmes drošību un tieslietu sistēmu, lauksaimniecību, tirdzniecību, valsts budžetu un nodokļus.
Lai tiktu galā ar dažādām alkohola izraisītajām sekām, nebūs pareizi alkohola politiku saukt un saprast kā “dzeršanas politiku”, “dzērāju politiku” vai alkoholisko problēmu politiku”, liekot uzsvaru uz jautājumu “Kā mēs tiksim galā ar alkoholiķiem”, tādējādi norobežojot to no pārējās sabiedrības. Sabiedrībai nepieciešamā politika ir – vispusīga alkohola politika.
Pētījumi parāda, ka nosakot pretdarbības sfēras, kuras būtu sabiedrības veselības interesēs, alkohola patēriņa ierobežošanas politikai jābūt virzītai uz visiem dzerošajiem iedzīvotājiem. Īsti sakot, efektīvi nodarboties ar alkohola lietošanas sociālajām problēmām var tikai tad, ja ir sapratne un ietekme uz visu šo dinamisko sistēmu, kuru veido sabiedrība lietojot alkoholu. Iedarbīgu politiku nevar uzmodelēt, ja no veselā izdala atsevišķus fragmentus, vai iedarbojoties uz uzvedības galējām formām. Uzskats, ka alkohols ir ierobežota problēma, kur „tā nepareizā lietošana” atspoguļojas uz nelielu iedzīvotāju daļu, ko var neņemt vērā, uzskatot, ka tā ir novirze no normas – ir kļūdains.
Pierādījumi, kas apstiprina vispusīgas politikas nepieciešamību, iedalāmi divās grupās:
1. Profilaktiskie pasākumi, kas iedarbojas uz dzerošo vairākumu, iedarbosies arī uz tiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu vai ir atkarīgi. Dzerošie iedzīvotāji kopumā uzvedas drīzāk kā vienota sistēma, nekā tās dažādas daļas. Kopējā patēriņa pieaugums vai samazinājums tādējādi ir visu līmeņu patēriņa izmaiņas un ietekmēs gan alkohola pārmērīgus lietotājus, gan tos, kuriem jau ir problēmas vai kuri ir īpaši vāji pasargāti no riska, tā ka varētu rasties problēmas.
2. Vairums no apskatītajām problēmām ir izplatītas visu dzerošo iedzīvotāju vidū un nekoncentrējas tikai starp alkohola pārmērīgajiem lietotājiem. Tā politika, kas virzīta uz lielāko iedzīvotāju daļu, jeb sektoru ar mazāku individuālā riska pakāpi, bet kurā summāri pastāv daudzas problēmas, dod lielāku ieguldījumu sabiedrības veselības labā, nekā politika, kas virzīta uz mazāku iedzīvotāju skaitu ar augstāku riska pakāpi un kas summāri sastāda mazāku problēmu daudzumu. Uz to parasti atsaucas kā uz “profilakses paradoksu”.
Ierobežojošos pasākumus var iedalīt divās grupās: pirmie ir vērsti uz piedāvājuma samazināšanu, bet otrā grupa – uz pieprasījuma samazināšanu.
Piedāvājuma samazināšanā efektīvākie līdzekļi ir:
– Cena, kuru galvenokārt regulē apliekot alkoholiskos dzērienus ar nodokļiem (te jāizceļ akcīzes nodokļa lielā nozīme);
– Alkohola pieejamības ierobežojumi (tirdzniecības laika, vietas regulēšana);
– Nelegālo tirdzniecības vietu slēgšana.
Pieprasījuma samazināšanā darbojas:
– bērnu izglītošana skolās;
– visas sabiedrības izglītošana, uzsvaru liekot uz vietēja līmeņa aktivitātēm;
– masu informācijas līdzekļu nostāja un informatīvās kampaņas par lietošanas negatīvajām sekām,
– brīdinošie uzraksti uz alkoholisko dzērienu pudeļu etiķetēm un tirdzniecības vietās;
– nodarbinātības paaugstināšana;
– ierobežojumi transporta līdzekļu vadīšanu reibumā ir sevišķi efektīvi, ja tie tiek stingri ievēroti, kontrolēti un tiem ir piešķirta augsta valstiska nozīme;
– reklāmas ierobežošana kā viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, tai skaitā – „slēptās” reklāmas ierobežošana..
