Ievads
Augsnes faktoriem ir īpaša vieta un loma lauksaimnieciskā ražošanas potenciāla veidošanā.
Tiem ir trīs unikālas, svarīgas īpašības:
augsne ir neaizvietojams lauksaimnieciskās ražošanas līdzeklis;
augšņu ielabošana ir investīciju ietilpīgs pasākumu un darbu kopums;
augsnes faktoru potenciāla izmantošana ir profesionālo zināšanu ietilpīgs pasākumu komplekss.
Šo faktoru grupā ietilpst augšņu veids un mehāniskais sastāvs, augsnes reakcija, trūdvielu saturs un daudzums, augšņu vispārējā iekultīvētība un meliorācija.
Lauksaimnieciskā potenciāla izmantošanā un attīstīšanā liela nozīme ir arī augsnes auglības faktoram, kā trūdvielu saturs augsnē. Tam ir ļoti daudzveidīga loma, ko ietekmē organiskā mēslojuma un minerālmēslu lietošanas sistēmas.
Šo uzdevumu realizācijai nepieciešams saimniecības apstākļiem piemērots optimāls kultūraugu mēslošanas plāns.
Kursa darba mērķis un uzdevums ir izstrādāt konkrētu mēslošanas sistēmas projektu modeļsaimniecībai – zemnieku saimniecībai Valmieras rajona Dikļu pagastā, novērtēt šī mēslošanas plāna īstenošanas iespējas, noteikt mēslošanas projekta ekonomisko un agronomisko efektivitāti.
Mēslošanas projekts izstrādāts balstoties uz reāliem modeļsaimniecības rīcībā esošiem resursiem.
Izstrādājot mēslošanas plānu, ņemti vērā šādi faktori:
audzējamie kultūraugi un to plānotais ražas līmenis;
augsnes apstākļi (reljefs, tips, granulometriskais sastāvs, augu barības elementu saturs, ūdens režīms);
klimatiskie apstākļi;
zemes izmantošanas veidi, to intensitāte;
lētākie pieejamie un konkrētai situācijai noderīgākie minerālmēsli;
citi lietotie augu barības elementu avoti (kūtsmēsli, salmi);
saimniecības rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, lauksaimniecības mašīnas.
Tā sagatavošanai izmantotas apgūtās zināšanas jau mācītajos priekšmetos: lauksaimniecības resursi, agroserviss, mikroekonomika un citas, kā arī pieejamie normatīvi dažādās mācību grāmatās, žurnālos, praktiķu – lauksaimnieku ieteikumi un nelielā pieredze manas ģimenes piemājas saimniecībā, un iegūtās zināšanas Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā.
Izstrādātais mēslošanas projekts manā vērtējumā ir reāls, kas jābalsta uz jaunākajiem augsnes izpētes datiem.
Augsnes agroķīmiskajai izpētei 2003. gadā ir pieejamas valsts subsīdijas, kur valsts līdzfinansējums sastāda 70% no kopējās darbu vērtības. Tas ir būtisks valsts atbalsts lauku uzņēmējiem.
Manā izpratnē mēslošanas plāna sastādīšana ir obligāts priekšnoteikums veiksmīgai saimniekošanai.
1. Literatūras apskats.
Vasarāju audzēšanas tehnoloģijas un mēslošana lopbarības vajadzībām.
Galvenās Latvijā audzējamo graudaugu vasarāju kultūras ir mieži, auzas, vasaras kvieši.
1.1.Vasarāju graudi lopbarībai.
Lielāko daļu no vasarāju kopievākuma izmanto lopbarības ražošanai. Attieksme pret lopbarības graudiem nedrīkstētu būt pēc pārpalikuma principa jeb tie, kas citam izmantošanas veidam neder. Arī lopbarībai ir jābūt kvalitatīvai, jo graudi ir ogļhidrātu koncentrāts, kuru sausnas galvenais komponents ir endospermā uzkrātā ciete. Tās saturs ir atkarīgs no graudu novākšanas un glabāšanas apstākļiem. Vislielākās cietes granulas ir kukurūzā, tai seko kvieši, mieži, rudzi un auzas.
Graudu vērtību nosaka arī kopproteīna saturs tajos. Augstvērtīgāks ir auzu graudos esošais proteīns, tam seko mieži un kvieši.
Graudu barības vērtību raksturo arī tauku, jeb eļļas, kokosšķiedras, minerālvielu, vitamīnu un citu vielu saturs.
Miežu graudi izmantojami praktiski visu dzīvnieku ēdināšanā. Vērtīgākas šķirnes ar augstāku proteīna saturu graudos, jo tad barībai nepieciešamas pievienot mazāk proteīna piedevu. Miežu proteīna kvalitāte nav augsta. Mieži var veidot ievērojamu daļu no kombinētās spēkbarības sastāva slaucamām govīm, nobarojamiem liellopiem, gaļai nobarojamiem jēriem, cūkām un pat putniem, izņemot broilerus.
Putni miežus izmanto nelabprātāk kā kviešus, ko izskaidro ar paaugstinātu plēkšņu saturu. Attiecībā uz dējējvistām mieži tiek uzskatīti par labas kvalitātes barības līdzekli un var sastādīt pat līdz 50% no spēkbarības maisījuma sausnas.
Kviešu graudiem ir augsta enerģētiskā vērtība. Tie pārspēj pārējos graudus proteīna satura ziņā. Ja šo graudu īpatsvars palielinās liellopu barības devās, samazinās proteīna piedevu lietošanas vajadzība. Savukārt dējējputni lieliski izmanto kviešus. Jāievēro, ka kviešus nav ieteicams izēdināt tūlīt pēc novākšanas, tas var izsaukt gremošanas traucējumus, īpaši, ja dzīvnieki nav pakāpeniski pieradināti.
Auzas vienmēr bijušas populāras zirgu un atgremotāju ēdināšanā, bet mazāk lietotas putniem un cūkām. To saista ar auzu salīdzinoši lielo kokšķiedras saturu un zemāku enerģētisko vērtību. Auzu barības vērtība lielā mērā atkarīga no kodolu (endospermas) un graudu plēkšņu jeb apvalku attiecības.
Kodola un plēkšņu attiecība ir atkarīga gan no šķirnes, gan augšanas apstākļiem. Auzu graudos eļļas saturs ir augsts – ap 5 – 7%. Eļļa bagāta ar nepiesātinātām taukskābēm, tāpēc tā var padarīt mīkstākus (eļļainākus) taukus, īpaši nobarojamām cūkām.
Graudapvalka šķiedrainības dēļ auzas dzīvnieka kuņģī veido brīvi irstošu masu, tā viegli pieejama gremošanas fermentiem. Auzas lieto kā vienīgo spēkbarību zirgiem, jo tās neizsauc koliku rašanās briesmas. Arī slaucamo govju koncentrētās barības maisījumos lieto auzas. Auzu graudu barības vērtību palielina augstais tauku saturs. Bez tam, auzas dod nepieciešamo apjomu jeb tilpumu ar enerģiju ļoti koncentrētiem spēkbarības maisījumiem. Auzas nesasmalcinātā veidā labprāt patērē aitas. Tāpat tās ir ļoti ieteicama barība grūsnām sivenmātēm, kur tās var veidot 50% no barības devas apjoma, jo grūsnības perioda sākumā ievērojami jāsamazina devas enerģētiskā vērtība, tai pašā laikā nodrošinot dzīvnieka paēšanas jeb sāta sajūtu. Augošām un nobarojamām cūkām spēkbarības maisījumā auzu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 25%. Auzas nav piemērotas broileru starteru barības maisījumos, bet tās labi noder audzējamo jaunputnu ēdināšanā. Dējējvistām auzas iesaka iekļaut līdz 25% apmērā no kopējā spēkbarības maisījuma apjoma.
