Mugurkaula deformācijas

Ievads

Cilvēka dzīvē pats svarīgākais ir veselība! Diemžēl tikai būdami pieauguši, cilvēki saprot, ka par veselību jāsāk rūpēties jau jaunībā. Gandrīz katram daba ir devusi veselu mugurkaulu, tikai cilvēka bezrūpība noved pie tā saslimšanas.

Cilvēka mugurkaulu var salīdzināt ar vissarežģītākajām inženiertehniskajām būvēm, ko tajā pat laikā nevar radīt no jauna. Ne velti austrumu medicīnā to sauc par dzīvei nepieciešamās enerģijas tvertni. Pēc mugurkaula var spriest par cilvēka garīgo, emocionālo un iekšējo orgānu labsajūtu.

Stāja ir daļa no mūsu imidža. Laba stāja, taisna mugura, iz

z
ztaisnoti pleci – pievērš apkārtējo uzmanību. Saglabāt labu stāju pie mūsdienu dzīvesveida nav vienkārši. Mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids, gan arī otra galējība – pārslodzes – ir galvenais iemesls stājas defektiem, mugurkaula deformācijā un ar to saistītām saslimšanām.

Kāpēc veidojas mugurkaula deformācijas un kā no tām izvairīties, mēģināšu noskaidrot savā darbā.

1. Mugurkaula anatomija

Mugurkauls kalpo par balstu citām ķermeņa daļām un cilvēka organismā pilda divas svarīgas funkcijas:

• Balsta kustību;

• Mugurkaula smadzeņu pasargāšanu no mehāniskiem bojājumiem.

Mugurkauls tiek iedalīts piecās daļās ar noteiktu skriemeļu skaitu katrā. Kakla daļā – 7 skriemeļi, krūšu daļā – 12, jostas vi

i
ietā – 5. Šīs ir mugurkaula kustīgās daļas. Pārējās divas – krusta kauls un astes kauls ir nekustīgi, jo to skriemeļi ir saauguši kopā. Mugurkauls kopā sastāv no 34 skriemeļiem.

Starp katriem diviem skriemeļiem mugurkaula kustīgajās daļās atrodas elastīgs un atsperīgs starpskriemeļu disks. Tas pilda am
m
mortizācijas funkciju. Disks uzņem un sadala slodzi starp skriemeļiem. Vistrauslākie mugurkaula skriemeļi ir pārejas posmā no kakla uz krūšu un jostas – krustu daļu.

Viegli ievainojamās muguras smadzenes, kurās atrodas daudz nervu sakņu, izvietotas nervu kanālā, ko veido mugurkaula skriemeļi un starpsienu diski.

Mugurkaulam ir izstiepta “S” forma. Kakla un jostas izliekumu uz priekšu sauc par lordozēm, bet izliekumu krūšu un krusta daļā uz mugurpusi – par kifozēm. Tie kopā ar starpskriemeļu elastīgajiem diskiem palielina mugurkaula kustīgumu un amortizācijas spējas. Bez tam mugurkaulu apskauj muskuļu korsete, ko veido kakla, muguras, jostasvietas un vēdera muskuļi.

2. Mugurkaula izliekuma īpatnības un to veidošanās

Mugurkaula liekuma veids un dziļums cieši saistīts ar cilvēka vecumu.

Kakla liekums (lordoze) rodas pirmajos dzīves mēnešos, kad bērns sāk mēģināt noturēt galvu. Kakla un kr

r
rūšu daļas muskuļi savelkas un tuvina kakla skriemeļu smailos izaugumus, un tie izliecas uz priekšu.

Krūšu liekums (kifoze) rodas laikā, kad bērns sāk sēdēt. Krūšu kurvja spiediena ietekmē mugurkauls izliecas atpakaļ. Lai noturētu galvu vertikāli, pastiprinās kakla lordoze.

Jostas liekums (lordoze) veidojas, kad bērns sāk celties kājās. Embrija kājiņas ir saliektas gūšu un ceļa locītavās, un jaundzimušais kājas nevar iztaisnot tāpēc, ka gūžas kaula galviņa vēl nav pilnīgi attīstījusies. Tieši tāpēc bērns sāk stāvēt ar gūžas locītavās pussaliektām kājām. Iegurnis šajā ga
a
adījumā ir stipri noliekts uz priekšu. Lai noturētu augstāk esošās ķermeņa daļas vertikāli, veidojas jostas lordoze.

