Asinsrite
Saturs
1. Ievads………………………………………………………………………………………………..3
2. Asinsrites sisētmas veidi………………………………………………………………………4
3. Asinsrites loki……………………………………………………………………………………..5
4. Asinsvadi……………………………………………………………………………………………6
5. Asinsspiediens…………………………………………………………………………………….7
6. Sirds……………………………………………………………………………………………….8-9
7. Pulss………………………………………………………………………………………………..10
8. Kā par sevi rūpēties……………………………………………………………………………11
9. Tātad………………………………………………………………………………………………..12
Ievads
Asinsrites orgānu sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu – sirdi.
Asinsrites sistēma nodrošina asins cirkulāciju organismā. Cilvēka asinsrites sistēma ir slēgta. Tā sastāv no sirds un asinsvadiem, pa kuriem nepārtraukti plūst asinis.
Cilvēka asinsrites sistēmas galvenie uzdevumi ir nodrošināt organismu ar skābekli, izvadīt vielmaiņas gala produktus un piedalīties organisma dzīvības procesu regulācijā.
Asinsrites sistēmā izšķir 4 funkcionāli atšķirīgas daļas:
sirds,
artērijas,
kapilāri,
vēnas.
Asinsrites sistēmas veidi
Dzīvniekiem var būt vaļēja asinsrites sitēma vai arī slēgta asinsrites sistēma.
Vaļēja asinsrites sistēma
Vaļēja asinsrites sitēma ir daudziem bezmugurkaulniekiem, piemēram, lielākajai daļai posmkājiem. Dzīvniekiem ar vaļēju asinsriti nav kapilāru. Kukaiņiem aisnsrite ir vēl vienkāršāka, jo visu ķermeni caurvij trahejas.
Slēgta asinsrites sistēma
Slēgta asinsrites sistēma ir dažiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, astoņkājiem, sliekām, kā arī visiem mugurkaulniekiem. Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst pa slēgtu asinsvadu sistēmu. Slēgta asinsrites sistēma nodrošina ātrāku asiņu plūsmu un labāku vielu transportu, nekā vaļēja asinsrites sistēma.
Asinsrites loki
Cilvēka asinsrites sistēmai izšķir divus lokus – mazais asinsrites loks un lielais asinsrites loks.
Mazais asinsrites loks (zilais). Mazais asinsrites loks sākas no labā sirds kambara ar īsu artēriju – plaušu stumbru. Plaušu stumbrs sadalās divās plaušu artērijās – labajā un kreisajā, pa kurām asinis aizplūst uz plaušām. Mazā asinsrites loka artērijās plūst venozās asinis. Plaušās asinis plūst pa kapilāru tīklu, kurā notiek gāzu apmaiņa. Caur kapilāru sieniņu asinis no plaušās esošā gaisa uzņem skābekli un atbrīvo asinīs esošo ogļskābo gāzi. Tādejādi, asinis bagātinās ar skābekli, un venozās asinis pārvēršas par arteriālām asinīm. Pēc tam arteriālās asinis pa plaušu vēnām atgriežas sirds kreisajā priekškambarī, kur beidzas mazais asinsrites loks. Kreisais priekškambaris saraujoties iegrūž asinis kreisajā kambarī, bet tur jau sākas lielais asinsrites loks.
Mazais asinsrites loks ir asiņu ceļš no labā sirds kambara caur plaušām līdz kreisajam sirds priekškambarim.
Lielais asinsrites loks (sarkanais). Lielais asinsrites loks sākas no kreisā kambara ar aortu, kurā ieplūst arteriālas asinis. Tālāk aorta sadalās mazākās artērijās, no kurām atzarojas vēl sīkākās arteriolas, kuras aiznes asinis uz visām cilvēka orgānu sistēmām. Audos izveidojas plašs kapilāru tīkls. Šajos audu kapilāros notiek skābekļa un barības vielu atdošana orgānu šūnām, un ogļskābās gāzes un vielmaiņas gala produktu uzņemšana. Tātad, atdevušas skābekli un uzņēmušas CO2 arteriālās asinis pārvēršas par venozajām asinīm.