1.2. Vasarāju graudaugu audzēšanas tehnoloģijas.
Salīdzinot ar ziemājiem, vasarāju audzēšanas iespējas mazāk ietekmē klimatiskās īpatnības, bet vairāk – augsnes auglība. Mieži ir salīdzinoši plastiska kultūra, un tās audzēšana iespējama visās zonās. Tomēr, ja ņem vērā graudu izmantošanu, tad, piemēram, alus mieži labāk padosies Kurzemes zonā, jo vēsais un mitrais laiks veģetācijas periodā, kā arī ne sevišķi augstā augsnes auglība ļaus noturēt proteīna saturu graudos zem 11,5% kā to prasa iesala ražošanas standarti. Audzējot miežus, būtu jāzina, ka tie, salīdzinot ar pārējiem vasarājiem, sadīgst straujāk, intensīvāk cerot nekā auzas vai kvieši, ir jūtīgāki pret pavasara salnām (pacieš 3-40 C salnas), dīgšanas laikā, kā arī stiebrošanas- ziedēšanas fāzē ir jūtīgāki pret mitruma deficītu augsnē, ir prasīgāki pret augsnes auglību.
Vasaras kvieši prasa visauglīgākās augsnes, tie ir ļoti jūtīgi pret mitruma un barības vielu trūkumu augsnē, bet ir izturīgi pret aukstumu un pavasara salnām. Vasaras kvieši vāji cero (attīsta tikai vienu vai retāk divus stiebrus).
Latvijā rekomendētās šķirnes ir salīdzinoši vēlīnas un pilngatavību bieži vien sasniedz tikai septembrī. To audzēšanai piemērotākas ir Zemgales zonas augsnes.
Auzas ir mazāk prasīgas nekā mieži un kvieši, salīdzinoši labas ražas var iegūt arī nabadzīgākās un skābākās augsnēs, jo veido dziļu un plašu sakņu sistēmu, kas labi izmanto visas augsnē esošās barības vielas. Svarīgi, lai auzas iesētu pēc iespējas agrāk, kamēr augsnē ir optimāls mitruma nodrošinājums un mazāka gaismas intensitāte. Arī turpmākajā auzu attīstībā augstu ražu iegūšanai svarīgs nosacījums ir mitruma nodrošinājums augsnē.
Audzēšanas tehnoloģija ir agrotehnisko pasākumu komplekss, kas nodrošina kultūras, šķirnes ražības potenciāla realizēšanu konkrētā audzēšanas vietā un konkrētam audzēšanas mērķim.
Viena no agrotehnisko pasākumu kompleksa sastāvdaļām ir optimāla mitruma režīma nodrošināšana, ar to saprotot nosusināšanu.
Latvijā ik gadu nolīst ap 600-700 mm nokrišņu, no kuriem 200-210 mm ir “lieki”, kas jānovada ar drenāžu.
Arī meliorācijas sistēmu sakārtošanai lauksaimniekiem ir pieejamas valsts subsīdijas – 70% apmērā no meliorācijas darbu renovācijas tāmes, 30% šo darbu izmaksu jāapmaksā pašam zemniekam.
Ieviešot progresīvas tehnoloģijas, svarīgs nosacījums ir augsnes auglības uzlabošana vai vismaz tās dabiskās auglības saglabāšana.
Īsumā novērtējot Latvijas zemnieku rīcībā esošās augsnes, izmantojot SIA “Agroķīmisko pētījumu centra” datus par laika posmu no 1992.-1999.gadam, redzams, ka 61% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Latvijā augsnes reakcija ir virs 6,0, bet 39% nepieciešama kaļķošana, t.sk. 22% zemju vajadzīga pamatkaļķošana. Vislielākās platības, kurām nepieciešama kaļķošana, konstatētas Kuldīgas, Limbažu, Cēsu, Valkas un Ventspils rajonos (vairāk nekā 50% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm), vismazāk šādu platību ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Tukuma rajonos (mazāk par 20%). Vidēji Latvijā 64% lauksaimniecībā izmantojamo zemju ir ar vidēju un augstu fosfora saturu, 78% ar vidēju un augstu kālija saturu un 85% ar vidēju un augstu magnija saturu. Organisko vielu satura ziņā ap 34% lauksaimniecībā izmantojamo zemju tas ir nepietiekošs.
Lai ieviestu progresīvas audzēšanas tehnoloģijas, viens no nosacījumiem ir laba tehniskā bāze. Patlaban Latvijas graudaudzētājiem ir iespējas iegādāties pašu modernāko traktortehniku, augsnes apstrādes, sējas, kopšanas un novākšanas mašīnas, izmantojot SAPARD finansējumu.
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem vislielākais SAPARD projektu skaits graudkopības modernizācijai saņemts 2003.gada 15.aprīļa vērtējumā.
1.3. Mēslošanas īpatnības lopbarības vajadzībām.
Kultūraugu ražas formēšanā – 30-50% apmērā nodrošina mēslošana un augu aizsardzība, ja ir noregulēti pārējie augšanas apstākļi.
Mēslošanas pamatuzdevums ir veicināt augiem izmantojamo barības vielu piegādi sakņu zonā vajadzīgā daudzumā, pareizās attiecībās un viegli uzņemamā formā.
Kūtsmēslu lietošana vasarāju graudaugu audzēšanā pēdējos gados samazinās, bet tie pamatā iestrādājami vasarāju priekšaugiem – ziemājiem. Izmēģinājumu Valsts Stendes selekcijas stacija liecina, ka tas vasarāju labībām ir mazāk efektīvs nekā ziemājiem un pēc CSP datiem tas dots 6% platību.
Pēdējos gados palielinājušās aramzemes platības, kurās graudaugu salmus iestrādā augsnē. Jāatceras, ka vienlaicīgi ar salmu iestrādi jādod slāpekļa mēslojums, lai veicinātu mikroorganismu aktīvu darbību, salmu un pēcpļaujas atlieku noārdīšanu līdz trūdvielām.
Tā kā salmos ir zems slāpekļa saturs, tad papildus katrai tonnai salmu jāiestrādā 10kg slāpekļa tīrvielas. Šim nolūkam var izmantot jebkuru saturošu mēslojumu, jo to darbība ir līdzvērtīga.
Kā pozitīva tendence ir atzīmējams fakts, ka pēdējos gados palielinās zaļmēslojuma kultūru īpatsvars graudaugu auga sekās. Tam ir īpaša nozīme organisko vielu satura saglabāšanā augsnē un labu augsnes fizikālo un arī ķīmisko īpašību nodrošināšanā. Šim nolūkam galvenokārt izmanto ātraudzīgos tauriņziežu un krustziežu kultūraugus. No tauriņziežiem visplašāk izmanto sarkano āboliņu; vieglākās, skābākās augsnēs – lupīnu; smagās, mālainās augsnēs – lucernu un bišu amoliņu, bet no krustziežiem – rapša. Ripša ziemāju un vasarāju formas, balto sinepi, eļļas rutku u.c. Tauriņziežu zaļmēslojuma masas izaudzēšanā mēslojumam ir mazāka nozīme, pilnībā var nelietot slāpekļa mēslojumu. Fosfora un kālija mēslojumam ir pozitīva loma, ja vēlas paaugstināt šo barības elementu satura augsnē.
Zaļmēslojuma kultūrām kā ļoti pozitīvs fakts jāpiemin arī tas, ka tās ar savām dziļi augsnē esošajām saknēm spēj attīstīt augsnes zemaramkārtā nokļuvušos barības elementus un tos akumulēt aramkārtā, izmantot mazāk šķīstošus savienojumus, uzlabot augsnes aerāciju.
Vasarāju graudaugu platības pēdējos gados samazinājušās līdz 270-292 tūkst. ha. No tām vasaras kvieši aizņem ap 20%, mieži – 55-60%, auzas – 17-20% un dažādu labību mistri – 3-7%.
Vasaras kvieši ir visprasīgākie no Latvijā audzētajiem vasarāju graudaugiem, tādēļ to audzēšanā rūpīgi jāievēro optimāla audzēšanas tehnoloģija, īpaši mēslošanas sistēma, tam seko mieži un vispieticīgākā vasarāju kultūra – auzas.
