Ūdens apkures sistēmas
Ūdens apkures sistēmas ir visizplatītākās apkures sistēmas pēc siltumnesēja veida. Tās var klasificēt pēc vairākām pazīmēm:
• pēc ūdens plūsmas ierosmes sistēmā (dabiskā un piespiedu cirkulācija);
• pēc ūdens cirkulācijas sistēmā (strupceļa, līdzgaitas un divplūsmu);
• pēc maģistrālo cauruļvadu izvietojuma (ar augšējo sadali, apakšējo sadali un pretējās cirkulācijas);
• pēc savienojuma shēmas (viencauruļu un divcauruļu).
Ūdens apkures katlos kā kurināmo var izmantot:
• cieto kurināmo: malku, akmeņogles, briketes. Ekonomiski ir malkas katli – gāzģeneratori. Cietā kurināmā katlu efektivitātes koeficients ir 75-85%. Skaidu briketes – izžāvēts un sapresēts koksnes koncentrāts – sekmīgi konkurē ar tradicionālo malku. Skaidu granulas ļauj automatizēt arī cietā kurināmā katla vadīšanu.
• elektroenerģiju. Tie ir apsildes katli, kuros ūdeni sasilda ar elektrību. Šis ir dārgs kurināmais un lielas ir arī uzstādīšanas izmaksas. Latvijā tos pamatapkurei lieto galējos gadījumos.
• gāzi. Daudzos no šiem katliem izmantojama gan gāze (dabas, sašķidrinātā), gan šķidrais kurināmais (dīzeļdegviela). Lietderības koeficients ir 90-92%. Dabas gāze ir lēts un ekoloģiski mazkaitīgs kurināmais.
• šķidro kurināmo: dīzeļdegvielu.
Gāzes apkures sistēmas
Šobrīd 33% no gada laikā Latvijā patērētā kurināmā ir dabas gāze, un šim īpatsvaram kurināmā bilancē ir tendence pieaugt. Dabas gāze pieskaitāma nākotnes kurināmam, jo tā izmantošana nenodara ļaunumu dabai. Dabas gāze ir arī viens no efektīvākajiem kurināmā veidiem.
Autonomās apkures ieviešanu ierobežojošajā Rīgas pilsētas siltumapgādes stratēģijā, kas paredz maksimāli saglabāt centralizāciju, dabas gāzes apkure izņēmuma gadījumā tiek atļauta kā vienīgais autonomās apkures veids.
Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir visus reģionus aptveroša infrastruktūra, kurā ietilpst arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve, tādējādi nodrošinot stabilu un nepārtrauktu kurināmā padevi patērētājiem ziemas mēnešos.
A/S “Latvijas Gāze” ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu ar Krievijas A/S “Gazprom” par dabas gāzes piegādi līdz 2005.gadam, kas padara gāzi par vienu no stabilākajiem kurināmajiem Latvijā.
Dabas gāzi par savu kurināmo izvēlējušies daudzi Latvijā pazīstami uzņēmumi – Latvenergo, Rīgas siltums, Liepājas metalurgs, Jelgavas cukurfabrika, Latvijas Balzams un citi. Kopā ar iedzīvotājiem Latvijas Gāzes klientu skaits pārsniedz 400 tūkstošus.
Rūpējoties par klientu drošību, Latvijas Gāze uztur avārijas dienestu (04), kas nepieciešamības gadījumā ātri un kvalitatīvi novērsīs problēmas gāzes apgādes sistēmā.
Kādēļ savas ģimenes mājas siltumapgādē izvēlēties dabas gāzi? Lai atvieglotu atbildi uz šo jautājumu, piedāvājam siltumapgādes speciālistu vērtējumu šajā jautājumā. Visi kurināmā veidi salīdzināti pēc dažādiem pieejas motīviem, piešķirot tiem punktus no 1 līdz 5. Jo mazāks punktu skaits, jo attiecīgais kurināmais no konkrētā aspekta ir izdevīgāks:
Dabas gāze Malka vienkāršās iekārtās Malka modernās iekārtās Ogles Dīzeļ-degviela Elektro-enerģija
Izmaksas, ieskaitot arī izbūvi 2 1 2 2 3 5
Kurināmā cenas progno-zējamība 1 2 2 2 3 1
Ērtums, komforta regulēšanas iespējas 1 5 3 5 1 1
Laika patēriņš siltum-apgādes nodroši-nāšanai 1 5 4 5 2 1
Nepiec. telpas tehnikai un kurināmā krājumiem 2 5 5 5 3 1
Videi nodarītais kaitējums 1 1 1 5 2 1
Kopējais vērtējums 8 19 17 24 14 10
Savas ģimenes mājas siltumapgādes sistēmā dabas gāze kā kurināmais ir visefektīvākais. Aprēķini rāda, ka, izmantojot dzīvokļa apsildei gāzi, nāksies iztērēt aptuveni divas reizes mazāku summu nekā saņemot siltumu no centralizētas siltumapgādes sistēmas.
