Kopsavilkums kultūras vēsturē.
17.gs. reālisms Holandes mākslā. Holandiešu Gleznotājs Franss Halss
(Realism, pictorial art in Holland at 17.cnt. painter Hals Frans)
Galvenie jēdzieni: reālisms, interjers, tradīcija, grupu portrets, buržuāzija, personība, žanru raksturs, emocionalitāte.
Holandes glezniecība 17.gadsimtā. Holande ir pirmā buržuāziskā zeme, kur revolūcija vainagojās ar uzvaru. Revolūcija likvidēja arī katoļu baznīcas jūgu, Holandē nostiprinājās kalvinisms, tātad savos dievnamos gleznas neatzina
Arhitektūra te neieguva vadošo nozīmi. Glezniecība šajā zemē aizsteidzās visām mākslām priekšā. Gleznas te bija kā bagātnieka, tā arī nabaga amatnieka, pat zemnieka mājas rota.
Holandes glezniecības uzplaukums sākās līdz ar revolūcijas uzvaru. Viens no pirmajiem reālisma nostiprināšanos Holandē veicināja portretists Frans Halss (1580-1666). Holandes mākslas uzplaukuma periodā (1640 – 1660) ļoti populārs bija sadzīves žanrs. Holandieši bija pirmie, kas ikdienišķajā saskatīja poēziju. Holandes mākslinieki visumā pauda Holandes buržuāzijas ideoloģiju. Mākslinieku uzdevums bija parādīt mākslā, ka holandieši savu tikumību nebalsta uz klerikālisma principiem un feodāliem aizspriedumiem, ka cilvēka īstā vērtība ir nevis dižciltīgo lepnība, bet gan dvēseles kvalitāte – miers, klusums, godīgums, līdzsvars. Liela loma toreiz bija dažādām organizācijām, sakarā ar to radās īpašs sabiedriskā grupu portretu veidam kas plaši attīstījās un kļuva par vienu no specifiskākajām holandiešu glezniecības parādībām. Līdzās portretiem par dominējošo kļuva sadzīves žanrs. Tipiska šā laika holandiešu mākslas skolas īpatnība ir tās pārstāvju šaura specializēšanās tematikas veidos. Holandes mākslinieki visu ieraudzīto gleznoja ar lielu detalizāciju, viena no galvenajām iezīmēm ir kā mākslinieki ir izjutuši gaismas nozīmi telpā un izmanto iespējas kā ar to uzsvērt detaļas piemēram arhitektūras elementu kontrastainību.
Frans Halss (biogrāfija). Halss piederēja pie Rubensa paaudzes. Viņš bija dzimis Antverpenē flāmu vecākiem, kas pārcēlās uz Holandi pēc tam, kad pilsētu 1585. gadā ieņēma spāņi. Un takā viņa vecāki bija protestanti viņi atstāja Flandriju. Kopš 1591. gada viņa vecāki bija apmetušies Hārlemā, Ziemeļholandē, un viņš turpat nodzīvoja visu mūžu. Viņa darbība gandrīz pilnīgi noritēja Hārlemā šeit jau ap 1616.gadu viņš izvirzās par izcilāko tā laika portretistu un savu nozīmi šai jomā saglabā līdz mūža galam. Viņš bija divreiz precējies un ar vismaz desmit bērniem. Halss pastāvīgi bija finansiālās grūtībās, bieži vien bija palicis parādā savam maizniekam un kurpniekam un mūža nogalē pilsētas nabagmāja atvēlēja viņam mazu ikgadēju pabalstu, jo viņš, dzīvojot tajā, bija gleznojis tās reģentu portretus. Pēc četriem gadiem viņš mira, un plašu atzinību viņa darbi atkal ieguva tikai 19.gs. vidū.
Frans Halss (daiļrade).Laika ziņā pirmais mākslinieks, ar kura daiļradi sākas holandiešu mākslas skolas pilnīga uzplaukuma periods. Halss jau no paša sākuma izprata, kā atveidot līksmo svinību gaisotni un atdzīvināt ceremoniālo grupu, radot iespaidu, ka paši esam cilvēkus no viņa gleznām sastapuši. Agrīnajos darbos vērojamā dekoratīvā krāsainība vēlāk pieklust, kolorīts kļūst sudrabains, prasme brīvi izmantot baltos un melnos toņus liecina par meistarību, kas var atļauties visai drosmīgus gleznieciskus meklējumus. Dažos darbos vērojami kolorītisko risinājumu impresionistiski paņēmieni. Portretos gleznieciskā meistarība un grupējumu veiksmīgi izkārtotā kompozīcija apvienojas ar neparasti asu raksturojumu. Halss labāk par visiem saskata šo cilvēku ārējo veidolu, prot uztvert pašu acumirklīgāko, bet līdz ar to arī pašu raksturīgāko sejas izteiksmē, pozā, kustībās. Viņš cenšas fiksēt ikvienu atveidojamo tēlu spraiguma, prieka mirklī, un neviens nav tik smalki un daudzveidīgi atveidojis smieklus kā Halss. Ar vienādu realitātes izjūtu viņš glezno vīriešu, sieviešu un bērnu portretus. Realitātes iespaidu pastiprina arī Halsa raksturīgā gleznojuma tehnika, kas ir neparasti brīva un ar gadiem kļūst vēl plašāka.