Graudu ražības līmenis vasarājiem pie optimāliem audzēšanas nosacījumiem var sasniegt 6,0-8,0t ha-1. Tā veidošanai augiem veģetācijas periodā nepieciešams uzņemt 150-210kg N, 60-90kg P2O5, 120-190kg K2O.
Vasarāju mēslojuma normas un paņēmienus nosaka plānotā ražība, graudu izmantošanas veids, augšanas vietas raksturojums – augsnes auglība, priekšaugs, tā mēslošana u.c. apstākļi, tādēļ agrotehnisko pasākumu plānošanu lietderīgi ir sākt ar augšņu agroķīmisko izpēti.
Mēslošanas kopējo vajadzību nosaka barības vielu iznesas ar plānoto ražu. Šobrīd firmas, piemēram, SIA “Agro” Stendē Talsu rajonā piedāvā bagātu gan vienkāršo, gan komplekso minerālmēslu klāstu, kas satur vajadzīgā daudzumā un pareizās attiecībās svarīgākos makro un mikroelementus.
Visbiežāk visu minerālmēslojuma normu vasarāju graudaugiem iestrādā pirms vai reizē ar sēju. Vienīgi, ja vēlas paaugstināt proteīna saturu graudos (kvieši un mieži lopbarībai un pārtikai), var dot slāpekļa papildmēslojumu vēlākās augu attīstības fāzēs (stiebrošanas un vārpošanas sākumā). Papildmēslojums efektīvāks ir intensīvām šķirnēm ar garāku veģetācijas periodu.
Vasarāju graudaugiem Latvijā ir izplatīti divi pamatmēslojuma iestrādes paņēmieni:
1) izsēja ar centrbēdzes izkliedētāju un iestrāde reizē ar augsnes pirmssējas kultivāciju;
2) iestrāde augsnē reizē ar sēju, izmantojot graudu- minerālmēslu kombinēto sējmašīnu.
Iekoptās augsnēs, lietojot kompleksos minerālmēslus, abiem paņēmieniem ir līdzvērtīga iedarbība.
Vidēji intensīvām vasarāju šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu slāpekļa papildmēslojumam nav pozitīvas ietekmes uz graudaugu ražību.
Slāpekļa minerālmēslu dalījums vairākos paņēmienos nodrošina ražības pieaugumu tikai intensīvām vasarāju šķirnēm un pietiekami garu veģetācijas periodu, tātad tas pieļaujams gadījumos, kad graudus izmanto lopbarībai un pārtikai.
2. Saimniecības raksturojums.
2.1. Saimniecības vispārējais raksturojums.
Modeļsaimniecība atrodas Valmieras rajona Dikļu pagastā. Tai ir juridiskās personas – zemnieku saimniecības statuss, kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā un Nodokļu maksātāju reģistrā.
Saimniecība atrodas 5km attālumā no pagasta centra un 15km attālumā no rajona centra – Valmieras. Tā nodrošināta ar 3-fāzu strāvu un telefona sakariem.
Saimniecība regulāri saņem valsts subsīdijas, kas tiek pieteiktas Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Modeļsaimniecība specializējusies piena un graudu realizācijā. Piens tiek realizēts a/s “Valmieras piens”, bet graudus iepērk Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība.
Saimniecībā strādā pats zemnieku saimniecības īpašnieks un viņa dzīvesbiedre.
Saimniekam ir vidējā speciālā agronomiskā izglītība, ko apguvis Smiltenes tehnikumā.
Saimnieka sieva ir apguvusi lopkopības pārrauga sertifikātu.
Lopbarības sagādes sezonas laikā tiek izmantots 1 algots darbinieks.
Zeme ir galvenais lauksaimniecības ražošanas līdzeklis, tā izmantošana ir atkarīga no augsnes auglības, ieguldītā darba un materiāli tehniskajiem līdzekļiem.
2.1.1. tabula
Saimniecības zemes bilance.
Nr.
p.k. Zemes lietošanas veids Platība Novērtējums ballēs
ha %
1. Aramzeme 20,4 37,4 53,7
2. Augļu dārzs 10,0 18,4 47
3. Pļavas 16,8 30,8 34
t.sk. uzlabotās 16,8 X X
4. Mežs 6,5 11,9 X
5. Cita zeme 0,8 1,5 X
6. Lauksaimniecībā intensīvi izmantojamā zeme, kopā 47,2 86,6 45,3
7. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kopā 47,2 86,6 45,3
Saimniecības kopplatība 54,5 100 X
2.1.1. attēls
2.1. tabulas dati rāda, ka modeļsaimniecībā visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir lauksaimniecībā intensīvi izmantojamā zeme. 100% apmērā no visām pļavām tās ir uzlabotās, kas nodrošina augstāku zaļās masas un siena ražas ieguvi lopkopības nozares vajadzībām.
Kopējā saimniecības zemes struktūrā liels īpatsvars ir augļu dārziem, taču šobrīd manā rīcībā nav informācijas, vai tie ir no jauna stādītie intensīvie augļu dārzi vai saņemti mantojumā no kolhozu sistēmas. Tātad modeļsaimniecība ir specializējusies arī augļkopībā.
Pēc maniem aprēķiniem vidējais saimniecības novērtējums ir 45,3 balles, īpaši vērtīga ir aramzeme – 53,7 balles (2.1.3. att.)
Kaut arī zeme ir galvenais ražošanas līdzeklis, taču bez materiālajiem resursiem nav iespējams saražot lauksaimniecības produkciju.
Tās rīcībā ir 2 traktori, 2 kombaini, lauksaimniecības mašīnu kopums, kā arī ražošanas ēkas.
Manā vērtējumā saimniecība ir nodrošināta ar augsnes apstrādes un graudu novākšanas tehniku.
Tās rīcībā nav modernas lopbarības graudu sagatavošanas tehnikas un kaltes, kas būtu reāls projekts lauksaimniecības tehnikas modernizācijai SAPARD programmā.
2.2. Augkopības nozares raksturojums.
2.2.1. tabula
Sējumu struktūra un kultūraugu plānotā ražība.
Nr. p.k. Kultūraugi Platība, ha Sējumu struktūra, % Plānotā ražība, t ha-1
1. Graudaugi (kopā) 18 88,2 4,9
t.sk., ziemāji 10 49,0 5,5
no tiem ziemas kvieši 10 49,0 5,5
t.sk., vasarāji 8 39,2 4,1
no tiem vasaras mieži 4,5 22,1 4,8
auzas 3,5 17,1 3,1
2. Kartupeļi 0,5 2,5 27,8
3. Lopbarības kultūraugi 1,9 9,3 18,2
t.sk. mistri zaļbarībai 1,9 9,3 18,2
Kultūraugu sējumu platības kopā 20,4 100 X
Saimniecībā no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 43% sastāda sējumi. 2.2. tabulas dati rāda, ka 88,2% no sējumu struktūras sastāda graudaugi.
Manā vērtējumā saimniecības īpašnieka izmērītā graudaugu sējplatības struktūra ir pareiza, jo aprēķinātais augsnes novērtējums ballēs rāda, ka šeit var specializēties graudkopībā un salīdzinājumā ar Latvijas vidējiem graudu ražības rādītājiem iespējams iegūt salīdzinoši ļoti augsta graudu ražas: plānotā ziemājiem- 5,5 t ha-1, bet vasarājiem – 4,1 t ha-1.
Augsta ir arī kartupeļu ražība – 27,8 t ha-1.
Mistru zaļbarību plānots izlietot slaucamo govju piebarošanai.
2.3. Lopkopības nozares raksturojums.
2.3.1. tabula
Gadā vidējais lopu skaits saimniecībā.
Nr. p.k. Dzīvnieku suga un vecuma grupa Vidējais skaits Koeficients par. LV Liellopu skaits
1. Slaucamas govis 10 1,0 10
2. Jaunlopi (6. mēn.) 1 0,4 0,4
Kopā 11 X 10,4
Modeļasaimniecība ir neliela piena ražošanas saimniecība, kura nenodarbojas ar jaunlopu nobarošanu, jo tajā nav dažāda vecuma jaunlopu, izņemot vienu, kas ir vecumā līdz 6 mēnešiem.