Alkoholisko dzērienu reklāmu ietekmē jaunieši un jauni pieaugušie dzer vairāk. Konektikutas universitātes veiktajā pētījumā iztaujāti jaunieši vecumā no 15 līdz 26 gadiem. Aptaujā noskaidrots, ka līdz ar katru mēnesī redzēto alkoholisko dzērienu reklāmu alkohola patēriņš pieaug par 1%. Pētījuma rezultāti ir pretēji alkoholisko dzērienu industrijas apgalvojumiem, ka alkohola reklāmas piesaista tikai pieaugušo uzmanību. Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka reklāmās noteiktā mediju tirgū katrs papildus ieguldītais ASV dolārs uz vienu iedzīvotāju nodrošināja, ka pētījuma dalībnieki mēnesī lietoja par 3% alkohola vairāk. Tirdzniecības vidē, kurā notika aktīva alkohola reklamēšanu, un kurā alkohola industrija ieguldīja vairāk nekā 10 ASV dolārus uz vienu iedzīvotāju mēnesī, alkohola patēriņš jauniešu vidū laika gaitā palielinājās.
Jautājumi un atbildes
Vai alus tomēr nav nekaitīgāks par šnabi un citiem dzērieniem ar augstu alkohola saturu?
Nē. Aktīvā komponente visos dzērienos ir viena un tā pati un nav svarīgi, vai to pašu alkohola daudzumu uzņem ar vienu viskija devu vai pudeli alus.
Kā pateikt „nē” alkohola piedāvājumam? Neesmu drošs, ka to spēšu.
Atteikt ir vieglāk, nekā jums šobrīd šķiet. Vienkārši saki: „Nē, paldies”, vai „Es to nedzeru” , vai „Mani tas neinteresē”. Šajā brīdī atceries, ka vairums pusaudžu tomēr nelieto alkoholu un tu esi viens no viņiem. Un tā patiešām ir brīnišķīga kompānija, ja spēj priecāties bez alkohola!
Ko nozīmē „standarta deva”?
Lai varētu salīdzināt dzērienu iedarbību pēc to daudzuma, ir ieviesta tā saucamā „standarta deva”. Sadzīvē to izmanto, lai noteiktā tilpumā aptuveni novērtētu tīrā alkohola daudzumu. Latvijā „standarta deva” ir pieņemta 10 grami tīrā alkohola, bet
dažādās valstīs tas ir definēts atšķirīgi: Kanādā standarta deva ir 13.6 grami, Anglijā – 8 grami, ASV – 14 grami, Jaunzēlandē – 10 grami un Japānā tā ir 19.75 grami tīrā alkohola.
Vai pusaudži drīkst dzert alu? Alkoholisko dzērienu (arī alus, ja tas satur virs 1,2% alkohola) lietošana ir nelikumīga līdz 18 gadu vecumam.
Kā pateikt, vai draugam ir problēmas ar alkohola lietošanu?
Alkohola lietošana ir izplatīta lieta un daudzi ir sajutuši tās nepatīkamās izjūtas, ko rada lietotājs: smaka, muļķīga runāšana, streipuļojoša gaita, raizēm nepamatota bravurība vai pat agresija. Bet kas liecina, ka ir radušās alkohola radītas problēmas? Dažas no pazīmēm:
– alkohols tiek lietots regulāri;
– melo par iedzeršanu biežumu vai izdzertā daudzumu;
– lietotājam ir pārliecība, ka alkohols ir nepieciešams, lai labi justos;
– biežas paģiras, zūd ēstgriba;
– nelietojot alkoholu cilvēks jūtas iztukšots, depresīvs vai pat pašnāvnieciski tendēts;
– neatceras, kas noticis vai runāts tajā laikā, kad lietots alkohols.
Tests
Buklets „Neej uz sarkano”, LM Narkoloģijas centrs
1. Cik bieži Jūs iedzerat?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā un vairāk 4
2. Cik devas alkohola Jūs mēdzat iedzert parastās iedzeršanas reizē?
1 vai 2 0
3 vai 4 1
5 vai 6 2
7 vai 8 3
10 un vairāk 4
3. Cik bieži vienā iedzeršanas reizē Jūs iedzerat vairāk nekā sešas devas alkohola?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā 4
4. Cik bieži pēdējā gada laikā esat konstatējis, ka, sākot lietot alkoholu, Jūs neesat spējis laikā apstāties?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā un vairāk 4
5. Cik bieži pēdējā gada laikā iedzeršanas dēļ nespējat izpildīt savus ikdienas pienākumus?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā vai vairāk 4
6. Cik bieži pēdējā gada laikā no rīta, pēc smagas iedzeršanas iepriekšējā dienā, Jums bija nepieciešams lietot alkoholu, lai uzlabotu pašsajūtu?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā vai vairāk 4
7. Cik bieži pēdējā gada laikā pēc iedzeršanas Jums ir bijusi vainas izjūta vai kauns?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā vai vairāk 4
