Antīko olimpisko spēļū un mūsdienu spēļu līdzīgas un atšķīrīgas iezīmes

Antīko olimpisko spēļū un mūsdienu spēļu līdzīgas un atšķīrīgas iezīmes

Pirmie olimpiskie speļi notika 776 gadā p.m.ē. un bija svētki Zevsa godībā.

Tajā laikā noteikumus noteica spartas valdnieks – Likurg un Ifit (Ilidas vadnieks), teksts are noteikumiem bija izveidots uz bronzas diska, par kuru teica Aristotels 2.gs. p.m.ē. Pirmos olimpiskajos speles bija tikai viena sacensība – skrejiens uz isu distanciju (185m). Tajos laikos sacensibas drīkstēja piedalīties tikai virieši.

Mūsu laika olimpiskajos spēles var piedalīties gan virieši, gan sievites. Salidzinot ar antīkajiem olimpiskajam spēlem, tagad ir vairāk sa

aacensību veidu, bet saglabajušas arī antīkas olimpiadas sacensības veidi. Arī uzvaretaju apbalvoša notiek citādi, tagad uzvarētajus apbalvu ar zelta, bronzas un sudraba medaļam, bet antīkajos olimpiskos speles apbalvoja ar privileģijam, bezmaksas ēdienēm uz visu mūžu un dažos gadījumos uzcela statujas uzvaretāju godā.

Mūsu laikā, kad notiek olimpiskie speļi, cel specialos ciematus, kur dzīvo sportisti. Tika izmantots foto fininšs un citas tehnoloģijas, kuri nebija pieiejami antīkajā pasaulē. Notiek TV translacijas un speļus var ieraudzīt daudz vairāk cilvēku. Tagad arī ir ziemas spēles, ku
uur sportisti piedalas tados sporta veidos kā biatlons, skeletonu, bobsleju (pavisam ir vairāk neka 78 veidi)