Ņemot vērā salīdzinoši augstās augkopības kultūru ražas, plānoju, ka modeļsaimniecībā varētu būt izslaukums no govs virs 5000 kg, kas būs nepieciešams turpmākajos aprēķinos.
2.4. Agroklimatiskais raksturojums.
Modeļsaimniecības, kā arī visas Latvijas klimatiskos apstākļus būtiski ietekmē Atlantijas okeāna un Baltijas jūras tuvums, kā rezultātā veidojas mainīgi un grūti prognozējami laika apstākļi. Klimats veidojas ciklonu atnesto jūras gaisa masu tiešā ietekme, kas rada apmākušos laiku un nokrišņus. Pastiprinātas ciklonu darbības dēļ ziemas dažkārt ir relatīvi siltas, bet vasaras vēsas un lietainas.
Ciklonu un anticiklonu biežās maiņas dēļ laika apstākļi Latvijas teritorijā ir nepatstāvīgi un rada daudzas problēmas augkopības produkcijas ražošanā.
Klimatiskie apstākļi visā Latvijā nav vienveidīgi. Tos būtiski ietekmē reljefs, attālums līdz jūrai un mežu masīvi. Jo tālāk no jūras, jo klimats kļūst kontinentālāks, tādēļ piekrastes rajonos ziemas ir siltākas, bet vasaras vēsākas, salīdzinot ar austrumu rajoniem.
Modeļsaimniecība atrodas Ziemeļaustrumlatvijas klimatiskajā zonā, kas raksturojas ar salīdzinoši lielu (Latvijā vislielāko) nokrišņu daudzumu – 743mm. Īpaši liels nokrišņu daudzums nonāk augsnē lietus veidā – 518mm, bet sniega nokrišņu veidā 225mm.
Šajā reģionā raksturīgs visgarākais sniega segas ilgums – 106 dienas, kā arī biezums – 43cm.
Modeļsaimniecībā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedz iztvaikošanu (400mm), kas veicina augšņu glejošanos, tādēļ saimniecībā vienam tīrumam uzrādās glejota augsne.
Gada vidēji aktīvo temperatūru summa sastāda 5,4oC, kas ir nedaudz zemāka par Latvijas vidējais līmenis. Raksturīgas arī biežas salnas.
Modeļsaimniecības teritorijai raksturīga visaugstākā vidējā temperatūra jūlijā 17,6oC, kā arī auksta ziema – vidējā temperatūra janvārī – 6,6oC.
Kopumā aktīvo temperatūru summa augšanas periodā (to>5) sastāda 1750-1800o.
Kopumā agroklimatiskie apstākļi ir labvēlīgi ziemāju u.c. laukaugu kultūru audzēšanai un dod šajā saimniecībā salīdzinoši augstas ražas.
3. Saimniecības augšņu raksturojums.
3.1. Augšņu tipu un apakštipu granulometriskā sastāva raksturojums.
Augsnes īpašības un to iespējamo izmantošanu nosaka ne tikai tās virskārta, bet lielā mērā arī iežu irdne, kas atrodas dziļāk un no kuras augsne ir veidojusies – cilmiezis. Augsnes veidošanās ir bioloģisks process, kas sākas līdz ar dzīvo organismu apmešanos cilmiezī. Tajā piedalās zaļie augu mikroorganismi un dzīvnieki, kas vienlaicīgi un kopīgi iedarbojas uz cilmiezi.
Arī klimats ļoti ietekmē augsnes veidošanos, jo tādi klimata elementi kā nokrišņi un temperatūra nosaka augsnes ūdens un siltuma režīmu. Būtiska nozīme augsnes veidošanās procesā ir realizējams.
3.1.1. tabula
Lauksaimniecībā izmantojamo augšņu raksturojums.
Zemes lietošanas veids Augsnes Reljefs Mitruma apstākļi Erozijas iespējas
tips, apakštips ha granulometriskais sastāvs ha
Tīrums PVv 0,5 S 0,5 līdzens apmierinoši nav
Tīrums PVv 6,2 mS 6,2 līdzens normāli nav
Tīrums PVv 1,0 sM 1,0 viļņots normāli nav
Tīrums PGh 2,7 sM 2,7 viļņots normāli nav
Tīrums BRt 10,0 M 10,0 viļņots normāli nav
Augļu dārzs PVv 10,0 mS 10,0 līdzens normāli nav
Pļava PGh 16,8 sM 16,8 līdzens mitrs nav
Kopā X X X X X
Latvijas augšņu klasifikācijas shēma ietver visu Latvijā sastopamo augšņu iedalījumu 3 pakārtotās klasifikācijas pamatkategorijās:
klasēs – 3;
tipos – 12;
apakštipos- 54.
Modeļsaimniecībā 21, 2% no visām augsnēm aizņem tipiskā brūnaugsne – BRt, tā ietilpst I klasē – automorfās augsnes, un pieskaitāma 2. augšņu tipam, 21. apakštipam.
Brūnaugsne – iztrūkst (izskalošanās) horizonts, nav podzolācijas pazīmes. Tā veidojas uz ķīmiskā ziņā bagātiem cilmiežiem, intensīvi dēdot primāro silikātu minerāliem, t.i. veidojas pārmālošanās uz vietas. Augsnes absorbācijas kompleksā ir augsts piesātinājums ar apmaiņas Ca un Mg. Mūsu gadījumā brūnaugsne ir ar vāji skābu līdz neitrālai, kurā labi nodrošināta ar augiem izmantojamiem fosfora, kālija, bora, vara un molibdēna savienojumiem. Lauksaimnieciskajā izmantošanā, līdzīgi velēnu karbonātaugsnēm, tās ir piemērotas ziemas kviešu, cukurbiešu un lucernas audzēšanai. Mūsu gadījumā ziemas kviešu audzēšanai.
Modeļsaimniecībā pārējos 78,8 % aizņem podzolētās augsnes. No tām vislielākais īpatsvars ir trūdainai, podzolētai glejotai augsnei – PEn – 19,5ha, tā ietilpst II klasē – pushidromorfās augsnes, un pieskaitāma 8. tipam, 8.5. apakštipam.
Pārējā ir velēnu podzolaugsne PVv – 18,7ha, I klase – automorfās augsnes, 3. tips, 3.1. apakštips.
Podzolaugsnes – augsnes ar podzolācijas pazīmēm, ģenētiskie horizonti labi diferencēti. Veidojas un mazkarbonātiskiem vai bezkarbonatiskiem mālsmilts, smilšmāla vai māla cilmiežiem, galvenokārt mijiedarbojoties diviem pretējiem procesiem – velēnošanās un podzolācijas. Iespējamas arī glejošanās norises.Sastopamas reljefa paaugstinājumos un līdzenumos, tā tas ir mūsu gadījumā.
Izplatīta Vidzemes paugurainās augstienēs un Ziemeļlatvijas morēnu līdzenuma un pauguraines augšņu rajonā.
Podzolaugsnēm, kas veidojušās uz bezkarbonātiskiem viegla granulometriskā sastāva cilmiežiem, parasti ir skāba reakcija visā profilā, zema piesātinājuma pakāpe ar bāzēm, vāji izteikta mikrobioloģiskā un slieku darbība, maz augu barības elementu, arī mūsu gadījumā daļa augšņu ir skābas.
Agronomiskā vērtība un izmantošana ir atšķirīga un lielā mērā atkarīga no velēnošanās un podzolēšanās procesu izpausmes, cilmiežu ģenēzes, granulometriskā sastāva, iekultivēšanas pakāpes u.c. faktoriem. Velēnu podzolaugsnes, kas veidojušās uz karbonātiskiem, smaga granulometriskā sastāva cilmiežiem un ir iekultivētas, lietojot pareizu agrotehniku un sabalansētu mēslojumu, iegūstamas augstas graudaugu, sakņaugu un lopbarības kultūraugu ražas.