8. Cik bieži pēdējā gada laikā pēc iedzeršanas nespējāt atcerēties iepriekšējās dienas notikumus?
Nekad 0
Reizi mēnesī vai retāk 1
2-4 reizes mēnesī 2
2-3 reizes nedēļā 3
4 reizes nedēļā vai vairāk 4
9. Vai Jūs vai kāds cits ir cietis Jūsu iedzeršanas dēļ?
Nē 0
Jā, bet ne pagājušā gada laikā 2
Jā, pagājušā gada laikā 4
10. Vai kāds no tuviniekiem, draugiem vai mediķiem ir izrādījis interesi par Jūsu iedzeršanu vai ieteicis to atmest?
Nē 0
Jā, bet ne pagājušā gada laikā 2
Jā, pagājušā gada laikā 4
Sasummējiet iegūtās atbildes!
Ja esat ieguvis vairāk par 8 punktiem, Jūs atrodaties „sarkanajā” (bīstamajā) zonā. Jums steidzīgi nepieciešama profesionāla palīdzība.
Alkohola atkarības novērtējuma anketa
Norāde: Jautājumi aptver plašu tematiku, kas attiecas uz alkohola lietošanu, tādēļ, lūdzu, izlasiet katru jautājumu rūpīgi, bet neieslīgstiet prātojumos par katra jautājuma jēgu. Domājiet par dzeršanas paradumu, kas izveidojies nesen un atbildiet uz katru jautājumu ievelkot krustiņu zem visatbilstošākās atbildes.
Nekad Dažreiz Bieži Gandrīz vienmēr
1. Vai Jūs atzīstat, ka ir grūti izmest no galvas domas par iedzeršanu?
2 Vai iedzeršana ir svarīgāka par Jūsu kārtējo ēdienreizi?
3 Vai plānojot dienas aktivitātes Jūs ņemat vērā kur un kad varēsiet iedzert?
4 Vai Jūs iedzerat gan rītos, gan pēcpusdienā, gan vakarā?
5 Vai Jūs dzerat, lai izbaudītu alkohola iedarbību uz Jums nav svarīgi kas tas ir par dzērienu ko dzerat?
6 Vai Jūs dzerat tik daudz, cik vēlaties, nerēķinoties ar to, kas Jums jādara nākošajā dienā?
7 Zinot, ka alkohola lietošana izraisa daudzas problēmas, vai Jūs tomēr turpināt dzert pārāk daudz?
8 Vai Jūs esat sapratis, ka nespēsiet pārtraukt dzeršanu, ja reiz to uzsāksiet?
9 Vai esat mēģinājis kontrolēt alkohola lietošanu pārtraucot dzeršanu pilnīgi uz dažām dienām vai nedēļām?
10 Vai rītos pēc kārtīgas iedzeršanas jums nepieciešams kāds alkohola mēriņš, lai uzsāktu dienas gaitas?
11 Vai rītos pēc kārtīgas iedzeršanas Jūs pamostaties ar trīcošām rokām?
12 Vai pēc kārtīgas iedzeršanas Jūs pēc pamošanās vemjat?
13 Vai izejot uz ielas, rītos pēc kārtīgas iedzeršanas Jūs izvēlaties tādu maršrutu, lai izvairītos no cilvēkiem?
14 Vai pēc kārtīgas iedzeršanas Jūs redzat biedējošus skatus, bet vēlāk aptverat, ka tā bija tikai Jūsu iztēle?
15 Vai ir tā, ka Jūs piedalāties iedzeršanā, bet nākošajā dienā esat aizmirsis, kas notika iedzeršanas laikā?
Vērtēšana
15 jautājumu atbilžu summa var variēt no 0 līdz 45. Tiek piedāvāts sekojošs vērtējums:
1-9 pozitīvas atbildes – zema atkarības pakāpe;
10-19 pozitīvas atbildes – vidēja atkarības pakāpe;
Vairāk kā 19 pozitīvas atbildes – smaga atkarība.
Informāciju sagatavoja: Ārija Lodziņa
Rīgas Atkarības profilakses centra Galvenā speciāliste metodiskajā