Fransa Halsa darbu apraksts. Mūža laikā līdz pat vecumdienām Halss uzgleznoja ļoti iespaidīgus portretus, kā arī grupu portretus. Halss ir radījis daudzus dzīvi apliecinošus grupu portretus («Sv. Adriāna strēlnieku ģildes grupas portrets», 1627, Harlemā u.c.), godājamu pilsoņu portretus («Heitheisena portrets», 1637-1639, Vaducā u.c.), kā arī daudzus žanra portretus. Tajos viņš parādījis, ka sabiedrībā ir arī nabadzīgi cilvēki, taču tie pelna ne mazāku cieņu kā bagātie pilsoņi, piemēram, pārgalvīgi, šķelmīgi smaidošā meitene «Čigāniete» (1825-1828, Luvrā),. Tieši šāda tipa portretos Halss sasniedzis vislielāko pārliecināšanas spēku. Halss brīvā manierē attēlojis birģerus un zemāko tautas slāņu pārstāvjus. Vieni no slavenākajiem Halsa darbiem ir: “Čigāniete”, “Malle Babe”, “Nabagmājas reģenti”. Franss Halss arī viens no pirmajiem Eiropas glezniecībā sāka veidot grupu portretus: “Sv. Adriāna strēlnieku rotas grupas portrets. “Sv. Jura strēlnieku rotas virsnieku bankets. Šis darbs bija daļas no tradīcijas, kuru piekopa hārlemas kopienas turīgakie, piemēram kādas rotas virnieki. Sevi pagodināja ar mielastu un visu to iemūžināja gleznā. Maksliniekam tas noteikti nebija viegls uzdevums, vienā darba ietvert tik daudz portretu un panākt, lai rezultāts neizskatītos kokains vai samākslots, kā mēdza gadīties agrāk. Halss tomēr veixmīgi tika galā ar šāda veida portretiem, jo bija izpratis kā atveidot darbu tā, lai tas līdzinātos momentuzņēmumam. Un liekas, ka visi šie 12it vīri ir sastapti, sākot no pulkveža ar pacelto glāzi galda galā un beidzot ar jauno leitinantu pretējā pusē, kurš gan atstāts bez sēdvietas, taču raugās tik pašāpzinīgi, it kā gaidītu komplimentus par savu lielisko ekipējumu.
Secinājumi:
1. 17.gadsimta Holandē katrs no gleznotājiem savus daiļdarbus veica tikai vienā noteiktā žanrā, tajā specializējoties.
2. Frans Halss bija pirmais gleznieks Holandē 17. gadsimtā, ar kuru sākās holandiešu uzplaukums mākslā, un viens no pirmajiem, kurš uzsāka veidot grupu portretus, un ienesa tam lielu popularitāti Holande, kā arī lielu nozīmi Holandes māksla.
3. Halsa mūžs bija bagāts, gan ar portretiem, kurus veica, gan ar lielo ģimeni, neskatoties uz to, ka lielāko mūža daļu pavadīja trūkumā.
4. Halsa portreti ir ģeniāli ar savu momentuzņēmuma efektu, kas pasvītro katra sejas rakstura iezīmes.
Svešvārdu skaidrojums:
Kalvinisms – protestantisma virziens, ko iedibinājis Ž. Kalvins reformācijas laikā 16. gadsimtā. Pēc Kalvina mācības, cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš ir Dieva izredzētais, un tas jāpierāda ar visu savu dzīvi un darbību.
Klerikālisms – politiska kustība, kuru virza kristietība.
Feodāls – ar zemniekiem apdzīvotas zemes īpašnieks francijā
Izmantotā literatūra:
Grāmatas:
1. 1.Autoru kolektīvs. Jauno lauku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga: Rakka, 1999. (105 – 106 lpp.)
2. E.H.Gombrich – Mākslas vēsture. Zvaigzne ABC – 1997. (414 – 420 lpp).
3. Kačālova T. Un Pētersons A. Mākslas vēstures pamati. Zvaigzne ABC, Rīga, 2005. (154 – 159 lpp)
4. Autoru kolektīvs “cittautu mākslas vēsture”3.daļa, rīga: Liesma, 1976.g (33 – 34 lpp)
Interneta resursi:
5.http://www.kfki.hu/~arthp/html/h/hals/frans/group/index.html.
6. http://www.wga.hu/frames-e.html?/bio/h/hals/frans/biograph.html
7. http://www.abcgallery.com/H/hals/halsbio.html