Trūdainām glejotām podzolaugsnēm bioloģisko procesu veicināšanai nepieciešams nelielās devās dot sadalījušos kūtsmēslus, jādod mikroelementi. Pēc ielabošanas var ierīkot kultivētās ganības vai uzlabotās pļavas, kā arī audzēt pārējās kultūras, kā tas ir mūsu gadījumā.
3.2. Augšņu agroķīmiskais raksturojums.
Augsnes auglību veido un nosaka dažādi faktori. Viens no nozīmīgākajiem ir augsnes agroķīmiskās īpašības – organisko vielu saturs augsnē, reakcija, augiem nepieciešamo barības elementu daudzums augsnē, augsnes spēja saistīt barības vielas. Agroķīmiskās īpašības ir atkarīgas gan no augsnes veida , gan granulometriskā sastāva, bet lielā mērā arī no cilvēka darbības (3.2.1. tab.).
3.2.1. tabula
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju agroķīmiskais raksturojums.
Zemes lietošanas veids Platība, ha Augsnes reakcija Organiskā viela, % P2O5 K2O
pH līmenis grupa % līmenis grupa % līmenis grupa % līmenis grupa %
Tīrums 0,5 4,5 stipri skāba 1,1 0,7 maz 1,1 142 augsts 1,1 227 ļoti augsts 1,1
Tīrums 6,2 5,5 vidēji skāba 13,1 2,2 vidēji daudz 13,1 148 augsts 13,1 132 vidējs 13,1
Tīrums 1,0 5,3 vidēji skāba 2,1 2,1 vidēji daudz 2,1 166 augsts 2,1 162 augsts 2,1
Tīrums 2,7 5,6 vāji skāba 5,7 2,6 vidēji daudz 5,7 152 augsts 5,7 124 vidējs 5,7
Tīrums 10,0 6,5 vāji skāba-neitrāla 21,2 2,7 vidēji daudz 21,2 188 augsts 21,2 289 ļoti augsts 21,2
Augļu dārzs 10,0 5,8 vāji skāba 21,2 2,3 vidēji daudz 21,2 99 vidējs 21,2 236 ļoti augsts 21,2
Pļava 16,8 6,1 vāji skāba- neirāla 35,6 7,0 daudz 35,6 132 vidējs 35,6 188 augsts 35,6
Kopā 47,2 X X 100
X X 100
X X 100 X X 100
Modeļsaimniecībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes 1,1% ir stipri skābas, 15,2% – vidēji skābas, 26,9% – vāji skābas, 56,8% – vāji skābas līdz neitrālai.
3.2.1. tabulas dati rāda, ka vidēji un vāji skābajām augsnēm nepieciešama kaļķošana.
Saimniecībā 1,1% augšņu ir ar mazu organisko vielu saturu, 63,3,% – ar vidēju daudzumu, 35,6% – ar lielu daudzumu organisko vielu.
Analizējot P2O5 saturu – 56,8% augšņu ir ar vidēju fosfora saturu, 43,2,% – ar augstu saturu.
Kālija saturs modeļaimniecības augsnēs ir arī dažāds :
43,5% – ļoti augsts;
37,7% – augsts;
18,8% – vidējs.
Kopumā lietojot gan organisko mēslojumu, gan minerālmēslus u.c. pasākumus, būtu iespējams nostabilizēt augstākminētos augšņu agroķīmiskos rādītājus.
3.3. Iekultivēšanas pakāpe un kvalitatīvais novērtējums ballēs.
Augsnes iekultivēšanas pakāpes noteikšanai esmu izmantojis ar LR Valsts zemes dienesta 2002.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.276 apstiprinātos metodiskos norādījumus “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība”.
Iekultivēšanas pakāpi nosaka augsnes veids, granulometriskais sastāvs, trūdvielu horizonta lielums, augsnes skābums, nodrošinājums ar kāliju un fosforu, mikroreljefs, mitruma režīms. Izšķir 5 iekultivēšanas pakāpes – vāji, zem vidējā, vidēji, virs vidējā, labi iekultivētās.
Modeļsaimniecībā ir visu veidu iekultivēšanas pakāpju zemes, vislabākais īpatsvars ir ar vidēju iekultivēšanas pakāpi.
Izejot no augsnes tipa, mehāniskā sastāva, iekultivēšanas pakāpes tiek noteikts zemes kvalitatīvais novērtējums ballēs. Pamats tam ir LR Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341.
3.3.1. tabulas dati rāda, ka zemes novērtējums ballēs ir samērā paaugsts – ir vidējs, tas pārsniedz Latvijas vidējo līmeni.
3.3.1. tabula
Augšņu iekultivēšanas pakāpe un kvalitatīvais novētējums ballēs.
Zemes lietošanas veids Platība, ha Augsne Iekultivētības pakāpe Zemes novērtējums ballēs Piemērotība noteiktu kultūraugu audzēšanai
veids granul. sastāvs robeža vidēji
Tīrums 0,5 PVv S zem vidējā 25-35 31 zālājiem, nosacīti graudaugu kultūrām
Tīrums 6,2 PVv mS vidēja 45-55 47 graudaugi, kartupeļi, lopbarības saknes u.c.
Tīrums 1,0 PVv sM vidēja 45-55 48 graudaugi, kartupeļi, lopbarības saknes u.c.
Tīrums 2,7 PGh sM virs vidējā 50-55 52 visas kultūras
Tīrums 10,0 BRt M labi iekultivēts 60-65 60 visas kultūras
Augļu dārzs 10,0 PVv mS vidēja 45-55 47
Uzlabotās pļavas 16,8 PGh sM vidēja 30-35 34 uzlabotās pļavas u.c. lopbarības kultūras
3.3.1. Plānotais sējumu izvietojums.
1.lauks, tīrumi, PVv 0,5 ha – mistrs zaļbarībai
2.lauks, tīrumi, PVv 1,8 ha – mieži
3,5 ha – auzas
0,9 ha – mistrs
Kopā 6,2 ha
3.lauks, tīrumi, PVv 0,5 ha – kartupeļi
0,5 – mistrs
Kopā 1,0 ha
4.lauks, tīrumi, PGh 2,7 ha – mieži
5.lauks, tīrumi, BRt 10 ha – ziemas kvieši
KOPĀ 20,40 ha
3.4. Nepieciešamie augšņu kultivēšanas pasākumi.
Lai iegūtu objektīvu informāciju par augsnes auglības stāvokli un nepieciešamajiem uzlabošanas pasākumiem, nepieciešams ne retāk kā reizi 5 gados veikt augšņu agroķīmisko izpēti.
Šajā saimniecībā būtu jānodrošina:
optimāls augsnes reakcijas līmenis, ņemot vērā augsnes tipu un granulometrisko sastāvu. Nav pieļaujama augsnes pārkaļķošana, kas rada pārmērīgu augsnes organisko vielu mineralizāciju, pasliktina augsnes īpašības un dažu barības elementu, sevišķi mikroelementu uzņemšanas iespējas augos.
tauriņziežu audzēšana, kas uzlabo augsnes mikrobioloģisko aktivitāti. Ar šiem augiem simbiozē dzīvojošās gumiņbaktērijas saista slāpekļa savienojumus.
augsnes apstrādes metodes un augu sekas.
mēslošanas līdzekļu lietošana. Mēslošana jābalsta uz principu – maksimāla pozitīva efekta ieguve pie minimālas vides piesārņošanas. Šajā sistēmā ietilpst organisko mēslošanas līdzekļu (kūtsmēslu, šķidrmēslu, vircas, salmu) un minerālmēslu lietošana.
4. Organisko vielu ieguve un trūdvielu bilance.
4.1. Kūtsmēslu ieguve.
Kūtsmēsli ir mājdzīvnieku ekskrementu sajaukums ar pakaišiem, barības atliekām un ūdeni, kas daļēji pārveidojas mikroorganismu darbības rezultātā.
4.1.1. tabula
Pakaišu un kūtsmēslu un vircas ieguve.
