Ansis Cīrulis „Saules pagalmos”.
No 28. oktobra līdz 10. decembrim Latvijas 90. gadadienai un Anša Cīruļa 125 gadu jubilejai par godu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisinājās Anša Cīruļa piemiņas izstāde „Saules pagalmos”. Izstādes nosaukums aizgūts no Anša Cīruļa 1939. gadā radītās gleznas ar tādu pašu nosaukumu. Tiecoties radīt vienotu lietu un vides ansambli, Ansis Cīrulis strādājis visās lietišķās mākslas nozarēs. Viņš darbojies mākslas keramikas jomā, darinājis metus metālizstrādājumiem, no koka darinātām lietām, tekstilijām, pats izgatavojis dekoratīvus, apdrukātus audumus. Mākslinieks izstrādājis vairāk kā trīsdesmit projektu sabiedrisko un dzīvojamo telpu interjeriem (Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles projekts, Latvijas Lauksaimniecības kameras reprezentācijas telpu interjeri u.c.). Ansis Cīrulis strādājis arī lietišķās grafikas jomā. Viņš ir pirmās pastmarkas autors un veidojis projektus Latvijas naudas zīmēm, metus latviešu strēlnieku bataljona karogiem un krūšu nozīmēm. Mākslinieks ir oficiālā Latvijas valsts karoga standarta autors. A.Cīrulis strādājis arī stājmākslas jomā, veidojis grafikas un gleznojis. Katrā ziņā varam spriest, ka Ansis Cīrulis bijis ļoti daudzpusīgs mākslinieks, kas arī parādās izstādē un liecina par viņu kā vienu no latviešu dizaina aizsācējiem un lielisku mākslas stilu pārvaldītāju. Izstādē skatāma nacionālā un valsts simbolika, keramika, tekstils, mēbeļu interjers, grafiskais dizains, glezniecība un grafika.
Ieejot izstāžu zālē, bija pārsteigta, ka tiek izstādīta tik daudzpusīga un atšķirīga māksla. Interesants atklājums man bija tas, ka Ansis Cīrulis veidojis gleznojumu Dzintaru koncertzālē. Īpaši patīkami mani pārsteidza Anša Cīruļa veidotie interjeri, kuri atzīti ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Īpaši piesaistīja viņa projekts „Atdzimšana”, ar latviešu mitoloģisko tēlu un ornamentu palīdzību A. Cīrulis šiem interjera projektiem piešķir dvēseli. Tie bija izstādes eksponāti, kuri šo patriotismu man lika izjust visvairāk, ieraugot šos interjera paraugus, nevilšus iedomājos par to, cik ļoti patiesībā cilvēki nespēj novērtēt savas tautas mantojumu un cik ļoti tiecas pēc visa, kas ir tālāk no mūsu tradīcijām un vēstures. Tāpat arī ļoti aizkustināja latviešu strēlnieku bataljonu meti karogiem un krūšu nozīmēm, šie meti, lai arī būtībā no mākslas viedokļa primitīvi un triviāli, atsauca atmiņā dzirdēto par attiecīgā laika varoņdarbiem. Arī viņa tekstila darbi, respektīvi, madarojumi bija visnotaļ iespaidīgi. Par viņa gleznām runājot, vēlētos izcelt izstādes titulgleznu „Saules pagalmos”, kā arī viņa darbus „Lielupe” un „Jūra”, kas man izstādē patika vislabāk.
Izstāde manī izraisīja tik patīkamu, bet tajā pašā laikā smeldzīgu noskaņu, domāju, ka jebkuram latvietim tā būtu jāredz. Lai arī šī izstāde neapšaubāmi ir mazliet greznāka un košāka, nekā latvieša atturīgajam raksturam ierasts, tā tomēr jebkurā cilvēkā atklātu to sirsnīgo un kluso mīlestību pret savu zemi, kura mīt katrā no mums. Šis plašā profila mākslinieks kaut vismaz uz īsu brīdi spēj radīt noskaņu, kura liek aizmirst par ikdienas rūpēm un ļauties pierunāties palikt vēl un vēl.