Izmantojot dabas gāzi ģimenes mājā, Jūs sev nodrošināt:
• efektīvu apkures sistēmu, līdz ar to siltumu Jums nepieciešamā daudzumā un laikā;
• karsto ūdeni jebkurā diennakts stundā;
• brīnišķīgus ēdienus, jo dabas gāzes plīts jau ir puse no pavārmākslas noslēpumiem;
• drošu sadarbības partneri – vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem – A/S “Latvijas Gāze”, kas garantē stabilitāti kurināmā piegādē;
• tīru un zaļu apkārtni, jo dabas gāze ir videi draudzīgs kurināmais.
Gāzes apkures katls ir sistēma ar cirkulācijas sūkni, kas sasildīto ūdeni sūknē caur radiatoriem, izplešanās trauku un spiediena drošības vārstu. Apkures katlam ir turpgaitas temperatūras regulators, kas ļauj uzstādīt to noteiktā temperatūras režīmā (līdz 90 grādiem). Siltumu varēsiet ietaupīt, ja apsildāmajā telpā būs uzstādīts telpas temperatūras regulators – pie sienas piestiprināma neliela kastīte, ar kuras palīdzību telpā tiks nodrošināta vēlamā temperatūra. Kad dzīvoklī kļūs vēsāks, apkures sistēma automātiski ieslēgsies. Ja naktī vai dienā vēlaties atšķirīgu temperatūras režīmu, jāiegādājas temperatūras regulators ar pulksteni.
Eksistē divu tipu gāzes katli. Tā saucamajos atmosfēriskajos degšana tiek organizēta līdzīgi kā gāzes plītī. Otrajā variantā gāzi, iepriekš optimālā proporcijā sajaucot ar gaisu, kurtuvē caur sprauslu dzen iekšā ventilators. Tiesa, tas rada kaut nelielu, tomēr troksni. Toties šādu iekārtu darbu mazāk ietekmē nevienmērīgs vai nepietiekams gāzes spiediens visā sistēmā, kas Rīgas apgādes tīklā bieži ir tikai 12-13 milibāri. Atmosfēriskajiem katliem optimāli būtu 20 milibāri.
Abu tipu modernajos gāzes katlos kontroles un automātikas sistēmu ir pietiekami daudz, lai tos varētu uzskatīt par pilnīgi drošiem.
Nomainot sprauslas, šajos katlos iespējams izmantot arī sašķidrināto gāzi. Bet ne visās vietās iespējams ierīkot rezervuāru tās uzglabāšanai. Turklāt arī pati sašķidrinātā gāze ir dārgāka.
Nelielās savrupmājās vai daudzstāvu namu dzīvokļos parasti lieto pie sienas piestiprināmus gāzes apkures katlus, kuri nodrošina ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni. Lētākie katli maksā vairāk par 300 latiem. Iegādājoties lētu katlu, jārēķinās ar to, ka tam var būt divi stāvokļi – ieslēgts vai izslēgts, turpretī dārgākiem katliem ir liesmas modulācija, proti, katls pats automātiski regulēs liesmas garumu atkarībā no jaudas pieprasījuma.
Gadījumā, ja nepieciešams apsildīt lielākas telpas, piemēram, visu dzīvojamo namu, labāk izvēlēties grīdas katlu no čuguna. Šādu katlu jauda var būt vairāki tūkstoši kilovatu. Lielās apkures sistēmās var izmantot pat divus vai trīs paralēli pieslēgtus katlus, kas vairākkārt palielina jaudu, savukārt ja gaisa temperatūra ārā nav pārāk zema, tad katla automātika iedarbina tikai vienu katlu.
Daudzdzīvokļu namos savu mitekli autonomi iespējams apsildīt tikai ar gāzi vai elektrību. Šādiem namiem nav dūmvadu, ir tikai ventilācijas šahtas, kurās nedrīkst laist karstas dūmgāzes.