3 gadu vecumā minētie liekumi ir jau izveidojušies. 6 – 8 gadu vecumā tie kļūst noturīgāki, bet, bērnam guļot uz muguras, vēl spēj izlīdzināties. Stājas stabilizācija notiek 14 līdz 16 gadu vecumā, bet arī vēlāk apkārtējā vide, fiziskā aktivitāte, dzīves veids un uzturs var izmainīt stāju.

Slikta stāja un mugurkaula deformācija nav tikai kosmētisks defekts vien, šī problēma var pārvērsties ne tikai mazvērtības kompleksā, bet arī slimībā. Stājas defekti noved pie krūšu kurvja kustību un elastības traucējumiem, līdz ar to arī iekšējo orgānu funkcijas traucējumiem, kuri savukārt negatīvi ietekmē nervu sistēmu, sirds – asinsvadu sistēmu, elpošanas sistēmu, gremošanas sistēmu, un cieš arī bērna imunitāte.

Normālu stāju raksturo visu mugurkaula izliekumu vienmērīga attīstība, galva tiek turēta taisni, pleci izvērsti, nedaudz atvirzīti atpakaļ, krūtis izvirzītas uz priekšu, lāpstiņas cieši pieguļ krūšu kurvim, vēders ievilkts, kājas iztaisnotas.

Plakanā mugura jeb iztaisnotā stāja atšķiras no pārējiem stājas veidiem ar fizioloģisko izliekumu nepietiekamu attīstību, tāpēc mugurkaulam un visai mugurai ir saplacināta forma. Lāpstiņas ir spārnveidīgas, krūšu kurvis izvirzīts uz priekšu, vēders ievilkts.

Apaļo muguru raksturo krūšu daļas kifozes palielināšanās – kumpā stāja. Jostas un kakla lordozes samazinātas. Galva noliekta uz priekšu, pleci nolaisti, lāpstiņas spārnveidīgas, vēders izvirzīts uz priekšu, sēža nolīdzināta, iegurņa noliekuma leņķis samazināts, kājas viegli saliektas ceļa locītavās, reizēm rokas saliektas elkoņu locītavās. Ierobežots kustīgums plecu locītavās: mēģinot pacelt rokas uz augšu, tās novietojas uz augšu un priekšu.

Ieliekto muguru jeb lordotisko stāju raksturo stipri izteikta jostas lordoze, tāpēc jostas apvidum raksturīga nedaudz seglveidīga forma, bet iegurnis noliekts uz priekšu vairāk nekā citos stājas veidos.

Apaļi ieliekto muguru raksturo pastiprināti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi. Ķermeņa augšējā daļā vērojamas tādas pašas izmaiņas kā apaļās muguras gadījumā, bet apakšējā daļā – kā ieliektas muguras gadījumā.

Skolioze ir mugurkaula novirze no vertikālās ass, plecu – vidukļa “trīsstūru” vai lāpstiņu asimetrija.

3. Nepareizas stājas veidošanās

Par stāju sauc ierastu, nepiespiestu ķermeņa stāvokli, kad cilvēks stāv, nesasprindzinot muskulatūru.

Diemžēl lielākoties bērnu ikdiena neveicina pareizas stājas veidošanos, drīzāk otrādi. Piemēram, nav pareizi, ka dažāda garuma bērni vienā klasē sēž vienādos solos un krēslos. Cilvēka mugurai sēžot jābūt atbalstītai, un biroja krēsli vai cieti sēžamie ar taisnu atzveltnes leņķi nepavisam nav piemērotākie skolēnam. Krēsla atzveltnei jābūt nedaudz izvelvētai. Kādreizējie slīpie skolas soli no ergonomikas viedokļa bija pareizāk veidoti nekā tagadējie taisnie galdi. Ļoti augsts galds nospriego plecu un kakla daļu, bet zems spiež saliekties, noliecot galvu. Pusguļus poza noved pie plecu līnijas sašķiebšanās pa horizontāli, pāržņaudzot diafragmu. Pārāk augsts krēsls pārtrauc uz krēsla malas saspiestajām kājām asinsriti, pārslogo mugurkaulu. Pārāk zems krēsls – ceļgali atrodas augstāk par gūžām, izsaucot apakšējās krūšu daļas kifozi.

