“Skatoties kalnu virsotnēs, vienmēr par daudz ko jādomā – par dabas varenumu, pasaules skaistumu, bezgalību, par cilvēka dzīves cildenumu.
Tāpat ir tad, ja mūsu priekšā liels un varens, kalnu virsotnēm līdzīgs cilvēks. Arī tad galvā kā bišu spiets virmo domas. Gribas aptvert ne tikai šī, bet vispār cilvēka lielumu, pašas cilvēcības jēgu. Gribas pieskarties laikmetu un mūžības jautājumiem, ielūkoties radošās personības dzīvības avotos.”