Attīstība 19.gadsimtā.
Līdz neatkarības karam Angļu kolonisti Ziemeļamerikā apmetās Atlantijas okeāna piekrastē līdz Apalaču kalniem. Pēc neatkarības iegūšanas un patstāvīgas valsts izveidošanās tika apgūtas jaunas teritorijas, šķērsojot kalnus un ierīkojot apmetnes Ohaio upes ielejā. 1783.gadā ASV rietumu robeža bija Misisipi upe.
19.gs sākumā Amerikāņi pakāpeniski sāka virzīties rietumu virzienā Jaunas teritorijas tika iegūtas dažādā ceļā – nopērkot vai atkarojot no citām valstīm (Spānija, Lielbritānijas, Francijas, Meksikas), padzenot Indiāņus no viņu zemēm. Pēc tam kad 1803.gadā no Francijas tika nopirkta Luiziāna, ASV teritorija paplašinājās divas reizes. 1867.gadā no Krievijas nopirka Aļasku, un kopā tā laika ASV robežas nav mainījušās. Jaunajās zemēs izveidojās jaunas pavalstis – štati. 1800.gadā ASV bija 16 štati, bet 1848. gadā – jau 30.
ASV valdība veicināja iedzīvotāju pārcelšanos uz jauniegūtajām teritorijām. Sākās lielais pārceļošanas laiks. Ceļojumā nācās pārvarēt dažādas grūtības, arī Indiāņu uzbrukumus. No pirmajām ieceļotāju apmetnēm īsā laikā izauga pilsētas. Rietumu teritoriju attīstību veicināja arī jaunuzbūvētie dzelzceļi, kas savienoja jaunās pilsētas ar vecāko valsts daļu.
Pilsoņu karš ASV.
80.gadus pēc neatkarības iegūšanas ASV vienotību draudēja izjaukt nopietns konflikts. ASV paplašināšanās rietumu virzienā saasināja jautājumu par verdzību. Ziemeļu un Dienvidu politiķiem bija arī domstarpības par muitas politiku tirdzniecībā ar Eiropu un varas sadalījumu starp centrālo valdību un štatiem. Ziemeļnieki prasīja lielāku varas centralizāciju, bet Dienvidnieki – lielāku štatu pašvaldību.
Arvien populārāka kļuva Abolicionistu – sabiedriska kustība par nēģeru verdzības atcelšanu 18.gs beigās un 19.gadsimtā. Tā dalībnieki cīnījās par verdzības atcelšanu un sniedza palīdzību izbēgušajiem vergiem. Pretrunas starp abām valsts daļām saasinājās 1860.gadā kad par valsts prezidentu kļuva Ābrahams Linkolns. Dienvidos – 11štati paziņoja izstāšanos no ASV.
Šāda valsts sadalīšanās noveda pie militāra konflikta – Pilsoņu kara, kurš notika 1861.g. līdz 1865. gadam un bija vis postošākais šīs valsts vēsturē. Tas bija pirmais karš, kuru var saukt par moderno karu, jo tajā svarīga nozīme bija dzelzceļa izmantošanai un bruņukuģiem, ziņojumus noraidīja pa telegrāfu. Pirmo reizi kara gaita tika atspoguļota presē un fotogrāfijās.
Ziemeļi karā guva uzvaru. Visā valstī tika atcelta verdzība, un A.Linkolnam izdevās saglabāt valsts vienotību. Tomēr ziemeļu un Dienvidu domstarpības saglabājās. Nedēļu pēc kara beigām kāds patriotisks teātra izrādes laikā nogalināja A. Linkolnu. Dienvidos sākas ilgstošs pārmaiņu periods, ko sauc par Rekonstrukciju un kura rezultātā Ziemeļu un Dienvidu atšķirības pamazām tika likvidētas.
ASV pēc pilsoņu kara.
Pēc pilsoņu kara Amerikas Savienotās Valstis saglabāja savu vienotību un sāka nostiprināt ekonomiku. Strauji pieauga iedzīvotāju skaits, īpaši – pilsētās. Zemes pamatiedzīvotāji indiāņi un dažādu rasu, tautību un reliģisko kopienu ieceļotāji no Eiropas un Āfrikas bija pārāk atšķirīgi.
Laika posmā starp diviem lieliem kariem – pilsoņu karu un pirmo pasaules karu – ASV bija piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Mazāk nekā 50. gadu laikā tās no agrākās valsts bija pārvērtušās par industriālu valsti. Pilsētas kļuva par dzīves centru, kur uzkrājas kapitāls, biznesa un finanšu iestādes, dzīvoja strādnieki un ierēdņi.
Tomēr galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība. Veidojās lielas fermeru saimniecības, kurās roku darbu pakāpeniski nomainīja dažādi mehānismi. Kaut arī ASV iedzīvotāju skaits strauji pieauga, lauksaimniecība spēja nodrošināt visus un pat radīt uzkrājumus.