Venozās asinis tālāk pa vēnām virzās atpakaļ uz sirdi. Vēnas no apakšējās ķermeņa daļas apvienojas vienā lielā vēnā – apakšējā dobajā vēnā. Savukārt visas vēnas no augšējās ķermeņa daļas apvienojas augšējā dobajā vēnā. Pa šīm abām vēnām venozās asinis atgriežas labajā sirds priekškambarī, kur beidzas lielais asinsrites loks.
Lielais asinsrites loks ir asiņu ceļš no kreisā sirds kambara caur visam organismam līdz labo sirds priekškambari.
Jāatceras! Tikai vesela sirds un asinsvadi spēj darboties pilnībā un nodrošināt dzīvībai svarīgās funkcijas.
Asinsvadi
Asins plūsmu slēgtā asinsrites sistēmā uztur sirds muskuļu darbības radītais spiediens. Asinīm plūstot pa asinsvadiem, sirdsdarbības radītais spiediens krītas, jo tā enerģija tiek izlietota, lai pārvarētu pretestību, kas rodas sakarā ar berzi starp asinīm un asinsvada sienām, kā arī starp asins daļiņām. Abos asinsrites lokos spiediens ir vienādi augsts. Lielajā asinsrites lokā spiediens ir augstāks nekā mazajā.
Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis izplūst no sirds. To sieniņas ir izturīgas un samērā biezas. Artēriju sieniņu veido gludo muskuļu slānis, ar kura palīdzību asins vadi var paplašināties un sašaurināties.
Artērijas nodrošina un regulē arteriālo asiņu pievadi orgāniem. Bez tam no artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.
Vislielākā cilvēka organisma artērija ir aorta. Aorta atiet no kreisā kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas. Pa artērijām asinis nonāk mazākos asinsvados – arteriolās, bet pēc tam vēl mazākos – kapilāros.
Sīko artēriju jeb arteriolu sienā ir daudz gludās muskulatūras šķiedru, kurām saraujoties vai atslābstot mainās arteriolu diametrs un līdz ar to arteriālās sistēmas perifērā pretestība. Arteriolām sašaurinoties- spiediens palielinās.
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi. To sieniņas ir ļoti plānas un sastāv tikai no vienas šūnu rindas. Caur kapilāru sieniņu notiek vielu apmaiņa starp asinīm un šūnu šķidrumu. Arteriālās asinis, plūstot caur kapilāriem, atbrīvo skābekli un piesaista ogļskābo gāzi (CO2), tādejādi pārvēršoties par venozām asinīm.
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis atgriežas sirdī. Vēnu sieniņas ir ļoti elastīgas un plānākas nekā artēriju sieniņas.
Asinsspiediens
Asinsspiediens – ir asiņu plūsmas spiediens uz asinsvada sienu. Asinsspiedienu nosaka sekojoši faktori:
– enerģija, kuru sirds piešķir asinīm, sistoles laikā tās izgrūžot aortā;
– asinsvadu sistēmas pretestība, kas jāpārvar asinīm, aizplūstot no aortas.
Galvenie faktori, kas nosaka asinsspiedienu – ir asins daudzums, ko asinis izgrūž arteriālajā sistēmā, arteriālās sistēmas pretestība, cirkulējošo asiņu daudzums un asins viskozitāte.
Sirds ir sūknis, kas liek asinīm kustēties pa noslēgtu apli. Sirds to dara impulsveidīgi. Plaušās ar skābekli bagātinātās asins (sarkanā krāsā) nonāk sirds kreisajā kambarī. Kad asins spiediens sasniedz noteiktu lielumu, tad tās tiek iešļāktas ar lielu ātrumu aortā. Asins kustas pa visu ķermeni, apgādājot to ar skābekli. Ar skābekli nabadzīgās asins (zilganā krāsā) pa vēnām atgriežas sirdī.
Asins spiediens izplatās pa visu asinsvadu sistēmu un mēs to sajūtam, ja pieliekam pirkstus vietās, kur lielāki asinsvadi pienāk tuvu ādai.
Sirds
Sirds ir dobjš muskuļu orgāns, kas atrodas krūšu kurvī, vairāk kreisajā pusē. Sirds ir būtiskāka asinsrites sistēmas daļa. Tā darbojās kā asiņu sūknis, kas liek asinīm virzīties pa visu organismu.
