Eiropā jau pastāvējušas vairākas antibiotiku rezistences uzraudzības programmas, bet līdz pat 2001. gadam publiski pieejamas programmas par izlietoto antibiotiku daudzumu nebija. Eiropas Konferencē par antibiotiku patēriņu (Brisele, Beļģija, 15. -17. novembris, 2001), laikā, kad Beļģija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tika sākts Eiropas Antimikrobisko līdzekļu patēriņa uzraudzības projekts ( European Surveillance of Antimicrobical Consumption – ESAC) projekts starptautiskas uzraudzības sistēmas izveidei. ESAC , kuru finansē Eiropas Komisijas Sabiedrības veselības direktorāts, vāc informāciju par antibiotiku patēriņu ES valstīs un dažās citās Eiropas valstīs pēc standartizētām metodēm.
ESAC projekta pirmajā fāzē (2001. 11. – 2004. 01.) sāka antimikrobisko līdzekļu patēriņa datu apkopošanu visās dalībvalstīs un tika analizēti dati par ambulatori lietotajām antibiotikām. Arī Latvija sāka savu darbību 2001. gadā, t.i., projekta pirmajā fāzē.
ESAC projekta otrajā fāzē (2004. 02. – 2007. 01.) tiks apkopota metodoloģija, izveidoti antibiotiku izrakstīšanas kvalitātes indikatori un vākti vēl precīzāki antimikrobisko līdzekļu patēriņa dati, arī par pretsēņu un pretvīrusu līdzekļiem.
2005. gadā ESAC projektā piedalījās 34 valstis ( visas 25 ES valstis, kandidējošās valstis Bulgārija, Horvātija, Rumānija un Turcija, 2 no 3 Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm (Islande un Norvēģija, bet ne Lihteinšteina), Izraēla, Krievija un Šveice).
Metodes
Dati gan ambulatorajā, gan hospitālajā aprūpē izlietotajām sistemātiskajām antibiotikām tika savākti retrospektīvi, ņemot vērā ATC klasifikāciju un definētās dienas devas (DDD) mērvienību. Patēriņa dati tika izteikti DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā. Latvijai pirmie apkopotie dati no lieltirgotavām bija, sākot ar 2001. gadu. 2004. gadā apkopotie dati:
• Beta laktamāze rezistentais penicilīns 0,006 (0%)
• Beta laktamāze jūtīgais penicilīns 0,187 (3%)
• Kombinētie penicilīni ietverot beta laktamāzes inhibitorus 1,19 (22%)
• Peniciļīni ar paplašinātu spektru 3,993 (74%)
Antibiotiku patēriņš ambulatorajā aprūpē Eiropā
Antibiotiku parakstīšana primārajā aprūpē Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīga: augstākā ir Francijā un zemākā ir Nīderlandē (respektīvi, 32,2 un 10,0 DID 2002. gadā). Latvijā šis skaitlis ir 13,1 DID 2001. gadā. Tika novērota nobīde no vecajām šaura spektra uz jaunajām plaša spektra antibiotikām. Nozīmīgas sezonālās svārstības novēroja dažās valstīs ar maksimumu ziemas laikā valstīs ar augstu patēriņu. Atšķirības antibiotiku patēriņā sakrita ar atšķirībām rezistencē. Dienvideiropas un Ziemeļeiropas valstis, un pastāv arī augstāks antibiotiku rezistences līmenis valstīs, kur patērē daudz antibiotiku. Latvijā jāsāk ambulatoro mikroorganismu rezistences uzskaite, lai varētu noteikt rezistences veidošanās sakarību ar antibiotiku lietošanu. Antibiotiku ambulatorais patēriņš palielinājies vairākumā Eiropas valstu starp 1997. gadu un 2003. gadu, tomēr šī tendence ir Beļģijā un Francijā, kurās vienīgajās notikušas valsts mēroga kampaņas, lai uzlabotu antibiotiku lietošanu (Beļģijā sākta 2000. gadā, Francijā – 202. gadā).
Antibiotiku patēriņš hospitālajā aprūpē Eiropā
Hospitālajā aprūpē datu apkopošana ESAC projektā nebija tik veiksmīga kā ambulatorajā aprūpē, ticami dati tika iegūti tikai no 15 valstīm. Antibitiku patēriņš hospitālajā aprūpē vidēji bija 2,1 DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā Eiropā 2002. gadā ( no 3,9 Somijā un Francijā līdz 1,3 Norvēģijā un Zviedrijā). Latvija šai pētījumā netika iekļauta, bet 2001. gadā Latvijā antibiotiku patēriņš hospitālajā aprūpē bija 4,5 DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā. Valstīs ar augstu antibiotiku hospitālo patēriņu augstāks ir arī antibiotiku patēriņš ambulatorajā praksē. Tā kā antibiotiku hospitālais patēriņš ir desmitā vai divdesmitā daļa no kopējā antibiotiku patēriņa valstī, tad dati par hospitālo patēriņu ir jūtīgāki pret kļūdām ambulatoro / hospitālo datu sadalījumā. Kļūdas ir potenciāli svarīgākas hospitālajā aprūpē, jo patēriņa shēmas slimnīcās var vērojami atšķirties.
