KURŠ IZGUDROJA ABAKU UN SKAITĪKĻUS?
Abaks – skaitļošanas dēlītis bija pazīstams Mezopotāmijā pirms 5000 gadiem. Ķīniešu skaitīkļi, konstruēti pirms 1700 gadiem, sastāv no kauliņu rindām, kas atbilst vieniem, desmitiem, simtiem utt. Ar skaitīkļiem var ātri saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt.
KAS IR ASTROLABS?
Sākotnēji astrolabs bija apaļa debess karte, kuru astronomi izmantija zvaigžņu un planētu augstuma mērīšanai. Agrīnajos viduslaikos arābu zinātnieki pārveidoja astrolabu par instrumentu, ar kuru varēja noteikt platuma grādus. Tas palīdzēja arī orientēties kuģojot jūrās.
KĀDA BIJA PIRMĀ NAUDA?
Senāk cilvēki mēdza mainīt preces, lai iegūtu vajadzīgās lietas. Senās Līdijas (tagad Turcija) iedzīvotāji pirms 2700 gadiem ieviesa monētas, kuras izgatavoja no elektrona – zelta un sudraba dabiska maisījuma. Pirms 1200 gadiem ķīnieši izgudroja papīra banknotes.
KĀDI BIJA PIRMIE PULKSTEŅI?
Senā Ēģipte ir pirmā vieta, kur tika izmantoti saules pulksteņi, ar kuriem laiku noteica pēc Saules kustības pa debesīm. Babilonieši sadalīja saules pulksteņa apli 360 daļās jeb grādos un 12 stundās. Viduslaikos ļoti iecienīti bija smilšu pulksteņi. Pirmais atompulkstenis tika izgudrots 1969. gadā. Atompulksteņi ir visprecīzākie, un 1,6 miljonos gadu tie atpaliktu tikai par 1 sekundi!