Gāzes apkures iekārtu dūmgāzēm ir zema temperatūra, tās nesatur cietās daļiņas, dūmvads neaizaug. Pēdējā laikā Rīgas dome neakceptē autonomo apkures katlu ierīkošanas projektus daudzdzīvokļu namos, kas jau pieslēgti Rīgas siltuma tīklam.
Ja dzīvoklī nav nepieciešams karstais ūdens, var iegādāties tikai apkures katlu. Šāda tipa katli mēdz būt arī ar visai mazu jaudu. Mazākā katla jauda ir astoņi kilovati, bet automātiski regulējama jauda tiem ir, jau sākot ar trim kilovatiem.
Latvijā nopērkamas daudzu firmu gāzes apkures iekārtas par ļoti dažādām cenām. Viens no pazīstamākajiem – Junkers.
Cietā kurināmā katli
Joprojām visizplatītākie un pieprasītākie ir vienkāršākie cietā kurināmā katli. Siltuma iegūšanai arvien tiek lietotas arī akmeņogles – dārgs, netīrs kurināmais, kas piesārņo vidi gan krāsns priekšā, gan pašā kurtuvē (izdedžu daudzums var pārsniegt pat ceturto daļu), gan arī caur dūmeni atmosfērā izlaists.
Šiem kurināmajiem ir atšķirīgi liesmu garumi. Akmeņogles un kūdras briketes deg ar nelielu liesmu, tām nepieciešama maza kurtuve, kas tieši silda ūdeni. Malkas katla tilpums ir lielāks, ūdeni silda karstās gāzes, plūstot pa caurulēm cauri katlam uz dūmeni. Šo konstruktīvo atšķirību dēļ ogļu katlos dedzināt malku ir nelietderīgi. Nereti vairāk par katlu tiek karsēts dūmenis. Savukārt tērauda malkas katlu ātri sabojās ogļu dūmgāzes, kurās netrūkst sēra piejaukumu.
Ražotāji apgalvo, ka malkas katli ar gāzes ģeneratoriem bez papildu devas siltumu spējot nodrošināt astoņas stundas no vietas. Tas gan iespējams, tikai lietojot ideāli izžāvētu malku un tehnoloģiski precīzi ekspluatējot pašu iekārtu. Ar tradicionālo malku sekmīgi konkurē
skaidu briketes – izžāvēts un sapresēts koksnes koncentrāts, kura siltumspēja ir tikai nedaudz mazāka kā akmeņoglēm. Vienīgi degšanas process nav tik ilgs.
Klasiska malkas katla īpašniekam tomēr jārēķinās, ka vismaz piecas reizes diennaktī būs jāiet piemest malku. Bargākā ziemas dienā vēl biežāk. Ja iekārta papildināta ar vilkmes regulatoru, kādu laiku katlā tiks noturēta noteiktā ūdens temperatūra.
Diemžēl ne malkas, ne akmeņogļu katlos degšanas procesu nav iespējams strauji apturēt. Tas ir sevišķi bīstami katliem ar cirkulācijas sūkni. Atslēdzoties elektrībai, ūdens caur katlu vairs netiek dzīts un var sākt vārīties, novedot pie vēl bēdīgākām sekām. Būtībā šādus katlus nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Mazāk bīstami ir katli ar gāzes ģeneratoriem un katli, kuru sistēmā ūdens cirkulē pēc pašteces principa.
Cietā kurināmā katla drošību var palielināt ar akumulācijas tvertnes palīdzību. Šāds papildu tilpums (vidējai ģimenes mājai divu kubikmetru apjomā) ar cirkulācijas sūkņa palīdzību ievērojami paildzina siltuma uzturēšanu apkures sistēmā. Optimālā variantā pat pietiek, ja katlu kurina reizi diennaktī.
Sīkas skaidas vai birstošu kūdru dedzināt ir bīstami. To iemetot kurtuvē, tiek noslāpēta liesma, bet turpinās gruzdēšana, kas rada gāzi, kura vienā brīdī uzliesmo ar sprādzienu.
200 kvadrātmetru lielai ģimenes mājai piemērots cietā kurināmā katls maksā aptuveni 300-700 latu.