Antibiotiķi kā infekcijas cēlonis
Pensilvānijas medicīnas universitātes zinātnieki atklājuši, ka pacienti, kuri cieš no smagiem izsitumiem un ārstējoties lieto antibiotiķus, divas reizes vairāk tiek pakļauti riskam saslimt ar augšējo elpceļu slimībām. Pacienti, kuri regulāri lietoja antibiotiķus, tika novēroti gada garumā. Izrādījās, ka šie cilvēki riska grupā nonāk jau sešas nedēļas pēc medikamentu lietošanas uzsākšanas. Antibiotiķu ietekmes mehānisms uz augšējiem elpceļiem vēl nav noskaidrots. Visticamāk, tā varētu būt kāda specifiska imūnsistēmas reakcija. Pagaidām speciālisti vēl neiesaka pārtraukt strutaino pumpu ārstēšanu, tomēr uzsver, ka šādus pacientus vajadzētu papildus novērot.
Secinājumi un nākotne
Pirmo reizi ir iegūti starptautiski salīdzināmi dati par antibiotiku patēriņu Eiropā kā alternatīva farmācijas industrijas avotiem. Tomēr, ESAC projektu īstenojot, iegūtie antibiotiku patēriņa dati jāanalizē uzmanīgi, jo vēl aizvien nepieciešams uzlabot antibiotiku patēriņa uzraudzības datu ieguve. 2006. gadā tiks uzlabots antibiotiku patēriņa datu protokols, saistot antibiotiku patēriņu ar pacienta vecumu, dzimumu, lietošanas indikācijām, izrakstītāju, kā arī tiks veikti prevalences pētījumi slimnīcās. Tiks apkopota antibiotiku lietošanas (devas un ilguma) informācija, lai veiktu ESAC metodoloģijas jutības analīzi.
Uzmanību: antibiotikas!
Ar baktērijām cīnīties spējīgo antibiotiku atklāšana izglāba cilvēkus no daudzām bīstamām slimībām. Taču mūsdienās antibiotikas viegli var iegādāties bez receptes, to izvēle ir milzīga. Spēcīgas iedarbības antibiotiskos līdzekļus cilvēki sākuši izmantot vietā un nevietā, nedomājot par iespējamām sekām. Daži šīs zāles dzer pat vienkāršas saaukstēšanas gadījumā, turklāt nereti cilvēks izdzer vienu tableti un ar to savu ārstēšanos arī pārtrauc.
Antibiotikas sākuši lietot tik plaši, ka baktērijas ir pielāgojušās daudzām no tām. Pirms sākt lietot antibiotikas, to iedarbība uz organismu jāpārbauda speciālā laboratorijā. Tur izmanto pacienta siekalas, ar kurām tiek arī pārbaudīts kā iedarbosies katras konkrētais medikaments. Siekalu paraugos pilina dažāda veida zāles un vēro, kā slimību izraisošās baktērijas uzvedas. Pētījumi rāda, ka mikrobi bieži vien nekādi nereaģē un turpina dzīvot un vairoties, kaut arī ir „no galvas līdz kājām” aplieti ar populārām antibiotikām. Tas daudzējādā ziņā ir saistīts ar to, ka daudzas baktērijas ir pielāgojušies medikamentiem. Cilvēki bieži vien patstāvīgi sev „izraksta” medikamentus, turklāt dzer tās pilnīgi haotiski. Obligāti jāievēro ārstēšanās kursa nozīmētais ilgums. Ja tikai padzer dažas dienas un pārtrauc lietot nozīmēto medikamentu, baktērijas pilnībā netiks iznīcinātas un slimība visdrīzāk pāraugs hroniskā formā, kas reizēm var būt slēpta. Pēc kursa beigām jāsāk ķerties pie antibiotiku sagrautās zarnu mikrofloras atjaunošanas. Panākt to var ar skābpiena un bifidobaktērijām bagātiem produktiem.
Izmantotā literatūra
1. Žurnāls „Latvijas ārsts” 7/8/2006., 60. lpp.
2. Žurnāls „Veselība” februāris 2007.,pielikums, 24. lpp.
3. Žurnāls „Ģimenes veselība” Nr. 1 2007., 11. lpp.
4. www.ua.ac.be/ESAC