Arņa Zupiņa 80. gadu piemiņas izstāde.
A. Zupiņš dzimis 1926. gada 23. decembrī Talsos. Pēc Talsu vidusskolas beigšanas 1946. gadā mākslinieks iestājies Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļā. A. Zupiņš mākslas pamatus apguvis pie tādiem meistariem kā profesoriem E. Kalniņa, K. Miesnieka, K. Ubāna un L. Svempa. Pēc akadēmijas A. Zupiņš mācījies arī A. Spertāla teātra glezniecības darbnīcā. Vēlākajos gados A. Zupiņš daudz ceļojis un darbojies dažādās Latvijas pilsētās, bet sirds tomēr mākslinieku sauca atpakaļ uz dzimtajiem Talsiem, kur tad arī no 1957. gada mākslinieks izlēma palikt un nodoties gleznošanai.
Viņš savās gleznās atspoguļo skaistus dabas skatus no Talsu skaistajiem skatiem, kā Talsu ezers, Vilkmuižas ezers, un vēl citi skati uz Talsu pilsētu pašu, kāda no Talsu pakalniem. Šim māksliniekam ir raksturīgs gleznās tas, kad viņš visas gleznas glezno ar guošu krāsas mākslu. A. Zupiņš ir mākslinieks, kurš zīmē tieši gleznas no tās Talsu pilsētas daļas, kur pats ir nācis un uzaudzis. Tas manās acīs kā neīpaši lielam mākslas sekojošajam cilvēkam ļauj mākslinieka saprast to cik tuvu tieši Talsi kā pilsēta viņam bijusi ļoti tuva. Bet iepriecina, kad tieši tā vieta, kurā pats ir dzīvojis un smēlies savu mākslu no apkārtējās vides.
Es, protams, labprāt būtu izvēlējies gleznas tieši no viņa kvartāla, bet man vairāk iepatikās no viņa zīmētajām gleznām kā ,,Rudens Talsos’’, ,,Vilkmuižas ezers’’, ,,Mežezers’’, ,,Tulpes”, un kā jau citiem māksliniekiem arī šim ir gleznas bez nosaukumiem, bet tieši viena no viņām man ir palikusi atmiņā visvairāk.
Gleznā ,,Rudens Talsos” A. Zupiņš ir izmantojis daudz krāsu, bet visvairāk kā jau rudens atspoguļojumā krāsas ir pelēcīgas. Šajā glezno noteikti tika parādītas mākslinieka izpratnē un acu skatienā kāds ir rudens. Es domāju, kādu no gadalaikiem, tad viņam ir jābūt pārliecinātam par saviem spēkiem, jo struktūras un veidi kādos strādā izstrādājot šos darbus, manuprāt, ir lieliski.
Nākamā glezna ko izvēlējos no Arņa Zupiņa izstādes ir ,,Vilkmuižas ezers”, kuru noteikti ir izmantojuši daudzi mākslinieki, kuri Talsos ir zīmējuši vairākas gleznas, jo tur paveras lielisks skats, no jeb kura skata punkta. Talsu apkārtnē ezeru ir pietiekami daudz, bet tieši Talsos tie ir divi, bet abi apveltīti ar burvīgiem skatiem, kurus Arnis Zupiņš ir mācējis izmantot savās gleznās, kā šajā gleznā. Ezers ir zīmēts agri no rīta, vai arī krēslā kādā vasaras dienā, jo kokiem ir atspoguļotas zaļas lapas. Ja šai gleznai pieietu ar nozīmi: ,, Ko tas nozīmē?? Kas gleznā attēlots’’, es teiktu, kad tas ir cilvēka pārdomu laiks par to, kad dzīve ir tikai un vienīgi zaļa, bet kas tai nāk pretī var būt ne vienmēr gaišs. Šī glezna liek apdomāties par visu apkārtējo pasauli, ja viņa iedziļinās jeb kurš no cilvēkiem. Arnis Zupiņam tas ir izdevies, kad padarījis šo gleznu ne tikai par to, kāda viņa ir, bet arī tieši Talsu iedzīvotājiem pielicis klāt dziļāku domu ne tikai ainavu ar skaistu dabas skatu.
A. Zupiņam izskatījās izstādē, kad patika gleznot skaistus ezerus ar skatiem, un vispār ezerus. Gleznā savā ,,Mežezers’’ viņš atspoguļo meža skatu, un, protams, pašu ezeru, kuru viņam ir izdevies no viena stūrīša attēlot ļoti labi, lai skatītājs iedziļinātos gleznā un izstāstīt savas domas tā kā glezno. Šī glezna vienkārši ir zīmēta tā, lai pienāktu cilvēks, un viņš ar savu domu par gleznu pastāstītu viņai, kas uz sirds un pastāstītu gleznai par sevi. Šīs gleznas, kas ir balstītas it kā uz vienkāršību ir ar dziļāku domu, kurās kārtīgam gleznas vērtētājam ļauj aizdomāties līdz tam ko glezna pavēsta viņam, vai arī kā glezna uzklausa viņu.
Gleznā ar nosaukumu ,,Tulpes” A. Zupiņš bija izmantojis kompozīciju, kuru attēlojis gleznā neizmantojot īpaši daudz krāsas, bet kompozīciju attēlojis kā vienkāršu, un bez lielas izdomas zīmējot tikai to, kas attēlots priekšā noliktā kompozīcijā. Šī glezna varētu mākslas vērtētājam paziņot to cik pasaule ir dažkārt mierīga un, kad ir vietas un cilvēku, kuriem vienmēr būs ideāla pasaule, lai arī ko viņš darītu. Mākslinieks, es teiktu ar šo gleznu vēlējās pavēstīt, kad pasaulē ir arī daudz pozitīvā, un negatīvais arī, bet vajag visu uztvert kā tikai labu.
Kā jau katram māksliniekam arī šim ir gleznas, kuras ir bez nosaukumu. Šīs gleznas pat dažas labas ir labākas nekā tās gleznas, kurām ir mākslinieks devis nosaukumu. Šis gleznas ir kā kura, dažas ir sarežģītas un saprast tās ir grūti. Viena no gleznām bez nosaukuma iepatikās no mākslinieka zīmētajām arī man. Šajā gleznā A. Zupiņš bija attēlojis skaistu dabas skatu no sava dzimtā kvartāla uz Talsiem. Šī glezna bija zīmēta ar maz krāsām, bet viņas attēlotais man patika, jo tur bija viss attēlots tieši tas, kas vajadzīgs un nekas vairāk. Ar to arī šī glezna man patika.
A. Zupiņš ne tikai zīmē savas gleznas kā mākslas objektus un skaistus dabas skatus, bet arī jeb kurš skatītājs gleznās var saskatīt ko vairāk, un pat varbūt visās gleznās atrast savu dzīvi. A. Zupiņš ir bijis izcils mākslinieks Talsos, un atctājis arī skaistas gleznas mantojumā arī pēc savas nāves visai pilsētai, kā arī gleznu intresentiem.