Demokrātija, tulkojumā no grieķu valodas nozīme “tautas vara” un tas ir valsts režīms, kur augstākā vara pieder tautai. Tomēr seno Atēnu un mūsdienu demokrātijā ir ne tikai kopīgas, bet arī atšķirīgas iezīmes.
Grieķiem nebija uzskatu par indivīdu tiesībām demokrātijas ietvaros. Atšķirībā no mūsdienu demokrātijas Grieķijas demokrātija balstījās uz minoritātes tiesībām piedalīties vadīšanā. Lēmumu pieņemšanā nedrīkstēja piedalīties ne sievietes, ne vergi. Grieķu filozofi uzskatīja demokrātiju par negatīvi pārvaldes formu, ko uzskatīja, ka tā ir nabago valdīšana. Toties mūsdienās demokrātijas izpausmē – vēlēšanās var piedalīties katrs pilsonis, vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete, sētnieks vai deputāts..
Seno grieķu sīkajās pilsētvalstiņās tauta (balsstiesīgie vīrieši) regulāri sanāca kopā agorā – tirgus laukumā un lēma svarīgus jautājumus, toties mūsdienās tauta tautas vēlmes mēģina noteikt tikai reizi četros gados, parlamenta vēlēšanās, prezidenta vēlēšanās un tml..
Suverēnās un tiešās Atēnu demokrātijas galvenie principi bija brīvība un vienlīdzība, kā arī harmonija un likumība. Brīvība atēniešiem nozīmēja iespēju dzīvot un rīkoties pēc saviem ieskatiem un brīvas iztēles – pretstatā nebrīvei un autokrātijai, taču brīvība izpaudās sabiedrībai obligātā likuma robežās. Un tāpat ir arī mūsdienās.
Vēl viena iezīme vieno šos atšķirīgos laikmetus – vēlēt gan Atēnās, gan mūsdienu demokrātiskajās valstīs drīkst tikai pilngadīgie pilsoņi (Atēnu gadījumā – balsstiesīgie vīrieši).
Atšķirīgās un kopīgās lietas Seno Atēnu un mūsdienu demokrātijā ir gan pozitīvas, gan negatīvas. Laikam ejot viss nav mainījies tikai uz labo pusi, bet demokrātijas pamatdoma ir saglabājusies un arī pilnveidojusies.