Pusaudzim stundām ilgi sēžot pie datora vien, ar vienu kāju zem dibena, slīpi atgāžoties sāņus vai atpakaļ, pietiek ar gadu, lai tiktu pie paliekošas balsta aparāta deformācijas – patoloģiskiem mugurkaula izliekumiem vai skriemeļu rotācijas. Tas bieži gadās arī tad, ja nepareizi ir iekārtota darbavieta un cilvēkam nākas sēdēt, vēršot ķermeņa augšdaļu citā virzienā nekā kājas.

No veselības viedokļa nekur neder tagad tik modernās plecā karināmās somas, kas veicina nepareizu svara sadalījumu uz vienu pusi. Tā var rasties skolioze. Šai kaitei ir vairāki veidi un pakāpes: ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama pat operācija. Ja skoliozi konstatē jau bērna vecumā un neārstē, pieaugušam tas draud ar asinsrites traucējumiem kakla un galvas daļā, galvassāpēm, ar sāpošu muguru.

Diemžēl arī skolās sporta nodarbības bieži vien neveicina bērnu fizisko attīstību. Vajadzētu domāt par katram bērnam individuāli piemērotām fiziskajām aktivitātēm, nevis likt visiem noskriet tik un tik apļus, spēlēt futbolu, basketbolu vai tautas bumbu. Skolās visnepieciešamākā būtu koriģējošā vingrošana.

4. Kā palīdzēt bērnam?

Pats galvenais līdzeklis pret mugurkaula deformācijām ir ārstnieciskā vingrošana (turklāt labāk individuāli, nevis grupā). Pilnībā izlabot mugurkaula deformācijas varbūt nav iespējams, bet šie procesi vismaz neattīstās tālāk.

Bērnam nevajadzētu nodarboties ar smagatlētiku, cīņām, airēšanu, jo šie sporta veidi intensīvi noslogo mugurkaulu. Labāk dot priekšroku peldēšanai, slēpošanai, riteņbraukšanai, galda tenisam vai volejbolam.

Kā pieaugušam cilvēkam, tā arī bērnam diennaktī jāguļ 7 – 8 stundas. Tieši miega laikā atbrīvojas organisma muskulatūra un atpūšas mugurkauls. Gulta nedrīkst būt pārāk mīksta. Vislabākais matracis ir tas, kurš guļot uz tā pieņem auguma formas. Šīm prasībām atbilst mūsdienu ortopēdiskie matrači. Spilvens jāpiemeklē atbilstoši vecumam. Tam jābūt zemam, neblīvam, lai tas spētu noturēt kakla skriemeļus.

Vajadzētu izvairīties no smagumu celšanas. Ja tas nav iespējams, tad pietupties, paņemt smagumu un tikai tad celties augšā turot muguru taisni. Nesot smagumus, to svars jāsadala vienlīdzīgi abās rokās, nevis pārāk jānoslogo tikai viena roka.

Uzkopjot dzīvokli, runājot pa telefonu vai lasot grāmatu vienmēr jāizvēlas ērta poza.

Nobeigums

Cilvēka mugurkaula pareizs izliekums – tā ir ne tikai daļa no cilvēka vizuālā tēla, bet nosaka arī daudzu citu ķermeņa orgānu pareizu funkcionālu darbību.

Mēs, gribot izskatīties stilīgi un moderni, nereti nodarām pāri savai veselībai, tai skaitā arī stājai. Šķiet, ka mūsdienās reti sastopami pusaudži ar ideālu stāju.

Arī es pārāk maz pievēršu uzmanību tam, lai vienmēr sēdētu taisni un pareizi, lai pārāk ilgi nepavadītu pie datora ar saliektu muguru un noliektu galvu. Rakstot šo darbu, ieguvu informāciju, kas liks aizdomāties par dažām lietām, kas saistītas ne tikai ar nepareizas stājas veidošanos, bet arī ar sekām, kas varētu rasties mugurkaula deformācijas rezultātā ar gadiem.

Leave a Comment