Dzīvnieku suga Skaits Kūtī stāvēšanas dienas uz vienu dzīvnieku, kg kopā gadā, t
ekskrementi urīns pakaiši svaigi kūtsmēsli pēc uzglabāšanas virca
veids masa
Kūtī stāvēšanas periods1
Slaucamas govis 10 220 25 12 salmi 5 92,4 73,9 –
Jaunlopi līdz 6 mēn. 1 220 10 5 salmi 2 3,7 3,0 –
Ganību periods2
Slaucamas govis 10 145 12,5 6 salmi 2,5 30,5 24,4 –
Jaunlopi līdz 6 mēn. 1 145 5 2,5 salmi 1 1,2 1,0 –
Kopā X 365 X X X X 127,8 102,3 –
Modeļsaimniecībā tradicionāli Latvijai ir paredzēts iegūt cietos kūrsmēslus, tiem ir salīdzinoši augstāka mēslošanas vērtība, jo tie satur salīdzinoši maz ūdens, bet daudz trūdvielu.
Veicot kūtsmēslu ieguves aprēķinu, izmantoju koeficientu 1 (ja lopi uzturas kūtī cauru diennakti – ziemošanas periodā), bet koeficientu 0,5 (ja lopus laiž ganībās).
Modeļsaimniecībā ir pietiekami uzlaboto pļavu platību, lai slaucamās govis un arī jaunlopu laistu ganībās. Kā pakaišu materiāls tiek izmantoti salmi, pamatā ziemāju salmi. Salmi ir lētākais un pieejamākais pakaišu materiāls. Tie labi saistās ar kūtsmēsliem (mitruma uzsūkšanas spēja 220-300%), uzlabo kūtsmēslu noderību augsnes mēslošanā, turklāt salmi ir arī labs siltuma izolācijas materiāls un kalpo āderu ietekmes neitralizācijai. Taču salmiem jābūt sausiem (mitrums mazāks par 18%). Vēlams arī tos sasmalcināt līdz 60-80mm garumam. Tad tie labāk uzsūc vircu (mitrumu), kā arī tiek atvieglota salmaino kūtsmēslu izvākšana no kūts un nogāde krātuvē.
Salmu sasmalcināšanai noderīgi dažādi nažu tipa smalcinātāji. Taču šim nolūkam var lietot arī kombinētas barības iekārtas, kas, pārvietojoties pa kūti vienlaikus veic gan salmu smalcināšanu, gan to izkliedēšanu pa dzīvnieku atrašanās zonu.
Aprēķinā tiek noteikts arī kūtsmēslu daudzums pēc uzglabāšanas, kas atkarīgs no to noblīvēšanas pakāpes un glabāšanas ilguma, tas sastāda ap 20% no sākotnējās masas.
Saimniecībā tiek plānots pietiekams salmu patēriņš pakaišiem.. Pēc rokasgrāmatas1 piena ražošanā 100kg pakaišu (salmu) uzsūc 300-350kg urīna, tādēļ virca netiek iegūta.
4.2. Organisko mēslu uzglabāšana.
Kūtsmēslu krātuvju ietilpībai jābūt ~ 200 m3.
Kūtsmēslu uzglabāšanai nepieciešamās krātuves ietilpību nosaka:
iegūstamā kūtsmēslu masa;
kūtsmēslu izvešanas reižu skaits;
vienas kaudzes izmērs;
nokrauto mēslu tilpummasa.
4.2.1. tabula
Pakaišu kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķins.1
Dzīvnieku suga Svaigi kūtsmēsli gadā Izviešanas reizes gadā Kūtsmēslu krātuves
masa tilpum-masa, t m-3 tilpums, m3 ietilpība, m3 kraušanas augstums, m platība, m2
Slaucamas govis un jaunlops līdz 6 mēn. 127,8 0,7 182,6 Uzglabāšanas laiks 180 – 200 dienn. 2x gadā izvedīs 200 1,5 70
Modeļsaimniecībā kūtsmēslus izvedīs 2 reizes gadā, uzglabāšanas laiks mēslu krātuvē 180-200 kalendārās dienas. Kraušanas augstums – 1,5m. Kūtsmēslu krātuves platībai jābūt ap 70m2.
Izbūvējot mēslu krātuvi, tās izmēri plānā jāizvēlas tā:
lai tās ietilpība būtu atbilstoša maksimālajam lopu skaitam kūtī;
lai krātuvē varētu strādāt ar zemnieka rīcībā esošo tehniku;
lai nākotnē virs krātuves būtu iespējams izbūvēt jumta konstrukciju.
Mēslu krātuvi ieteicams norobežot ar atbalstsienām. Atbalstsienas kalpo, lai palielinātu krātuves ietilpību un aizsargātu pret virsūdeņu ieplūšanu krātuvē. Atbalstsienas parasti izbūvē ap 1-1,5m augstas un 0,3-0,4m biezas. Kūtsmēslu krātuves grīdu ieteicams izbūvēt no betona 0,15-o,2m biezu, uz blietētas smilts pamatnes.
Kūtsmēslu izvākšanai var izmantot gan stacionāru, gan mobilu tehniku, kura paredzēta dažādas konsistences mēslu savākšanai kūtī un nogādei līdz krātuvei.
Lopu turēšanas vietām ir jābūt sakoptām un sausām, lai govis un īpaši to tesmenis vienmēr būtu tīrs.
Cieto kūtsmēslu izvākšanai var izmantot skrāpju transportierus, mūsu gadījumā ar saīsinātu garumu, kas ir viens no lētākajiem un racionālākajiem risinājumiem. Tie parasti sastāv no horizontālās un slīpās daļas, kuras var būt izgatavotas kā divi atsevišķi transportieri vai arī veido vienu kopēju transportiekārtu ķēdes konturu.
Pēc “Labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem” kūtsmēsli un virca jāizkliedē uz lauka periodā, kas ir maksimāli tuvu augu barības elementu patēriņam, izkliede jāveic pēc iespējas vienmērīgi un izkliedētie mēsli iespējami īsākā laikā jāiestrādā augsnē.
Kūtsmēslus un vircu nedrīkst izkliedēt ziemā un agrā pavasarī, laikā no 15.oktobra līdz 15.martam, kad tos nevar iestrādāt augsnē. Mēslojuma izkliedi nevar veikt uz sasalušas, pārmitras, pārplūdušas, ar sniegu klātas augsnes, jo kūtsmēsli un virca pēc izkliedes jāiestrādā augsnē, lai nepieļautu slāpekļa savienojumu zudumus. Pakaišu kūtsmēsliem tas izdarām izkliedes dienā, šķidrmēsliem un vircai – ne vēlāk kā 5 stundu laikā. Pļavās un ganībās organiskie mēsli jāizkliedē agri pavasarī vēsā un mitrā laikā. Pēc mēslu izkliedes vēlama zelmeņa ecēšana.
Nogāzes, kuru slīpums ir virs 10o, kūtsmēslus un vircu drīkst lietot tikai tad, ja lauku klāj augu sega, vai arī mēslojums tiek iestrādāts tieši augsnē.
Kūtsmēslus un vircu nedrīkst izkliedēt tuvāk par 10m no ūdenskrātuves (ezera, upes, dīķa) krasta līnijas, meliorācijas novadgrāvjiem, akām un citām ūdens ņemšanas vietām
4.3. Salmu ieguve un to izmantošana mēslošanai
Salmus, kurus neizmanto lopbarībai, pakaišiem, vai arī kurus nav ekonomiski izdevīgi transportēt līdz lopu novietnēm, ar sekmēm var izmantot kā mēslojumu. 1t salmu satur vidēji 4-5kg N, 1,5-2kg P2O5, 9-16kg K2O kā arī Ca, Mg, S un mikroelementus. Salmus mēslošanai plaši lieto daudzās valstīs. ‘pēc barības elementu daudzuma tie pārsniedz pakaišu kūtsmēslus.
4.3.1. tabula
Salmu ieguve un izmantošana saimniecībā.