Sirds forma atgādina sažņaugtu dūru. Pieaugušai sievietei tās svars ir 255 grami, bet vīrietim – 310 grami. Sirds ar starpsienu tiek sadalīta divās daļās: kreisajā pusē un labajā pusē. Savukārt, katrai sirds pusei izšķir augšējo daļu jeb priekškambari un apakšējo daļu jeb kambari. Tātad cilvēka sirdij ir 4 dobumi:
o labais priekškambaris,
o labais kambaris,
o kreisais priekškambaris,
o kreisais kambaris.
Sirds sienu veido trīs kārtas:
a) ārējā kārta ir plāna seroza plēvīte (perikards), kas apņem visu sirdi;
b) vidējā kārta (miokards)- muskuļu slānis – visbiezākā sirds sienas kārta;
c) no iekšpuses sirdi klāj plāna, gluda kārtiņa (endokards).
a) Epikards jeb ārējais slānis, kas apņem sirds muskuli no ārpuses.
Sirdi no ārpuses apņem sirds somiņa jeb perikards. Perikards sastāv no divām lapiņām, starp kurām atrodas neliels daudzums šķidruma. Tas mazina berzi, kas rodas sirdij saraujoties. Bez tam perikards pasargā sirdi no saskares ar citiem krūšu kurvja orgāniem
b) Miokards – vidējais slānis, ko veido muskuļaudi. Sirds muskulim piemīt unikāla spēja nepārtraukti sarauties, kas nodrošina asins plūsmu pa asinsvadiem. Viena sirds saraušanās reize atbilst vienam sirds darbības sitienam.
Kreisā kambara muskulis ir biezāks, jo šī sirds daļa dara vissmagāko darbu – izdzen asinis lielā asinsrites lokā. Salīdzinājumam: priekškambara miokarda biezums ir 2-3 milimetri, bet kreisā kambara – 10-15 milimetri.
c) Endokards jeb iekšējais sirds slānis. Endokards piedalās elastīgu plātnīšu – sirds vārstuļu – veidošanā. Vārstuļi atrodas starp priekškambariem un kambariem, kā arī no sirds atejošo asinsvadu sākumā (aorta un plaušu stumbrs). Sirds vārstuļi nodrošina vienvirziena asins plūsmu. Atkarībā no sirds muskuļa saraušanās vai atslābšanas vārstuļi vai nu atveras, vai aizveras. Tādejādi tiek regulēta asins plūsma.
Starp labo priekškambari un labo kambari atrodas vārstulis, kas sastāv no trīs plātnītēm. To dēvē par trīsviru jeb trikuspidālo vārstuli. Starp kreiso priekškambari un kreiso kambari atrodas vārstulis ar divām plātnītēm – divviru jeb mitrālais vārstulis. Šie abi vārstuļi nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un neļauj asinīm iet atpakaļ.
No sirds atejošo asinsvadu sākumā atrodas pusmēness vārstuļi. Tie nodrošina asins izkļūšanu no kambariem asinsvados un neļauj atgriezties asinīm atpakaļ sirdī.
Vārstuļu darbība un asins plūsma caur tiem rada sirds toņus, kurus parasti izklausa ārsti, izmeklējot pacientu. Pēc sirds toņiem var spriest par cilvēka sirdsdarbību. Normāla sirdsdarbība ir 60-80 reizes minūtē. Ja ir bojāti sirds vārstuļi, izklausot sirdi, var dzirdēt trokšņus.
Pulss
Pulss nosaka katra cilvēka dzīves galveno ritmu. Pulsu var sataustīt vairākās ķermeņa vietās. Viegli piespiežot pirkstus kā attēlā, var sajust asins pulsēšanu. Saskaitot pulsējumus vienas minūtes laikā, iegūst pulsa mērskaitli. Normāli tas ir no 60 līdz 80. Trenētiem sportistiem tas var būt stipri mazāks, no 32 līdz 40. Cilvēkam piepūloties, pulss palielinās, lai varētu ķermenim piegādāt vairāk skābekļa. Asins pulsējums liecina par sirds darbību.