Pateicoties skaidu granulām, kas būtībā tās pašas briketes vien ir, tikai miniatūras, arī cietā kurināmā katla vadīšanu beidzot iespējams automatizēt. Ar elektriska transportiera palīdzību tiek dozēts nepieciešamais granulu daudzums. Šis kurināmais, tāpat kā dīzeļdegviela vai gāze, tiek sadedzināts īpašā deglī ar piespiedu ventilācijas palīdzību. Vienīgais kurinātāja pienākums – reizi nedēļā papildināt granulu krājumus un iztīrīt pelnus. Pārējie procesi atkarīgi no pievienotās automātikas prāta spējām, kas vienkāršākajā variantā apkures sistēmā uztur noteiktu temperatūru, bet var arī darboties pēc iepriekš sastādītas programmas vai operatīvi reaģējot uz ārgaisa temperatūras maiņām.
Šie katli, tāpat kā šķidrā kurināmā un gāzes iekārtas, ir droši, jo, pārtraucot elektroenerģijas piegādi, nodziest arī liesma. Granulu iekārtas ražo divi Latvijas uzņēmumi. To orientējoša cena – Ls 1500.
Šķidrā kurināmā katli
Ar šķidro kurināmo ģimenes māju katlu būvētāji parasti saprot tikai un vienīgi dīzeļdegvielu, nevis kādus citus, nereti visai šaubīgas izcelsmes naftas produktus, kas parasti sekmīgi spēj tikai šīs iekārtas sabojāt.
Dīzeļdegvielas katli ir pilnībā automatizējami, droši un ērti izmantojami tur, kur nav pieejama dabasgāze. Tiesa, šī kurināmā izmaksas būs apmēram par trešdaļu lielākas. Apmēram tie paši Rīgas siltuma prasītie 18 lati par gigakaloriju.
Šķidrā kurināmā katlu piedāvājums plašs. Tie ir lētāki par gāzes iekārtām, tos pērkot, jārēķinās ar sākuma cenu 600-1000 latu robežās.
Elektriskie ūdenssildītāji
Ja karstais ūdens dzīvoklī ir neregulāri vai arī vispār nav centralizētas karstā ūdens apgādes, ir mērķtiecīgi uzstādīt elektriskos ūdenssildītājus.
Akumulējošie ūdenssildītāji uzsilda izvēlēto ūdens tilpumu līdz vajadzīgajai temperatūrai un uzglabā to termosa tipa tvertnē.
Priekšrocības:
• – Ar mazu elektrisko jaudu var sasildīt nepieciešamo ūdens tilpumu;
• – Lētāka un drošāka ekspluatācija;
• – Mazi izdevumi par elektriskā pieslēguma izbūvi;
• – Lielas priekšrocības gadījumos, kad izvēlēts elektroenerģijas lietošanas diennakts tarifs (t. i., ūdeni var sildīt naktīs no 23.00 līdz 7.00 un izejamās dienās visu diennakti, līdz ar to samazinot izdevumus par izlietoto elektroenerģiju).
Trūkumi:
• Lielāki izmēri – tos nosaka sildāmā ūdens tilpums (5 – 150 l);
• Ilgāks ūdens sildīšanas laiks – atkarībā no tilpuma (1 – 8 stundas);
• Siltuma zudumi uzsildītajam ūdenim ir apmēram 0,5°C stundā.
Caurplūdes ūdenssildītāji silda caurplūstošo ūdens strūklu un patērē elektroenerģiju tikai tajā momentā, kad ūdeni lieto.
Priekšrocības:
• – Mazāki izmēri un ūdeni sasilda momentāni;
• – Nedaudz (par 2 – 3 %) mazāks īpatnējais elektroenerģijas patēriņš kWh/l (kilovatstundas uz litru).
Trūkumi:
• Tā kā ūdenssildītāju ieslēdz tikai tajā laikā, kad lieto silto ūdeni, nav iespējams izmantot elektroenerģijas apmaksas diennakts tarifa priekšrocības;
• Lielāka siltā ūdens daudzuma ieguvei ir nepieciešams lielas elektriskās jaudas ūdenssildītājs;
• Lielas jaudas ūdenssildītāja pieslēgšana ir saistīta ar mājas iekšējo elektrotīklu pārbūvi;
• Papildus izdevumi pieslēguma maksai sakarā ar atļautās slodzes palielināšanu.
Gan no elektroenerģijas lietotāja, gan piegādātāja viedokļa akumulējošie elektriskie ūdenssildītāji ir ieteicamāki par lielas jaudas caurplūdes ūdenssildītājiem.
Izvēloties tos, Jūs varat ievērojami samazināt izdevumus par elektrotīkla pārbūvi un izlietoto ele