Salmi Ievākums, t Izlietojums, t
no 1 ha1 kopā lopbarībai2 pakaišiem mēslošanai citām vajadzībām
Ziemāju salmi 5,5 55 – 15,2 39,8 –
Vasarāju salmi 29,2 10,1 – 19,1 –
t.sk. miežu 4,32 19,4 10,1 – 9,3 –
auzu 2,8 9,8 – – 9,8 –
Kopā X 84,2 10,1 15,2 58,9 –
Plānojot salmu ievākumu, esmu izmantojis šādu graudu un salmu attiecību:
ziemājiem 1:1;
vasarājiem 1:0,9
Salmu izmantojums lopbarībai tiek noteikts 10,1 t, (izēdinot vasarāju salmus, kas barības vērtības ziņā ir augstvērtīgāki un ir labāka to apēdamība), bet pakaišiem – pēc iepriekš sastādītajām tabulām.
Tā kā salmos ir daudz oglekli saturošu savienojumu un C : N attiecība sastāda līdz pat 100:1, tad vienlaicīgi ar salmiem augsnē jāiestrādā papildus slāpekļa mēsli. Salmu noārdīšanās pietiekoši strauji noritēs tikai tad, ja C : N būs ap 20:1. Ja augsnē netiks iestrādāts papildus slāpeklis, tad to mikroorganismi salmu sadalīšanai ņems no augsnē esošajiem krājumiem, kas izsauks audzējamā kultūrauga ražas samazinājumu.
Trīs gadu laikā praktiski augsnē iestrādātie salmi sadalās līdz humusvielām. Skābās un ļoti smagās augsnēs salmu sadalīšanās ilgst vairāk par 4 gadiem.
Nākamajos gados pēc salmu iestrādes augi spēj izmantot 10% no salmu sadalīšanās procesā saistītā slāpekļa. Vislabāk salmus tūlīt pēc graudaugu novākšanas ielobīt, lai tie sāk intensīvi sadalīties. Principā slāpekļa papilddevu var lietot arī pavasarī kopā ar pārējo slāpekļa mēslojumu. Salmu sadalīšanās paātrināšanai var uz 1t salmu pievienot 2-3kg P2O5 (ar fosforu nabadzīgās augsnēs), 10kg K2O un 35-45kg CaCO3, bet nākošā gada ražas lielumu tas praktiski neietekmē. Vidēji uz 1t salmu papildus jāiestrādā 10kg slāpekļa, ko var nosegt ar jebkuriem minerālmēsliem, bet visieteicamāk ar vircu vai bezpakaišu kūtsmēsliem, ŠAP. Pēc zinātnieku pētījumiem ar 1t salmu aizvieto 7-10t pakaišu kūtsmēslu.
4.6. tabula
Organisko mēslu uzkrāšanas gada plāns.
Organisko mēslu veids Masa, t Dabīgi mitrā materiāla sastāvs, % Kopā, kg
Summa, % N P2O5 K2O N P2O5 K2O
Pakaišu kūtsmēsli 102,3 20,9 0,45 0,18 0,40 460 184 409
Salmi kopā 58,9 X X X 234 80 442
t.sk. ziemāju 39,8 85 0,45 0,16 0,84 152 54 284
vasarāju 19,1
miežu 9,3 85 0,50 0,16 0,32 40 13 25
auzu 9,8 85 0,50 0,16 1,60 42 13 133
5.1. tabula
Organisko mēslu sadale.
Kultūraugs Platība, ha Mēslošanas norma Pakaišu kūtsmēsli Salmu iestrāde
t ha-1 kopā
1. Lauks – mistrs zaļbarībai 0,5 vēlamā 40 20
faktiskā 40 20
3. Lauks – kartupeļi 0,5 vēlamā 50 25
faktiskā 50 25
– mistrs 0,5 vēlamā 40 20
faktiskā 40 20
4. Lauks – mieži 2,7 vēlamā – – 3,4 9,3
faktiskā 13,8 37,3
5. Lauks – ziemas kvieši 10,0 – – – 3,98 39,8
2. Lauks – auzas 3,5 – – – 2,8 9,8
5.2. tabula
Minerālmēslu mēslošanas norma.
Kultūraugi Platība, ha Slāpeklis, N Fosfors, P2O5 Kālijs, K2O
kg ha-1 kopā, t kg ha-1 kopā, t kg ha-1 kopā, t
1. Lauks – mistrs zaļbarībai 0,5 60 0,030 70 0,035 80 0,040
2. Lauks – mieži 1,8 100 0,180 70 0,126 100 0,180
– auzas 3,5 80 0,280 55 0,193 80 0,280
– mistrs 0,9 60 0,054 70 0,063 80 0,072
3. Lauks – kartupeļi 0,5 85 0,043 75 0,038 115 0,058
– mistrs 0,5 60 0,030 70 0,035 80 0,040
4. Lauks – mieži 2,7 100 0,270 80 0,216 110 0,297
5. Lauks – ziemas kvieši 10 135 1,350 90 0,9 130 1,300
Pļavas uzlabotās 16,8 50 0,840 35 0,588 70 1,176
Kopā X X 3,077
X 2,194
X 3,443
5.3. tabula
Minerālmēslu izlietojums kultūraugu mēslošanai fiziskās vienībās, kg.
Minerālmēslu veids Kultūraugi Kopā,
kg Mēslojuma izmaksas, Ls
1. lauks 2. lauks 3. lauks 4. lauks 5. lauks 7. lauks
mistrs zaļbarībai mieži auzas mistrs kartupeļi mistrs mieži ziemas kvieši uzlabotās pļava par 1t kopā
Amonija nitrāts 88 529 824 159 88 794 3309 2470 8261 60 495,66
Kālija hlorīds 67 300 467 120 67 495 1960 3476 87 302,40
Kemira Skalsa 5; 20; 30 4500 4500 127 571,50
Superfosfāts vienk. 175 630 965 315 190 175 1080 2940 6470 90 582,30
Kālija magnēzijs 207 207 145 30,02
Kalcija nitrāts 277 277 110 30,50
Kopā X X X X X X X X X X X 2012,38
5.4. tabula
Augu barības elementu masa minerālmēslos.
Minerālmēslu veids Masa, t Ķīmiskais sastāvs, % Kopā, kg
N P2O5 K2O N P2O5 K2O
Amonija nitrāts 8,261 34 – – 2809 – –
Kālija hlorīds 3,476 – – 60 – – 2086
Kemira Skalsa 4,5 5 20 30 225 900 1350
Superfosfāts vienk. 6,470 – 20 – – 1294 –
Kālija magnēzijs 0,207 – – 28 – – 58
Kalcija nitrāts 0,277 15.5 – – 43 – –
X X X X X 3077 2194 3494
Uz 1ha mēslotās platības – 37,2 ha 82,7 58,9 93,9
6.1. tabula
Kaļķošanas darba apjomi.
Zemes lietošanas veids Platība, ha Nepieciešamā pamatkaļķošana Nepieciešamā uzturoša kaļķošana
ha % ha %
1. Tīrums pH – 4,5 0,5
2. Tīrums pH – 5,5 6,2 6,2
3. Tīrums pH – 5,3 1,0 1,0
4. Tīrums pH – 5,6 2,7 2,7
5. Tīrums 10,0
Augļu dārzs 10,0 – – – –
Pļavas uzlabotās 16,8 – – – –
Kopā 47,2 7,7 16,3 2,7 5,7
1.2. tabula
Uzturošās kaļķošanas CaCO3 norma.
Kultūraugi Platība, ha CaCO3 zudumi, kg ha-1 gadā Kaļķošanas norma, t ha-1
izskalošanās no augsnes iznese ar ražu minerālmēslu lietošanas rezultātā
Mieži 2,7 300 60 330 0,690
6.3. tabula
Kaļķošanas gada plāns.
Zemes lietošanas veids Platība, ha Kaļķošanas veids CaCO3 norma, t ha-1 Kaļķošans materiāls Kaļķošanas materiāls kopā, t Aptuvenas kaļķošanas darbu izmaksas, Ls
veids norma, t ha-1
1. Tīrums 0,5 pamatkaļķošana 3,9 kaļķakmens milti 4,7 2,4 81,00
2. Tīrums 6,2 pamatkaļķošana 3,6 4,3 26,8 1004,40
3. Tīrums 1,0 pamatkaļķošana 6,5 7,8 7,8 162,00
4. Tīrums 2,7 uzturošā 0,690 0,8 2,2 224,10
Kopā X X X X X 39,2
1471,50
7.1. tabula
Minerālmēslu lietošanas agronomiskā efektivitāte.