Pulss rodas no sirdsdarbības izraisītā spiediena viļņa uz artērijas sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirdsdarbības spēka un cirkulējošo asiņu daudzuma. Pulsa biežums atbilst sirds darbības frekvencei.
Normāla pulsa frekvence miera stāvoklī vienā minūtē:
• pieaugušiem 60-80 reizes,
• bērniem 80-100 reizes
• zīdaiņiem 120 reizes
Kā par sevi rūpēties
• Lai palīdzētu rokas un kājas uzturēt normālā siltumā, tās mērķtiecīgi jāsilda. Ziemā, ejot ārā, jāvelk silti cimdi. Ja salst arī telpā, var paturēt rokas siltā ūdenī, lai asinsvadi paplašinātos.
• Mājas apstākļos var veikt roku un kāju kontrastvannas. Vienā traukā ielej ļoti aukstu ūdeni (pievienojot ledus gabaliņus), bet otrā – tik karstu, cik vien rokas vai kājas var izturēt. Trīs sekundes patur rokas vai kājas karstā ūdeni, trīs sekundes – aukstā, tā turpina 3 – 5 minūtes, beidz ar karstā ūdens vanniņu. Asinsvadiņi karstumā izplešas un aukstumā saraujas. Tāds treniņš palīdz asinsvadu reakcijām kļūt stabilākām.
• Asinsvadu sieniņu stiprināšanai ieteicams lietot zivju eļļu un divdaivu ginka preparātus, kas palīdz uzturēt optimālu asinsvadu tonusu un uzlabo asinsvadus izklājošo šūnu stāvokli. .
• Vajadzētu konsultēties ar ārstu gan tad, ja rokas un kājas sākušas pastiprināti salt, gan arī tad, ja cilvēks nejūt aukstumu, kaut gan normāli viņam vajadzētu salt. Pēdējais var liecināt, ka sākusi attīstīties polineiropātija – jušanas traucējumi, kas var būt gan diabēta, gan kādas nervu sistēmas slimības simptoms, gan arī alkoholisma sekas.
• Jāvalkā pietiekami silti, brīvi, ērti un elpojoši apavi, ikdienā jāatturas no pārāk augstiem papēžiem, apavos vēlamas kokvilnas zeķes.
• Jāmeklē ārsta palīdzība, ja rokas un kājas ir ne vien aukstas, bet arī stipri svīstošas – arī tas ir saistīts ar nepareizām asinsvadu reakcijām. Mikla āda pakļauta arī lielākam infekcijas riskam. Pastāv dažādi paņēmieni, lai svīšanu mazinātu, – piepūderēšana, fizioterapijas metodes. Ja pārliekā svīšana rodas emocionālu pārdzīvojumu dēļ, cilvēkam jātrenējas savas emocijas vadīt.
Tātad
↓
Artērijas:
transportē asinsi zem liela spiediena uz audiem.
Arteriolas:
artēriju mazie zari, kontroles vārti asins ieplūdei kapilāros.
Kapilāri:
nodrošina vielu apmaiņu starp asinīm un audiem;
sieniņā nav gludās muskulatūras slāņa.
Vēnas:
tipluma asinsvadi, tajās atrodas 2/3 no cirkulējošo asiņu
daudzuma; transportē asinis no audiem uz sirdi.
Venulas:
asins “savācējvadi”,
aizvada asinis no kapilāriem
uz vēnām;
Lielais asinsrites loks (sarkanais)
sākas no kreisā kambara ar aortu, pa kuru plūst arteriālas, ar skābekli piesātinātas asinis.
Mazais asinsrites loks (zilais)
sākas no sirds labā kambara, pa to plūst venozās asinis uz plaušām. Plaušās asinis piesātinās ar skābekli un kļūst arteriālas.
Pa artērijām ar skābekli bagātās asinis plūst projām no sirds uz visa organisma šūnām, kur atdod skābekli. Pēc tam arteriālās asinis kļūst venozas un pa vēnām atgriežas atpakaļ uz sirdi, ieplūstot labajā sirds priekškambarī, kur beidzas lielais asinsrites loks.