Nr.
p.k. Rādītāji Kultūraugi
ziemas kvieši kartupeļi mieži
(4.lauks)
1. Augsnes novērtējums kvalitatīvais, ballēs 60 48 52
2. Vienas balles normatīvā vērtība 39,4 263,5 39,4
3. Iespējamā raža nelietojot minerālmēslus, t ha-1 2,4 12,6 2,1
4. Plānotā minerālmēslu norma, kg ha-1 kopā 355 275 290
t.sk.
-N 135 85 100
-P2O5 90 75 80
-K2O 130 115 110
5. Minerālmēslu normatīvā atmaksāšana, kg kg-1 NPK 3,9 24,9 6,1
6. Iespējamā raža lietojot minerālmēslus, t ha-1 3,7 19,5 3,8
7. Iespējamais ražas pieaugums, t ha-1 1,3 6,9 1,7
8. Faktiskā raža, t ha-1 5,5 27,8 4,8
9. Faktiskais ražas pieaugums, t ha-1 3,1 15,2 2,7
10. Faktiskā minerālmēslu izmantošanas efektivitāte 1,5 1,4 1,3
11. Faktiskais ražas pieaugums no 1kg lietotā NPK, kg 8,7 55,2 9,3
7.2. tabula
Bruto seguma aprēķins ziemas kviešiem.
Rādītāji Mērvienība Nelietojot minerālmēslus Lietojot minerālmēslus
daudzums cena, Ls kopā daudzums cena, Ls kopā
Ieņēmumi
Raža t ha-1 2,4 50,0 120,00 5,5 60,0 330,00
Sējumu subsīdijas ha X 16,50 16,50 X 16,50 16,50
Kopā X X X 136,50 346,50
Mainīgās izmaksas
Sēkla kg 220 0,11 24,20 200 0,12 24,00
Mēslojums: – – – 77,01
Kemira 5;20;30 kg 450 0,127 57,15
Amonija nitrāts kg 331 0,06 19,86
Augu aizsardzība Ls X X 10,00 X X 20,80
Pakalpojumi Ls X X 107,20 X X 156,70
Mainīgās izmaksas kopā Ls X X 141,40 X X 278,51
Bruto peļņa Ls X X -4,90 X X 67,99
7.3. tabula
Bruto seguma aprēķins miežiem.
Rādītāji Mērvienība Nelietojot minerālmēslus Lietojot minerālmēslus
daudzums cena, Ls kopā daudzums cena, Ls kopā
Ieņēmumi
Raža t ha-1 2,1 50,0 105 4,8 54,00 259,20
Sējumu subsīdijas ha X X 16,50 X X 16,50
Kopā X X X 121,50
275,70
Mainīgās izmaksas
Sēkla kg 220 0,11 24,20 210 0,11 23,10
Mēslojums: – – – X X 69,59
Amonija nitrāts kg 294 0,06 17,64
Kālija hlorīds kg 183,3 0,087 15,95
Superfosfāts Kg 400 0,09 36,00
Augu aizsardzība Ls X X 10,00 X X 10,00
Pakalpojumi Ls X X 81,00 X X 126,00
Mainīgās izmaksas kopā Ls X X 115,20 X X 228,69
Bruto peļņa Ls X X 6,30 X X 47,01
7.4. tabula
Bruto seguma aprēķins kartupeļiem.
Rādītāji Mērvienība Nelietojot minerālmēslus Lietojot minerālmēslus
daudzums cena, Ls kopā daudzums cena, Ls kopā
Ieņēmumi
Raža pārtikai t ha-1 8,6 70,00 602,00 19,50 70,00 1365,00
lopbarībai t ha-1 4,0 20,00 80,00 8,3 20,00 166,00
Kopā X X X 682,00 X X 1531,00
Mainīgās izmaksas
Sēkla kg 3000 0,08 240,00 3000 0,10 300,00
Mēslojums: – – – X X 155,17
Kalcija nitrāts kg 554 0,11 60,94
Kālija magnēzijs kg 414 0,145 60,03
Superfosfāts kg 380 0,09 34,20
Augu aizsardzība Ls X X 38,00 X X 112,00
Pakalpojumi Ls X X 253,00 X X 348,50
Mainīgās izmaksas kopā Ls X X 531,00 X X 760,50
Bruto peļņa Ls X X 151,00 X X 770,50
7.5 tabula
Minerālmēslu lietošanas ekonomiskā efektivitāte.
Nr. p.k. Rādītāji Kultūraugi
ziemas kvieši kartupeļi mieži (4.lauks)
1. Iespējamā raža, nelietojot minerālmēslus, t ha-1 2,4 12,6 2,1
2. Plānotā minerālmēslu norma, ka ha-1 kopā 355 275 290
t.sk.
-N 135 85 100
-P2O5 90 75 80
-K2O 130 115 110
3. Iespējamā raža, lietojot minerālmēslus, t ha-1 5,5 27,8 4,8
4. Iespējamais ražas pieaugums, t ha-1 3,1 15,2 2,7
Papildus izmaksas
5. Lietoto minerālmēslu vērtība, Ls ha-1, kopā 77,01 155,17 69,59
6. Minerālmēslu iegādes un uzglabāšanas izmaksas Ls ha-1 3,00 5,00 3,00
7. Minerālmēslu izsēja, Ls ha-1 12,50 16,50 12,00
8. Izmaksas papildus ražas novākšanai, Ls ha-1 5,00 40,00 5,00
9. Izmaksas papildus ražas pirmapstrādei, Ls ha-1 24,00 22,00 21,00
10. Izmaksas papildus ražas transportam, Ls ha-1 5,00 12,00 4,00
11. Papildus izmaksas kopā, Ls ha-1 126,51 250,67 114,59
12. Plānotie realizācijas ieņēmumi, Ls ha-1 346,50 1420 275,70
13. Realizācijas ieņēmumu starpība starp mēslotiem un nemēslotiem laukiem, Ls ha-1 +213,00 +849,00 +154,20
14. Bruto peļņa, lietojot minerālmēslus, Ls ha-1 67,99 770,50 47,01
15. Bruto peļņa nelietojot minerālmēslus, Ls ha-1
16. Bruto peļņa uz latu papildus izmaksu, Ls ha-1 0,54 3,07 0,41
8.1. tabula
Barības elementu saimnieciskā iznesa.
Kultūraugi Platība, ha Raža, t ha-1 Kopraža, t Iznesa ar 1 t ražas, kg Kopējā iznesa, kg
N P2O5 K2O N P2O5 K2O
Ziemas kvieši 10 5,5 55 24,8 10,5 21,1 1364 468 1161
Vasaras mieži 4,5 4,8 21,6 24,7 10,2 19,8 534 220 428
Auzas 3,5 3,1 10,9 26,3 10,9 31,4 287 119 342
Kartupeļi 0,5 27,8 13,9 2,8 0,9 5,0 39 13 70
Mistrs zaļbarībai 1,9 18,2 34,6 4,3 1,8 5,5 149 62 190
Uzlab. pļavas (siens) 16,8 4,0 67,2 16,0 5,5 22,0 1075 336 1478
Kopā 3448 1218 3669
Uz 1 ha 93 33 99
8.2. tabula
Augu barības elementu bilance.
Rādītāji Kopā, kg Uz 1 ha, kg
N P2O5 K2O N P2O5 K2O
Ienese
– ar organiskiem mēsliem 460 184 409
– ar salmiem 234 80 442
– ar minerālmēsliem 3077 2194 3494
Kopā 3771 2458 4345 101 66 117
Iznese kopā 3448 1218 3669 93 33 99
Bilance, kg ha-1 +323 +1240 +676 +8 +33 +18
Bilances intensitāte, % 109 200 118 109 200 118